Ministru kabineta 2007.gada 8.oktobra ārkārtas sēdē

FM: Par Latvijas pozīciju Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Luksemburgā 9.oktobrī tika apspriesti vairāki būtiski jautājumi valsts finanšu un ilgtermiņa stabilitātes jomā, kā arī jautājums par Eiropas Savienības budžeta pārskatīšanu, kas ir nozīmīgi arī Latvijai. Latvijas nostāju, kas apstiprināta Ministru kabineta ārkārtas sēdē 8.oktobrī, ECOFIN sanāksmē pauda Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Būtiskākie jautājumi un Latvijas pozīcija tajos

1) Par stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo līdzekļu efektivitātes nodrošināšanu – Padomes secinājumi.

ECOFIN atzīst, ka galvenā prioritāte ir nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo stabilitāti ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo līdzekļu palīdzību, tādējādi gatavojoties arī sabiedrības novecošanās gaidāmajai ietekmei uz budžetu. Lielākajā daļā ES dalībvalstu budžeta situācija ir būtiski uzlabojusies, bet ir jānodrošina pozitīvas fiskālās regulēšanas inerces saglabāšanās.

Ministri plāno apstiprināt nacionālo likumu un institūciju nozīmi stabilu budžeta pozīciju sasniegšanā un aicinās dalībvalstis veicināt progresu šai jomā.

Ministri aicina Eiropas Komisiju (EK) izstrādāt stingru nacionālo politiku novērtējumu, vairāk ņemot vērā vispārējo makroekonomisko situāciju un vairāk pievēršoties makroekonomiskai nelīdzsvarotībai, kas var palielināt risku fiskālajai stabilitātei. EK arī tiek aicināta turpināt savu darbu tā, lai uzlabotu instrumentus dalībvalstu fiskālās situācijas novērtēšanai, īpaši pievēršot uzmanību procikliskas fiskālās politikas novēršanai “labajos laikos”.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes secinājumu apstiprināšanu par Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo līdzekļu efektivitātes nodrošināšanu.

2) Par valsts finanšu kvalitāti: publiskās pārvaldes modernizācija – Padomes secinājumi.

ECOFIN padomes sanāksmes laikā ministri tika aicināti apstiprināt Padomes secinājumus par valsts pārvaldes modernizāciju un tās ietekmi uz izdevumu kontroli un konkurētspēju kontekstā ar valsts finanšu kvalitāti.

Padome aicinās dalībvalstis uzņemties iniciatīvu veikt valsts pārvaldes reformas, lai uzlabotu to efektivitāti. Iniciatīvas jāuzņemas šādās galvenajās jomās: uz labāku rezultātu orientēts valsts budžets, valsts pārvaldes reorganizācija, cilvēkresursu vadības reformas, aktīvāka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju instrumentu lietošana.

Padomes secinājumu projektā tiek uzsvērts, ka valsts pārvaldes modernizācijai varētu būt svarīga loma konkurētspējas veicināšanā un valdības izdevumu kontrolē. Tādējādi valsts pārvaldes reformas varētu veicināt arī Lisabonas stratēģijas un Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķu sasniegšanu.

2008.gada pavasarī Padome atgriezīsies pie valsts izdevumu efektivitātes jautājuma apspriešanas, īpaši attiecībā uz tādām specifiskām izdevumu kategorijām kā sociālie izdevumi, izglītība un R&D.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta padomes secinājumu par valsts pārvaldes modernizācijas apstiprināšanu.

3) Par Eiropas Komisijas komunikāciju Eiropas Parlamentam un Padomei par daudzgadu finanšu ietvara (2007–2013) pārskatīšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums par 2006.gada 17.maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību pārskatīšanu.

Šajā sanāksmē ministri tiks aicināti paust viedokli par Eiropas Komisijas 19.septembrī ierosināto Eiropas Savienības finanšu ietvara 2007.–2013.gadam pārskatīšanu, lai nodrošinātu nepieciešamo papildu finansējumu Globālās navigācijas pavadoņu sistēmas (GALILEO) projektam 2,4 mljrd. eiro apmērā, kā arī 2006.gadā Komisijas ierosinātajam un vēl neapstiprinātajam priekšlikumam par Eiropas Tehnoloģiju institūta izveidi ar 309 milj. eiro lielu finansējumu.

Tā kā GALILEO vajadzībām 300 miljonus eiro Komisija rosina pārdalīt no 7.ietvarprogrammas izpētes jomā, tad atlikušos nepieciešamos 2,409 miljardus eiro Komisija ierosina pārdalīt no ES budžeta 2.izdevumu kategorijas “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana” (2,189 mljrd. eiro) un 5.izdevumu kategorijas “Administrācija” (220 miljoni eiro) 2007.gada un 2008.gada neizmantotajiem līdzekļiem, grozot ES finanšu ietvaru 2007.–2013.gadam.

Latvijas pozīcija:

Latvijai ir negatīva nostāja par Komisijas priekšlikumu veikt ES finanšu ietvara 2007.–2013.gadam pārskatīšanu jau pirmajā tā darbības gadā, jo piedāvātais risinājums radīs nevēlamu precedentu citiem iespējamiem grozījumiem. Šādu viedokli ir paudušas arī sešas citas dalībvalstis (Vācija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Zviedrija, Īrija, Polija, Rumānija) š.g. 2.oktobra Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes sanāksmē.

Latvija uzskata, ka Komisijai daudz rūpīgāk jāizvērtē iespējamie finansiālie risinājumi, maksimāli izpētot līdzekļu pārdales iespējas starp ES budžeta 1a izdevumu kategorijas “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” programmām, kā to, pirmkārt, paredz 2006.gada 17.maija Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

Latvija ir satraukta par GALILEO projekta riska vērtības lielo apjomu (3,250 miljardi eiro), kas ir lielāks nekā GALILEO projekta izmaksas, pat ņemot vērā to, ka, pēc Komisijas vērtējuma, kā visiespējamākais risks tiek minēts tirgus/ienākumu risks. Tāpēc Latvija vēlās būt droša, ka pie šāda risku un papildus nepieciešamo līdzekļu apjoma tiks nodrošināta gan GALILEO projekta, gan citu ES budžeta programmu mērķu sasniegšana un finanšu stabilitāte.

Tikai tad, kad daudz rūpīgāk tiks izvērtētas ES budžeta 1a izdevumu kategorijas “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” iespējas, kā absolūti pēdējo risinājumu Latvija varētu izskatīt līdzekļu pārdales iespējas no ES budžeta 2.izdevumu kategorijas “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana”.

4) Pasākumi finanšu stabilitātes nodrošināšanai Eiropas Savienībā – Padomes secinājumi.

ECOFIN Padomes ministri sanāksmē tiks aicināti apstiprināt Padomes secinājumus par veicamajiem pasākumiem finanšu stabilitātes nodrošināšanai ES.

Padomes secinājumu projektā tiek atzinīgi novērtēts sasniegtais progress, slēdzot vienošanās finanšu stabilitātes nodrošināšanai starp valstīm, kā arī fakts, ka praktiski visās dalībvalstīs darbu sākušas nacionālās darba grupas. Padome savā secinājumu projektā norāda uz šādiem veicamajiem pasākumiem:

• jāizstrādā vadlīnijas un instrumenti stingrai uzraudzībai un krīžu vadībai, kā arī jāizveido elastīga sistēma, kas spētu ātri reaģēt uz starpvalstu finanšu sistēmu krīzēm un to ietekmi;

• jāpaplašina 2005.gadā parakstītais Saprašanās memorands (MoU) par starpvalstu sadarbības procedūrām, kurš noteiktu arī kopējus principus, kopējas operacionālās vadlīnijas krīzes vadībai, lai veidotu kopēju sapratni, kā rīkoties starpvalstu krīžu situācijā, vadlīnijas krīzes sistēmiskās nozīmes novērtējumam un izdevumu sadalīšanas principi;

• dalībvalstīm jāslēdz savstarpēji brīvprātīgi MoU, kuri būtu daudz detalizētāki nekā ES MoU un ņemtu vērā konkrēto valstu sadarbības īpatnības.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes secinājumus par veicamajiem pasākumiem finanšu stabilitātes nodrošināšanai Eiropas Savienībā, kā arī priekšlikumus sadarbības un informācijas apmaiņas paplašināšanai starp dalībvalstīm.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments