Par darbiem pirms gada noslēguma

Oktobra pirmās nedēļas valdes sēdei Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) bija visnotaļ praktisks, tamlīdz arī saimniecisks raksturs.

Jo LPS gādībā ir gan ģimenes aprūpes centrs "Bulduri", gan Pašvaldību mācību centrs, gan arī citas institūcijas, kam tagad nepieciešams tālāks praktisks nodrošinājums. Jau trešdien, 6. oktobrī, bija paredzēta Mācību centra dibinātāju kopsapulce. Ar tālākvirzības iespēju garantēšanu, ar problēmu loku, kas skar LPS Mācību centra turpmāko virzību. Tagad jau zinām, ka Latvijas Pašvaldību mācību centra valdē 6.oktobrī dalībnieku (dibinātāju) pilnsapulcē ievēlēti: Juris Miķelsons (Rīgas pilsētas domes deputāts) - LPMC valdes priekšsēdētājs; Andris Jaunsleinis (LPS priekšsēdis), Arvīds Kucins (Daugavpils rajona padomes priekšsēdētājs), Irēna Škutāne (Jelgavas rajona padomes izpilddirektore), Valdis Danenbergs (Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājs), Inta Purviņa (Olaines pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece) - valdes locekļi.

Tieši patlaban, kad sevišķi aktuāla ir administratīvi teritoriālā reforma ar visām tās peripetijām, kad Latvijas pašvaldības pakāpeniski kļūst par jaunām institūcijām, kas tikai daļēji atbilst līdzšinējiem priekšstatiem. Tālab jau arī Mācību centra funkcijas šajā rudenī vairs nav līdzšinējās, jo reformas praktiskais piepildījums nāk ar jaunu attieksmi, arī ar jauniem parametriem. Tie skar tiklab teritorijas, kā arī iedzīvotāju tālāknodrošinājumu, turklāt ikviena pagasta un arī ikviena rajona cilvēki gaida atbildes tūlīt, jau šodien.

Kā rādās, atbilžu autori ir sprukās, jo pašreizējā situācija Latvijā ir aplam neviendabīga: kas der, pieļausim, bagātajai Kurzemei vai Zemgalei, nepavisam nav attiecināms uz Latgales ezeraini vai Vidzemes kalnaini. Cik vaicājumu, tik atbilžu. LPS valdes apspriedē varēja dzirdēt dažādu novadu pārstāvju balsis. Galvenokārt par to, cik būtiska ir attieksme pret to, kas notiek patlaban, un pret to, kas notiks rīt.

Vairāk nekā pusotru stundu par dedzīgu debašu tematu kļuva šķietami "nevainīgi" jautājumi - "Par pašvaldību pārraudzības un revīzijas sistēmu pārmaiņām. Jo gandrīz desmit gadu pieredze pašvaldību revīzijas komisiju darbībā pierādījusi, ka līdzšinējā prakse un pieredze pašvaldību saimnieciskās darbības izvērtējumā ir, kā izteicās Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns, "baltiem diegiem šūta". Viņam esot zināms revīzijas komisijas sastāvs. Tomēr, ja tuvojas saimniecības gada noslēgums, gandrīz ar varu esot jāapmeklē šīs demokrātiski izraudzītās komisijas locekļi un jāatgādina, ko nu tagad viņiem vajadzētu darīt. Par rezultātiem pat grūti runāt.

Gatavojoties apspriest nule minēto tematu, LPS vadība nesen lūdza savu viedokli paust vairāk nekā desmit pašvaldības, kas atrodas dažādos Latvijas reģionos, jo problēma ir pietiekami nozīmīga, turklāt prasīt prasās grozījumi likumā "Par pašvaldībām". Galvenokārt septembrī ir saņemtas trīspadsmit atbildes, kas pauž dažādus viedokļus par revīzijas komisiju līdzšinējo un turpmāko darbību.

Saziņā ar LPS sekretariātu "LV" redakcijas rīcībā ir dati par dažādu rajonu un pilsētu attieksmi (skat. beigās).

Mūsu visu kopintereses ir profesionāla pieeja. Par to runāja arī Aizkraukles rajona priekšstāvis Guntis Libeks, Tukuma rajona padomes pārstāvis Juris Šulcs, kā arī citu novadu pārstāvji. Kā atgādināja Bauskas pilsētas domes vadītājs Jānis Teikmanis, nav par ļaunu vēl un vēlreiz pārlasīt pašvaldību likumu. Tajā gana skaidri un pietiekami nepārprotami formulētas funkcijas, kas piekrīt vietējām revīzijas komisijām. Laika ritējums ir pierādījis, ka daudzās un varbūt pat pārlieku daudzās pašvaldībās trūkst kvalificētu personu, kas ar skaidru galvu un visnotaļ labvēlīgu attieksmi varētu objektīvi izvērtēt reālo situāciju.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atgādināja arī citu institūciju klātbūtni. Jā, ir zvērināto revidentu un audita firmu klātbūtne. Bet vai, teiksim, katra pagasta pašvaldībai makā ir lieki 500 lati, lai atļautos jau rīt aicināt objektīvus ekspertus, kaut gan to klātbūtne neļautu "pūst miglu acīs"? Acīmredzot pagastu inventarizācija pirms administratīvi teritoriālās reformas īstenojuma ļaus daudz ko nolikt savās īstajās vietās, tomēr tā nebūs nekāda panaceja.

Vajadzētu sākt ar pašu sākumu. Kā LPS valdes sēdē izteicās LPS atbildīgā sekretāre Ligita Začesta un LPS priekšsēža vietnieks Saldus rajona padomes priekšsēdētājs Brocēnu pilsētas domes priekšsēdis Zigmunds Fīrers, reizi par visām reizēm uz 2000.gada sliekšņa vajadzētu tikt skaidrībā par to, kas un cik mēs esam. Arī Latvijas Pašvaldību savienībā ir apgrozībā vismaz trīs dažādi dati: pagastu vai pilsētu iesniegtie rajona ierēdņu pārbaudītie un tad arī Centrālās statistikas pārvaldes akceptētie. Varētu nesatraukties par to, ja starpība būtu pāris vai daži desmiti, tomēr reālā nesaderība reizumis jau sniedzas tūkstošos. Turklāt mēs atrodamies uz oficiālās tautskaites sliekšņa. Vai tad tiešām pieļausim fikciju, kas bija vajadzīga padomju sistēmai, bet kas pēc nākamā gadu tūsktoša graus Latvijas Republiku? Kritēriji acīmredzami ir ļoti aptuveni, un šajā ziņā LPS attieksme ir kategoriska: jātiek skaidrībā!

Daudzējādā ziņā par tagadnes un nākotnes akcentiem konstruktīvi tiks runāts jau drīz. Šī mēneša beigās, 27. oktobrī, Mālpilī iecerēta Latvijas pagastu vadītāju un deputātu lielsapulce. Par tematiem, kas patlaban būtiski it visur. Par administratīvi teritoriālās reformas izkārtojumu, par reģioniem, kas skar ikvienu novadu. Par 2001. gada pašvaldību vēlēšanu principiem. Arī par pašvaldību budžetu.

Kā bilda LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis: jābūt gataviem.Tieši tā. Ne vien vārdos, bet jo vairāk darbos.

Mintauts Ģeibāks, "LV" informācijas redaktors pašvaldību lietās

LPS apkopojums par pašvaldību pārraudzības un revīzijas sistēmas maiņu