Par valsts budžetu 2000.gadam

Paskaidrojumi

Sagatavoti Finansu ministrijā.

Akceptēti Ministru kabineta 1999.gada 17.septembra sēdē.

Nosūtīti 7. Saeimai izskatīšanai 1999.gada 1.oktobrī.

Saturā

• Ievads

1. Makroekonomiskā attīstība

1.1. Ārējā ekonomiskā vide

1.2. Pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs

Galvenie makroekonomiskie rādītāji

IKP sadalījumā pa nozarēm

IKP izlietojums

Maksājumu bilance, miljonos latu, Maksājumu bilance, % no IKP

Valsts parāds un parāda apkalpošanas izmaksas 1998.-2004. g.

Ārējais parāds 1999-2004

Kredītu izmaksājamās un atmaksājamās summas,

un kredītu apkalpošanas izdevumi 1999-2004

Valsts parāda apkalpošanas izdevumi 2000. gadā

Procentu maksājumi par iekšējiem aizņēmumiem un kredītiem 2000. gadā

Procentu maksājumi par ārvalstu aizņēmumiem un kredītiem 2000. gadā

Finansu ministrijas maksājumi par valsts parāda apkalpošanu 2000. gadā

Maksājumi par riskantajiem kredītiem 2000. gadā

Izmaksas un apkalpošanas maksājumi par Valsts galvotiem aizdevumiem

1999-2004. gados, miljoni

2. Fiskālā politika

2.1. Valsts ārējās bilances ierobežojumi fiskālajam deficītam

2.2. Likumdošanas un strukturālo reformu izmaiņu ietekme uz budžetu

3. Fiskālais apskats sadalījumā pa budžetiem

3.1. Konsolidētais kopbudžets

3.2. Valsts konsolidētais budžets

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

3.3 Pašvaldību budžeti

Pašvaldību budžeta kopapjoms 2000. gadā un objektīvo kritēriju īpatsvari

atbilstoši likumam "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķins 2000. gadam, Ls

4. Ieņēmumu analīze

4.1. Nodokļu ieņēmumi

4.2. Pārējie ieņēmumi

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

5.1. Valsts budžeta likuma struktūra

5.2. Valsts budžeta 2000. gadam plānošanas jaunie elementi

5.3. Valsts budžeta izdevumu 2000. gadam veidošanas pamatprincipi

5.4. Valsts pamatbudžeta un speciālo budžetu izdevumi

5.5. Valsts investīciju programma 2000. gadam un turpmākajos gados

6. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti valsts budžeta likumprojekta paketē

6.1. Nodokļu un nodevu likumi

6.2. Likumi, kuri groza ieņēmumus un izdevumus

6.3. Likumi, kuri saistīti ar resoru pašu ieņēmumu iemaksu valsts

pamatbudžeta kopējos ieņēmumos

1.pielikums . Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības

2000. gada domstarpību un vienošanās protokols

Turpinājums. Sākums -

"LV" nr.330, 07.10.1999.; "LV" nr.331/332, 08.10.1999.;

"LV" nr.333/334, 12.10.1999.; "LV" nr.335/336, 13.10.1999.;

"LV" nr.337/340, 14.10.1999.

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

5.4. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi

01.00.00 Vispārējā izglītība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	2325,1	509,8	463,3	2278,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2321,7	509,8	463,3	2275,2
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	3,4			3,4
Izdevumi - kopā	2325,1	509,8	463,3	2278,6

Samazinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu samazinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 509.8 tūkst.latu :

• 450.0 tūkst.latu - apakšprogrammā "Nepilngadīgo likumpārkāpēju mācīšanas un audzināšanas problēmas" 1999.gadā bija paredzēti līdzekļi 999.0 tūkst.latu 3 iestādēm. Izglītības un zinātnes ministrija līdzekļus sadalīja līdzīgās daļās katrai iestādei, neatkarīgi no tā, ka iestāde "Strautiņi" paredzēta 100 audzēkņiem, "Naukšēni" - 50 un "Pilcene" - 20. Līdz ar to atbilstoši izdevumiem uz 1 audzēkni iestādē "Strautiņi" tiek plānoti arī izdevumi iestādēs "Naukšēni" un "Pilcene".

Palielinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu palielinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 463.3 tūkst.latu :

• 100.0 tūkst.latu - jauns investīciju projekts ED 01-27 "Juglas sanatorijas internātskolas ēkas korpusu renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšana";

• 363.3 tūkst.latu - apakšprogrammā "Nepilngadīgo likumpārkāpēju mācīšanas un audzināšanas problēmas" uzsākto ēku un telpu remontdarbu pabeigšanai pāraudzināšanas iestādē "Naukšēni" un ēku iekārtošanai jaunajā pāraudzināšanas iestādē "Pilcene";

• apakšprogrammā "Internātskolas un sanatorijas tipa internātskolas" signalizācijas ierīkošanai Juglas sanatorijas internātskolā.

02.00.00 Profesionālā izglītība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	13732,2	227,7	287,4	13791,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	11728,3	227,7		11500,6
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	2003,9		287,4	2291,3
Izdevumi - kopā	13732,2	227,7	287,4	13791,9

Samazinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu samazinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 227,7 tūkst.latu :

• 87.1 tūkst.latu - saistīts ar uzturēšanas izdevumu samazināšanu 2% apmērā;

• 98.0 tūkst.latu - samazinājies investīciju apjoms.

1999.gadā līdzekļi 214.0 tūkst.latu apmērā bija paredzēti 3 investīciju projektu realizēšanai - "Juglas amatniecības vidusskola: apdares darbu mācību centrs" (54.0 tūkst.latu) un "Būvamatniecības prakses centrs Rīgā" (60.0 tūkst.latu), kurus plānots pabeigt 1999.gadā un projekts "Rīgas 3.arodskola: metinātāju mācību un eksaminācijas centrs" (100.0 tūkst.latu), kura īstenošana turpinās arī 2000.gadā, paredzot investīcijas 20.0 tūkst.latu apmērā.

2000.gadā investīcijas plānotas 116.0 tūkst.latu apmērā, uzsākot četru jaunu projektu realizāciju - "Zasulauka AVS: elektromontieru mācību un eksaminācijas centrs" (20.0 tūkst.latu), "Rīgas 34.AVS: drēbnieku mācību un eksaminācijas centrs" (20.0 tūkst.latu), "Būvamatniecības vidusskola; apdares darbu mācību centrs Juglā" (30.0 tūkst.latu) un "Rīgas valsts tehniskā ģimnāzija: automehāniķu mācību un eksaminācijas centrs" (26.0 tūkst.latu);

- 42.6 tūkst.latu - vienreizējie izdevumi, kas 1999.gadā bija plānoti profesionālās izglītības iestāžu remontiem (avāriju seku likvidācijai).

Palielinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu palielinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 287.4 tūkst.latu - pieaug ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, galvenokārt pieaugot ieņēmumiem no mācību maksas sakarā ar vakara nodaļas audzēkņu kontingenta pieaugumu un bezdarbnieku pārkvalifikācijas grupu apmācību pēc sekmīgas līdzdalības Valsts Nodarbinātības Dienesta rīkotajos konkursos.

03.00.00 Augstākā izglītība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	26877,9	314,0	3400,3	29964,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	15555,3	314,0	910,1	16151,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	11322,6		1999,8	13322,4
Ārvalstu finansu palīdzība			490,4	490,4
Izdevumi - kopā	26877,9	314,0	3400,3	29964,2

Samazinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu samazinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 314.0 tūkst.latu :

• 156.0 tūkst.latu - samazinājies investīciju apjoms.

1999.gadā līdzekļi 740.0 tūkst.latu apmērā tika paredzēti 2 investīciju projektu realizēšanai - "RTU Rīgas Biznesa institūta ēkas rekonstrukcija" (40.0 tūkst.latu), kura pabeigšana plānota 1999.gadā un "Latvijas jūras akadēmijas mācību bāze Daugavgrīvā" (700.0 tūkst.latu).

2000.gadā kopējais investīciju apjoms plānots 584.0 tūkst.latu apmērā. Nākamā gada investīciju programmā iekļauti 3 projekti - "Latvijas Universitātes galvenās ēkas rekonstrukcija" (100.0 tūkst.latu), "Latvijas Jūras Akadēmijas mācību bāze Daugavgrīvā" (400.0 tūkst.latu) un "LU Fizikas un matemātikas fakultāte (logu bloku nomaiņa)" (84.0 tūkst.latu).

Palielinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu palielinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 3400.3 tūkst.latu :

• 1999.8 tūkst.latu - ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, kas pamatā saistīts ar ieņēmumiem no mācību maksas. Ieņēmumu pieaugums galvenokārt saistīts ar studentu skaita pieaugumu, kuri mācās par maksu, kā arī sakarā ar mācību maksas palielināšanu augstskolās;

• 490.4 tūkst.latu - ārvalstu finansu palīdzība:

- 310.0 tūkst.latu - apakšprogrammā "Dotācija privātajām izglītības iestādēm" - atbalsts Rīgas ekonomikas augstskolas, Eirofakultātes un Rīgas Juridiskās augstskolas darbības nodrošināšanai;

- 180.4 tūkst.latu - izveidota jauna apakšprogramma "Līdzdalība programmā TEMPUS";

• 872.4 tūkst.latu - studiju un studējošo kredītu procentu starpības segšanai. 1999.gadā kredītu apjoms plānots 1000.0 tūkst.latu apmērā, bet 2000.gadā - 4000.0 tūkst.latu apmērā, līdz ar to nepieciešami papildus līdzekļi procentu starpības segšanai;

• 37.6 tūkst.latu - līdzekļi studiju un studējošo kredītu dzēšanai.

MK 15.07.1997. noteikumi nr.251. "Studējošo kreditēšanas noteikumi" un MK 09.03.1999. noteikumi nr.86 "Studiju kreditēšanas noteikumi" nosaka vairākus gadījumus, kad kredīts pilnīgi vai daļēji tiek dzēsts no valsts budžeta - kredīta ņēmēja invaliditātes vai nāves gadījumā, bērna piedzimšanas gadījumā, kā arī atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam profesiju sarakstam.

05.00.00 Zinātne tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	9257,3	275,5	722,5	9704,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	8070,5	275,5	350,3	7991,3
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	1186,8		340,2	1527,0
Ārvalstu finansu palīdzība			186,0	186,0
Izdevumi - kopā	9257,3	275,5	722,5	9704,8

Samazinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu samazinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 275.5 tūkst.latu :

• 109.0 tūkst.latu - samazinās investīciju apjoms.

1999.gadā investīcijas tika plānotas 186.0 tūkst.latu apmērā projekta "Cietvielu fizikas institūts" īstenošanai. Projekta realizēšana turpinās arī 2000.gadā, paredzot institūta ēkas siltināšanas un ventilācijas darbiem investīcijas 77.0 tūkst.latu apmērā;

• 21.4 tūkst.latu - Saskaņā ar valdībā nolemto valsts pārvaldes institūcijas 2000.gadā un turpmāk neparedz zinātniskās pētniecības struktūrvienību uzturēšanas un darbības nodrošināšanas finansējumu no valsts budžeta apakšprogrammas "Valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi" finansēšanai iedalītajiem līdzekļiem. Līdz ar to līdzekļi 21.4 tūkst.latu apmērā Kriminoloģisko pētījumu centra finansēšanai, kas 1999.gadā tika paredzēti Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, 2000.gadā tiek paredzēti Tieslietu ministrijas budžetā

Palielinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu palielinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 722.5 tūkst.latu :

• 196.3 tūkst.latu - izdevumu palielinājums zinātnes funkciju nodrošināšanai, kas veicinātu dinamisku un līdzsvarotu sabiedrības sociālo un ekonomisko attīstību;

• 340.2 tūkst.latu - pieaug ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, kas saistīts ar zinātnisko līgumdarbu apjoma palielināšanos. Apjoma pieaugums saistīts ar pētījumu paplašināšanos fizikas un ķīmiskās fizikas virzienā ar orientāciju uz dabas un cilvēku saudzējošo tehnoloģiju izstrādi. Paplašinās pētījumi arī inženierzinātnes hidroloģijā un siltumtehnikas procesu jomā;

• 186.0 tūkst.latu - ārvalstu finansu palīdzība līdzdalībai Eiropas Savienības 5.Ietvara zinātnes un tehnoloģiju attīstības programmā.

06.00.00 Nozares vadība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1571,7	21,3	26,5	1575,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1481,2	21,3	7,5	1466,3
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	90,5		19,0	109,5
Izdevumi - kopā	1571,7	21,3	26,5	1575,9

Samazinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu samazinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 21.3 tūkst.latu :

• 20.3 tūkst.latu - saistīts ar uzturēšanas izdevumu samazināšanu 2% apmērā;

• 1.0 tūkst.latu- samazinās investīciju apjoms.

1999.gadā investīciju projekta "Energoekonomijas pasākumi izglītības un zinātnes ministrijas ēkā Rīgā, Vaļņu ielā 2" realizēšanai tika plānoti 69.0 tūkst.latu. Šī projekta īstenošana turpinās arī 2000.gadā, paredzot investīciju apjomu 68.0 tūkst.latu apmērā.

Palielinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu palielinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 26.5 tūkst.latu :

• 19.0 tūkst.latu - ieņēmumi no maksas pakalpojumiem;

• 6.7 tūkst.latu - programmā "Izglītības valsts inspekcija" sakarā ar funkciju paplašināšanos. Saskaņā ar "Izglītības likums" Izglītības valsts inspekcija kontrolē izglītības procesa atbilstību Izglītības likumam, analizē izglītības iestāžu darbību, kā arī izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem.

09.00.00 Sports tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	2888,6	56,5	1817,8	4651,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2773,9	56,5	1807,1	4525,7
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	114,7		10,7	125,4
Ārvalstu finansu palīdzība
Izdevumi - kopā	2888,6	56,5	1817,8	4651,1

Samazinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu samazinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 56.5 tūkst.latu saistīts ar uzturēšanas izdevumu samazināšanu 2% apmērā.

Palielinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu palielinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 1817.8 tūkst.latu :

• 1400.0 tūkst.latu - Ņemot vērā valdības vispārējo nostāju par iezīmēto ieņēmumu samazināšanu, paredzētie grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" nosaka, ka 50% no ieņēmumiem no izlozēm un azartspēlēm netiek ieskaitīti kā iezīmētie ieņēmumi speciālajā budžetā sporta vajadzībām, kā tas bija līdz šim. Tā vietā attiecīgi tiek plānota valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem speciālajam budžetam 1400.0 tūkst.latu apmērā;

• 407.1 tūkst.latu - palielinājums saistīts ar gatavošanos Vasaras Olimpiskajām spēlēm Sidnejā (Austrālijā);

• 10.7 tūkst.latu - ieņēmumi no maksas pakalpojumiem.

13.00.00 Sadarbības nodrošināšana ar ārvalstu un

starptautiskajām organizācijām tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	942,5		749,2	1691,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	942,5		253,2	1195,7
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	0			0
Ārvalstu finansu palīdzība			496,0	496,0
Izdevumi - kopā	942,5		749,2	1691,7

Palielinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu palielinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 749.2 tūkst.latu :

• 496.0 tūkst.latu - ārvalstu finansu palīdzība līdzdalībai Eiropas Savienības programmās Leonardo da Vinci, Socrates un Youth for Europe ;

• 253.2 tūkst.latu - iemaksas starptautiskajās organizācijās ( Leonardo da Vinci, Socrates un Youth for Europe programmās).

Pamatojoties uz Eiropas Savienības - Latvijas Asociācijas Padomes lēmumu par Latvijas līdzdalību izglītības programmās ar 1998.gada 1.novembri ir uzsākta programmu realizācija Latvijā. Programmu pirmā fāze tiek realizēta līdz 2000.gada rudenim, bet paralēli ar 2000.gada sākumu tiek uzsākta programmu nākamās fāzes realizācija. Līdz ar to nākamā gada budžetā tiek plānoti papildus līdzekļi ES programmās Leonardo da Vinci, Socrates un Youth for Europe , kas saistīts ar programmu nākamās fāzes realizācijas uzsākšanu.

14.00.00 Izglītības sistēmas informatizācija tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	2477,2	18,3		2458,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2477,2	18,3		2458,9
Izdevumi - kopā	2477,2	18,3		2458,9

Samazinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu samazinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 18.3 tūkst.latu :

• 9.3 tūkst.latu - saistīts ar uzturēšanas izdevumu samazināšanu 2% apmērā.

• 9.0 tūkst.latu - samazinās investīciju apjoms.

1999.gadā investīciju projektam "Latvijas izglītības sistēmas informatizācijas sistēmas izveidošana" tika paredzēti līdzekļi 2009.0 tūkst.latu apmērā, bet 2000.gadā investīciju līdzekļi projekta īstenošanai ir plānoti 2000.0 tūkst.latu apmērā vai par 9.0 tūkst.latiem mazāk nekā 1999.gadā.

19.00.00 Investīcijas izglītības infrastruktūras attīstībai tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	222,0		428,0	650,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	222,0		428,0	650,0
Izdevumi - kopā	222,0		428,0	650,0

Izmaiņas saistītas ar investīciju projekta "Izglītības sistēmas attīstības projekts" pārskatīšanu 2000.gadam, paredzot 2000.gadam investīcijas 650.0 tūkst.latu apmērā.

Programmas ietvaros tiks realizēts Pasaules Bankas kredītprojekts, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanai Latvijas skolās. Kredītprojekta galvenie uzdevumi ir:

• samazināt skolu uzturēšanas izdevumus, optimizējot skolu tīklu un veicot energoefektivitātes pasākumus;

• izstrādāt valsts izglītības standartus;

• uzlabot izglītības pārvaldi valsts un reģionālajā līmenī.

Kredītprojekts ietver trīs apakšprogrammas:

• Izmaksu efektivitātes apakšprogramma, kuras ietvaros paredzēts veikt pasākumus, kas samazina uzturēšanas izdevumus skolās, vienlaicīgi veicot energoefektivitātes pasākumus un neatliekamos remonta darbus.

• Izglītības kvalitātes apakšprogramma, kura ietver mācību priekšmetu standartu izstrādi mācību satura pilnveidei un izglītības pārvaldes efektivitātes uzlabošana.

• Projekta vadības apakšprogramma, kuras ietvaros paredzēts izveidot projekta vadības vienību, kas nodrošina projekta vadību: skolu atlasi, iepirkumu procedūru plānošanu, grāmatvedības uzskaiti.

21.00.00 Pedagogu darba samaksas reforma tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	0		6240,0	6240,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	0		6240,0	6240,0
Izdevumi - kopā	0		6240,0	6240,0

Izglītības un zinātnes ministrijai ir uzdots izstrādāt priekšlikumus par Latvijas izglītības sistēmas vispārēju reformu, kurai jāietver arī pedagogu darba samaksas jautājumi. 2000.gada budžetā pedagoģisko darbinieku darba samaksas sistēmas sakārtošanai tiek paredzēti līdzekļi 6240.0 tūkst.latu apmērā.

Pārējās programmas (04.00, 07.00, 11.00, 15.00, 17.00, 18.00, 20.00) tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1281,6	21,3	505,3	1765,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1258,0	19,6	350,3	1588,8
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	23,6	1,7		21,9
Ārvalstu finansu palīdzība			155,0	155,0
Izdevumi - kopā	1281,6	21,3	505,3	1765,6

Samazinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu samazinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 21.3 tūkst.latu sakarā ar uzturēšanas izdevumu samazināšanu 2% apmērā.

Palielinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu palielinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 505.3 tūkst.latu :

• 155.0 tūkst.latu - ārvalstu finansu palīdzība programmā "Atbalsts Latviešu valodas apguves valsts programmai";

• 320.0 tūkst.latu - Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2000.gadā no 26.jūnija līdz 2.jūlijam. Izglītības un zinātnes ministrijai ir uzdots nodrošināt svētku sagatavošanu, organizāciju un norisi.

Speciālais budžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1998.gada	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	izpilde	da plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi - kopā	1632,4	2289,7	632,5	924,4	2581,6
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	1632,4	2289,7	632,5	924,4	2581,6
Ieņēmumi no izložu un azartspēļu
nodevas	1632,4	2032,5	632,5
Valsts budžeta dotācija		257,2		2324,4	2581,6
Izdevumi - kopā	2140,0	2294,9	632,5	935,5	2598,0
Fiskālā bilance	-507,6	-3756,0		3000,0	-6756,0
Tīrie aizdevumi		3750,7		2988,9	6739,6
Finansēšana: Aizņēmums no
pamatbudžeta		3756,0		3000,0	6756,0
Valsts speciālā budžeta naudas
līdzekļu atlikumu izmaiņas palieli-
nājums (-) vai samazinājums (+)	-292,4

03.00.00 Sporta nodarbības un brīvā laika pasākumi tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi - kopā	2032,5	632,5		1400,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	2032,5	632,5
Ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodevas	2032,5	632,5
Valsts budžeta dotācija			1400,0	1400,0
Izdevumi - kopā	2032,5	632,5		1400,0

1999.gadā programmas ieņēmumus veidoja īpašiem mērķiem iezīmētie ieņēmumi - ieņēmumi no azartspēlēm un izlozēm. Paredzētie grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" neparedz 50% no ieņēmumiem no izlozēm un azartspēlēm ieskaitīt kā iezīmētos ieņēmumus speciālajā budžetā sporta vajadzībām. Šie ieņēmumi tiks ieskaitīti valsts budžeta kopējos ienākumos. Tā vietā, lai nodrošinātu Latvijas olimpiskās vienības, kā arī Latvijas olimpiešu sociālā fonda darbību un sporta bāzu rekonstrukcijas darbus, 2000.gada budžetā 1400.0 tūkst.lati sporta vajadzībām paredzēti valsts pamatbudžetā kā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

04.00.00 Studējošo un studiju kreditēšana tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi - kopā	257,2		924,4	1181,6
Īpašiem mērķiem iezīmētie ieņēmumi	257,2		924,4	1181,6
Valsts budžeta dotācija	257,2		924,4	1181,6
Izdevumi - kopā	262,5		935,5	1198,0
Fiskālā bilance	-3756,0		3000,0	-6576,0
Tīrie aizdevumi	3750,7		2988,9	6739,6
Finansēšana: Aizņēmums no pamatbudžeta	3756,0		3000,0	6756,0

Palielinājums: Programmas valsts budžeta līdzekļu palielinājums 2000.gada budžeta projektā attiecībā pret 1999.gadu 924.4 tūkst.latu :

• 872.4 tūkst.latu - studiju un studējošo kredītu procentu starpības segšanai.

• 1999.gadā kredītu apjoms plānots 1000.0 tūkst.latu apmērā, bet 2000.gadā - 4000.0 tūkst.latu apmērā, līdz ar to nepieciešami papildus līdzekļi procentu starpības segšanai;

• 14.3 tūkst.latu - izdevumi studējošo un studiju kreditēšanas administrēšanai sakarā ar kredītu apjomu palielināšanos;

• 37.6 tūkst.latu - līdzekļi studiju un studējošo kredītu dzēšanai.

MK 15.07.1997. noteikumi nr.251. "Studējošo kreditēšanas noteikumi" un MK 09.03.1999. noteikumi nr.86 "Studiju kreditēšanas noteikumi" nosaka vairākus gadījumus, kad kredīts pilnīgi vai daļēji tiek dzēsts no valsts budžeta - kredīta ņēmēja invaliditātes vai nāves gadījumā, bērna piedzimšanas gadījumā, kā arī atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam profesiju sarakstam.

Studējošo kreditēšana reāli uzsākta 1997.gada nogalē. Studējošo kredīts ir aizdevums no valsts budžeta līdzekļiem, lai nodrošinātu studējošā sociālās vajadzības (uzturu, apģērbu, mācību līdzekļu iegādi un citus izdevumus). Kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz 35 latus mēnesī. 2000.gadā paredzēts izsniegt valsts kredītus 7874 studējošajiem par kopējo summu 2756 tūkst.latu.

Studiju kredīta mērķis ir segt studiju maksu, tiem studējošajiem, kuri studē augstskolās par maksu. Studiju kreditēšana tiek uzsākta ar 1999.gada septembri un 1999.gadā studiju kreditēšanai paredzēts valsts budžeta aizdevums 1000 tūkst.latu apmērā. 2000.gadā paredzēts izsniegt aptuveni 6667 kredītus studijām par kopējo summu 4000 tūkst.latu vai par 3000 tūkst.latiem vairāk salīdzinājumā ar 1999.gadu.

16 Zemkopības ministrija

Pamatbudžets tūkst. latu

Resursi:

Palielinājums:

• 23 145,2 tūkst. latu - pamatbudžeta programmām plānotais kopējais finansējums vai par 48% , kas ir galvenokārt uz ārvalstu finansu resursu piesaistīšanas rēķina.

tajā skaitā:

• 6 050,2 tūkst. latu - dotācija no vispārējiem ieņēmumiem vai pieaugums par 15 % . Pamatojoties uz MK apstiprināto koncepciju "Latvijas meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācija", pamatbudžetā ir iekļautas divas jaunas programmas "Valsts meža dienests" un "Gaujas nacionālais parks";

• 1 442 . 3 tūkst. latu - ieņēmumi no maksas pakalpojumiem , kas saistīts ar budžeta iestāžu sniegto maksas pakalpojumu aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli;

- 15 652,7 tūkst. latu - ārvalstu finansu palīdzība. 88% no ārvalstu finansu resursiem veido SAPARD programmai 2000. gadam plānotais finansējums- 13828,2 tūkst. latu programmai 01.00. "Valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai". Pārējais ārvalstu finansējums sadalās šādām programmām: 02.03."Kontroles un uzraudzības dienesti"- 421,8 tūkst. latu , 03.00 "Sanitārā robežinspekcija"- 55,8 tūkst. latu , 04.00. "Veterinārmedicīna"- 1259,4 tūkst. latu un 14.00. "Valsts meža dienests"- 87,5 tūkst. latu .

01.00.00 Valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām atbilstošas

produkcijas ražošanai tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	47956,6	2000,2	25145,4	71101,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	40970,2	2000,2	8050,4	47020,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	6986,4		1442,3	8428,7
Ārvalstu finansu palīdzība			15652,7	15652,7
Izdevumi - kopā	47956,6	2000,2	25145,4	71101,8
Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	18772,5	1192,3	13828,2	31408,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	18772,5	1192,3		17580,2
Ārvalstu finansu palīdzība			13828,2	13828,2
Izdevumi - kopā	18772,5	1192,3	13828,2	31408,4

Programmas 01.00 "Valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai" ietvaros ir plānots finansējums valsts subsīdijām lauksaimniecībā un finansu palīdzība ES pirmsiestāšanās programmai SAPARD lauku un lauksaimniecības attīstībai asociētajās valstīs.

Lauksaimniecības subsīdijām paredzēti 17 580,2 tūkst. latu vai 2,7 % no valsts pamatbudžeta izdevumiem. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazināšanās rezultātā, subsīdijām paredzētie asignējumi ir samazinājušies par 1 192.3 tūkst. latu.

Subsīdiju mērķis ir sekmēt lauksaimniecības veidošanos par nozari, kas spētu integrēties Eiropas koptirgū un ražotu pasaules tirgus prasībām atbilstošu preču produkciju, konkurējot ar citu valstu ražojumiem kvalitātes un ražošanas izmaksu jomā, piešķirot naudas līdzekļus noteiktām programmām, sekmēt ražošanas efektivitāti un konkurētspēju.

Lauksaimniecības subsīdiju uzdevums ir realizēt Lauksaimniecības likumā noteiktās valsts funkcijas:

• veicināt lauksaimniecības kā vienas no tautsaimniecības pamatnozarēm attīstību;

• konkurētspējīgu ienākumu nodrošināšana lauksaimniecībā strādājošiem;

• radīt lauksaimniecībā strādājošiem līdzīgas sociālās un ekonomiskās labklājības iespējas kā citās nozarēs;

• nodarbinātības veicināšana lauku apvidos, lauku kultūrvides attīstība, vides un teritorijas apsaimniekošana;

• racionālu daudzveidīgu lauku uzņēmumu attīstība, kas ražotu iespējami lētu un konkurētspējīgu produkciju, paaugstinot lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti.

Zemkopības ministrija, saskaņā ar 1997. gada 13. maija Ministru kabineta sēdē akceptēto "Lauksaimniecības subsīdiju izmantošanas koncepciju 1998. - 2002. gadam", jau trešo gadu realizē ilglaicīgas attīstības programmas. Iepriekšējos trīs gados ir uzsākts mērķtiecīgs lauksaimnieciskās ražošanas pārstrukturēšanas un modernizēšanas process. Izmantojot valsts atbalstu, laukos arvien vairāk tiek ieguldītas investīcijas vides sakopšanā un nodarbinātības dažādošanā. Tāpēc nepieciešams turpināt koncepcijā paredzēto pasākumu subsidēšanu.

2000.gadā Latvijai pastāv iespēja saņemt 13 828,2 tūkst. latu ES valstu finansiālo palīdzību SAPARD programmas īstenošanai. Minētās programmas nacionālais līdzfinansējums, saskaņā ar Ministru kabinetā nolemto, 4 402.6 tūkst. latu . apjomā tiks nodrošināts no lauksaimniecības subsīdijām paredzētiem finansu resursiem.

02.00.00 Lauksaimniecība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	5224,1	275,0	558,5	5507,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	4288,1	178,6		4109,5
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	936,0	96,4	136,7	976,3
Ārvalstu finansu palīdzība			421,8	421,8
Izdevumi - kopā	5224,1	275,0	558,5	5507,6

Būtiskas izmaiņas skar 02.03. un 02.07. apakšprogrammu.

02.03.00 Kontroles un uzraudzības dienesti tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	3495,3	91,2	494,7	3898,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2562,6	91,2	32,8	2504,2
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	932,7		40,1	972,8
Ārvalstu finansu palīdzība			421,8	421,8
Izdevumi - kopā	3495,3	91,2	494,7	3898,8

Resursi:

Palielinājums:

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem

• 40,1 tūkst lati - palielinājums saistīts ar budžeta iestāžu sniegto maksas pakalpojumu aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli..

Izdevumi

Samazinājums:

Regulārie izdevumi:

• 15,3 tūkst. latu- darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazināšana par 1%;

• 60,9tūkst. latu - saskaņā ar Ministru kabinetā nolemto ( 2% ietvaros no ministrijas uzturēšanas un kapitāliem izdevumiem);

Investīcijas:

• 15 tūkst. latu - Valsts investīciju programmas projektam "Melioratīvo būvju un objektu atjaunošanas programma" 2000.gadā paredzēti 350 tūkst.latu.

Palielinājums:

Strukturālās izmaiņas:

• 32,8 tūkst. latu - pievienota apakšprogramma 02.07. "Pasākumi integrācijai ES " ar tai piešķirto finansējumu , lai nodrošinātu kontroli un uzraudzību par SAPARD programmas līdzekļu administrēšanu atbilstoši ES prasībām.

Apakšprogrammas ietvaros ir paredzami arī citi iekšējie strukturālie pārkārtojumi:

1. Izveidot Ziemeļvidzemes reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, likvidējot Cēsu, Valkas, Madonas un Valmieras lauksaimniecības departamentus. Šī pārvalde tiks izveidota, lai pilnveidotu lauksaimniecības politiku reģionos un nodrošinātu pirmsiestāšanās pasākumu lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD) ieviešanu.

2. Izveidot Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienestu, likvidējot Pārtikas produkcijas kvalitātes valsts inspekciju un Valsts labības inspekciju.

3. Likvidējot Sēklu valsts inspekciju un Latvijas valsts augu šķirņu salīdzināšanas centru, to funkcijas pārņems Valsts augu aizsardzības dienests.

Tā rezultātā daļa finansiālo līdzekļu tika novirzīta Lauku Strukturālo programmu aģentūrai , lai palielinātu to administratīvo kapacitāti ES pirmsiestāšanās fondu līdzekļu asimilēšanai.

Ārvalstu palīdzība:

• 421,8 tūkst. latu - Phare 97 un Phare 98 programmu 3 projekti Augu aizsardzības dienesta attīstībai, nodrošinot tehnisko palīdzību, iekārtas, materiālus un apmācību programmas ES direktīvu harmonizāciju fitosanitārajos jautājumos.

04.00.00 Veterinārmedicīna tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	4070,1	429,1	1621,2	5262,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2041,8	410,8		1631,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	2028,3	18,3	361,8	2371,8
Ārvalstu finansu palīdzība			1259,4	1259,4
Izdevumi - kopā	4070,1	429,1	1621,2	5262,2

Resursi:

Samazinājums:

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem:

• 18,3 tūkst. latu - veterinārmedicīnisko pakalpojumu samazinājums Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmē.

Palielinājums:

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem:

• 361,8 tūkst. latu - saistīts ar pamatbudžetā ieskaitāmo ieņēmumu no veiktajiem maksas pakalpojumiem aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli.

Izdevumi

Samazinājums:

Investīcijas

• 282,0 tūkst. latu - saskaņā ar Valsts investīciju programmu projekts "Dzīvnieku izcelsmes pārtikas valsts uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošana" no valsts budžeta dotācijas tiek turpināts mazākā apjomā. 2000.gadā paredzēti 375 tūkst.latu.

Funkciju pārdale

• 80,3 tūkst. latu . - līdzekļi novirzīti programmai "Nozares vadība" administratīvās kapacitātes palielināšanai pamatojoties uz Pasaules bankas veiktā ZM funkcionālā audita secinājumiem. Zemkopības ministrijai sākot ar 2000.gadu no Valsts Veterinārā dienesta un Valsts augu aizsardzības dienesta ir jāpārņem likumdošanas aktu sagatavošanas funkcijas veterinārijas un fitosanitārijas jomā. Attiecīgi ir samazināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un štata vietas programmai 04.00. "Veterinārmedicīna";

• 28,0 tūks t. latu -saskaņā ar Ministru kabinetā nolemto ( 2% ietvaros no ministrijas uzturēšanas un kapitāliem izdevumiem);

• 20,5 tūkst . latu - darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazināšana par 1%.

Ārvalstu palīdzība:

• 1 259,4 tūkst. latu apjomā programmā iekļauta ārvalstu palīdzība Phare 97 un Phare98. Šo 3 tehniskās palīdzības projektu mērķis ir sasniegt augstu līmeni pārtikas drošībai, higiēnas prasībām un kvalitātei atbilstoši ES normām. Ārvalstu palīdzība paredzēta pārtikas kontroles laboratoriju izveidei un to nodrošināšanai ar iekārtām, kā arī pārtikas inspektoru apmācībai atbilstoši ES prasībām.

06.00.00 Nozares vadība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1459,8	190,2	615,5	1885,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1344,8	172,0	598,1	1770,9
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	115,0	18,2	17,4	114,2
Izdevumi - kopā	1459,8	190,2	615,5	1885,1

Resursi

Samazinājums:

Pašu ieņēmumi

• 18,2 tūkst.lati - ņemot vērā Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) rekomendācijas 2000. gadam par 40-50 % samazināt kopējo nozvejas kvotu Baltijas jūrā, Zivju fonda ieņēmumu daļā krasi samazināsies maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un izmantošanu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas un, līdz ar to, proporcionāli samazināsies atskaitījumi Valsts zivsaimniecības pārvaldei.

Palielinājums:

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem

• 17.4 tūkst. latu- ieņēmumi no maksas pakalpojumiem , kas saistīts ar budžeta iestāžu sniegto maksas pakalpojumu aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli.

Izdevumi

Samazinājums:

Strukturālas izmaiņas

• 100,0 tūkst. latu - likvidēta apakšprogramma 06.03. " Valsts meža dienests "sakarā ar reorganizāciju meža nozarē. Finansējumu iekļauts jaunajā programmā 14.00." Valsts meža dienests ".

Citas izmaiņas

• 72,0 tūkst. latu - 12 dienesta automašīnu ekspluatācijas izdevumi.

Komandējumu izdevumi

• 44,0 tūkst.latu - daļa līdzekļu nacionālās likumdošanas saskaņošanai novirzīti vienotajai programmai (Ārlietu ministrijai) "Sarunu ar ES delegācijas nodrošinājums".

Palielinājums:

Funkciju pārdale

• 360 tūkst. latu - s askaņā ar MK 1999.gada 24. augusta sēdē akceptēto koncepciju "Latvijas meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācija", ZM Centrālajā aparātā tiek izveidots Meža sektors ( 2 departamenti ), paredzot no valsts a/s "Latvijas valsts meži" veiktajiem fiksētajiem maksājumiem valsts pamatbudžetā dotāciju.

• 80,3 tūkst. latu . - pamatojoties uz Pasaules bankas veiktā ZM funkcionālā audita secinājumiem, Zemkopības ministrijai sākot ar 2000.gadu no Valsts Veterinārā dienesta un Valsts augu aizsardzības dienesta ir jāpārņem likumdošanas aktu sagatavošanas funkcijas veterinārijas un fitosanitārijas jomā. Attiecīgi ir samazināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un štata vietas programmai 04.00. "Veterinārmedicīna"

Funkciju paplašināšanās

• 124 tūkst. latu - lai nodrošinātu sekmīgu ES un Latvijas likumdošanas harmonizāciju un veicinātu Latvijas integrācijas procesu ES, pēc ES ekspertu atzinumiem, ir strauji jāpalielina ZM administratīvā kapacitāte. ZM centrālajā aparātā ir jāiekļauj Phare CEAS projekta sagatavotie eksperti (15 cilv. atalgojumi un valsts soc.apdroš. oblig. iemaksas) ES jautājumos. Tā kā papildus finansu resursi šim mērķim netika piešķirti, tiek samazināts finansējums citām ZM budžeta programmām vienlaicīgi pārskatot un optimizējot izdevumus tajās;

• 13,8 tūkst. latu - piešķirti iekšējā audita struktūrvienības nostiprināšanai un pilnveidošanai (3 darbinieku atalgojumiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām).

Investīcijas

• 20,0 tūkst. latu- investīcijas Valsts zivsaimniecības pārvaldei - zivsaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmas izveidei.

07.00.00 Izglītība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	16829,4	467,4	647,5	17009,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	12925,2	161,0		12764,2
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	3904,2	306,4	647,5	4245,3
Izdevumi - kopā	16829,4	467,4	647,5	17009,5

Resursi:

Samazinājums

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem

• 306,4 tūkst. latu - lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomi izglītības iestāžu mācību saimniecībās samazinās atbilstoši reālajam pieprasījumam. Ieņēmumu apjoma samazināšanos ietekmē arī iepirkumu cenu lejupslīde.

Palielinājums

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem

• 647,5 tūkst. latu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, kas saistīts ar budžeta iestāžu sniegto maksas pakalpojumu aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli.

Izdevumi

Samazinājums

• 36,8 tūkst. latu - darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazināšana par 1%.

• 124,2 tūkst. latu - kustamo un nekustamo īpašumu iegādei un kapitālajam remontam.

13.00.00 Gaujas nacionālais parks tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai			445,2	445,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem			163,2	163,2
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi			282,0	282,0
Izdevumi - kopā			445,2	445,2

Programma izveidota , likvidējot speciālo budžetu " Mežsaimniecības attīstības fonds", saskaņā ar MK apstiprināto koncepciju "Latvijas meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācija". Vides aizsardzības pasākumi veicami Gaujas nacionālā parka 92 tūkstoši hektāru lielā teritorijā.

Plānotie maksas pakalpojumu ieņēmumi ir 282 tūkst. latu, no kuriem lielāko īpatsvaru 192 tūkst. latu vai 68 % veido ieņēmumi no meža resursu realizācijas. 90,0 tūkst. latu pārējie maksas pakalpojumi (ciršanas biļešu izrakstīšana, cirsmu iestigošana, konsultācijas, tūrisma pakalpojumi, transporta pakalpojumi).

Programmas mērķis : aizsargāt mazpārveidotas dabas teritorijas ar augstu bioloģisko daudzveidību, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus, veicinot ilgspējīgu attīstību Gaujas nacionālajā parkā kā arī aizsargāt dabas un kultūras vērtības un nodrošināt sabiedrības atpūtu, izglītošanu un audzināšanu parka teritorijā. Veikt Vides likumdošanas aktos noteikto dabas aizsardzības prasību izpildi parkā.

Uzdevums - izpildīt Gaujas nacionālā parkā dabas aizsardzības plānā noteiktos pasākumus:

1. Nodrošināt Gaujas nacionālā parka dabas inspekcijas darbu.

2. Uzturēt un labiekārtot dabas tūrisma takas un citus objektus.

3. Nodrošināt Līgatnes mācību un atpūtas parka darbību.

4. Veikt dabas izpētes darbu, nodrošināt informācijas ieguvi par dabas un kultūrvēstures pieminekļiem.

5. Atjaunot un pilnveidot tūrisma informācijas un norādes zīmes, kā arī citu informatīvo materiālu.

6. Izmantot pirmpirkuma tiesības pērkot zemi dabas aizsardzības mērķiem.

14.00.00 Valsts meža dienests tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai			7911,3	7911,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem			7385,8	7385,8
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi			438,0	438,0
Ārvalstu finansu palīdzība			87,5	87,5
Izdevumi - kopā			7911,3	7911,3

Valsts budžeta programmu meža sfērā labākai finansiālai vadībai un pārskatāmības nodrošināšanai, programmā 14.00. "Valsts Meža dienests " ir apvienotas apakšprogramma 06.03. " Valsts meža dienests" , kurā iepriekšējos gados tika paredzēts finansējums Valsts meža dienesta centrālā aparāta darbinieku atalgojumiem un programma 11.00. "Mežsaimniecības attīstība " investīcijas Meža resursu reģistra izveidošanai.

Programmā plānots finansējums VMD centrālā aparāta un 26 virsmežniecību darbības nodrošināšanai.

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem paredzēta 7 385.8 tūkst. latu, kuru veido no apakšprogrammas 06.03. pārstrukturētais finansējums 100 tūkst. latu un finansu līdzekļi no valsts a/s "Latvijas valsts meži" fiksētā 7 590 tūkst. latu maksājuma valsts pamatbudžetā.

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem plānoti 438 tūkst. latu , kurus veido ieņēmumi par sniegtajām konsultācijām 108 tūkst. latu , no transporta pakalpojumiem 173 tūkst. latu, ciršanas biļešu izrakstīšanas 110 tūkst. latu un pārējiem pakalpojumiem (meža pataloģiskā uzraudzība, informatīvie pakalpojumi) 47 tūkst. latu.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto koncepciju "Latvijas meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācija" Valsts Meža dienests realizēs meža politikas, valsts pārvaldes, uzraudzības un atbalsta funkcijas.

Galvenie uzdevumi - saskaņā ar likumiem - "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu", "Medību likuma'', "Aizsargjoslu likuma" un citiem normatīvajiem aktiem, ciktāl tas attiecas uz meža apsaimniekošanu un izmantošanu, visos Latvijas Republikas teritorijā esošajos mežos:

• veikt normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību;

• veikt meža normatīvo aktu darbības novērtēšanu, sniegt priekšlikumus normatīvo aktu darbības efektivitātes palielināšanai;

• noteikt meža un medību resursu izmantošanas limitus un uzraudzīt to izpildi;

• veikt meža sēklu avotu sertifikāciju, meža reproduktīvā materiāla izcelsmes un kvalitātes uzraudzību,

• veikt meža patoloģiskā stāvokļa un meža monitoringu;

• veikt meža inventarizācijas datu kvalitātes pārbaudi;

• uzturēt Meža resursu valsts reģistru;

• organizēt meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku dzēšanu;

• pārvaldīt zinātniskās izpētes mežus ilglaicīgo zinātnisko pētījumu veikšanai mežsaimniecībā;

• veikt normatīvo aktu profilaktiskos pasākumus, sniegt informāciju un konsultēt meža īpašniekus mežsaimniecības jautājumos;

• veikt starptautisko sadarbību.

Zemkopības ministrijas pārējās programmas 03.00.,05.00.,

08.00.,09.00.,10.00. tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1550,7	9,2	131,1	1672,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1547,7	7,4	75,3	1615,5
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	3,0	1,8		1,2
Ārvalstu finansu palīdzība			55,8	55,8
Izdevumi - kopā	1550,7	9,2	131,1	1672,5

Izdevumi

Palielinājums:

• 44,6 tūkst. latu - pārskatītas maksājuma summas starptautiskajās organizācijās, lai nodrošinātu maksājumu, jo Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai (FAO) netika pārskaitīta iemaksu summa pilnā apmērā. Tika ņemtas vērā arī valūtas kursa svārstības. Iemaksām starptautiskajās organizācijās 2000.gadā paredzēti 242,5 tūkst.latu.

• 30,7 tūkst. latu - turpinās valsts nozīmes datu pārraides tīkla attīstība, jaunu pieslēguma punktu izveidošana un ekspluatācija, precizēti izdevumi programmai 09.00. "Valsts nozīmes datu pārraides tīkla izdevumi" .

Ārvalstu palīdzība

• 55,8 tūkst. latu - paredzēta Phare 98 programmai 03.00 "Sanitārā robežinspekcija" robežinspekcijas sistēmas veidošana atbilstoši ES standartiem.

Speciālais budžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi - kopā	24784,5	24284,5		500,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	19953,5	19453,5		500,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	4831,0	4831,0
Izdevumi - kopā	23784,5	24284,5		500,0
Fiskālā bilance	-1000,0	1000,0

Pamatojoties uz MK apstiprināto koncepciju "Latvijas meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācija", tiek likvidēts Mežsaimniecības attīstības fonds.

01.00.00 Zivju fonds tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi - kopā	784,5	284,5		500,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	784,5	284,5		500,0
Izdevumi - kopā	784,5	284,5		500,0

Ieņēmumi:

Samazinājums:

• 284,5 tūkst. latu - ņemot vērā Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) rekomendācijas 2000. gadam par 40-50 % samazināt kopējo nozvejas kvotu Baltijas jūrā, Zivju fonda ieņēmumu daļā krasi samazināsies ieņēmumi no maksas par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un izmantošanu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.

Zivju fonda ieņēmumus veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

1. Maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un izmantošanu Ls 300 000

2. Naudas sodi par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem Ls 65 000

3. Maksa par makšķerēšanas kartēm, maksa par ūdenstilpju nomu Ls 135 000

Izdevumi

Zivju fonda līdzekļus plānots izlietot zivju resursu atražošanai un pavairošanai, zinātnieciskās pētniecības programmu finansēšanai zivsaimniecībā, reģionālajai zivsaimniecības attīstībai, zivju aizsardzībai un starptautiskajai sadarbībai

 

 

17 Satiksmes ministrija

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	8153,8	3584,9	6008,5	10577,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	8149,8	3580,9	6008,5	10577,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	4,0	4,0
Izdevumi - kopā	8153,8	3584,9	6008,5	10577,4

Resursi:

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem

• Satiksmes ministrijas ieņēmumi no maksas pakalpojumiem samazināsies par 4,0 tūkst.latu, jo tiek likvidēta pamatbudžeta apakšprogramma 02.02. "Konfidenciālās diplomātiskās oficiālās korespondences saņemšana un nogāde".

Izdevumi:

Samazinājums:

Vienreizēji izdevumi:

Investīcijas:

• 3 100,0 tūkst.latu - lieli Valsts investīciju programmas projekti tiks pabeigti 1999.gadā (Mērsraga ostas attīstība - 750,0 tūkst.latu, Radio un TV translācijas nacionālā pasūtījuma programmu drošas uztveršanas nodrošināšana reģionā Ape-Alūksne-Viļaka-Balvi - 350,0 tūkst.latu, Dzelzceļa tilta pāri Milgrāvja kanālam rekonstrukcija - 2 000,0 tūkst.latu).

• 25,0 tūkst. latu - atbilstoši 2000.gada Valsts investīciju programmai projekta TRt14 - Baltijas valstu datu pārraides tīkla izveide īstenošana turpināsies mazākā apjomā. 2000.gadā šim projektam paredzēti līdzekļi 100,0 tūkst.latu.

Strukturālas izmaiņas:

Likvidētas šādas pamatbudžeta apakšprogrammas:

• 192,1 tūkst. latu - 02.02 "Konfidenciālās diplomātiskās oficiālās korespondences saņemšana un nogāde" (188,1 tūkst.latu dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, 4,0 tūkst.latu maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi). LR Valsts valdības un diplomātisko sakaru pārvalde tiks pārveidota par uzņēmējsabiedrību, kura darbosies uz pašfinansēšanās principiem, sniedzot pakalpojumus.

• 242,9 tūkst. latu - 02.03 "Valsts nozīmes datu pārraides tīkla nodrošināšana ar sakaru kanāliem." No ministrijām piešķirtiem līdzekļiem tiks apmaksāti bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" sniegtie pakalpojumi, ieskaitot sakaru kanālus.

Citas izmaiņas:

• 3,3 tūkst.latu - budžeta likuma paketē iekļautiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" par 1% samazinātas darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

• 10,0 tūkst.latu - samazināti izdevumi divu automašīnu ekspluatācijai;

• 11,4 tūkst.latu - komandējumu izdevumi (daļa finansu līdzekļu nacionālās likumdošanas saskaņošanai novirzīti Ārlietu ministrijai vienotās programmas sarunu vešanas nodrošināšanai ar Eiropas Savienību);

• 0,2 tūkst.latu - precizētas iemaksu summas starptautiskajās organizācijās. 2000.gadā tiks veiktas iemaksas šādās starptautiskajās organizācijās:

31,5 tūkst.latu - Starptautiskā telekomunikāciju organizācija;

17,1 tūkst.latu - Vispasaules pasta savienība;

3,7 tūkst.latu - Eiropas telekomunikāciju standartizācijas institūts;

16,5 tūkst.latu - Starptautiskā civilās aviācijas organizācija;

2,6 tūkst.latu - Eiropas transporta ministru konference;

0,7 tūkst.latu - Eiropas pasta un telekomunikāciju konference;

1,2 tūkst.latu - Eiropas pasta savienība;

2,3 tūkst.latu - Sakaru reģionālā padome.

Palielinājums:

Investīcijas

• 500,0 tūkst.latu - Pašvaldību vienotās informatīvās sistēmas projekts EV63 ( 1998.gadā no valsts budžeta tika piešķirti 20,0 tūkst.latu projekta izstrādei);

• 750,0 tūkst.latu turpināsies Latvijas autoceļu projekts TRm12 (1999.gadā tika finansēts no Valsts autoceļu fonda - speciālā budžeta līdzekļiem);

Funkciju paplašināšanās:

• 3,6 tūkst.latu - papildu līdzekļi no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem paredzēti ministrijas iekšējā audita struktūrvienības nostiprināšanai un pilnveidošanai (1 štata vienība);

Strukturālās izmaiņas:

Atbilstoši budžeta likuma paketē iekļautiem grozījumiem Dzelzceļa likumā, tālāk minēto valsts pārvaldes institūciju finansēšana ir paredzēta no valsts pamatbudžeta.

• 129,6 tūkst.latu - 11.00 programma "Dzelzceļa tehniskās inspekcijas darbības nodrošināšanai;

• 120,1 tūkst.latu - 12.00 programma "Dzelzceļa administrācijas darbības nodrošināšanai".

Šo institūciju darbības nodrošināšanai valsts pamatbudžeta ieņēmumos finansu līdzekļus ieskaitīs no Dzelzceļa infrastruktūras fonda, kas 2000.gadā vairs nebūs valsts speciālais budžets..

• 4 457,0 tūkst.latu - jaunai programmai 10.00. "Latvijas lauku autoceļu sakārtošana un attīstība", kuras īstenošana uzsāksies no 1.maija. 1999.gadā uzsāktā lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programma tika finansēta no speciālā budžeta - Valsts autoceļu fonda;

Pasākumu turpināšana:

• 48,2 tūkst.latu tiek paredzēti papildu līdzekļi Valsts nozīmes datu pārraides tīkla pakalpojumu apmaksai, kas saistīti ar Baltijas valstu datu pārraides tīkla izveidi. 2000.gadā šo pakalpojumu apmaksai paredzēti 107,7 tūkst.latu.

Speciālais budžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi - kopā	83 798,6	19 618,3	3 540,9	67 721,2
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	64 470,3	340,0	169,7	64 300,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	19 328,3	19 278,3		50,0
Ārvalstu finansu palīdzība			3 371,2	3 371,2
Izdevumi - kopā	105 241,8	41 061,5	8 940,9	73 121,2
Fiskālā bilance	-21 443,2			-5 400,0
Finansēšana: Aizņēmums no pamatbudžeta	15 750,0			5 400,0
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai
samazinājums (+)	5 693,2

Satiksmes ministrijas valsts speciālais budžets sastāv no trim fondiem:

Valsts autoceļu fonds;

Ostu attīstības fonds;

Fonds, kas izveidots no izlidošanas nodevas;

Valsts speciālā budžeta izdevumu samazinājums, salīdzinot ar 1999.gadu, galvenokārt saistīts ar to, ka Dzelzceļa infrastruktūras fonds saskaņā ar budžeta likuma paketē iekļautiem grozījumiem Dzelzceļa likumā vairs nebūs valsts speciālā budžeta sastāvdaļa.

02.00.00 Valsts autoceļu fonds tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi - kopā	61 798,6		3 422,6	65 221,2
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	61 748,6		51,4	61 800,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	50,0			50,0
Ārvalstu finansu palīdzība			3 371,2	3 371,2
Izdevumi - kopā	81 512,6	19 714,0	8 822,6	70 621,2
Fiskālā bilance	-19 714,0			-5 400,0
Finansēšana: Aizņēmums no pamatbudžeta	15 750,0			5 400,0
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai
samazinājums (+)	3 964,0

Ieņēmumi:

Ņemot vērā prognozēto ieņēmumu apjomu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem un Saeimas pieņemto grozījumu likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" ietekmē, kas paredz, sākot ar 1999.gada 1.septembri, nodokļa ieņēmumu proporcijas izmaiņas starp budžetiem ( 50% - valsts pamatbudžetā un 50% - Valsts autoceļu fondā), Valsts autoceļu fonda īpašiem mērķiem iezīmēto ieņēmumu (akcīzes nodokļa no naftas produktiem, transporta līdzekļu ikgadējā nodevas) apjoms ir pieaudzis tikai par 51,4 tūkst.latu.

Izdevumi:

Pasākumu turpināšana:

Fonda izdevumi plānoti 70 621,2 tūkst.latu. Segums - Valsts autoceļu fondā iezīmētie ieņēmumi un valsts pamatbudžeta aizdevums 5 400 tūkst.latu autoceļu sakārtošanai.

Valsts autoceļu fonda līdzekļus tiek plānots izmantot šādi:

• 22 690,1 tūkst.latu valsts autoceļu tīkla periodiskai uzturēšanai, izpētei, aizņēmumu pamatsummu un procentu atmaksai u.c. pasākumiem;

• 14 080,0 tūkst.latu - pašvaldību autoceļu (ielu) remonta un uzturēšanas finansēšanai;

• 6 480,0 tūkst . latu - dotēšanai pasažieru regulāro pārvadājumu ar autobusiem;

• 5 000, 0 tūkst . latu - atskaitījumi no ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem Dzelzceļa infrastruktūras fondā par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu;

• 8 794,9 tūkst.latu - valsts autoceļu kapitālajam remontam; No šiem līdzekļiem 500,0 tūkst.latu tiks izlietots reģionālās programmas projekta "Rīgas HES - Jaunjelgava" pabeigšanai un 500,0 tūkst.latu samaksai par 1999.gadā paveiktajiem darbiem lauku autoceļu sakārtošanā;

• 11 376,2 tūkst.latu - Valsts investīciju programmā iekļauto projektu finansēšanai (TRm12 - Latvijas autoceļu projektam 8 956,2 tūkst.latu, TRm04 - Uzlabojumi VIA Baltika maršrutā un Rietumu-Austrumu koridorā (ISPA) 2 420,0 tūkst.latu).

Minēto projektu finansēšanas avoti ir:

• 2 605 tūkst.latu - īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi;

• 5 400 tūkst.latu valsts pamatbudžeta aizņēmums;

• 3 371,2 tūkst.latu ārvalstu palīdzības līdzekļi ( PHARE );

• 2 200 tūkst.latu - autoceļu nozares pārvaldīšanai.

03.00.00 Latvijas ostu attīstības fonds tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi - kopā	840,0	340,0		500,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	840,0	340,0		500,0
Izdevumi - kopā	840,0	340,0		500,0

Ieņēmumi:

Saskaņā ar Ministru kabinetā akceptētajiem grozījumiem Likumā par ostām 3% no visām ostu maksām tiks ieskaitīti Ostu attīstības fondā. Satiksmes ministrijas 2000.gadā prognozētie ieņēmumi no ostu maksām ir par 340,0 tūkst.latu mazāki nekā 1999.gadā.

Izdevumi:

Pasākumu turpināšana:

Paredzēts, ka Ostu attīstības fonda līdzekļus izmantos Latvijas lielo un mazo ostu attīstībai un rekonstrukcijai, reklāmas pasākumiem, veiks maksājumus starptautiskajās organizācijās, kuru dalībvalsts ir Latvija u.c. pasākumiem saskaņā ar Ostu attīstības fonda nolikumu. Lēmumus par konkrētu pasākumu un projektu finansēšanu pieņem Latvijas ostu padome .

04.00.00 Izlidošanas nodeva tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi - kopā	1 881,7		118,3	2 000,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	1 881,7		118,3	2 000,0
Izdevumi - kopā	3 610,9	1 729,2	118,3	2 000,0
Fiskālā bilance	-1 729,2
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai
samazinājums (+)	1 729,2

Ieņēmumi:

Saskaņā ar 1999.gada 2.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.28 "Noteikumi par pasažieru izlidošanas nodevu" katrs pasažieris, kas no lidostas "Rīga" izlido uz ārvalstīm maksā izlidošanas nodevas likmi septiņi lati. Ieņēmumus no šīs nodevas ieskaita Satiksmes ministrijas speciālajā budžetā. 2000.gadā, palielinoties pasažieru plūsmai, to apjoms sasniegs 2 milj. latu.

Izdevumi:

Pasākumu turpināšana:

Paredzēts, ka izlidošanas nodevas ieņēmumus, atbilstoši 1998.gadā iesāktajam Valsts investīciju programmas projektam, izmantos lidostas "Rīga" pasažieru termināla paplašināšanai mazākajā apjomā nekā 1999.gadā.

05.00.00 Dzelzceļa infrastruktūras fonds tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi - kopā	21 878,3	21 878,3
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	2 600,0	2 600,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	19 278,3	19 278,3
Ārvalstu finansu palīdzība
Izdevumi - kopā	21 878,3	21 878,3

Saskaņā ar budžeta likuma paketē iekļautiem grozījumiem Dzelzceļa likumā Dzelzceļa infrastruktūras fonds vairs nav valsts speciālā budžeta sastāvdaļa .

 

 

18 Labklājības ministrija

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	158 815,2	4 133,3	2 753,5	157 435,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	154 246,7	3 985,6	1 091,6	151 352,3
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	4 448,5	27,7	57,8	4 478,7
Ārvalstu finansu palīdzība	0		1 604,2	1 604,2
Dotācija īpašiem mērķiem	120.0	120,0		0
Izdevumi - kopā	158 815,2	3 175,3	2 427,1	157 435,2

01.00.00 Nozares vadība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1 378,0	5,1		1 372,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1 369,8	4,2		1 365,6
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	8,2	0,9		7,3
Izdevumi - kopā	1 378,0	5,1		1 372,9

02.00.00 Izglītība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	5 215,7	14,9	80,4	5 281,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	4 587,0	14,9	65,8	4 637,9
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	628,7		14,6	643,3
Izdevumi - kopā	5 215,7	14,9	80,4	5 281,2

Programmā "Izglītība" izdevumi palielinās par 80,4tūkst. latu apjomā. Izmaiņas saistītas ar ieņēmumu no maksas pakalpojumu palielinājumu par 14,5 tūkst.latu, -65,8 tūkst. latu izdevumu palielinājums novirzīts medicīnas skolu un medicīnas akadēmijas uzturēšanas izdevumiem.

03.00.00. Veselības aprūpe tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	60 586,2	2 734,4	34,9	57 886,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	60 403,5	2 734,4	25,0	57 694,1
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	182,7		9,9	192,6
Izdevumi - kopā	60 586,2	2 734,4	34,9	57 886,7

Programmā "Veselības aprūpe" dotācija no vispārējiem ieņēmumiem samazinās 2 734,4 tūkst.latu apjomā. Galvenokārt, samazinās dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam par 2609,7 tūkst.latu. Lai nesamazinātu kopējo izdevumu apjoms veselības aprūpei ir plānots iezīmētās daļas - iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinājums, kurš tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai speciālajā veselības aprūpes budžetā - 3 026,8 tūkst.latiem .

Realizējot plānveida pāreju uz vienas plūsmas finansēšanas sistēmu, 2000.gada valsts pamatbudžetā programmā "Veselības aprūpe" saglabātas tikai divas valstiski nozīmīgas apakšprogrammas: "Katastrofu medicīnas programma" un 03.27. "Psihiatrija (piespiedu ārstēšana)".

Veselības aprūpes sistēmas ietvaros, pamatbudžeta programmas "Veselības aprūpes" pārējās apakšprogrammas jau 1999. gada valsts budžetā tika apvienotas un pārceltas uz valsts speciālo veselības aprūpes budžetu, kā transferts 53 376,9 tūkst. latu apjomā pārskaitīts apakšprogrammai "Dotācija speciālajam veselības aprūpes budžetam"

04.00.00 Sociālā apdrošināšana tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	3 597,3	278,4	269,3	3 588,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	3 597,3	278,4	269,3	3 588,2
Izdevumi - kopā	3 597,3	278,4	269,3	3 588,2

Kopējās valsts pamatbudžeta iemaksas sociālajai apdrošināšanai palielinās par 269,3 tūkst.latu, ņemot vērā:

• iemaksu bezdarba apdrošināšanai pieaugumu 146,7 tūkst.latu apmērā;

• iemaksu pensiju apdrošināšanai samazinājumu 52,7 tūkst.latu apmērā;

• dotāciju Augstākās padomes deputātu pensiju izmaksai, atbilstoši likumam "Par Latvijas republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām", 175,3 tūkst.latu apmērā.

Ņemot vērā to, ka obligāto iemaksu veikšana pensiju un bezdarba apdrošināšanai par Aizsardzības ministrijas obligātā militārā dienesta karavīriem 278,4 tūkst.latu apmērā tiek paredzēta no Aizsardzības ministrijas budžeta, par minēto summu plānots samazināt Labklājības ministrijas pamatbudžeta izdevumus sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšanai.

No Labklājības ministrijas pamatbudžeta plānots veikt iemaksas 3 588,2 tūkst.latu apmērā:

• bezdarba apdrošināšanai par personām, kas kopj bērnu līdz 1,5 gada vecumam un Iekšlietu ministrijas obligātā militārā dienesta karavīriem - 479,5 tūkst.latu apmērā;

• pensiju apdrošināšanai par personām, kas kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam un Iekšlietu ministrijas obligātā militārā dienesta karavīriem - 2888,5 tūkst.latu apmērā;

• dotāciju pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā 44,9 tūkst.latu apmērā;

• dotāciju deputātu pensiju izmaksai - 175,3 tūkst.latu apmērā.

Kopējie izdevumi plānoti 3 588,2 tūkst.latu apjomā un kā transferts tiek novirzīts uz Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta apakšprogrammām - valsts pensiju speciālo budžetu un nodarbinātības speciālo budžetu, kurš nodrošina plānoto pasākumu izpildi.

05.00.00 Sociālā palīdzība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	75 001,8	932,8	572,1	74 641,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	73 696,2	932,8	552,5	73 315,9
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	1 305,6		19,5	1 325,1
Izdevumi - kopā	75 001,8	932,8	572,1	74 641,1

Programmā "Sociālā palīdzība" izdevumi samazinās 932,8 tūkst.latu apjomā: - vienreizējiem pasākumiem:

• neredzīgo biedrībai tiflotehnikas līdzekļu iegādei, kā arī invalīdu uzņēmējdarbībai- 50,0 tūkst.latu;

• sociālās palīdzības pakalpojumu tīkla attīstības veicināšanai pašvaldībās - 180,0 tūkst.latu;

- aprūpei iestādēs izdevumi samazinās par 660,0 tūkst.latiem:

• 403,0 tūkst.latu apjomā samazinās investīcijas, jo 1999.gadā tiek pabeigta astoņu investīciju projektu realizācija;

• bez tam tiek veikta līdzekļu pārdale, un līdzekļi sociālās aprūpes iestādēm personām ar garīga rakstura traucējumiem tiek novirzīti uz sociālās rehabilitācijas pasākumiem par 180,8 tūkst.latu.

Izdevumi palielinās par 572,1 tūkst.latiem:

• tiek paredzēti izdevumi jaunam pasākumam - vardarbībā cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai - 125,8 tūkst.latu apjomā, atbilstoši 1999.gada 8.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 208 "Kārtība, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedzama nepieciešamā palīdzība";

• Sociālajai un profesionālajai rehabilitācijai palielinājums par 180,8 tūkst.latu sociālās rehabilitācijas pasākumiem;

• 225,0tūkst.latu palielinājums pārejošiem investīciju projektiem: "Republikāniskais valsts protezēšanas un ortopēdijas eksperimentālais centrs, invalīdu palīgierīču ražošanas modernizācija un jaunu palīgierīču ražošanas modernizācija un jaunu tehnoloģiju ieviešana"-111,0 tūkst.latu; "Invalīdu integrācija sabiedrībā "Republikāniskais rehabilitācijas centrs) - 77,0 tūkst.latu; "Dzirdes protezēšanas infrastruktūras izveide Latvijā" - 37,0 tūkst.latu.

• Sociālās palīdzības administrēšanai -23,5 tūkst.latu. Pieaugums novirzīts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijām un Sociālā palīdzības fondam, kā arī sekojošu pasākumu nodrošināšanai - jaunā parauga invalīdu apliecību izgatavošanai un bērnu bāreņu apliecību izgatavošanai saskaņā ar 1999.gada 13.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.254 "Noteikumi par sociālajām garantijām bāreņiem un bezvecāku gādības palikušajiem bērniem".

Programmas "Sociālā palīdzība" mērķis ir nodrošināt un atvieglot sociāli mazaizsargātu iedzīvotāju grupu integrēšanos dzīvē.

Sociālās palīdzības programmas izdevumi plānoti 74 641,2 tūkst.latu apjomā. Programma ietver:

• Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumu izdevumus - 3 860,7 tūkst.latu apjomā;

• Izmaksas vardarbībā cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai - 125,8 tūkst.latu apjomā.

• Dotāciju Latvijas nedzirdīgo laikrakstam "Kopsolī" - 7,2 tūkst.latu apjomā;

• 37 sociālo aprūpes iestāžu uzturēšanas izdevumus - 10 996,2 tūkst.latu apjomā;

• Sociālās palīdzības administrēšanas izdevumus - 2 648,1 tūkst.latu apjomā, tajā skaitā, Sociālā palīdzības fonda un 19 Valsts darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju uzturēšanas izdevumus, un izdevumus, kas saistīti ar valsts budžetā izmaksājamo sociālo pabalstu aprēķināšanu, piešķiršanu un piegādi 1 890,0 tūkst.latu apjomā.

• Izmaksas valsts sociālajiem pabalstiem -57 003,2 tūkst.latu apjomā, kas ietver vislielāko un apjomīgāko sociālās palīdzības sniegšanas veidu.

Veidojot valsts budžeta projektu apakšprogrammā " Materiālais atbalsts naudas un mantisko pabalstu veidā" ir piemērotas likuma "Par sociālo palīdzību" normas, kas paredz sniegt valsts sociālās garantijas pabalstu veidā ģimenēm ar bērniem, invalīdiem, personām vecuma vai apgādnieka zaudējuma gadījumā u.c. Tabula atspoguļo valsts sociālo pabalstu izdevumus pa atsevišķiem pabalstu veidiem.

	2000.gada plāns
	Pabalsta veidi	Pabalsta apmērs	Kontingents	Budžeta
		vidēji mēnesī	vidēji mēnesī	projekts Ls
Bērna kopšanas pabalsts	18,58	46 000	10 260 000
Ģimenes valsts pabalsts	5,06	498 500	30 262 692
Piemaksa pie ģimemes valsts pabalsta
par bērnu invalīdu	35,0	8 000	3 360 000
Bērna piedzimšanas pabalsts	183,75	1 600	3 528 000
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts	32,36	11 200	4 404 000
Apbedīšanas pabalsts	65,0	40	31 200
Atlīdzība aizbildnim par pienākumu pildīšanu	38,0	5 400	2 462 400
Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu	27,5	5700	1 880 992
Transporta kompensācija invalīdiem ar
pārvietošanās grūtībām	28,0	8 128	455 168
Komunālo maksājumu kompensācija
Černobiļas AES dalībniekiem	11,0	2 379	314 000
Transporta kompensācija Černobiļas AES
dalībniekiem	1,46	3 025	53 000
Atlīdzība audžuģimenēm	38,0	50	22 800
Kopā			57 003 052

Vislielākais valsts atbalsts tiek sniegts ģimenēm ar bērniem. Izmaksas šiem pabalstiem sastāda 47 410,7 tūkst.latu apmērā, kas aptver sekojošus pabalstu veidus: bērna kopšanas pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu, ģimenes valsts pabalstu, un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu .

07.00.00 Darba tirgus administrēšana tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	4 533,7	125,3	975,0	5 383,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	4 503,4	100,0	46,0	4 449,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	30,3	25,3		5,0
Ārvalstu finansu palīdzība			929,0	929,0
Izdevumi - kopā	4 533,7	125,3	975,0	5 383,4

Programmā "Darba tirgus administrēšana" izdevumi samazināti par 125,3 tūkst.latu, galvenokārt algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem- 100,0 tūkst.latu apjomā. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem samazinās 25,3 tūkst.latu apjomā, sakarā ar nodarbinātības valsts dienesta statusa maiņu, no budžeta iestādes pārejot uz saimnieciskās darbības principu. 1999. gadā valsts budžeta iestāde -Nodarbinātības valsts dienests tika pārveidots par bezpeļņas uzņēmumu valsts akciju sabiedrību "Nodarbinātības valsts dienests".

Izdevumu palielinājums galvenokārt 929,0 tūkst.latu apjomā ārvalstu finansu palīdzībai tiek plānots apakšprogrammā "Darba aizsardzības un darba likumdošanas aktu piemērošanas valsts kontrole un uzraudzība", projektam "Darba vides sakārtošana privātajos un privatizētajos uzņēmumos".

08.00.00 Iemaksas starptautiskajās organizācijās tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	455,0		59,0	514,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	455,0		59,0	514,0
Izdevumi - kopā	455,0		59,0	514,0

Programmā "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" izdevumu palielinājums 59,0 tūkst.latu apjomā dalībmaksas segšanai Pasaules veselības organizācijai izdevumi plānoti 350,0 tūkst.latu, ar pieaugumu 50,0 tūkst.latu, Starptautiskajai darba organizācijai izdevumi plānoti 160,0 tūkst.latu ar pieaugumu 9,0 tūkst.latu, bet Sarkanajam krustam izdevumi plānoti 4,0 tūkst.latu apjomā.

09.00.00 Valsts uzraudzības organizācija un kontrole tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	680,5		45,4	725,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	658,8		45,4	704,2
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	21,7			21,7
Izdevumi - kopā	680,5		45,4	725,9

Programmā "Valsts uzraudzības organizācija un kontrole" izdevumi palielinās 45,4 tūkst. latu apjomā, jo no pamatbudžeta programmas "Veselības aprūpe" līdzekļi tiek pārcelti uz šo programmu un izdevumi tiek paredzēti Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram Latvijas audu bankas izveidei.

10.00.00 Sabiedrības veselības veicināšana tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	6 587,8	13,6	690,0	7 264,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	4 340,0	12,1	1,1	4 329,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	2 247,8	1,5	13,7	2 260,0
Ārvalstu finansu palīdzība			675,2	675,2
Izdevumi - kopā	6 587,8	13,6	690,0	6 738,7

Programmai " Sabiedrības veselības veicināšana" izdevumu palielinājums 690,0 tūkst. latu apjomā. Palielinājums galvenokārt 675,2 tūkst.latu apmērā tiek plānots ārvalstu finansu palīdzībai :

• Valsts higiēniskajai un epidemioloģiskajai uzraudzībai, projektam "Pārtikas kontroles modernizācija"- 320,5 tūkst.latu;

• Valsts sanitārai uzraudzībai, projektam "Pārtikas drošība, higiēna un kvalitāte" - 155,0 tūkst.latu ;

• Pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai, projektam "Pārtikas kontroles modernizācijai" un "Latvijas sertifikācijas centram" - 199,6 tūkst.latu.

06.00.00; 11.00.00; 12.00.00; pārējās programmas tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	779,1	122,8	121,0	777,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	635,5	2,8	121,0	753,8
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	23,6			23,6
Dotācija īpašiem mērķiem	120,0	120,0		0
Izdevumi - kopā	779,2	120,0	121,0	777,3

Programmai "Labklājības sistēmas reformas projekts" izdevumu samazinājums no dotācijas īpašiem mērķiem par 120.tūkst.latu, saistīts ar to, ka 2000.gadā Labklājības sistēmas reformas projekta ceturtās komponentes "Sociālās politikas uzraudzība un novērtēšana" ietvaros nav paredzēts izmantot Pasaules Bankas aizdevuma līdzekļus. Vienlaicīgi 2000.gadā programmai "Labklājības sistēmas reformas projektam" valsts investīciju programmas ietvaros ir paredzēta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

Labklājības sistēmas reformas ietvaros tiek veikta Labklājības ministrijas Informāciju tehnoloģiju tālāka attīstība un pilnveidošana, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras jaunās grāmatvedības sistēmas pakāpeniskai ieviešanai kā arī Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Informāciju tehnoloģiju servisa centram un teritoriālo filiāļu pārbūvei.

Valsts speciālais veselības aprūpes budžets

Deklarācija par Ministru kabineta darbu veselības aprūpes jomā nosaka, ka, lai pārvarētu demogrāfisko krīzi un veidotu apstākļus veselīgas un stipras ģimenes pastāvēšanai, nodrošināt brīvi pieejamu, taisnīgu un solidāru veselības aprūpes sistēmu, kuras būtiskas sastāvdaļas ir veselības veicināšana, slimību profilakse, ārstēšana, rehabilitācija un izmaksu efektivitāte, harmonizēt veselības aprūpes likumdošanu, īpaši veicināt primārās veselības aprūpes attīstību, radīt ekonomiskus nosacījumus sekundārās veselības aprūpes teritoriālajai pārstrukturizācijai.

Stacionārā ārstēto slimnieku skaits 2000. gadā plānots 1 607,5 tūkst. cilvēku vai ar samazinājumu 2,8 tūkst.cilvēku apmērā, salīdzinot ar 1999. gadu.

Ambulatoro apmeklējumu skaits 2000. gadā plānots 11 965,8 tūkst., vai ar samazinājumu 6,9 tūkst. apmērā, salīdzinot ar 1999. gadu.

Veselības aprūpes apmaksas programmā:

Bezmaksas medikamenti uz vienu iedzīvotāju plānoti 1999. gada līmenī, t.i., 2,75 lati.

Viena stacionārā ārstētā slimnieka izmaksa vidēji gadā plānota 1999. gada līmenī - 78,5 latu apmērā.

Viena ambulatorā apmeklējuma vidējā izmaksa plānota 1999. gada līmenī - 5,2 latu apmērā.

Centralizēti pasākumi:

Viena stacionārā ārstētā slimnieka izmaksa vidēji gadā plānota 439,85 latu apmērā, vai ar samazinājumu 7,91 latu apmērā, salīdzinot ar 1999. gadu.

Viena ambulatorā apmeklējuma vidējā izmaksa plānota 3,05 latu apmērā, vai ar palielinājumu 0,16 latu apmērā, salīdzinot ar 1999.gadu.

tūkst.latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi - kopā	137593,2	7594,8		129998,4
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	127112,2	2609,7	3026,8	127529,3
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	10481,0	8830,0	818,1	2469,1
Ārvalstu finansu palīdzība
Izdevumi - kopā	143111,2	7772,8		135338,4
Fiskālā bilance	-5518,0	178,0		-5340,0
Tīrie aizdevumi
Finansēšana: Aizņēmums no pamatbudžeta	5018,0	1618,0	1940,0	5340,0
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai
samazinājums (+)	500,0	500,0		0

Lai garantētu veselības aprūpes pakalpojumu segšanu valsts noteiktajā apjomā, valsts speciālā veselības aprūpes budžeta ieņēmumus 129 998,4 tūkst.latu veido:

1. īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi 127 529,3 tūkst.latu apmērā, kas ir par 417,1 tūkst.latu vairāk nekā iepriekšējā gadā, un to finansēšanas avoti ir -

• ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iezīmētās daļas 28,4% apjomā, t.i. 74 152,4 tūkst.latu, kas ir par 3026,8 tūkst.latu vairāk nekā iepriekšējā gadā,

• valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 53 376,9 tūkst.latu apmērā, kas ir par 2609,7 tūkst.latu mazāk nekā iepriekšējā gadā,

2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 2 469,1 tūkst.latu apmērā, kas ir par 8 011,9 tūkst. latu mazāk nekā pagājušajā gadā. Visi maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi apkopoti budžeta programmā 07.00.00 un tos veido:

• ārstniecības iestāžu maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi. 2000.gadā tie plānoti 1651,0 tūkst.latu apmērā, kas ir par 8830,0 tūkst.latu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Krasais valsts speciālā veselības aprūpes budžeta ieņēmumu samazinājums šajā pozīcijā saistīts ar to, ka 1999.gadā septiņu valsts budžeta iestāžu darbība tika pārkārtota uz saimnieciskās darbības principiem, t.i. tās pārveidotas par bezpeļņas organizācijām valsts uzņēmējsabiedrībām,

• finansu līdzekļi 818,1 tūkst latu apmērā, kas tiks saņemti no Krievijas Federācijas un novirzīti Krievijas Federācijas militāro pensionāru Latvijā veselības aprūpei.

Izdevumi plānoti 135 338,4 tūkst.latu apmārā, kas par 5 340,0 tūkst.latu pārsniedz ieņēmumus. Finansēšanas avots ir aizņēmums no pamatbudžeta.

Speciālais veselības aprūpes budžets 2000.gadā tiek veidots no septiņām programmām, ņemot vērā, kurš veic finansējuma sadali - reģionālās slimokases vai bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra.