Ministru kabineta 2007.gada 9.oktobra sēdē

AM: Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu

9.oktobrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””.

Lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu Latvijā un ņemot vērā programmu “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.–2009.gads”, sagatavotie grozījumi likumā paredz iespēju nodot bezatlīdzības lietošanā valsts un pašvaldības mantu sabiedriskā labuma organizācijām, ja par to lēmis attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), minētajā lēmumā norādot bezatlīdzības lietošanā nododamās mantas lietošanas mērķi.

Likumprojekts paredz slēgt rakstveida līgumu par valsts un pašvaldības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā. Līguma noteikumi paredz sabiedriskā labuma organizācijas atbildību, nosacījumu par bezatlīdzības lietošanā nodotās mantas atdošanu atpakaļ, ja sabiedriskā labuma organizācijai tiek atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kā arī citus noteikumus, kas saistīti ar bezatlīdzības lietošanā nodotās mantas lietošanu.

Likumprojekts vēl jāizskata Saeimā.

AM: Par grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā

9.oktobrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”.

Apstiprinātie grozījumi paredz, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības var iesaistīt terorisma draudu novēršanas vai pārvarēšanas uzdevumu izpildē pēc iekšlietu ministra pieprasījuma ar aizsardzības ministra pavēli, kā arī terorisma draudu novēršanas vai pārvarēšanas pasākumu vadītāja atbildību par operācijā iesaistītajām NBS vienībām izdotajām pavēlēm. Likumprojektā arī paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā NBS tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā valsts sauszemes teritorijā miera laikā.

Likumprojekts vēl jāizskata Saeimā.

AM: Par līdzfinansējuma piešķiršanu futbola klubiem “Olimps” un “Ādaži”

9.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 21.marta rīkojumā Nr.158 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam””.

Ministru kabineta rīkojums paredz piešķirt finansējumu junioru futbola klubam “Olimps” un futbola klubam “Ādaži” Aizsardzības ministrijas 2007.gada budžeta ietvaros.

Junioru futbola klubam “Olimps” piešķirts 50 000 latu finansējums treniņu procesa nodrošināšanai un mājas spēļu organizēšanai 2007.gada sezonā. Futbola klubam “Ādaži” piešķirti 9742 lati dalībai Latvijas mēroga sacensībās, inventāra iegādei un treniņu procesa nodrošināšanai.

AM: Par Aizsardzības ministrijas sadarbību ar Latvijas Transatlantisko organizāciju starptautisko projektu īstenošanā

9.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Aizsardzības ministrijas sadarbību ar Latvijas Transatlantisko organizāciju (LATO) starptautisko projektu īstenošanā”.

Ministru kabineta rīkojums atļauj Aizsardzības ministrijai sadarboties ar biedrību “Latvijas Transatlantiskā organizācija” (LATO) šādu starptautisko projektu īstenošanā: Gruzijas vidusskolēniem paredzētas grāmatas “NATO un Gruzijas drošība” izdošanā, piešķirot 16 000 latu līdzfinansējumu; Rīgas 2007.gada konferences “Eiropa krustcelēs: ceļā no Rīgas uz Bukaresti” organizēšanā, piešķirot 37 080 latu līdzfinansējumu.

Aizsardzības ministrijas sadarbības mērķis ar LATO ir stiprināt Latvijas aizsardzības un drošības politikas intereses, sniedzot atbalstu valstīm, kas vēlas veikt aizsardzības sistēmas reformas, kā arī turpināt Latvijas aktīvu līdzdalību starptautiskās politikas diskusijās.

Minētie projekti tiks finansēti no Aizsardzības ministrijas 2007.gada budžeta.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par Eiropas Savienības fondu stratēģiskajiem dokumentiem cilvēkresursu, infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai

9.oktobra sēdē valdībā atkārtoti apstiprināts 2007.–2013.gada Eiropas Sociālā fonda (ESF) plānošanas dokuments – darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība” un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) darbības programma “Infrastruktūra un pakalpojumi.”.

Dokumenti tika precizēti diskusijās ar Eiropas Komisiju. Sarunas starp Latviju un Eiropas Komisiju šobrīd ir noslēgušās, līdz ar to abas darbības programmas galīgajai apstiprināšanai Eiropas Komisijā paredzēts iesniegt līdz 11.oktobrim.

Darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, kuras finansējums no ESF sastāda pusmiljardu eiro, paredz 46% no kopējā finansējuma novirzīt izglītības un zinātnes atbalstam, 41% – nodarbinātības un sociālās iekļaušanas pasākumu veikšanai, 10% – administratīvās kapacitātes stiprināšanai jeb Eiropas Savienības fondu administrācijā iesaistīto institūciju kapacitātes celšanai, bet 3% novirzīt darbības programmas īstenošanai jeb tā sauktajai tehniskajai palīdzībai.

3,2 miljardu eiro vērtā ERAF un KF finansētā darbības programma “Infrastruktūra un pakalpojumi” paredz apjomīgu finansējumu liela mēroga infrastruktūras projektiem, piemēram, valsts galveno autoceļu remontdarbiem un izbūvei, dzelzceļa un ūdenssaimniecību sakārtošanai, enerģētikas aktivitātēm. Daļu šīs darbības programmas finansējuma paredzēts novirzīt maza mēroga infrastruktūras projektiem – pirmās šķiras autoceļu un pašvaldību ielu sakārtošanai, ūdenssaimniecības projektiem, mājokļu siltināšanai, tūrisma un kultūrvides projektiem. Finansējums atvēlēts arī izglītības un sociālās infrastruktūras atbalstam un darbības programmas ieviešanai.

Paredzams, ka Eiropas Komisijas akcepts darbības programmām sagaidāms divu mēnešu laikā no tās iesniegšanas EK – līdz 2008.gada janvārim. Darbības programmas skatāmas ES fondu mājaslapā www.esfondi.lv.

25.septembrī, Eiropas Komisiju pārstāvot Reģionālās politikas komisārei Danutai Hībnerei, bet Latviju – īpašu uzdevumu ministram ES līdzekļu apguves lietās Normundam Brokam, svinīgā dokumenta parakstīšanas ceremonijā tika apstiprināta 4,53 miljardus eiro “vērtā” Latvijas stratēģija 2007.–2013.gada ES fondu finansējuma apguvei – Valsts stratēģiskais ietvardokuments un pirmā no tam pakārtotajām trim darbības programmām “Uzņēmējdarbība un inovācijas,” kas jaunajā ES fondu apguves periodā nosaka ES fondu atbalsta virzienus uzņēmējdarbībā.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

IZM: Par naudas balvām izcilus sasniegumus guvušiem sportistiem

Lai pateiktos un novērtētu Latvijas sieviešu basketbola izlases lielisko startu Eiropas čempionātā, 9.oktobrī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža rosināja valdību papildus valsts budžetā paredzētajam finansējumam naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā, piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ministru kabinetā tika panākta vienošanās, ka šis jautājums tiks skatīts Latvijas Nacionālajā sporta padomē.

Pašlaik finansējums valsts budžetā izcilu sportistu apbalvošanai ir 190 000 latu. Ministre B.Rivža uzsver: “Šajā gadā Latvijas sportisti guvuši izcilus rezultātus starptautiska līmeņa sacensībās, tādējādi spodrinot arī valsts tēlu.” Ņemot vērā šos panākumus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina rast iespēju piešķirt papildu atbalstu sportistiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos Edgars Šneps uzsver, ka jau dotajā brīdī IZM saņēmusi priekšlikumus par vairāk nekā 800 000 latiem izcilus sasniegumus guvušu sportistu atbalstam. Viņš piebilst, ka papildu līdzekļu piešķiršana ir veids, kādā valsts var pateikties saviem izcilākajiem sportistiem un motivēt viņus arvien augstāku rezultātu sasniegšanai.

IZM: Par jaunu kārtību valsts atbalstam projektiem EUREKA programmas ietvaros

9.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteiktais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu projekta īstenošanai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā EUREKA programmas ietvaros”, kas pieteiktajiem projektiem paredz atbalstu no Latvijas valsts budžeta.

Uz valsts atbalstu var pretendēt komercsabiedrība vai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija, kura Izglītības un zinātnes ministrijai ir iesniegusi iesniegumu par atbalsta saņemšanu projekta īstenošanai. Pretendentiem viena projekta ietvaros maksimāli pieļaujamais atbalsta apmērs no atbalstāmajām izmaksām ir 91 000 latu.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas valsts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Vienlaikus spēku zaudēs 2006.gada 13.jūnija MK noteikumi Nr.479 “Noteikumi par komercdarbības atbalsta sniegšanu projektiem EUREKA programmas ietvaros”.

EUREKA ir starptautiska programma, kas radusies kā politiska iniciatīva Eiropas valstu sadarbības veicināšanai inovatīvu civilo tehnoloģiju pētīšanas, izstrādes un ieviešanas jomā galvenokārt mazajos un vidējos uzņēmumos. Programmā kā pilntiesīgas dalībnieces ar tiesībām attiecīgās valsts pārstāvjiem vadīt projektus piedalās 35 Eiropas valstis. Latvija kopš 2000.gada jūlija ir pilntiesīga EUREKA programmas dalībvalsts.

IZM: Par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2007./2008.mācību gadā

9.oktobrī Ministru kabineta (MK) apstiprinātais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteiktais MK noteikumu projekts “Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2007./2008.mācību gadā” nosaka norises laikus ieskaitēm, eksāmeniem un centralizētiem eksāmeniem tiem izglītojamiem, kuriem atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem attiecīgajā mācību gadā jākārto noteiktie valsts pārbaudes darbi.

3.klases izglītojamie ieskaites kārtos no 2008.gada 13. līdz 20.maijam, 6.klašu skolēniem ieskaites jākārto no 15. līdz 22.maijam.

Valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības ieguvi 9.klases izglītojamiem: ieskaites notiek no 19.maija līdz 4.jūnijam; eksāmeni notiek no 27.maija līdz 13.jūnijam.

Valsts pārbaudes darbi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi: ieskaites no 22. līdz 30.maijam. Obligātie centralizētie eksāmeni notiek no 28.maija līdz 17.jūnijam. Eksāmens izglītības iestādes noteiktajā mācību priekšmetā un divi eksāmeni izglītojamā izvēlētajos mācību priekšmetos notiek no 26.maija līdz 20.jūnijam.

MK noteikumu projekts nosaka arī valsts pārbaudes darbu norises laiku izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nav varējuši kārtot valsts pārbaudes darbus.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par grozījumiem noteikumos par Profesiju klasifikatoru

Lai redakcionāli precizētu un papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju atsevišķām grupām inženierzinātņu un citās jomās, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru.

Minētie grozījumi 9.oktobrī apstiprināti valdībā.

Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pašvaldību, komercpakalpojumu, IT pakalpojumu pārvaldības procesu un citās jomās. Tā piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām kā kārtībnieks (pašvaldības policijā), sociālo pakalpojumu galvenais speciālists, IT pakalpojumu vadītājs, podologs u.c.

Tāpat Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem profesiju standartiem, t.sk. koka ēku celtnieks, finanšu darbinieks, mākslas komercdarbinieks, apavu labotājs, apavu labotāja palīgs, restauratora asistents u.c.

Papildus tam Ieslodzījuma vietu pārvaldes sistēmas profesijas izteiktas jaunā redakcijā. Tādējādi līdzšinējo cietuma inspektoru, nepilngadīgo audzināšanas iestādes vecāko inspektoru u.c. profesijas tagad sauksies – ieslodzījuma vietas inspektors, ieslodzījuma vietas mācību centra vecākais pasniedzējs u.c.

Kopumā noteikumos ir apkopoti priekšlikumi, kas Labklājības ministrijā iesniegti līdz 2007.gada 1.maijam.

Klasifikatorā profesijas pēc starptautiski atzītiem kodiem ir klasificētas deviņās pamatgrupās, balstoties uz profesiju profesionālās kvalifikācijas līmeni (teorētisko un praktisko sagatavotību, kas ļauj veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu). Klasifikatorā ietvertas vairāk nekā 4000 profesijas. Ar klasifikatoru tuvāk var iepazīties LM interneta mājaslapā.

Atgādinām, ka profesiju klasifikators tiek aktualizēts pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Priekšlikumus klasifikatora aktualizēšanai juridiskas personas var iesniegt LM. Pēc to saņemšanas ministrija sagatavo grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru, kurus iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz katra gada 1.jūlijam un 1.decembrim.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par ģimenes valsts pabalsta saņemšanas kārtību

Lai saņemtu ģimenes valsts pabalstu, ģimenēm ar bērniem turpmāk vairs nebūs katru gadu jāiesniedz izziņa no mācību iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Tas nozīmē, ka informāciju par mācībām VSAA iesniegtu nevis bērnu vecāki, bet pašas mācību iestādes elektroniskā veidā. Tas gan palielinātu pabalsta saņēmēju ērtības, gan samazinātu dokumentu apjomu.

Elektronizētu datu apmaiņu starp mācību iestādēm, Latvijas izglītības informācijas sistēmu un VSAA nosaka Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā jaunā kārtība, ko 9.oktobrī apstiprināja valdība.

Atgādinām, ka pēc tam, kad bērns ir sasniedzis 15 gadu vecumu, ģimenes valsts pabalstu vecāki var turpināt saņemt, ja viņu bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē. Patlaban, lai turpinātu saņemt šo pabalstu, vecākiem regulāri katru gadu ir jāiesniedz VSAA nodaļā izziņa no izglītības iestādes, ka viņu bērns turpina mācības.

Jauno kārtību plānots ieviest divos posmos. Sākotnēji to paredzēts izmēģināt pilotprojekta veidā divās pašvaldībās – Rīgas un Ventspils. Savukārt no nākamā gada 1.septembra jauno kārtību nodrošinās jau visā Latvijā. Izstrādātā kārtība paredz arī datu aktualizāciju reizi divās nedēļās. Tas ļaus novērst gadījumus, kad pabalsti tiek pārmaksāti novecojušas informācijas dēļ.

Lai īstenotu šo kārtību, Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāizveido Latvijas izglītības informācijas sistēma un jānodrošina informācijas elektroniskā iesniegšana VSAA.

Jaunā kārtība noteikta LM izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par dabas parka “Driksnas sils” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību

9.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Driksnas sils” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas parks “Driksnas sils” izveidots 2004.gada 8.aprīlī, lai nodrošinātu teritorijai raksturīgo skujkoku mežu uz osveida reljefa formām, avotaino mežu un aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību un saglabāšanu vizuāli augstvērtīgā ainavā, kā arī veicinātu teritorijas ilgtspējīgu izmantošanu tūrismam un atpūtai. Dabas parks noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija “Natura 2000”. Noteikumu projekts paredz dabas parka teritorijā noteikt trīs funkcionālās zonas: regulējamā režīma, dabas parka un ainavu aizsardzības zonu. Zonas izveidotas, lai nodrošinātu biotopu un īpaši aizsargājamu sugu aizsardzību ilgtspējīgā un sabalansētā teritorijas izmantošanas procesā, kā arī lai sekmētu dabas aizsardzības prasībām atbilstošu tūrisma un atpūtas infrastruktūras attīstību.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par papildu valsts tiešā maksājuma likmes aprēķinu par pienu

Valdība 9.oktobrī apstiprināja Zemkopības ministrija (ZM) izstrādātos MK noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.269 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros””. Noteikumu grozījumos precizēts atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma likmes aprēķins par pienu, kas nodrošinās nozares atbalstam paredzēto finanšu līdzekļu pilnvērtīgu izmantošanu no Latvijai noteiktā atbalsta kopapjoma.

ZM: Par grozījumiem Ieroču aprites likumā

9.oktobrī valdība akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījums Ieroču aprites likumā. Grozījumi likumā izstrādāti, lai sakārtotu normatīvo vidi attiecībā uz medību šaujamieroču izmantošanu kā lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanas veidu.

Izstrādātie likuma grozījumi paredz, ka Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir mednieka apliecība, var iegādāties garstobra-vītņstobra medību šaujamieroci jeb tā dēvēto karabīni, ja nokārtots praktiskais eksāmens šaušanā ar garstobra-vītņstobra medību šaujamieroci. Tāpat grozījumi nosaka, ka medību šaujamieročus var arī izmantot, lai nogalinātu lauksaimniecības dzīvniekus.

Pašreiz spēkā esošās Ieroču aprites likuma normas nenosaka iespēju šaujamieročus izmantot, lai nogalinātu lauksaimniecības dzīvniekus. Šaujamieroču izmantošana, lai nogalinātu lauksaimniecības dzīvniekus, nepakļauj dzīvniekus nevajadzīgām sāpēm un ciešanām. Lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšana nav pielīdzināma medībām Medību likuma izpratnē.

Tradicionāli medniekiem nepieciešams trīs gadu stāžs, lai iegādātos garstobra-vītņstobra medību šaujamieroci, bet līdzšinējā pieredze liecina, ka fakts, ka iegūta mednieku apliecība, tomēr nenodrošina mednieka prasmi apieties ar šāda veida ieroci. Tādēļ turpmāk šādu ieroci varēs iegādāties no 21 gada vecuma, tikai nokārtojot praktisko eksāmenu. Šī norma uzlabos arī drošību medību laikā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa