• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mēs esam panākuši to, ko gribējām" (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.10.1999., Nr. 341/342 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16438

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.54 izraksts

Vēl šajā numurā

15.10.1999., Nr. 341/342

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Mēs esam panākuši to, ko gribējām"

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa un Eiropas Komisijas vēstnieka Gintera Veisa preses konferencē par Eiropas Komisijas Progresa ziņojumu

Turpinājums

no 1.lpp.

Kas tad ir noticis? Mums ir dota iespēja strādāt. Tagad ļoti liela loma būs ne tikai tam, kā strādās Ārlietu ministrija, — mēs esam gatavi turpināt darbu, kas jāizdara mums — bet tam, kā strādās valdība kopumā, un atsevišķu nozaru vadītāji. Šobrīd pēc delegācijas izveidošanas mums pašiem sevi pilnībā jāsagatavo sarunām. Katrā atsevišķā sarunu sadaļā jābūt skaidrām mūsu nacionālajām interesēm, un šī skaidrība jāiegūst, apstiprinot beigu dokumentus valdībā. Daudz būs atkarīgs no tā, cik ātri delegācija, kurā būs pārstāvētas arī visas ministrijas un svarīgākās nozares, apkopos visu informāciju, lai valdība spētu nākt klajā ar attiecīgiem secinājumiem. Pēc tam delegācija šos secinājumus izmantos sarunās ar Eiropas Savienību.

Es uzskatu, ka līdz 2003. gadam mēs varam pabeigt iestāšanās sarunas. Ja būs veiksmīga situācijas attīstība Latvijā un veiksmīgs sarunu process, tad būs vajadzīgi vēl vismaz divi gadi. Vismaz, iespējams, vēl vairāk. Jo būs nepieciešams referendums, būs nepieciešama ratifikācija visu ES valstu parlamentos. Bet mums pašiem sevi vajag orientēt uz reālistisku un reizē pietiekami ātru variantu. Eiropas Komisija uzskata, ka ES pati būs gatava uzņemt jaunas dalībvalstis tikai 2002. gada beigās. Pats svarīgākais sarunu procesā ir panākt, lai mūsu valsts ir patiešām gatava iekļauties ES, pati nenodarot sev pāri. Ir jāsasniedz attiecīga kvalitāte visās jomās. Un, pētot Eiropas Komisijas ziņojumu, redzams, ka mums vēl ir daudz jādara. Reģionālā reforma, telekomunikāciju joma...Var atrast daudzas sfēras, kurās mums vienkārši vēl jāstrādā. Tas ir ļoti labi, ka ziņojumā precīzi pateikts, ko no mums grib."

 

Preses konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vēstnieks Ginters Veiss, kurš žurnālistiem pavēstīja:

"Eiropas Komisija ir tikai devusi priekšlikumu. Galalēmumu pieņems Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju sanāksmē Helsinkos. Bet Ziņojumā redzams: Komisija ir atzinusi, ka Latvija sekmīgi attīstījusies gandrīz visos sektoros. Komisija gan, no vienas puses, ir atteikusies no valstu grupēšanas koncepcijas, taču, no otras puses, vienīgi par Latviju komisija izteikusi viedokli, ka Latvija ir pilnībā gatava tikt vērtēta tāpat kā līdz šim pastāvējušās pirmās grupas valstis. Īpaši no ekonomisko kritēriju viedokļa. Tādējādi visi komisijas vērtējumi par Latviju ir ļoti pozitīvi."

"Latvijas Vēstnesis":

Ministra kungs, daudzi pirms Eiropas Komisijas Progresa ziņojuma publicēšanas prognozēja un arī cerēja, ka mūsu valsts šajā ziņojumā tiks pozitīvi izcelta pārējo kandidātvalstu vidū. Viena no prognozēm bija, ka sarunu sākšanai Eiropas Komisija varētu ieteikt tieši Latviju un vēl arī Maltu. Vai tagad zināmais EK ieteikums sākt sarunas ar visām kandidātvalstīm nesarežģīs Latvijas tālāko virzību uz Eiropas Savienību?

Mani interesē arī Eiropas Komisijas delegācijas vēstnieka Gintera Veisa viedoklis. Kādi bija komisijas galvenie motīvi ieteikt sarunu sākšanai visas kandidātvalstis , kaut arī šajās valstīs ir ļoti atšķirīga gatavības pakāpe?

G.Veiss:

— Kā zināms, kopš Balkānu krīzes ir izveidojusies jauna veida domāšana. Šī domāšana noteica, ka vairāk jāiedrošina arī ES kandidātvalstis dienvidaustrumu Eiropā, kuru attīstība ne tuvu nav bijusi tik sekmīga kā citām kandidātvalstīm. Tādējādi komisija galarezultātā ir atzinusi, ka varētu notikt visaptverošs sarunu sākšanas process. Taču komisija arī atzinusi, ka dažādu iemeslu dēļ sarunas ar Bulgāriju un Rumānija nevar sākt, kamēr netiks noskaidroti konkrēti ziņojumā norādīti apstākļi, piemēram, kodolspēkstacijas darbība Bulgārijā vai jautājums par bērnu namu ļoti slikto stāvokli Rumānijā. Protams arī ekonomiskie kritēriji šajās valstīs vēl nav izpildīti pilnībā. Tādējādi komisijas ziņojums atļauj sarunu sākšanu ar visām kandidātvalstīm, lai arī šīs nule minētās valstis tiktu iekļautas vispārējā procesā. Lai arī tās nezaudētu entuziasmu būt vispārējā ES paplašināšanas procesa daļa. Taču, ziņojumā ir arī skaidri pateikts, ka praktiski sarunu process ar kandidātvalstīm notiks ļoti dažādā veidā. Tā ka šis ir vairāk simbolisks lēmums, kas arī šīs dienvidaustrumu Eiropas valstis nosēdina pie tā paša sarunu galda, pie kura būs Latvija.

I. Bērziņš:

— Pirms Eiropas Komisijas Progresa ziņojuma parādīšanās mēs arī ar Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumu komisāru Ginteru Ferhoigenu pārrunājām visus iespējamos variantus, un tādi bija trīs. Pirmais — ka sarunām tiktu rekomendētas Latvija un Malta. Otrais variants — ka EK iesaka sarunas sākt ar visām kandidātvalstīm, bet tiek noteikts sava veida grafiks. Piemēram, ka sarunas ar Latviju un Maltu tiktu sāktas nākamgad, ar Lietuvu un Slovākiju vēl pēc kāda laika, kas būtu Eiropas Komisijas ziņā, bet sarunas ar Bulgāriju un Rumāniju tiktu sāktas, teiksim, 2004. vai kādā citā gadā. Un pēdējais variants, ka komisija iesaka sākt sarunas ar visām kandidātvalstīm, taču šīs sarunas notiek dažādā tempā.

Pirmajā brīdī varētu likties, ka pirmais variants Latvijai būtu vislabākais. Bet tā ir tikai pirmā sajūta. Lasot Eiropas Komisijas ziņojumu, ļoti labi redzams, kā mūsu valsts tiek novērtēta. Īstenībā šis variants, manā uztverē, ir pats saprātīgākais un pats labākais. Ne tikai Latvijai, bet visiem. Būtībā Latvija to gribēja no paša sākuma. Atcerēsimies, mēs gribējām, lai sarunas tiktu sāktas ar visiem un tad lai katrs virzītos uz priekšu savā atšķirīgā tempā. Protams, galīgais lēmums tiks pieņemts Helsinkos.

Es protams, nezinu, kā šo ziņojumu uzņem valstis, kas skaitās vai skaitījās pirmajā grupā. Kā viņi vērtē to, ka daudzas nodaļas tagad tiks vēlreiz pārskatītas un ka notiks sarunas par šīm nodaļām. Bet šim procesam jābūt vienmērīgam un kvalitatīvam, kā uzsvēra Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi. No šī viedokļa mums šobrīd ir ideāla pozīcija. Viss ir atkarīgs tikai no mums. Kā mēs spēsim sakārtot savu vidi Latvijā. Kā mēs spēsim formulēt savu pozīciju. Kā spēsim virzīties uz priekšu sarunās... Eiropas Savienība ir milzīgs ekonomisks organisms, un, ja kāds tajā iestātos nesagatavots, tad vai nu izveidotos divu pakāpju Eiropas Savienība, vai arī šī valsts tiktu ekonomiski samalta. Jābūt gataviem. Ilglaicīgā perspektīvā šis variants ir pats labākais, jo tas mums dod skaidru perspektīvu.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Viduseiropas un Austrumeiropas valstu, Kipras, Maltas un Turcijas progress kritēriju izpildē dalībai Eiropas Savienībā

Turpinājums

no 1.lpp.

Ekonomiskie kritēriji

(..) Kopumā Krievijas krīzes ietekme bija graujošāka, ne kā tika sagaidīts pagājušā gada ziņojumā. Baltijas valstis ietekmētas visvairāk. Arī Turcija būtiski cietusi no Krievijas krīzes un nesenās zemestrīces. (..)

Bulgārijas ekonomiskā perspektīva kopumā ir labvēlīga, jo uzlabojušies ekonomikas pamati, tomēr nav izmaiņu Rumānijā.

Vidējais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 1998.gadā bija 2,2%, gada otrajā pusē kļūstot negatīvs. Ungārija un Polija saglabāja augstākos izaugsmes rādītājus — attiecīgi 5,1% un 4,8%. Čehija un Rumānija (..) strukturālo reformu trūkuma dēļ, īpaši Rumānija, palika recesijā ar negatīvu pieaugumu — attiecīgi – 2,3% un -7,3%. Bulgārija atgriezās pie pozitīva IKP pieauguma 3,4% (..).

Izņemot Igauniju un Čehiju, visām kandidātvalstīm palielinājās tirdzniecības un tekošā konta deficīts. Tai pašā laikā budžeta deficīts pasliktinājās visās valstīs, par kurām bija pieejami dati. Igaunija, Latvija un Slovākija samazināja nelabvēlīgo attīstību, samazinot valsts izdevumus.

Kopējais tiešo ārējo investīciju (FDI) daudzums turpināja pieaugt. (..) Čehija, Polija un Rumānija piesaistīja investīcijas divreiz lielākā apmērā nekā iepriekšējā gadā, arī Slovākija, lai gan potenciāli varēja daudz vairāk. (..) Kumulatīvi rēķinot uz vienu iedzīvotāju, visaugstākais investīciju līmenis ir Ungārijā, tai seko Čehija, Igaunija un Latvija. (..)

Polijā neizdodas pietiekami veiksmīgi rūpniecības restrukturizācija, arī Rumānijā, Slovākijā, Čehijā un Bulgārijā.(..)

ES ir lielākā tirdzniecības partnere visām kandidātvalstīm.(..) Krievijas krīzes ietekmē būtiski palielinājusies tirdzniecības integrācija. Ungārijai imports — 64%, eksports — 73,3%, Polijā — attiecīgi 65,9% un 68,3%. Lietuvai ir viszemākais tirdzniecības apjoms — attiecīgi 37,4% un 47,3%. (..).

 

Pārskats par valstīm

Pagājušajā gadā Komisija konstatēja, ka Polija, Ungārija, Kipra, Igaunija, Slovēnija un Čehija var tikt uzskatītas par funkcionējošu tirgus ekonomiku, lai gan Čehijas situācija rada bažas. Ekonomiskās politikas un reformu konsekventas īstenošanas rezultātā Latvija ir uzskatīta par funkcionējošu tirgus ekonomiku. Arī Malta jāpievieno šai grupai.

Slovākija un Lietuva ir tuvu tam, lai kļūtu par funkcionējošu tirgus ekonomiku. (..) Arī Bulgārija turpina progresu, lai kļūtu par funkcionējošu tirgus ekonomiku, taču no ļoti zema sākumpunkta. Situācija Runānijā liek uztraukties par recesiju jau trešo gadu pēc kārtas. (..) Turcijai ir vairākas funkcionējošai tirgus ekonomikai raksturīgas pazīmes.

 

Spēja izturēt ES konkurences spiedienu

Šogad Komisija konstatē, ka Kipra spēj izturēt ES konkurences spiedienu. Arī par Maltu var secināt to pašu. Polija, Ungārija, Igaunija un Slovēnija ir uzlabojušas savas spējas izturēt konkurenci vidēji ilgā laika posmā. Čehija turpināja zaudēt pamatu, taču vēl joprojām varēs izturēt konkurenci vidēji ilgā laika posmā, ja konsekventi turpinās īstenot atlikušās ekonomiskās reformas.

Neraugoties uz Krievijas krīzes ietekmi, Latvija ir panākusi labu progresu un arī būs spējīga izpildīt šo apakškritēriju vidēji ilgā laika posmā. Arī Slovākijas strukturālās reformas liecina par to pašu.

Lietuva tālu neatpaliek, taču tai nepieciešama turpmāka reformu īstenošana. (..) Rumānijai vēl ilgs ceļš ejams. Turcijai jāievieš konsekventas reformas ekonomikas attīstībai, lai izpildītu šo kritēriju.

Kopsavilkums

Vērtējot abus kritērijus kopā, var secināt, ka divas kandidātvalstis — Kipra un Malta — ir funkcionējošas tirgus ekonomikas un spēj izturēt ES konkurences spiedienu. Tās pilnībā izpilda ES ekonomisko kritēriju. (..) Ungārija un Polija tuvu seko kritērija izpildē, arī Slovēnija un Igaunija, tad Čehija, kurai būs nepieciešams nopietns progress. Latvija ir sasniegusi nozīmīgu progresu pēdējā gada laikā un arī jāpievieno šai grupai. Slovākija varētu izpildīt pirmo kritēriju nākamā gada laikā, ja turpinās reformas. Nevar atzīt, ka Lietuva pilnībā izpilda šo kritēriju, jo pēdējā gada laikā progress nav bijis tik liels, kā tika gaidīts, daļēji valdības reakcijas uz Krievijas krīzi ietekmē. Bulgārija un Rumānija neatbilst kritērijam. Bulgārija turpina būtisku progresu un parāda nepārtrauktas pūles ekonomikas reformas procesā, taču sākot no ļoti zema punkta. Diemžēl situācija Rumānijā, labākajā gadījumā, ir stabilizējusies salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Citi dalībvalstu pienākumi

Visas kandidātvalstis ir turpinājušas savas pūles likumdošanas saskaņošanā. Konkrēts progress "acquis" pārņemšanā tomēr ievērojami atšķiras starp kandidātvalstīm. Kopumā Ungārijai, Latvijai un Bulgārijai ir palikusi liela likumdošanas saskaņošanas daļa. Slovēnija un Slovākija ir ievērojami pakāpušās. Igaunijai, Lietuvai un Rumānijai labs progress konkrētās jomās mijas ar aizkavēšanos citās. Pārņemšana paliek lēna Polijā un Čehijā. Kiprai joprojām ir jāpārņem būtisks likumdošanas apjoms. Maltai ir neliels progress vai nav progresa citās jomās kā brīva pakalpojumu kustība.

Attiecībā uz administratīvo un tiesu sistēmas kapacitāti, Ungārija ir attīstījusi konsekventu institūciju izveidošanu un stiprināšanu, lai ieviestu "acquis". Polijā, Čehijā un Igaunijā institūciju stiprināšana ir bijusi pavirša, kā rezultātā ir izveidojusies situācija, ka noteiktas administrācijas daļas ir labi sagatavotas, lai efektīvi ieviestu "acquis", bet citās ir nopietnas vājās vietas. Slovēnija turpina celt administratīvo kapacitāti, taču saskaras ar problēmām, izveidojot nesen pieņemtajos likumos paredzētās institūcijas. Lietuva ir veikusi iespaidīgu progresu nepieciešamo struktūru izveidošanā, taču jaunizveidotajām institūcijām ir nepieciešams noteikts nostiprināšanās periods, lai parādītu savu efektivitāti. Latvija turpina veikt progresu tādos galvenajos sektoros, kā valsts atbalsts, standarti un sertifikācija, nopietna uzmanība ir jāvelta vispārējai valsts pārvaldei un tiesu reformai. Slovākijai ir nepieciešams tās labos nodomus un neseno likumdošanas progresu īstenot konkrētā progresā, stiprinot tās administrāciju un tiesu sistēmu. Bulgārijā ir labi panākumi, taču tā saskaras ar ierobežotiem resursiem. Rumānijā valsts pārvaldes un tiesus sistēmas kapacitāte paliek vāja. Maltai ir nepieciešams stiprināt valsts pārvaldi visās jomās un izveidot virkni galveno institūciju. Kiprā ir nepieciešams izveidot institūcijas daudzās jomās un stiprināt institūcijas jūras transporta un vides jomās. Turcijai ir nepieciešams modernizēt valsts pārvaldes struktūras un palielināt apmācību.

 

Politiskās, ekonomikās un monetārās savienības mērķis

Latvija un Igaunija ir gatavas parakstīt robežlīgumus, tiklīdz Krievija būs gatava parakstīt.

Eiropas Monetārā savienība (EMU). Pastāv risks, ka kandidātvalstis būs stingri orientējušas savu politiku uz atbilstību Māstrihtas konverģences kritērijiem, lai pieņemtu eiro, tiklīdz radīsies izdevība. Dažas no kandidātvalstīm jau ir izteikušas vēlēšanos darīt to iestāšanās brīdī vai ļoti drīz pēc iestāšanās. Tomēr būtiski, ka tām ir jākoncentrējas uz tirgus principu stiprināšanu, kā arī īstenojot reformas un finansu tirgu liberalizāciju.

Čehijas Republikai, Igaunijai, Ungārijai, Polijai, Slovēnijai, Slovākijai, Latvijai, Lietuvai un Bulgārijai ir jāspēj piedalīties EMU kā nedalībniecei eiro zonā vidējā termiņā, paredzot, ka tās turpina gan makroekonomisko stabilizāciju, gan strukturālās reformas un turpina saskaņot likumdošanu ar "acquis" šajā jomā. Kiprai un Maltai ir jāspēj piedalīties EMU kā nedalībniecei eiro zonā, taču joprojām ir jāveic būtisks progress likumdošanas saskaņošanā ar "acquis". Tādas pašas pūles būs nepieciešamas arī Turcijai kopā ar progresu makroekonomiskajā stabilizācijā.

"Acquis" ieviešana

Iekšējā tirgus likumdošanas bāze ir izveidota gandrīz visās kandidātvalstīs. (..) Dažām valstīm nopietni jāpaātrina pamatlikumdošanas pieņemšana, un visām kandidātvalstīm jānodrošina attiecīgas institūciju bāzes izveidošana. (..)

Lai gan pēdējā gada laikā sasniegts būtisks progress valsts atbalsta likumdošanas pārņemšanā, neviena no kandidātvalstīm pilnībā nav izveidojusi funkcionējošu valsts atbalsta kontroles sistēmu. (..)

Neviena no kandidātvalstīm nav panākusi progresīvu likumdošanas saskaņošanu vides jomā. Vairums valstu pēdējā gada laikā sasniegušas zināmu progresu problēmu un pielietojamo stratēģiju analīzē, kā arī investīciju plānošanā likumdošanas saskaņošanai šajā sektorā. Slovēnija, Latvija un Lietuva panākušas nozīmīgu progresu šajā

sakarā. Polija savukārt nav izstrādājusi kopēju stratēģiju un kopumā sasniegusi mazu progresu. (..)

Izņemot Ungāriju un Poliju, kas sasniegušas noturīgu progresu finansu kontroles jomā, kandidātvalstīm jāpieliek nopietnas pūles, lai izveidotu efektīvu finansu kontroli. Iekšējās kontroles sistēmu izveidošana prasa īpašu uzmanību.

Progress audiovizuālajā jomā ir minimāls, un tikai dažas no kandidātvalstīm pilnībā saskaņojušas likumdošanu ar televīzijas bez robežām direktīvu.

Kodoldrošības jomā (..) trīs kandidātvalstīm ir neatjaunojami reaktori — Ignalina Lietuvā, Bohunice Slovākijā un Kozloduja Bulgārijā. (..) Lietuvas valdība apņēmusies slēgt Ignalinas 1.reaktoru līdz 2005.gadam. (..) Līdzīgi arī Slovākijas valdība apņēmusies slēgt Bohunices 1. un 2. reaktoru līdz 2006. un 2008. gadam. (..) Bulgārijas valdība joprojām nav gatava pieņemt lēmumu par Kozlodujas reaktoru slēgšanu.

Nevienmērīgs progress sasniegts iekšlietu un tieslietu jomā attiecībā uz sektoriem un attiecībā uz pārņemšanu un īstenošanu. Nozīmīgākās jomās, kā imigrācija, patvērums, policija, narkotikas, robežkontrole, cīņa pret korupciju, tieslietu sadarbību, kā arī tiesu reforma kopumā, Latvija, Igaunija, Slovēnija un Bulgārija sasniegušas būtisku progresu. (..) Polija, Čehija un Slovākija progresējusi lēnām. Neliels progress sasniegts arī Rumānijā, taču vēl daudz kas jādara. Kipra ir relatīvi daudz sasniegusi iekšlietu un tieslietu sektorā, taču tai jāpieliek pūles visās jomās. Maltas un Turcijas progresu šobrīd ir grūti novērtēt.

Sociālajā un veselības sektorā likumdošanas ieviešana ir lēna. Joprojām ir salīdzinoši zems dzīves līmenis, limitēta pieeja veselības aprūpei, likumdošanas saskaņošana drīzāk ir politisks solis, nevis reāla reforma. (..)

Neviena no kandidātvalstīm nav parādījusi nozīmīgu progresu lauksaimniecības pārstrukturizācijā. Polijā un Rumānijā pieņemti īstermiņa risinājumi, neizvērtējot nepieciešamo ilgtermiņa pārstrukturizāciju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!