Par 2008.gada valsts budžeta likumprojektu, to pavadošo likumprojektu paketi un makroekonomiskās attīstības projektu

Ministru prezidents

“Šis bija ļoti smags darba posms, jo budžeta izstrādes laikā, kas parasti sākas jau agri pavasarī, valstī ļoti strauji mainījās makroekonomiskā situācija sakarā ar inflācijas pieaugumu. Ja vairākus gadus mēs dzīvojām ar vairāk vai mazāk stabilu, bet augstu inflācijas līmeni, tad augusta notikumi parādīja, ka inflācija sasniegusi jau divciparu skaitli, un septembrī inflācija jau bija sasniegusi 11,4 procentus. Pesimistiskās prognozes, ko šodien izsaka eksperti sakarā ar cenu kāpumu Baltijas reģionā, piepildās. Līdz ar to valdībai nācās koriģēt savus plānus saistībā ar 2008.–2010.gada budžetu, nedaudz atliekot budžeta iesniegšanu Saeimai, kas praktiski notika šodien. Mēs iesniedzām budžetu nedēļu vēlāk, nekā bijām plānojuši. Burtiski desmit dienu laikā mums bija jāveic milzīgs darbs, lai pārskatītu gan budžeta prioritātes, gan arī galvenos jautājumus, kas saistīti ar izdevumu samazināšanu. Jo sabiedrībā pastāvošais uzskats ir mīts, ka valdībai ir desmitiem instrumentu, kā cīnīties ar inflāciju. Es jums gribu teikt, ka galvenais instruments ir valsts budžets un citi instrumenti ir mūsu pašu, ne tikai valdības rokās.

Analizējot Statistikas pārvaldes šīsdienas informāciju, mēs redzam, ka joprojām milzīgu iespaidu uz inflāciju atstāj patēriņš. Līdz ar to pasākumi, ko mēs veicām pavasarī un sākām īstenot vasarā saistībā ar iekšējā patēriņa mazināšanu, tātad kreditēšanās apjoma samazināšanu, ar nekustamā īpašuma tirgus atdzesēšanu, ar kredītu izsniegšanas ierobežojumiem un citām lietām, lielā mērā ir tikai viena veida risinājums. Arī piedāvājot pirmo reizi Latvijas vēsturē vidēja termiņa budžetu 2008.–2010.gadam, turklāt budžetu, kurā plānotais pārpalikums ir viens procents, kas nevienai valdībai līdz šim nebija izdevies, mēs izmantojam vienu ļoti efektīvu instrumentu, lai nākamajā gadā un vidējā termiņā mazinātu iekšzemes patēriņu. Jo tas ir galvenais inflāciju ģenerējošais spēks. Šis nav tikai taupības budžets un pirmo reizi budžets ar pārpalikumu. Šis ir arī vidēja termiņa budžets, kas Latvijā pieņemts pirmo reizi, un mēs esam iezīmējuši maksimālos izdevumu griestus 2008.gadam, kā arī iezīmējuši gan 2009.gada, gan 2010.gada izdevumus. Tā ka lielā mērā visām institūcijām, kas tiek finansētas no valsts, ir skaidrs, ar kādiem naudas līdzekļiem tās varēs operēt tuvākajos gados.”

“Latvijas Vēstneša” ārlietu redaktora Jāņa Ūdra jautājums: Kādas iespējas šis budžets dos Latvijas ārpolitiskajai darbībai? Vai būs līdzekļi jaunu vēstniecību atvēršanai ārzemēs?

A.Kalvītis: 2007.gada budžeta grozījumos mēs piešķīrām līdzekļus vēstniecības atvēršanai Slovēnijā, un līdz ar to 2008.gada budžetā būs nodrošināts šīs vēstniecības finansējums. Nekādas citas vēstniecības atvēršana 2008.gadā, manuprāt, nav plānota.

Jautājums: Jūs pats minējāt, ka valdībai ir tikai viens instruments inflācijas samazināšanai – budžets. Vai izdosies inflāciju samazināt tikai ar šo vienu instrumentu?

A.Kalvītis: Katrā ziņā ir jāsaprot, ka šis ir vesels instrumentu kopums, ko mēs lietojam. Pasaules tirgus konjunktūra ir ļoti nelabvēlīga – mēs redzam inflācijas pieaugumu arī citās valstīs, Latvija šajā ziņā nav unikāla. Bet ir skaidrs: ja mēs neizmantosim tādus instrumentus kā pārpalikuma budžets, kā plaša iekšzemes patēriņa samazināšana, tad inflācija sasniegs daudz lielākus rādītājus un, galvenais, mēs to nespēsim ierobežot vidējā termiņā. Tagad es esmu pārliecināts, ka vidējā termiņā mums inflāciju izdosies ierobežot, ja konsekventi realizēsim sāktos soļus, ko šodien noteicām.

“Latvijas Vēstneša” portāla “lv.lv” galvenās redaktores Zaidas Kalniņas jautājums: Kā ar dialogu ar sociālajiem partneriem?

A.Kalvītis: Mēs šo dialogu vadām jau vairākus mēnešus. Es saprotu, ka šādos apstākļos ir ļoti grūti atrast kompromisus. Trešdien mums notiks trīspusējās padomes sēde, kur mēģināsim vienoties par īpašu memorandu starp darba devēju, darba ņēmēju un valdību par to, kā saprotam jautājumus, kas saistīti ar darba samaksas palielināšanu turpmākajos gados, kā arī jautājumus, kas saistīti ar pašreiz ieturētajiem līdzekļiem, kas netiks izmaksāti 2008.gadā. Mēģināsim panākt vienošanos. Ja paskatāmies uz citu valstu pieredzi, Slovēnija panāca šādu vienošanos vispārējā līmenī. Mēs zinām, ka savā laikā arī Īrija, kur inflācija bija 15 un vairāk procentu, panāca ar arodbiedrībām un darba devējiem vienošanos par pilnīgu darba samaksas iesaldēšanu. Es uzskatu, ka arī mums ir visas iespējas, ņemot vērā, ka valdība tomēr lielā mērā respektē visu sociālo partneru viedokli un neiet ne uz kādiem ļoti radikāliem soļiem. Valdība iet uz saprātīgiem samazināšanas soļiem. Es domāju, ka kompromisu ir iespējams panākt, un ceru, ka mēs to arī panāksim oktobra laikā. Šajā budžetā, pretēji dažādiem minējumiem, pret visiem ir attiecināta pilnīgi vienāda pieeja. Cilvēkiem ar maziem ienākumiem mēs esam saglabājuši visas tās pašas privilēģijas, kas bija plānotas. Minimālā alga palielināta līdz 160 latiem, neapliekamais minimums palielināts no 50 uz 80 latiem. Mēs atļaujam kompensēt inflācijas apjomu tām darbinieku kategorijām, kur darba samaksa ir zemāka par 400 latiem – šeit netiek uzlikti ierobežojumi, bet lielākām algām tie diemžēl ir. Es domāju, šī vienādā attieksme arī ir ceļš uz sapratni.

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktofonā

Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Ministru prezidenta padomniece sociālajos jautājumos Ilze Stobova vakar, 8.oktobrī, informējot sabiedrību par 2008.gada valsts budžeta likumprojektu Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”	Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane vakar, 8.oktobrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē, lemjot par 2008.gada valsts budžeta likumprojektu Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.

Ietaupījums 2008.gada valsts budžetā,  samazinot pieprasījumus atlīdzībai (Ls)

Finanšu ministrija

Pirmo reizi Latvijā ticis izstrādāts valsts budžeta likumprojekts – par valsts budžetu 2008.gadam –, kas paredz budžeta pārpalikumu 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai veicinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ekonomikas sabalansētību un inflācijas pieauguma tempa mazināšanos. Turklāt izstrādāts nevis viena gada budžets, bet gan vidēja termiņa budžets, kas paredz apstiprināt galvenos skaitļus arī 2009.gadam un 2010.gadam.

Ministru kabinets vakar, 8.oktobrī, akceptēja likumprojektu par valsts budžetu 2008.gadam, un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš budžeta projektu kopā ar to pavadošajiem likumprojektiem iesniedza Saeimā. Budžeta likumprojekts paredz nākamā gada budžetā pārpalikumu 163 miljonu latu apmērā, kas ir 1% no IKP. Turpmākajos gados plānots arvien palielināt valsts budžeta pārpalikumu – 2009.gadā tas tiek plānots 1,2% apmērā no IKP, bet 2010.gadā – 1,5% apmērā no IKP.

Budžeta projekts 2008.gadā paredz valsts budžeta ieņēmumus 5,498 miljardu latu apmērā, bet izdevumus – 5,335 miljardu latu apmērā. 2008.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi palielināsies par 22,5% salīdzinājumā ar 2007.gadu, bet izdevumi – par 20,3%.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 4,127 miljardi latu un izdevumi – 4,201 miljarda latu apmērā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti par 26,7% vairāk nekā 2007.gadā un izdevumi – par 19,6% vairāk nekā 2007.gadā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti 1,37 miljardu latu un 1,133 miljardu latu apmērā. 2008.gadā valsts speciālā budžeta ieņēmumi prognozēti par 11,2% vairāk nekā 2007.gadā un izdevumi – par 22,5% vairāk nekā 2007.gadā.

