1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus (turpmāk — iestāde), izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums (turpmāk — iesniegums), un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.

(2) Šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība.

(3) Šo likumu piemēro arī elektroniskā veidā saņemta iesnieguma izskatīšanai, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar elektronisko parakstu.

(4) Ja elektroniskā veidā saņemts iesniegums nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstīts ar elektronisko parakstu, iestādes vadītājs nosaka kārtību, kādā sniedzama atbilde uz iesniegumu. Šādā gadījumā iesniedzējs nav tiesīgs prasīt atbildes sniegšanu tiesas ceļā saskaņā ar šā likuma 10.panta ceturto daļu.

(5) Šis likums neattiecas uz dokumentu apriti starp iestādēm un to amatpersonām un darbiniekiem.

3.pants. Iesnieguma iesniegšana

(1) Iesniegumu iesniedz iestādei, kuras kompetencē ir izskatīt iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā.

(2) Iesniegumā norādāmas ziņas par tā iesniedzēju (fiziskajai personai — vārds un uzvārds, kā arī adrese un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties ar iesniedzēju; juridiskajai personai — nosaukums un juridiskā adrese).

(3) Iesniegumu var iesniegt rakstveidā, elektroniskā veidā vai izteikt mutvārdos. Mutvārdos izteiktu iesniegumu, ja nepieciešams, privātpersonas klātbūtnē noformē rakstveidā un izsniedz tā kopiju iesniedzējam.

(4) Iesniegumam, ja nepieciešams, pievieno dokumentu kopijas, kas apstiprina iesniegumā minētos apstākļus.

(5) Iesniegumu un atbilžu reģistrācijas kārtību nosaka iestādes vadītājs.

4.pants. Iesnieguma izskatīšanas piekritība

(1) Ja iesniegums attiecas uz citu iestādi, iestāde, kas saņēmusi iesniegumu, ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas pārsūta iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā kompetentajai iestādei un informē par to privātpersonu. Iestāde, kas saņēmusi pārsūtīto iesniegumu, šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata iesniegumu un atbilstoši kompetencei sniedz atbildi uz to. Šādā gadījumā atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniegumu pārsūtījusi iestāde, kas to saņēma pirmā.

(2) Ja iesniegumā ietvertā lūguma, sūdzības, priekšlikuma vai norādītā jautājuma risināšanai saskaņā ar likumu noteikta tāda kārtība (piemēram, tiesvedības kārtība), kas nepieļauj šā panta pirmās daļas piemērošanu, iestāde ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par to informē iesniedzēju.

5.pants. Iesnieguma izskatīšana un atbildēšana uz to

(1) Izskatot iesniegumu un lemjot par pasākumiem, kas veicami saistībā ar to, iestādes sadarbojas. Iestāde iesniegumu izskata, vadoties pēc tā satura.

(2) Amatpersona vai cits iestādes darbinieks, par kura objektivitāti var rasties pamatotas šaubas, nepiedalās iesnieguma izskatīšanā un atbildes sagatavošanā.

(3) Iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

(4) Ja iesnieguma saturs neprasa atbildi pēc būtības, iestāde septiņu darbdienu laikā informē iesniedzēju, ka attiecīgo iesniegumu ir saņēmusi. Ja nepieciešams, iestāde norāda, ka detalizētāku informāciju par sava iesnieguma turpmāko virzību iesniedzējs var saņemt Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja iesniegumā ietverta sūdzība, kurā iestādei izteikts aizrādījums vai neapmierinātība par tās kompetencē esošu jautājumu vai iestādes darbinieka rīcību, iestāde atbildē uz iesniegumu norāda apsvērumus, kas ir par pamatu šādai iestādes vai tās darbinieka rīcībai.

(6) Ja privātpersona iesniegumā norādījusi, ka uz tās iesniegumu nav nepieciešams atbildēt, iestāde var neatbildēt uz šādu iesniegumu.

(7) Ja privātpersona nav devusi norādījumus attiecībā uz atbildes nosūtīšanu, iestāde atbildi uz iesniegumu nosūta uz iesniedzēja norādīto adresi. Ja elektroniskā veidā iesniegtā iesniegumā privātpersona nav devusi norādījumus attiecībā uz atbildes nosūtīšanu, iestāde atbildi uz iesniegumu nosūta tikai elektroniskā veidā.

6.pants. Atbildēšana uz vairāku privātpersonu iesniegumiem

(1) Atbildi uz vairāku privātpersonu kopīgu iesniegumu nosūta tai privātpersonai, kura attiecīgo iesniegumu parakstījusi pirmā, ja iesnieguma iesniedzēji nav norādījuši citu privātpersonu. Ja minētā persona nav sasniedzama, atbildi nosūta vienam no iesnieguma parakstītājiem, kurš ir norādījis savu adresi vai citas ziņas, kas palīdz ar viņu sazināties.

(2) Ja iestāde saņēmusi vairākus vienas vai vairāku privātpersonu atsevišķus iesniegumus vai vairāku privātpersonu kopīgus, pēc būtības vienāda satura iesniegumus, iestāde uz tiem var sniegt arī vienu kopīgu atbildi. Atbildi nosūta katram iesniedzējam vai, ja saņemti vairāki vairāku privātpersonu kopīgi iesniegumi, to nosūta atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu skaits ir tāds, ka atbildes sniegšana uz katru iesniegumu prasītu nesamērīgu iestādes resursu patēriņu, un šiem iesniegumiem nepiemīt individuāls raksturs (piemēram, tie iesniegti organizētas akcijas ietvaros), uz šiem iesniegumiem attiecīgi septiņu darbdienu (4.pants un 5.panta ceturtā daļa) vai viena mēneša laikā (5.panta trešā daļa un 7.panta otrā daļa) no pirmā iesnieguma saņemšanas dienas var sniegt vienu kopīgu atbildi, to nenosūtot iesniedzējam. Atbildi izliek iestādes apmeklētājiem pieejamās telpās un pēc mutvārdu pieprasījuma izsniedz personiski iesniedzējam, kā arī publicē iestādes mājaslapā internetā, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un, ja nepieciešams, arī vietējā laikrakstā. Atbildi formulē, ievērojot šā likuma 9.panta pirmās daļas un otrās daļas otrā teikuma prasības.

(4) Ja iesnieguma pamatā ir pastiprinātu sabiedrības interesi izraisījis aktuāls jautājums, iestāde pirms vai pēc šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētās atbildes sniegšanas un ievērojot šā likuma 9.panta pirmās daļas un otrās daļas otrā teikuma prasības var publicēt attiecīgu informāciju laikrakstā vai mājaslapā internetā, kā arī izlikt to iestādes apmeklētājiem pieejamā telpā.

7.pants. Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas

(1) Iestāde ir tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas šādos gadījumos:

1) iesniegumā nav norādīts iesnieguma iesniedzējs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds un adrese; juridiskajai personai — nosaukums un juridiskā adrese);

2) iesniegums nav parakstīts, izņemot šā likuma 2.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu;

3) iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;

4) iesnieguma teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams;

5) atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš, un tā saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajā gadījumā iestāde, norādot pamatojumu, informē privātpersonu, ka iesniegums tiek atstāts bez izskatīšanas.

8.pants. Apmeklētāju pieņemšanas kārtība

(1) Iestāde, ievērojot normatīvajos aktos tai noteiktās kompetences specifiku, nodrošina, ka tā ir pieejama apmeklētājiem.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam iestādes amatpersona, ja privātpersona ir iepriekš pieteikusies un norādījusi risināmo jautājumu, šo privātpersonu pieņem atbilstoši iestādes un savai kompetencei. Iestāde nodrošina, ka apmeklētāji šādā kārtībā tiek pieņemti periodiski, taču ne retāk kā reizi mēnesī.

(3) Apmeklētāju pieņemšanas laiku un kārtību nosaka iestādes vadītājs, nodrošinot, lai apmeklētāji tiek pieņemti pēc iespējas viņiem izdevīgā laikā.

(4) Informācija par apmeklētāju pieņemšanas laiku un kārtību ir pieejama iestādē (telpā, kas ir pieejama ikvienam iestādes apmeklētājam) un iestādes mājaslapā internetā. Ja iestādei nav mājaslapas internetā, apmeklētāju pieņemšanas laiku publicē vietējā laikrakstā.

9.pants. Informācijas izpaušanas ierobežojumi

(1) Aizliegts bez iesnieguma iesniedzēja piekrišanas izpaust informāciju, kas atklāj viņa identitāti, izņemot gadījumu, kad iestādei saskaņā ar likumu šāda informācija ir jāizpauž.

(2) Ja iesniedzējs nevēlas, lai iesniegumā minētie fakti tiktu izpausti, viņš to norāda iesniegumā. Ja iesniegumā nav ietverta norāde par aizliegumu izpaust tajā minētos faktus, iestāde tos ir tiesīga izpaust, ievērojot šā panta pirmās daļas un citu normatīvo aktu prasības.

10.pants. Iestādes rīcības kontrole

(1) Iestādes rīcība tiek kontrolēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Neatbildēšana uz iesniegumu, atbildes nesniegšana likumā noteiktajā termiņā vai kārtībā ir apstrīdama un pārsūdzama kā iestādes faktiskā rīcība, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas vai citāda atteikšanās atbildēt uz iesniegumu ir apstrīdama un pārsūdzama kā administratīvais akts.

(4) Pieteikumu par administratīvo aktu vai faktisko rīcību var iesniegt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 10.nr.).

2. Iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu, kura izskatīšana uzsākta saskaņā ar likumu "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pabeidz izskatīt saskaņā ar likumu "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās".

3. Šā likuma 10.panta ceturtā daļa neattiecas uz tām lietām, kurās Administratīvā rajona tiesa spriedumu pieņēmusi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Šajās lietās spriedums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 27.septembrī.

Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2007.gada 11.oktobrī