Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Aivars Endziņš. “Kā vērtēt jaunāko Satversmes tiesas praksi” 

Izteikt viedokli par aktualitātēm Satversmes tiesas darbā man kā bijušajam Satversmes tiesas priekšsēdētājam ir vienlaikus gan ļoti interesants uzdevums, gan zināms izaicinājums, kas saistīts ar specifiskām ētiskas dabas problēmām. Interesants šis uzdevums ir tādēļ, ka šobrīd uz Satversmes tiesas praksi varu paraudzīties no malas. Man pašam šis skats ir ļoti neierasts, jo šobrīd Satversmes tiesas nolēmumus redzu gandrīz tikpat lielā apjomā kā ikviens Latvijas jurists. Proti, es redzu tikai šo nolēmumu, tēlaini izsakoties, aisberga redzamo daļu. Taču zinu, ka katram nolēmumam ir arī sava aisberga neredzamā daļa. Ir ļoti interesanti salīdzināt, kā Satversmes tiesas nolēmumus uztver persona, nezinot šo aisberga neredzamo daļu.

• Maija Volkova. “Rīcībspēja, neitralitāte, objektivitāte: ar to pietiek šķīrējtiesnesim” 

“Jurista Vārdā” publicētās (18.09.2007., Nr.38(491)) Jurija Krasnobokija pārdomas par šķīrējtiesnešiem izvirzāmajām prasībām un ieteicamo šā jautājuma regulējumu Šķīrējtiesas likuma projektā pamudināja, cerams, ne tikai mani, bet arī citus ar šķīrējtiesām saistītus juristus padomāt par šābrīža šķīrējtiesu regulējumu un to, kādam vajadzētu būt gaidāmajam Šķīrējtiesas likumam. Šķīrējtiesnešu kritēriji un ar pašiem šķīrējtiesnešiem saistītie jautājumi ir vieni no būtiskākajiem visā šķīrējtiesu procesā, tāpēc atļaušos izteikt arī savu viedokli par šo jautājumu.

• Jānis Bērziņš. “Maksātnespējas procesa krimināltiesiskie aspekti” 

Katrai personai ir savas intereses, un tā cenšas tās realizēt un nosargāt no citu personu aizskāruma. Līdzās vairākiem tiesību aizsardzības veidiem par vienu no efektīvākajiem un stabilākajiem var uzskatīt personu likumīgo interešu ievērošanas un respektēšanas nodrošināšanu ar krimināltiesisko normu palīdzību. Pašreizējā situācijā, kad sabiedrības nepārtrauktu attīstību nodrošina dinamiska uzņēmējdarbības vide, ir svarīgi nodrošināt, lai tirgus dalībnieku un patērētāju intereses netiktu aizskartas neveiksmīgu, krāpniecisku vai izputējušu tirgus dalībnieku darbības dēļ. Ekonomikas pamatlikums paredz, ka viena komersanta nelaime paver ceļu citas personas veiksmei, bet svarīgi ir novilkt robežu starp komerciālu neveiksmi un apzinātu personas rīcību, kas ir vērsta uz radušos apstākļu izmantošanu savā labā, aizskarot patērētāju, kreditoru, valsts vai pašvaldību intereses.

“Jurista Vārda” redakcija