Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 4. oktobra sēdes Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Lācis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Vakar notika Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sēde, uz kuru bija ieradušies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji un izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža. Saruna ar arodbiedrības pārstāvjiem bija par to, ka pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos, kā zināms, bija parādījusies ziņa, ka Ministru prezidents Kalvītis, iespējams, izdarīs ministru maiņu un ka ministre Baiba Rivža varētu būt kā viena no tām, kurai šis postenis būs jāatstāj. Šīs arodbiedrības pārstāvji ar tās priekšsēdētāju priekšgalā norādīja, ka arodbiedrībai līdz šim ir bijusi vislabākā saskaņa ar izglītības ministri, ka viņa ir ļoti atsaucīga arodbiedrības vēlmju uzklausītāja un ka viņiem šajā ziņā pret ministri nav nekādu pretenziju. Arodbiedrības pārstāvji arī norādīja, ka Ministru prezidents Kalvītis pats ir apsolījis arodbiedrībai un arī publiski, tātad sabiedrībai, ka viņš atbalstīs pakāpenisku skolotāju algu paaugstināšanu atbilstoši jau agrāk pieņemtam grafikam, kas līdz šim nekad nav noticis. Mēs ņēmām vērā šos izglītības darbinieku arodbiedrības paskaidrojumus, un mūsu frakcija, vienbalsīgi nobalsojot, atbalstīja to, ka, pieņemot šī gada valsts budžetu, vismaz 12 miljoni latu jāpiešķir skolotāju algu palielināšanai. Protams, arī man personīgi bija jāizšķiras šajā jautājumā par izglītības ministri Baibu Rivžu. Šajā ziņā mans viedoklis bija noteikts. Proti, kad runa jau ir par ierēdņu atbrīvošanu augstākā līmenī, es parasti daru tā – cenšos aprunāties ap profesionāliem cilvēkiem, kuri darbojas šajā sfērā. Laukos četrsimt metru no manas lauku mājas kaimiņu mājā dzīvo, varētu teikt, gandrīz unikāla personība Latvijas izglītības vēsturē. Tā ir skolotāja, kas par latviešu valodas skolotāju ir nostrādājusi nepārtraukti piecdesmit trīs gadus. Šajā gadījumā es neesmu viņai prasījis atļauju minēt viņas vārdu. Kad sākās šīs runas, es arī viņai prasīju, ko viņa var teikt par Baibu Rivžu. Lūk, viņas vārdi: “Vispār 17 gadu laikā stāvoklis ar Izglītības ministriju vienmēr ir bijis nenormāls.” Iedomājieties, 13 ministri 17 gadu laikā! Katrs nāk ar savu uztveri un atkal no jauna sāk kaut kādas reformas jeb pārbīdes un pārmaiņas. Normāls izglītības ministra darbs vienmēr ticis traucēts. Viņas vārdi bija: “Ļaujiet Baibai Rivžai, kas jau pirms tam ir strādājusi un arī tagad strādā tikai un vienīgi izglītības laukā, strādāt.” Lūk! Tālāk viņa teica, es domāju, būdama neitrāla, ka no visiem trīspadsmit ministriem viņa kā vislabāko atzīst un nav aizmirsusi izglītības ministra Gaigala darbību. Tā ir bijusi lietderīga tieši tādēļ, ka arī viņš ir bijis skolotājs. Lūk, mūsu frakcija pieņēma lēmumu atbalstīt izglītības darbinieku arodbiedrības un skolotāju prasības.

Noslēgumā vēl gribu uzsvērt, ka vispār šis jēdziens, kas eksistē, ko es esmu minējis no Saeimas tribīnes un kas pastāv arī starptautiskajās tiesībās, proti, latīņu “maksima pakta servanta sunt” – līgumi jāpilda – būtu jāņem vērā arī Ministru prezidentam Kalvītim. Ja reiz koalīcijas līgums ir parakstīts un tajā paredzēts, ka atbilstoši varas sadalījumam četras ministru vietas pienākas otrajai lielākajai partijai un arī vēl vairākas vietas, un šajā sakarībā viena ministra vieta, kā zināms, runa ir par Ekonomikas ministriju, kas pienākas apvienībai TB/LNNK, tad līgumi ir jāpilda – rakstiski un mutiski solījumi un līgumi ir jāpilda arī Ministru prezidentam. Te jāatceras, ka Ministru prezidents Kalvītis nebūtu Ministru prezidents, ja par viņu balsotu tikai 23 viņa partijas deputāti. Bet balsoja taču visi koalīcijas pārstāvji. Tādēļ vēlreiz, Ministru prezident, pildiet savus solījumus un līgumus attiecībā uz koalīcijas ministru skaitu.

J.Pliners
(apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Es ceru, ka par šīs dienas likumprojektiem stāstīs citi deputāti. Tāpēc es savas frakcijas vārdā gribu pieskarties pavisam citam jautājumam, proti, kosmiskās ēras 50.gadadienai.

1957.gada 4.oktobrī orbītā tika palaists pirmais mākslīgais Zemes pavadonis. Šis notikums visai cilvēcei atklāja pavisam jaunas attīstības perspektīvas. PCTVL frakcija apsveic Latvijas tautu ar šī izcilā sasnieguma jubileju. Mēs ar gandarījumu atzīmējam, ka Latvijas akadēmiskie un nozaru zinātniski pētnieciskie institūti, kā arī rūpnieciskie uzņēmumi toreiz deva savu ieguldījumu kosmiskās telpas izpētē. Latvijas tauta var pelnīti lepoties ar tādiem kosmiskās telpas apgūšanas teorētiķiem un praktiķiem kā raķešu tehnikas pionieris Fridrihs Canders, kurš dzimis 1887.gadā Rīgā, padomju kosmisko programmu koordinētājs akadēmiķis Mstislavs Keldišs, dzimis 1911.gadā arī Rīgā, četru kosmisko lidojumu dalībnieks un visilgākās atrašanās atklātā kosmosā rekordists kosmonauts Anatolijs Solovjovs, dzimis 1948.gadā Rīgā, un trīs kosmiskos lidojumus veikušais kosmonauts Aleksandrs Kaleri, dzimis 1956.gadā Jūrmalā.

Mēs aicinām Latvijas pedagogus audzināt savus skolēnus, par piemēru ņemot šo izcilo cilvēku dzīvi. Mēs turpināsim darboties tajā virzienā, kas ļautu Latvijai pārtapt par konkurētspējīgu valsti un kas ir spējīga cienīgi pieņemt tos izaicinājumus, kurus izvirza moderno tehnoloģiju laikmets. Mēs sekosim tam, lai tiek izpildīti tie valdības deklarācijas nolikumi, kuri paredz dot priekšroku moderno ražošanas un zinātnes nozaru, kā arī augstas kvalitātes izglītības attīstībai. Mēs aicinām valdību pilnā mērā nodrošināt likumā paredzēto zinātniskās darbības finansēšanas pieaugumu, izpildīt pedagogiem dotos solījumus paaugstināt viņu darba algas un saglabāt nākamajām paaudzēm augstus izglītības standartus un plaši sazarotu skolu tīklu.

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šī nedēļa joprojām nesniedza atbildes uz jautājumu par to, vai ikviens Latvijas iedzīvotājs mūsu valstī var justies drošs un neapdraudēts pēc pagājušās nedēļas Ministru prezidenta Kalvīša paziņojuma par bandām, kas šeit darbojas. Tāpat arī šī nedēļa turpinājās diemžēl zem tādas pat valdošās koalīcijas darbības zīmes, kas pierāda, ka tiesiskums mūsu valstī ir apdraudēts. Tātad visas Ministru kabineta un arī “Jaunā laika” frakcijas reālās darbības bija saistītas ar šiem jautājumiem.

“Jaunais laiks” premjerministram Kalvītim iesniedza pieprasījumu par to, lai noskaidrotu, vai šis skaļais paziņojums par kriminālajiem grupējumiem ir patiess vai tikai mēģinājums novērst uzmanību no daudz būtiskākām problēmām mūsu sabiedrībā. Tas ir saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Loskutova atstādināšanu, pie tam šonedēļ atklājās arvien jauna informācija, ka šī atstādināšana, maigi izsakoties, ir notikusi ar ne visai tiesiskām un likumīgām metodēm. Tāpat šī nedēļa atnesa pārsteigumu saistībā ar to, ka vēlmi aiziet no valsts dienesta izteicis viens no profesionālākajiem un kompetentākajiem ierēdņiem, kurš savā darbībā ir saņēmis vispusīgu pozitīvu novērtējumu. Tas ir Jānis Endziņš. No izskanējušās informācijas ir nojaušams, ka arī tas ir saistīts ar valdošās koalīcijas nepatiku pret Endziņa kunga darbībām.

Ar šiem skaļajiem paziņojumiem acīmredzot vēl tika mēģināts novērst uzmanību no tā, ka Saeimas namā samērā klusi tika apturēts jau 15 gadu garumā diskutētais projekts par nulles deklarācijām. Arī tas tika izdarīts it kā klusi. Šie premjera paziņojumi, kas nevieš valstī drošību, bija vērsti uz to, lai netiktu pamanītas svarīgas lietas, kas varētu vairot ienākumus mūsu maciņos.

Šonedēļ “Jaunais laiks” aicināja parlamentā atjaunot pretkorupcijas komisiju, jo šajā laikā (9.Saeima strādā vienu gadu) komisija, kurai jāizskata jautājumi saistībā ar korupcijas apkarošanu, praktiski to nav darījusi. Bet parlaments, protams, ar valdošās koalīcijas balsu vairākumu šo lēmumu neatbalstīja.

Šonedēļ komisijās tika skatīti “Jaunā laika” priekšlikumi, kas saistīti ar legālās prezumpcijas ieviešanu. Tas ir tas pats jautājums par to, lai mūsu valstī būtu vairāk naudas un lai nodokļi reāli tiktu iekasēti, lai kaut kādā veidā risinātu arī ekonomiskās problēmas. Arī šie priekšlikumi diemžēl atbalstu komisijās neguva, lai gan tos bija akceptējušas tiesībsargājošās iestādes, īpaši prokuratūra.

Ir diemžēl jākonstatē, ka valdība šajā nedēļā kā vienīgo reālo pasākumu, kas varētu apturēt milzīgi augošo inflāciju, kuru eksperti līdz šī gada beigām prognozē jau 14 līdz 15 procentu apmērā, piedāvāja algu iesaldēšanu. Tas pat varētu attiekties arī uz skolotājiem un ārstiem, kas pašreizējā situācijā, manuprāt, nebūtu pieļaujams. Mēs tomēr aicinām valdību apsvērt un nākt klajā ar reāliem priekšlikumiem, lai vismaz kaut kādā veidā attaisnotu to, ka tika pārkāpts budžeta likums. Nākamā gada valsts budžeta projekts parlamentā jāiesniedz līdz 1.oktobrim, bet šonedēļ tas netika izdarīts. Tāpēc mēs ceram, ka šie priekšlikumi būs tā vērti, lai attaisnotu likumu pārkāpumu.

Bet noslēgumā arī kāda priecīgāka ziņa. Vēlos apsveikt “Jaunā laika” pārstāvi Dzintru Geku, jo viņas profesionalitāte ir guvusi parlamenta vairākuma atbalstu – viņa tika ievēlēta par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli.

L.Līdums
(Tautas partijas frakcija):

Reaģējot uz deputāta Lāča bažām par izglītības ministres viedokli, es gribu teikt, ka arī Tautas partijas Izglītības komisijas locekļi vakardien sanāca kopā, lai nedēļā, kad svētdien mēs visi atzīmēsim pasaules Skolotāju dienu, meklētu iespējas, kādā veidā neatkāpties no pieņemtā algu paaugstināšanas grafika skolotājiem. Mēs tikāmies ar atbildīgajiem Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, jo tika domāts arī par to, ka, piemēram, Latvijā uz septiņiem izglītojamajiem ir viens skolotājs, bet Eiropas Savienībā – vidēji 14 izglītojamie. Tātad ir jādomā par līdzekļu efektīvāku izmantošanu un pārvaldīšanu. Joprojām politiski jādomā ir par to, kā optimizēt skolu tīklu, jo Latvijā ir pietiekami daudz skolu, kurās ir 30 līdz 50 skolēnu. Droši vien, ka reģionālās un teritoriālās reformas kontekstā topošajiem novadiem ir jādomā par to, kā efektīvāk izmantot Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošos līdzekļus. Tā, protams, ir politiska izšķiršanās.

Vēl bez tam šodien Saeimā viens no svarīgākajiem notikumiem bija Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšana. Lai arī iepriekš bija dzirdamas bažas, ka tikšot ievēlēti visi tie paši iepriekšējie locekļi, rezultāts tomēr liecina, ka no sešiem jaunievēlētajiem padomes locekļiem 50 procenti, tātad trīs, ir iepriekšējie ar savu pieredzi, bet tikpat – 50 procenti jeb trīs ir jauni klāt pienākuši locekļi. Protams, ka šai padomei priekšā ir nopietns darbs, lai sekmīgi pieņemtu jauno Radio un televīzijas likumu, kā arī domātu par masu mediju kvalitātes paaugstināšanu, lai raidījumi kļūtu daudz analītiskāki, lai vairāk tiktu meklētas cēloņsakarības, bet mazāk – vainīgie. Vienu vārdu sakot, darba tur ir daudz.

Viens no likumprojektiem, kurš tika atbalstīts otrajā lasījumā, bija grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”. Manuprāt, priecē tas, ka šobrīd izglītības iestāžu telpās, medicīnas iestādēs un citās koplietošanas telpās ir pilnīgi liegts smēķēt.

Nobeigumā es sveicu visus izglītības darbiniekus Skolotāju dienā. Lai jauka šī diena un izturība šajā grūtajā laikā!

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Ir zināms, ka skaistiem vārdiem nav nozīmes – visu izšķir rīcība.

Pirmkārt, valdošā koalīcija šodien noraidīja apvienības “Saskaņas Centrs” sagatavotos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzēja liegt ministriem saņemt kompensācijas par amata atstāšanu. Par likuma grozījumiem balsoja tikai 36 “Saskaņas Centra” un citu opozīcijā esošo partiju deputāti. Pret bija divi, bet atturējās 54 parlamentārieši. Tas nozīmē, ka Tautas partija, Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas ceļš”, ZZS, kā arī TB/LNNK atbalsta amorālās kompensācijas demisionējušajiem ministriem. “Saskaņas Centra” sagatavotie grozījumi likumā paredzēja, ka ministriem un parlamentārajiem sekretāriem tiek piemērotas vispārējās darba likumdošanas normas, kas neparedz kompensācijas trīs algu apmērā pēc darba atstāšanas pēc paša vēlēšanās. Saskaņas Centra deputāti uzskata, ka Ministru kabineta iekārtas likuma normas par atlaišanas pabalstu izmaksāšanu demisionējušajiem Ministru kabineta locekļiem ir pretrunā ar vispārējiem Darba likuma principiem un pārkāpj Satversmes 91.panta prasības par visu cilvēku vienlīdzību likuma priekšā Latvijā.

Otrkārt, vēlos pievērst uzmanību likumam “Par tiesu varu”. Šodien arī Saeima noraidīja apvienības “Saskaņas Centrs” sagatavotos grozījumus likumā, kas paredzēja ierobežot tiesnešu pilnvaru termiņa laiku sakarā ar skandalozo situāciju tiesu sistēmā. “Saskaņas Centra” deputāti rosināja noteikt, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesnešus pēc tieslietu ministra priekšlikuma Saeima amatā ieceļ uz trim gadiem, bet pēc trim gadiem šo tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, Saeima amatā apstiprina uz pieciem gadiem. Pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās Saeima šo tiesnesi atkārtoti varētu apstiprināt amatā uz pieciem gadiem, ja par viņa darbību nav sūdzību. “Saskaņas Centrs” rosināja arī noteikt piecu gadu termiņu Augstākās tiesas un apgabaltiesas tiesnešiem, nosakot, ka gadījumā, ja par viņu darbu nav pamatotu sūdzību, ik pēc pieciem gadiem Saeima viņus atkārtoti apstiprinātu amatā. Patlaban likums nosaka, ka Saeima tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma amatā apstiprina bez pilnvaru termiņa ierobežojuma – uz mūžu.

V.Stepaņenko
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Vispirms apsveicu visus Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus ar ievēlēšanu amatā un novēlu sekmes jaunajā darbā.

Saistībā ar šo padomi bieži ir dzirdēti pārmetumi par tās politizēšanu un par to, ka partijas padomē virza savējos, lai pēc tam šos cilvēku izmantotu savās politiskajās spēlēs. Es domāju, ka šodienas balsojums šos apvainojumus ir atmaskojis kā nepamatotus. Partijas LPP/LC frakcija apstiprināšanai Saeimā darbam Nacionālajā radio un televīzijas padomē izvirzīja ar mūsu partiju un citām partijām nesaistītu cilvēku – Sergeju Kārīti. Viņš ilgus gadus ir strādājis masu medijos, tieši televīzijā, tātad profesionālis, kam ir izpratne par padomes darbu un nepieciešamajiem uzlabojumiem gan sabiedriskajā televīzijā un radio, gan arī komercraidstacijās. Protams, mums bija svarīga kandidāta pozīcija valstij nozīmīgos jautājumos, kuri ir prioritāri arī mums – par ģimenes vērtību sargāšanu, par pornogrāfijas un vardarbības nepieejamību televīzijā bērniem un Latvijai svešu vērtību ievazāšanu. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka iepriekšējās padomes sastāvs pieļāva, ka televīzijā bija pieejami bērniem nepiemēroti materiāli, ka televīzija, turklāt valsts finansēta iestāde, popularizēja, propagandēja un aizstāvēja Latvijas lielākajai daļai svešas vērtības. Tā bija geju un lesbiešu parāde Rīgā, viendzimuma laulības un tā tālāk. Bet jaunais padomes loceklis Sergejs Kārītis tikšanās laikā mūsu frakcijā apliecināja, ka viņa vērtību skalā ģimene un bērnu interešu aizsardzība ir pirmajā vietā.

Noslēgumā daži vārdi par procesu, kura sākums meklējams vairāk nekā pirms desmit gadiem un ko Saeima būtiski uz priekšu pavirzīja šī gada sākumā. Tas ir Latvijas un Krievijas robežlīgums, kuru tagad ir ratificējušas arī abas Krievijas parlamenta palātas. Aizvakar ratifikācijas likumu ir parakstījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Tagad faktiski atlikusi tikai viena procedūra, lai robežlīgums galīgi stātos spēkā, – abu valstu ārlietu ministri Rīgā apmainīsies ar ratifikācijas rakstiem.

Kā ikvienu valstij svarīgu lēmumu, arī robežlīguma ratifikāciju visa šī garā procesa laikā pavadīja protesti, sabotāža un pat dažu politiķu histēriska reakcija. Vēl tagad dzirdami aicinājumi atlikt apmainīšanos ar ratifikācijas rakstiem līdz Satversmes tiesas lēmumam, laikam cerot, ka šo jautājumu arī turpmāk varēs izmantot savās politiskajās spēlēs. Bet Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija robežlīguma slēgšanu atbalstīja jau no paša sākuma. Mēs uzskatām, ka esam pieņēmuši pareizu lēmumu. Savu atbalstu Latvijas valdības un Saeimas lēmumam neskaitāmas reizes ir apliecinājuši mūsu tuvākie sabiedrotie – Eiropas Savienība un NATO, kas uzskata, ka labas Latvijas un kaimiņvalsts Krievijas attiecības ir visas Eiropas drošības un ekonomikas interesēs. Jau šobrīd redzamas pozitīvas tendences abu valstu attiecībās, un es ceru, ka ar Eiropas Savienības atbalstu Latvija varēs būtiski aktivizēt savu ekonomisko sadarbību ar Krieviju kā starpnieks un galvenais ieguvējs, atrodoties starp šiem diviem lielajiem tirgiem – ES un Krieviju.

J.Dobelis
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

1998.gada 29.oktobrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma deklarāciju “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”. Šīs deklarācijas pēdējais teikums skan apmēram šādi: “Latvijas valdības pienākums ir rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskāruma novēršanu Latvijā un ārzemēs.” Taču Latvijā ir īpatnējas domāšanas pārstāvji, kuri turpina apmelot latviešu leģionārus. Meli par latviešu leģionāriem skan arī šeit, Saeimā. Daži jauc leģionārus ar nacistiem. Tāpēc Saeimā ir jāizskan godīgam leģionāru gaitu vērtējumam. Leģionā karavīri vēlējās nosargāt Latviju no boļševistiskā režīma atjaunošanas. Latviešu tauta labi zināja, ko tas nozīmēja, atceroties notikumus Latvijā 1940. un 1941.gadā, kad notika cilvēku apšaušanas un izsūtīšanas. Latviešu leģionāri nekad nav piedalījušies soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Tie, kuri mēģina apgalvot, ka ir piedalījušies, ir vai nu truli nezinīši vai pamatīgi nelieši. Latviešu leģionāri nekaroja pret antihitlerisko koalīciju. Viņi karoja pret PSRS. Līdzīgā veidā Otrā pasaules kara laikā Somija cīnījās tikai pret vienu ienaidnieku – komunistiskā ļaunuma perēkli PSRS.

Tātad latviešu leģionāri kā nacionālo karavīru vienību dalībnieki piedalījās bruņotā pretošanās cīņā pret okupācijas režīma militārajiem formējumiem. Starptautiskā sabiedrība vairākkārt ir nosodījusi gan komunistisko ideoloģiju, gan tās paudējus, īpaši uzsverot totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus. Cīņa pret jebkuru noziedznieku ir atbalstāma. Tātad atbalstāma ir arī latviešu leģionāru bruņotā cīņa pret noziedzīgu režīmu veidotu bruņotu formējumu. Turpinoties neskaidrībai, kas skar Latvijas sabiedrības dažādo attieksmi pret latviešu leģionāriem, turpināsies arī visdažādākā veida provokācijas, īpaši 16.martā. Latviešu tautā dziļi cienītais dzejnieks Andrejs Eglītis skaidri teica: “Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos.” Mūsu pienākums ir veicināt šo vārdu piepildīšanos.

Latviešu karavīrs ir pelnījis to, ka kārtīgs latvietis viņu cienī un godā. Aizbrauciet uz Lestenes brāļu kapiem un ieskatieties sienas plāksnēs iegravētajos vārdos: “Viņi runā klusējot.”

Saeimas preses dienests