Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2007. gada 4. oktobrī
Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.
Šodien darba kārtībā ir divi jautājumi.
Pirmais ir deputātu Plinera, Buzajeva, Kabanova, Sokolovska un Buhvalova jautājums iekšlietu ministram Ivaram Godmanim “Par ekstrēmismu vārdos un bezpalīdzību darbos”.
Uz šo jautājumu iekšlietu ministra vietā atbildi sniedzis īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns, taču jautājuma uzdevēji nebija pilnībā apmierināti ar rakstveida atbildi un lūdza to papildināt arī mutvārdos.
Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis ir ieradies un ir gatavs šo atbildi papildināt mutvārdos.
Lūdzu, ministra kungs! Divas minūtes atbildei.
I.Godmanis (iekšlietu ministrs).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Atbildi uz pirmo jautājumu, ko es esmu saņēmis, manas prombūtnes laikā parakstīja vietas izpildītājs ministrs Kastēns. Tas ir jautājums “Par ekstrēmismu vārdos un bezpalīdzību darbos”.
No sevis es varu piebilst tikai sekojošo. Atbildot uz jautājumu, vai es vēršos pret kādu no organizācijām, man jāteic, ka nevienu brīdi man nav bijusi doma vērsties pret organizācijām, kas ir reģistrētas, bet es, izsakoties publiski, atsaucos uz to ziņojumu, ko man sniedza Drošības policija, kas savukārt atsaucās uz likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 10.panta otro daļu. Un tur, šā likuma 10.panta otrajā daļā, ir teikts, ka minēto pasākumu laikā (pie šādiem pasākumiem ir pieskaitāms arī gājiens) “ir aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, nacionālo un rasu naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus”.
Materiālos, kurus man sniedza Drošības policija, ir dokumentēti izteikumi… tās personas, kas pretendē uz to, ka organizē šo gājienu, publiski izteikumi, kas ir fiksēti. Tur bija šie izteikumi, kā arī informācija par sagatavoto simboliku, par attiecīgo gājienu. Pēc manām domām, tomēr tie materiāli nepārprotami saturēja daļu no šajā pantā uzskaitītā, ko es nupat citēju. Faktiski tur bija salīdzinājums, ka organizē šeit vēl nopietnāku situāciju nekā Francijā, kur publisku protestu veidā tika veikti noziedzīgi nodarījumi… Es domāju, ka tas ir zināmā mērā aicinājums uz noziedzīgu nodarījumu veikšanu.
Tas ir viens aspekts.
Otrs. Es uzskatu, ka mūsu daudznacionālajā valstī, kur dzīvo daudzas tautības, tādi publiski pasākumi un gājieni, kas ir ar nepārprotami etnisku raksturu, ir pieļaujami, ja tie skar attiecīgos kultūrvēsturiskos jautājumus, un tā tālāk… Taču, ja tie ir ar citu nokrāsu un ar citu noformējumu, kāds tika fiksēts tajos materiālos, kurus man iesniedza, tad man ir dziļa pārliecība, ka šādus gājienus atļaut nevajadzētu – neatkarīgi no tautības. Taču ne jau es esmu tas, kas pieņem atļauju; to atbilstoši likumam dara pašvaldība. Viņa pieņem lēmumu! Un to viņa arī izdarīja.
Tas ir viss, ko es varu piebilst.
Sēdes vadītāja.
Paldies, ministra kungs.
Vai klātesošie deputāti vēlas uzdot papildu jautājumus? Deputāti jautājumus uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.
Otrs jautājums ir deputātu Ušakova, Orlova, Urbanoviča, Ribakova un Cileviča jautājums iekšlietu ministram Ivaram Godmanim “Par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā”.
Ministrs ir iesniedzis rakstveida atbildi. Vai jautājuma iesniedzējus apmierina rakstveida atbilde? Jautājuma iesniedzējus apmierina rakstveida atbilde.
Paldies, ministra kungs. Papildu jautājumu nebūs. Visi jautājumi šodien ir izskatīti.
I.Godmanis.
Paldies deputātiem.