"Mēs esam panākuši to, ko gribējām"

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa un Eiropas Komisijas vēstnieka Gintera Veisa preses konferencē par Eiropas Komisijas Progresa ziņojumu

"Nekad vēl pēdējos gados nav bijusi tik liela ārzemju preses interese tieši par Latviju," vakardienas preses konferencē žurnālistiem teica ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, pastāstot, ka pēdējās dienās par viņa viedokli Eiropas Komisijas Progresa ziņojuma kontekstā interesējušās " France Presse", "Reuters", BBC, Zviedrijas televīzijas un citi lielākie ziņu dienesti. Ministrs atsaucās arī uz " Financial Times" pozitīvajiem komentāriem par mūsu valsti.

"Izzināt realitāti var tikai salīdzinot, jo jebko var nokritizēt un jebko var lielīt — ja nav ar ko salīdzināt. Latviju ir ar ko salīdzināt, jo šis dokuments ir par katru Eiropas Savienības kandidātvalsti, un Latvija arī ir salīdzināta," tālāk teica I.Bērziņš. "Īsi sakot, mēs esam panākuši to, ko gribējām. No pirmās dienas, kad es atnācu uz Ārlietu ministriju, man bija viena ideja: panākt, lai Latvijai ir tādas pašas iespējas virzīties uz priekšu kā pārējām valstīm. Jo līdz šim mūs praktiski bremzēja divu grupu pastāvēšana. Bija pirmā grupa, ar kuru notika sarunas par iestāšanos ES, un nosacīti bija otrā grupa, kurā bija Latvija. Šobrīd šādu grupu būtībā vairs nav. Protams, galīgais lēmums par sarunu sākšanu tiks pieņemts ES valsts vadītāju sanāksmē Helsinkos. Taču, ņemot vērā starptautisko reakciju, un īpaši valstu vadītāju reakciju, man liekas, šāda shēma tiks pieņemta arī Helsinkos.

Turpinājums — 9.lpp.

Viduseiropas un Austrumeiropas valstu, Kipras, Maltas un Turcijas progress kritēriju izpildē dalībai Eiropas Savienībā

Saīsināts tulkojums no "Composite paper"

Politiskais kritērijs

Pēdējā gada laikā visnozīmīgākie sasniegumi attiecībā uz politiskā kritērija izpildi ir bijuši Slovākijā. (..) Cilvēktiesību ievērošana tiek nodrošināta visās kandidātvalstīs. Gandrīz visas kandidātvalstis ir ratificējušas galvenos cilvēktiesību aizsardzības instrumentus. Ierobežota attīstība notikusi Turcijā salīdzinājumā ar iepriekšējo progresa ziņojumu. Komisija ir norūpējusies par trūkumiem cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanā. (..)

Visām kandidātvalstīm ir jāstiprina tiesu sistēma. Būtiskas pūles jāveltī tiesnešu apmācībai, vakanto darba vietu aizpildīšanai, kā arī reformu uzsākšanai, kas nodrošinās uzlabotu lietu izskatīšanu.

Plaši izplatīta korupcija. (..) Varas iestādēm trūkst pārliecības cīņā pret korupciju, jo uzsāktajām antikorupcijas programmām ir ierobežoti rezultāti.

Situācija Rumānijā ar 100 000 bērniem, kas ir valsts aprūpē, ir nopietni pasliktinājusies. (..) Rumānija tomēr izpilda Kopenhāgenas politisko kritēriju ar pieņēmumu, ka varas iestādes turpinās darbu krīzes novēršanā attiecībā uz bērnu aprūpes institūcijām. (..)

Attiecībā uz minoritātēm vairums nepilnību, kas tika identificētas pagājušajā ziņojumā, ir novērstas. Igaunijas parlaments pieņēma grozījumus pilsonības likumā, atļaujot bezvalstnieku bērniem kļūt par pilsoņiem, Slovākijas parlaments pieņēma minoritāšu valodu likumdošanu (..). Igaunijas valodu likums un Latvijas valodu likuma projekts neatbilst starptautiskajām prasībām. Latvija ir demonstrējusi vēlmi pārskatīt likumprojektu, lai to saskaņotu ar starptautiskajām prasībām un konstitūciju. Igaunija nav demonstrējusi tādu pašu fleksibilitātes pakāpi un ir gatava tikai ieviest uzlabojumus ieviešanas nosacījumos, nevis pašā likumā.

Daudzās valstīs turpinās čigānu diskriminācija sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. (..)

Ungāru minoritātes situācija Slovākijā ir uzlabojusies, iekļaujot valdībā minoritātes pārstāvjus. (..)

Kopsavilkums

Kopumā — ar mazu pozitīvu attīstību Slovākijā un izņemot Turciju — kopējais kandidātvalstu sasniegtais, veidojot stabilu un spēcīgu demokrātiju, likuma varas ievērošanu, ir uzlabojies. Tomēr izturēšanās pret minoritātēm un čigāniem un situācija ar bērnu aprūpi Rumānijā rada bažas.