2008.gadā kopējie nodokļu ieņēmumi prognozēti 5,377  miljardu latu apjomā, kas salīdzinājumā ar 2007.gada prognozi ir par 987,1 miljoniem latu jeb 22,5% vairāk. Tiek prognozēts, ka kopējie nodokļu ieņēmumi 2008.gadā veidos 34,1% no IKP.

2008.gada valsts budžets veidots kā taupības budžets, maksimāli ierobežojot tēriņus, iesaldējot iestāžu darba algu pieaugumu un štata vietu pieaugumu.

Lai ierobežotu strauju darba samaksas pieaugumu sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem valdībā ir pieņemts lēmums (25.09.2007.):

• par atalgojuma fondu nepalielināšanu 2008.gadā valsts tiešās pārvaldes iestādēm, izņemot tās valsts tiešās pārvaldes iestādes, kurās nodarbināto vidējā darba samaksa ir zemāka par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto vidējo darba samaksu (400 latu mēnesī);

• par 10% pieaugumu pedagogu, ārstniecības personu, kultūras darbinieku un amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksai 2008.gadā. (Skat. tabulu zemāk.)

Lai nodrošinātu arī pašvaldību budžetu līdzekļu racionālu izmantošanu, valdība ir panākusi vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību, ka pašvaldības apņemas veidot finanšu līdzekļu uzkrājumu 2007.gadā un to izmantot 2008.gadā normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei.

Ministru kabinets ir apņēmies ar 2008.gadu pašvaldību budžetos pārskaitīt 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem līdzšinējo 79% vietā, savukārt valsts budžetā – 20% no nodokļa ieņēmumiem, lai kompensētu pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempa samazinājumu, kas radīsies, no nākamā gada palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu (no pašreizējiem 50 latiem mēnesī uz 80 latiem) un nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām (no pašreizējiem 35 latiem mēnesī uz 56 latiem).

Būtiskākās prioritātes 2008.gada valsts budžeta projektā:

• programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” – 110,7 miljoni latu;

• administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai – 47,8 miljoni latu;

• bērnu kopšanas pabalsta vietā tiek ieviests vecāku pabalsts, kuru piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam – 36,181 miljoni latu;

• darba samaksas paaugstināšanai ārstniecības darbiniekiem – 30,5 miljoni latu un pārējiem ārstniecības nozarē strādājošajiem (t.sk. neatliekamās medicīniskās palīdzības autovadītājiem, rezidentiem) – 8,6 miljoni latu;

• darba samaksas paaugstināšana amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm – 18,9 miljoni latu;

• no 2007.gada 1.septembra noteikto piemaksu pedagogu darba samaksai par kontaktstundām un darbu labošanu nodrošināšanai – 28,3 miljoni latu un pedagogu darba samaksas paaugstināšanai no 2008.gada 1.septembra – 18,0 miljoni latu;

• piemaksas pie vecuma pensijas apmēra paaugstināšanai ar 2008.gada 1.jūliju – 16,4 miljoni latu;

• minimālās algas paaugstināšanai – 16,2 miljoni latu;

• dotācijai zaudējumu segšanai par pārvadājumiem pilsētu maršrutos (tikai rajonu pilsētās), rajonu maršrutos, tālsatiksmes maršrutos un dzelzceļa maršrutos – 15,9 miljoni latu;

• invalīda kopšanas pabalsta (100 latu apmērā mēnesī) ieviešanai un bērna invalīda kopšanas pabalsta paaugstināšanai no 50 latiem uz 150 latiem – 9,8 miljoni latu;

• XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un XIV Deju svētku nodrošināšanai – 3,8 miljoni latu;

• valsts pētījumu programmas īstenošanai un zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai – 3,2 miljoni latu;

• tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojumu palielināšanai – 2,7 miljoni latu;

• pensiju indeksācijai – 160,2 miljoni latu.

Līdz ar sociālo vajadzību apmierināšanu nav aizmirsta arī tautsaimniecības attīstība, daļu līdzekļu paredzot investīcijām tautsaimniecībā un ES fondu līdzekļu apguvei.

2008.gada valsts budžeta projektā paredzēts ieviest jaunu fiskālās politikas instrumentu – ilgtermiņa stabilizācijas rezervi, lai:

• samazinātu vispārējos ekonomiskos riskus,

• nodrošinātu finansējumu ilgtermiņa investīcijām un strukturālajām reformām,

• izvairītos no sociālekonomiskas krīzes vai mazinātu tās,

• nodrošinātu līdzekļus ārkārtas situācijas gadījumā.

Paredzēts, ka rezervē ieskaita:

• valsts pamatbudžeta ieņēmumus, kas pārsniedz ikgadējā budžeta likumā noteikto, izņemot ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, ieņēmumus no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus;

• privatizācijas ieņēmumus.

Par rezerves līdzekļu izlietojumu pēc finanšu ministra ierosinājuma lemj Ministru kabinets.

Līdz ar likumprojektu par 2008.gada valsts budžetu Saeimā ir iesniegta arī to pavadošā likumprojektu pakete:

• grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli;

• grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli;

• grozījumi likumā par akcīzes nodokli;

• grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību;

• grozījumi likumā par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu;

• grozījumi likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu;

• grozījumi valsts sociālo pabalstu likumā;

• grozījumi likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā;

• grozījums likumā par valsts pensijām;

• grozījumi likumā par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm;

• grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā;

• grozījumi diplomātu izdienas pensiju likumā;

• grozījumi prokuroru izdienas pensiju likumā;

• grozījumi tiesnešu izdienas pensiju likumā;

• grozījumi valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā;

• grozījumi militārpersonu izdienas pensiju likumā;

• grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu;

• grozījums likumā par valsts kompensāciju cietušajiem;

• grozījumi likumā par tiesu varu;

• grozījumi ārstniecības likumā;

• grozījumi advokatūras likumā;

• grozījumi valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā;

• grozījumi kriminālprocesa likumā;

• grozījumi krimināllikumā;

• grozījumi likumā par Uzņēmumu reģistru;

• grozījumi teritorijas plānošanas likumā;

• grozījumi reģionālās attīstības likumā;

• grozījumi dabas resursu nodokļa likumā;

• grozījumi likumā par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos;

• grozījums likumā par autoceļiem;

• grozījums likumā par nodokļiem un nodevām;

• grozījumi reliģisko organizāciju likumā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Labklājības ministrija

Līdz ar 2008.gada budžeta likumprojektu valdība ir atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus vairākos likumos, kas nosaka jauna sociālās apdrošināšanas pabalsta – vecāku pabalsta – ieviešanu.

Likumu grozījumi paredz, ka no 2008.gada 1.janvāra jaundzimušā māte vai tēvs varēs saņemt vecāku pabalstu 70% apmērā no savas sociālās iemaksu algas. Jaunajam pabalstam nav noteikta maksimālā robeža, un tas līdzināsies algai, ko cilvēks saņem “uz rokas” pēc nodokļu nomaksas. Savukārt minimālais vecāku pabalsta apmērs sociāli apdrošinātiem vecākiem būs 63 lati. Vecāki, kas nav sociāli apdrošināti, tāpat kā līdz šim varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu 50 latu apmērā.

Jaunais vecāku pabalsts aizstās līdzšinējo bērna kopšanas pabalstu, ko izmaksāja no valsts pamatbudžeta. Ņemot vērā pamatbudžeta iespējas, bērna kopšanas pabalstam bija noteikts maksimālais apmērs – 392 lati mēnesī. Uzsākot pabalsta izmaksu no sociālās apdrošināšanas budžeta, tas tiks aprēķināts bez “griestiem”, ņemot vērā katra indivīda veiktās sociālās iemaksas.

“Atceļot līdzšinējos ierobežojumus, mēs sakārtojam pabalstu sistēmu, jo pabalsts, ko līdz šim maksāja no valsts pamatbudžeta, pēc būtības ir sociālās apdrošināšanas pakalpojums. Tādēļ tam mātei vai tēvam ir jāaizvieto faktiskie ienākumi laikā pēc bērna piedzimšanas. Tāpat šis lēmums neapšaubāmi motivēs cilvēkus maksāt nodokļus no visas nopelnītās naudas,” teica labklājības ministre Dagnija Staķe.

Vecāku pabalstu maksā, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu.

Par bērna kopšanu no viena līdz divu gadu vecumam turpinās maksāt bērna kopšanas pabalstu 30 latu apmērā.

Lai ieviestu jauno pabalstu, paredzēts ieviest jaunu sociālās apdrošināšanas veidu – vecāku apdrošināšanu. Jaunais pabalsts tiks finansēts no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, likmi saglabājot līdzšinējā apmērā – 33,09%

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments