Ministru kabineta rīkojums Nr.618

Rīgā 2007.gada 8.oktobrī (prot. Nr.53 29.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Jūrmalā, Piestātnes ielā 6/14

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis Jevgenija Gomberga (personas kods – 2512XX-XXXXX, deklarētā dzīvesvieta – Rīga, Brīvības iela 223, LV-1039) 2006.gada 1.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizā­cijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 4.augustā ar Nr.1.33/36287038).

2. Jevgenijs Gombergs ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu – 87/100 domājamās daļas (27873 m²) no zemesgabala (kadastra Nr.13000081609) un 19 ēkas (būves) – viesnīcu (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 001), ēdnīcu (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 004), viesnīcu (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 008), siltumnīcu (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 010), administratīvo ēku (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 011), mācību korpusu (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 012), divas ārstniecības ēkas (kadastra apzīmējums 1300 008 160 9013 un 1300 008 1609 030), kopmītni (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 015), garāžu (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 016), divas lapenes (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 019 un 1300 008 1609 020), klubu (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 031), garāžu–katlumāju (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 032), trīs šķūņus (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 040, 1300 008 1609 041 un 1300 008 1609 043) un saimniecības ēku (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 042) – Jūrmalā, Piestātnes ielā 6/14.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums – viesnīca (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 001), ēdnīca (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 004), viesnīca (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 008), administratīvā ēka (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 011), mācību korpuss (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 012), divas ārstniecības ēkas (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 013 un 1300 008 1609 030), kopmītne (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 015), garāža (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 016), divas lapenes (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 019 un 1300 008 1609 020), klubs (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 031), garāža–katlumāja (kadastra apzīmējums 1300 008 1609 032), divi šķūņi (kadastra apzīmējums 1300 008 160 9040 un 1300 008 1609 041) un 87/100 domājamās daļas no zemesgabala (kadastra numuru 1300 008 1609) – Jūrmalā, Piestātnes ielā 6/14, 1999.gada 8.martā ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā (folijā) Nr.2825 (žurnālā Nr.300001000912) uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Minētais nekustamais īpašums, kā trīs valstij piekritīgas ēkas, kas atrodas uz iepriekš minētā zemesgabala, – siltumnīca (kadastra apzīmējums 13000081609010), saimniecības ēka (kadastra apzīmējums 13000081609042) un šķūnis (kadastra apzīmējums 13000081609043) – kopā veido valsts īpašuma objektu (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

3.2. saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 5.augusta rīkojumu Nr.388 “Par nekustamo īpašumu Jūrmalā, Piestātnes ielā 6/14” valsts īpašuma objekts ir nodots Iekš­lietu ministrijas valdījumā;

3.3. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu veikšanai – medicīnisko un rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbiniekiem:

3.3.1. 2005.gada 17.jūnijā starp Iekšlietu īpašumu valsts aģentūru un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” (turpmāk – kapitālsabiedrība), kuras kapitāla daļu turētāja ir Iekšlietu ministrija, tika noslēgts pilnvarojuma līgums Nr.17/1-159/05. Saskaņā ar šo līgumu kapitālsabiedrība valsts īpašuma objektā, kas ir īpaši pielāgots profesionālu medicīnisko un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai, sniedz rekreācijas, medicīniskās un psiholoģiskās rehabilitācijas pakalpojumus Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;

3.3.2. amatpersonu tiesības saņemt šos pakalpojumus ir noteiktas Ministru kabineta 2006.gada 17.oktobra noteikumos Nr.859 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus”. Minēto noteikumu 6.punkts nosaka, ka psiholoģisko un medicīnisko rehabilitāciju amatpersona saņem kapitālsabiedrības rehabilitācijas nodaļā. Tādējādi šī ir vienīgā medicīnas iestāde Latvijā, kur tiek nodrošināta profesionāla Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu darbinieku un Ieslodzījuma
vietu pārvaldes darbinieku medicīniskā un psiholoģiskā rehabilitācija. Rehabilitācijas pakalpojumus katru gadu saņem vidēji 700 amatpersonas, arī 2007.gadā plānots nodrošināt divu nedēļu rehabilitācijas kursu 710 amatpersonām. Tādējādi tiek sekmētas Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu darbinieku un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku darba spējas, nodrošinot valsts iekšējo drošību, jo profesionālajai rehabilitācijai, pieaugot dienesta fiziskajai un garīgajai slodzei, ir liela nozīme, lai samazinātu ar dienesta apstākļiem saistītos veselības traucējumus, vienlaikus atjaunojot darbinieku darba spējas;

3.4. valsts īpašuma objektu, pamatojoties uz 2006.gada 21.decembra nekustamā īpašuma Jūrmalā, Piestātnes ielā 6/14, telpu nomas līgumu, savu funkciju nodrošināšanai izmanto arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrs, kā arī Valsts probācijas dienests. Valsts īpašuma objektā atrodas mācību korpuss ar īpaši Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku apmācīšanai aprīkotām mācību klasēm un kopmītne;

3.5. privatizācijas ierosinātājam Jevgenijam Gombergam atbilstoši Administratīvā procesa likuma 61.pantam viedokļa sniegšanai tika nosūtīts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Jūrmalā, Piestātnes ielā 6/14”. 2007.gada 26.jūnija vēstulē Nr.1-1/023 privatizācijas ierosinātājs Jevgenijs Gombergs izsaka šādus iebildumus:

3.5.1. atteikums nodot valsts īpašuma objektu privatizācijai neatbilst privatizācijas mērķiem, kas noteikti likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991.gada 20.marta lēmumā “Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem”;

3.5.2. atteikumā nodot valsts īpašuma objektu privatizācijai minētais pamatojums nav uzskatāms par valsts pārvaldes funkciju Valsts pārvaldes iekārtas likuma 9.panta un 16.panta otrās daļas 3.punkta izpratnē, jo organizācija, kas sniedz norādītos medicīniskos pakalpojumus, ir komersants, kuram reģistrēti tādi komercdarbības veidi kā ārstu prakse, zobārstu prakse, farmaceitisko pamatvielu ražošana, farmaceitisko preparātu ražošana, medicīnisko un ķirurģisko iekārtu un ortopēdisko ierīču ražošana un cita statūtos paredzētā darbība;

3.6. izvērtējot privatizācijas ierosinātāja Jevgenija Gomberga izteiktos iebildumus, Ministru kabinets norāda, ka:

3.6.1. saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu;

3.6.2. saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.240 “Iekš­lietu ministrijas nolikums” 6.4.apakšpunktu Iekšlietu ministrija nodrošina nozares politikas īstenošanu tās padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs, ministrijas pārziņā esošajos valsts uzņēmumos un valsts uzņēmējsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

3.6.3. valsts pārvaldes funkciju izpildei Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm ir noteiktas īpašas prasības veselības stāvoklim, kā arī dienesta radītās spriedzes novēršanai darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm ir paredzēta īpaša veselības aprūpe. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.812 “Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūras nolikums” 3.1.apakšpunktu Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūra organizē un vada darbinieku veselības aprūpi, lai nodrošinātu darbinieku veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstību dienesta pienākumu izpildei;

3.6.4. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 6.punktu publiska persona komercdarbību var veikt nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu. Šajā gadījumā medicīniskos un rehabilitācijas pakalpojumus Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbiniekiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem nodrošina kapitālsabiedrība. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 17.oktobra noteikumu Nr.859 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus” 6.punktu psiholoģisko un medicīnisko rehabilitāciju amatpersonas saņem kapitālsabiedrības rehabilitācijas nodaļā. Kapitālsabiedrība minēto funkciju izpildei izmanto valsts īpašuma objektu. Tādējādi kapitālsabiedrība ir valsts pārvaldes instruments, ar kura starpniecību tiek veikta tāda valsts pārvaldes funkcija kā Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbinieku veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstības nodrošināšana dienesta pienākumu izpildei, jo saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 19.panta trešo daļu kapitāla daļu turētāja pārstāvim valsts kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana. Turklāt minētā likuma 37.pants nosaka, ka kapitāla daļu turētājs var noteikt kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās (ar Ministru kabineta 2006.gada 7.novembra rīkojumu Nr.880 “Par Iekšlietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam” apstiprināta Iekšlietu ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam) un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus;

3.6.5. saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumu Nr.827 “Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums” 4.7.apakšpunktu Ieslodzījuma vietu pārvalde nodrošina pārvaldes darbinieku profesionālās izveides un profesionālās pilnveides izglītību. Lai to nodrošinātu, ir izveidots Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrs, kurā darbiniekus apmāca speciāli aprīkotās mācību telpās. Mācību centrs atrodas minētajā valsts īpašuma objektā.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikvienas personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu sabiedrības interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Valsts īpašuma objekta nodošana privatizācijai neatbilstu sabiedrības interesēm un nebūtu lietderīga. Sniedzot medicīniskos un rehabilitācijas pakalpojumus citās nomātās telpās, sadārdzināsies pakalpojumu izcenojumi, jo tiks maksāta nomas maksa, un samazināsies sniegto pakalpojumu kvalitāte – medicīnisko procedūru nodrošināšanai nebūs pieejams attiecīgas kvalitātes minerālūdens. Valsts īpašuma objekta teritorijā atrodas ārstnieciskā minerāl­ūdens artēziskais urbums, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centra īpaši aprīkotas mācību telpas. Atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, tiks ietaupīti līdzekļi, kas būtu nepieciešami jaunu telpu nomai iepriekš minēto valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, saglabāta sniegto pakalpojumu kvalitāte un pieeja izejmateriāliem.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums, jo tiek saglabāta izveidotā un funkcionējošā Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu darbinieku rehabilitācijas struktūra, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centra izveidotā ieslodzījuma vietu darbinieku apmācības sistēma.

Tādējādi, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis.

Līdz ar to secināms, ka valsts īpašuma objekts saglabājams valsts īpašumā.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt Jevgenija Gomberga privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu veikšanai Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu darbinieku rehabilitācijas un ieslodzījuma vietu darbinieku apmācības jomā.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs I.Godmanis