Valsts prezidents, uzturoties darba vizītē Viļņā un piedaloties konferencē par enerģētiskās neatkarības jautājumiem

Valsts prezidenta Valda Zatlera runa “Enerģētikas “salu” problemātika: stāvoklis Baltijas valstīs” konferencē “Atbildīga enerģija atbildīgiem partneriem”Viļņā 2007.gada 11.oktobrī:

“Jūsu ekselence prezident Adamkus kungs [Lietuvas prezidents Valds Adamkus]!

Jūsu ekselence prezident Kačinska kungs [Polijas prezidents Lehs Kačinskis]!

Ekselences, dāmas un kungi!

Esmu patiesi pateicīgs par iespēju uzrunāt šādu izcilu auditoriju. Šī konference ir lieliska iespēja kopīgi diskutēt par svarīgākajiem enerģētikas jautājumiem. Ceru, ka šīs diskusijas sekmēs mūsu turpmāko sadarbību Eiropas un starptautiskā enerģētikas tirgus drošības uzlabošanai.

Es runāšu par stāvokli trīs Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā –, kas enerģētikas jomā Eiropas Savienībā atrodas izolētas “salas” statusā.

Nav šaubu, ka ES un Baltijas valstīm ir jānodrošina enerģijas drošība, veidojot kopīgu, fiziski integrētu enerģijas tirgu. Tas nozīmē, ka ir jāturpina darbs, lai pieslēgtu Baltijas valstis Skandināvijas un Centrālās Eiropas elektroenerģijas tīkliem. Tas savukārt sekmētu integrēta ES elektroenerģijas tirgus izveidi.

Pagaidām vienīgais savienojums starp Baltijas valstīm un pārējo ES ir pagājušā gada decembrī atklātais “Estlink” pārvads starp Igauniju un Somiju. Ir jāturpina “Estlink” projekta nākamā fāze un jāpalielina šā pārvada elektroenerģijas apmaiņas jauda.

Latvija atbalsta plānoto elektroenerģijas pārvadu “PowerBridge”, kas savienos Lietuvas un Polijas tīklus, kļūstot par pirmo pieslēgumu starp Baltijas valstīm un Centrālo Eiropu un tādējādi ļaujot mums iekļauties Elektroenerģijas pārvades koordinācijas savienības
(UCTE) sistēmā. Ceram, ka nākotnē tiks izveidoti arī elektroenerģijas savienojumi starp Latviju un Zviedriju, kā arī Lietuvu un Zviedriju.

Tajā pašā laikā neatlaidīgi ir jāmeklē iespējas rast jaunus elektroenerģijas ieguves avotus. Mums ir jāpaaugstina elektroenerģijas ražošanas jaudas, lai nodrošinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu. Latvija jau tuvākajos gados var saskarties ar grūtībām, ko izraisa elektroenerģijas piegādes pārrāvumi. Mēs atbalstām jaunas atomelektrostacijas būvi Ignalinā, kas ilgtermiņā kalpos kā būtisks priekšnoteikums elektroenerģijas deficīta samazināšanai reģionā. Šis projekts patiešām varētu kļūt par izaicinājumu Baltijas vienotībai. Ja tiks ievērots agrāk noteiktais partneru vienlīdzības princips, ticu, ka turpmākās Baltijas valstu un Polijas enerģijas kompāniju sarunas dos izdevīgus rezultātus visām iesaistītajām pusēm.

Vakar, 11.oktobrī, Viļņā, starptautiskajā konferencē par enerģētiskās neatkarības jautājumiem: Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers draudzīgā sarunā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko; 10.oktobrī, GUAM (Gruzija, Ukraina, Azerbaidžāna, Moldova) desmitās gadadienas pasākumos Viļņā: Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, ASV valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Klejs Sels Foto: Juris Krūmiņš, VPPD; Valda Kalniņa, A.F.I.

Ekselences, dāmas un kungi!
Pēc manām domām, viskritiskākais jautājums enerģētikas jomā Baltijas valstīm ir dabasgāzes piegādes infrastruktūra. Patlaban dabasgāzes nodrošinājums Baltijas valstīs ir simtprocentīgi atkarīgs no Krievijas. Pagaidām mūsu rīcībā nav alternatīvas piegādes iespējas par saprātīgu cenu. Cerams, ka jauno tehnoloģiju attīstība tuvākajā laikā mums ļaus izmantot alternatīvus avotus, piemēram, sašķidrināto dabas gāzi.
Tomēr vismaz pagaidām mums nākas rēķināties ar šobrīd mūsu rīcībā esošajām iespējām. Inčukalna pazemes gāzes krātuve Latvijā ir svarīgs reģionālas nozīmes enerģētikas objekts. Krātuve ar cauruļvadu tīklu ir savienota ar Krieviju, Igauniju un Lietuvu un kalpo kā stratēģiska un komerciāla gāzes krājumu rezerve.
Es vēlētos piebilst, ka Latvijā ir bagātīgas dabasgāzes krājumu uzglabāšanas iespējas, kurus varētu izmantot gan komerciālajām, gan stratēģiskajām vajadzībām.
Pieprasījums pēc dabas gāzes neapšaubāmi turpinās pieaugt. Tādēļ būtu jāapsver iespējas paplašināt un modernizēt Inčukalna krātuvi, jo sevišķi – iespējas pieslēgt šai krātuvei citus reģionālos partnerus.
|Ekselences, dāmas un kungi!
Es vēlētos uzsvērt, ka enerģijas drošība joprojām ir viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības izaicinājumiem. Mums joprojām trūkst vienotas enerģētikas politikas. Lai gan ES līmenī ir īstenoti pasākumi, lai liberalizētu enerģētikas tirgu, sekmētu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un uzlabotu energoefektivitāti, kopumā tie tomēr neveido vienotu, saskaņotu politiku.
Ņemot vērā, ka Krievija ir būtisks energoresursu piegādātājs, Latvija ir ieinteresēta uzlabot sadarbību ar Krieviju, kā arī piedalīties ES un Krievijas dialogā par enerģētikas politiku. Uzskatu, ka jaunais ES un Krievijas sadarbības līgums ir jābalsta uz Enerģētikas hartas un G8 enerģijas drošības principiem.
Runājot par pašreiz īstenoto “Nord­Stream” gāzes vada projektu, kurš savienos Eiropu ar Krieviju, šeit ir jāpanāk pragmatisks risinājums, ņemot vērā gan pagātnē izskanējušās domstarpības, gan jaunākās šā projekta aktualitātes. Uzskatu, ka “NordStream” konsorciju veidojošajiem privātajiem partneriem ir jāuzņemas pilna atbildība par šā projekta iespējamo ietekmi uz apkārtējo vidi.
|Šajā laikā mums nākas saskarties ar jauniem izaicinājumiem un iespējām, to skaitā tradicionālo energoresursu izsīkšanu Eiropā, straujām klimata pārmaiņām, pastāvīgi pieaugošām enerģijas cenām un piegādes problēmām. Šodien mums ir jāpieņem pareizie lēmumi, kas ieliktu stingru pamatu mūsu nākotnes attīstībai.
Mums ir jāsāk un jāsekmē augstākā līmeņa politisks dialogs par enerģētikas jautājumiem ar trešajām valstīm. Tādēļ man ir patiess prieks redzēt šajā konferencē Viļņā tik daudzus partnerus no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Latvija uzskata, ka Kaspijas un Melnās jūras baseina, kā arī Centrālās Āzijas valstis ir būtiski stratēģiski partneri, kas var palīdzēt Eiropas Savienībai daudzveidot energoresursu piegādes bāzi. Latvija uzskata, ka Odesas–Brodi–Plockas naftas vada izbūve ir būtisks solis šā mērķa sasniegšanas virzienā, kas paver jaunas iespējas arī šim ES reģionam.
Mums ir jāturpina sekmēt sadarbība arī ar citiem ārpus ES esošiem energoresursu piegādātājiem, proti, Norvēģiju, Ukrainu un Tuvo Austrumu valstīm, kā arī jāpatur prātā saistības, ko esam uzņēmušies transatlantiskā dialoga ietvaros ar ASV.
Ekselences, dāmas un kungi!
Mūsu pienākums ir uzcelt drošus tiltus, kas savienotu šīs enerģētikas “salas”. Ir jāpārtrauc energoresursu un to tirgu fragmentēšana. Ar atvērtu skatu mums jāmēģina rast kopīgu stratēģisku vīziju.
Paldies par uzmanību!

Par aktivitātēm Lietuvā: iepazīstoties ar robežsardzi, apmeklējot ātrās palīdzības slimnīcu, piedaloties GUAM gadadienā

Valsts prezidents Valdis Zatlers 10.oktobrī darba vizītē devās uz Lietuvu. Vizītes laikā prezidents piedalījās GUAM 10 gadadienas pasākumos, Lietuvas prezidenta Valda Adamkus rīkotajā konferencē par enerģētiskās neatkarības jautājumiem un apmeklēja Lietuvas robežsardzi, kā arī Viļņas Ātrās palīdzības slimnīcu.

Apmeklējot Lietuvas robežsardzes štābu, Valsts prezidents tikās ar Lietuvas robežsardzes vadību. Valsts prezidents pateicās Lietuvas robežsardzes vadībai par veiksmīgo un konstruktīvo sadarbību, kā arī pārrunāja abu valstu robežsardzes darbu pēc šā gada 21.decembra, kad līdz ar Šengenas līguma spēkā stāšanos fiziskā robežkontrole uz Latvijas un Lietuvas robežas vairs netiks veikta, taču notiks robežsargu sadarbība kontaktpunktos Grenctāle–Soloči, Rucava–Medumi.

Valsts prezidents apmeklēja arī Viļņas Ātrās palīdzības slimnīcu, kurā savulaik, būdams ķirurgs, veicis vairākas operācijas. Sarunās ar slimnīcas vadītājiem un vadošajiem ārstiem Valsts prezidents apsprieda veselības aprūpes sistēmas reformu Lietuvā, veikto izmaiņu pozitīvos un negatīvos rezultātus, kā arī veselības aprūpes sistēmas ilgtermiņa attīstības plānus. Apmeklējuma noslēgumā viņš atklāja latviešu fotomākslinieka Jāņa Gleizda darbu ekspozīciju.

Apsveicot GUAM dalībvalstu vadītājus nozīmīgajā dienā, Valsts prezidents norādīja, ka organizācija savā desmit gadus īsajā vēsturē ir piedzīvojusi gan lielāku, gan mazāku aktivitāšu periodus – pierādījusi savu dzīvotspēju un iemantojusi stabilu vietu starptautiskajā sabiedrībā. Turklāt īpašas uzmanības vērta ir organizācijas dalībvalstu spēja uzstāties ar kopīgu nostāju tādās starptautiskajās organizācijās kā EDSO un ANO. 

“Mēs visi esam dzirdējuši skeptiķus sakām, ka starp GUAM valstīm ir vairāk atšķirīgā nekā kopīgā. Taču es vēlētos oponēt šiem skeptiķiem: katra GUAM valsts ir individuāla un atšķirīga, taču tām visām ir kopīga vērtība – virzība uz demokrātiju un brīvā tirgus vērtībām. Tāpēc es GUAM novēlētu arī turpmāk būt uzticīgai nospraustajiem mērķiem. Turklāt esmu pārliecināts, ka pozitīvās pārmaiņas reģionā nebūs ilgi jāgaida,” savā uzrunā GUAM valstu vadītājiem norādīja Valsts prezidents.

Valsts prezidenta preses dienests