Ministru kabineta rīkojums Nr.635

Rīgā 2007.gada 12.oktobrī (prot. Nr.55 69.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Kleistu ielā 75

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis:

1.1. Andra Kalniņa 2006.gada 28.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gadā 28.augustā ar Nr.1.306);

1.2. Gundara Langrāta 2006.gada 28.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gadā 28.augustā ar Nr.1.308);

1.3. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MLO” (vienotais reģistrācijas Nr.40003393414) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gadā 31.augustā ar Nr.1.439).

2. Andris Kalniņš, Gundaris Langrāts un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MLO” ierosina privatizēt valstij piekrītošo nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 0100 604 0009) – 16 būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 104 0011 001, 0100 104 0011 002, 0100 104 0011 003, 0100 104 0011 004, 0100 104 0011 005, 0100 104 0011 006, 0100 104 0011 007, 0100 104 0011 008, 0100 104 0011 009, 0100 104 0011 010, 0100 104 0065 001, 0100 104 0065 002, 0100 104 0065 003, 0100 104 0065 004, 0100 104 0065 005 un 0100 104 0065 006) un tām piekrītošo zemi – Rīgā, Kleistu ielā 75 (turpmāk – valsts īpašuma objekts).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valstij piekrītošās 16 būves Rīgā, Kleistu ielā 75, 2001.gada 24.jūlijā ierakstītas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1000 0001 1428 (kadastra Nr. 0100 604 0009) uz Nacionālās lietišķo sporta veidu sporta skolas vārda;

3.2. valsts īpašuma objektu izmanto valsts aģentūra “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” (turpmāk – aģentūra), kura saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 29.septembra rīkojuma Nr.630 “Par Nacionālās lietišķo sporta veidu sporta skolas reorganizāciju un valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” izveidi” 2.punktu ir Nacionālās lietišķo sporta veidu sporta skolas tiesību, saistību, mantas, funkciju un finanšu līdzekļu pārņēmēja. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumu Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 24.117.apakšpunktu aģentūra ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā;

3.3. saskaņā ar Sporta likuma 1.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas). Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu sporta bāzēm, kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu, savukārt nacionālās sporta bāzes statusu nosaka speciāls likums;

3.4. saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” (turpmāk – Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 6.apakšpunktu valsts īpašuma objektam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, lai saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta bāzēm. Arī likuma “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” 6.panta 6.punktā noteikts, ka valsts īpašuma objektam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss;

3.5. Augstākās Padomes lēmumā ir ierakstīts konkrētās sporta skolas nosaukums, nevis nosaukts valsts nekustamais īpašums, tomēr, ņemot vērā minētās Sporta likuma normas (1.panta 1.punkts un 12.pants), kā arī ievērojot Augstākās Padomes lēmuma 1.panta ievaddaļā noteikto, ka nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko sporta federāciju prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas, kā arī to, ka minētais lēmums tiek pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes, nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības un radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam, ar sistēmisko un teleoloģisko metodi interpretējot minētās tiesību normas, secināms, ka likumdevēja griba bija nacionālās sporta bāzes statusu piešķirt sporta bāzei kā konkrētam nekustamajam īpašumam (to kopumam);

3.6. saskaņā ar Augstākās Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome. Latvijas Nacionālās sporta padomes 2007.gada 27.jūnija sēdē tika pieņemts lēmums neatbalstīt valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai
(prot. Nr.4  5.2.§);

3.7. Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.–2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 “Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2009.gadam”), kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā “Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.433 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam”) ir identificēta būtiska problēma, kura nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti, nepietiekams sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 “Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam”) ir norādīts, ka nepieciešams attīstīt sporta bāzes;

3.8.  2007.gadā no valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammas 09.04.00 “Sporta būves” aģentūrai valsts īpašuma objekta attīstības projekta izstrādei piešķirti 77000 latu, savukārt no valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammas 09.21.00 “Augstas klases sasniegumu sports” aģentūrai sporta bāzes tribīņu remontam un sporta laukuma zāles seguma sakārtošanai piešķirti 70000 latu;

3.9. valsts īpašuma objekts kā vienots objekts nav iznomāts. Ir noslēgti četri nomas līgumi – iznomāto telpu platība ir astoņi procenti no būvju kopplatības;

3.10. valsts īpašuma objekta būves projektētas sporta nodarbību vajadzībām un veido vienotu kompleksu, nodrošinot aģentūrai noteikto funkciju īstenošanu:

3.10.1. sniegt atbalstu sporta politikas īstenošanā augstu sasniegumu sporta, kā arī bērnu un jauniešu sporta jomā;

3.10.2. koordinēt sporta stratēģijas īstenošanu lietišķajos sporta veidos;

3.11. īstenojot minētās funkcijas, aģentūra:

3.11.1. veido sporta izglītības vidi, organizē bērnu un jauniešu sporta attīstību, lai nodrošinātu profesionālas ievirzes sporta izglītības mērķu sasniegšanu – veselas, fiziski, garīgi un emocionāli attīstītas personības veidošanu, kas īsteno aktīvu dzīvesveidu un apzinās sporta vērtību;

3.11.2. sagatavo Latvijas nacionālās izlases dalībniekus olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskajām sacensībām;

3.11.3. gatavo augstas klases sportistus Latvijas nacionālās izlases komandu papildināšanai lietišķajos sporta veidos;

3.11.4. īsteno profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas jāšanas sportā (licences Nr.0395), modernajā pieccīņā (licences Nr.0393), riteņ­braukšanā (licences Nr.0397) un paukošanā (licences Nr.0396);

3.12. valsts īpašuma objekts saglabāsies valsts īpašumā līdz brīdim, kamēr tiks ieguldīts valsts kapitālsabiedrībā, lai nodrošinātu augstas klases sasniegumu sporta attīstību. Pirms attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu projektu sagatavošanas jautājums tiks saskaņots arī ar Latvijas Nacionālo sporta padomi, jo saskaņā ar Augstākās Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome. Lai atbilstoši sabiedrības interesēm nodrošinātu augstāku kvalitātes standartu valsts īpašuma objekta apsaimniekošanā un pārvaldīšanā (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 6.punkts), tiks dibināta valsts kapitālsabiedrība;

3.13. valsts īpašuma objektā katru gadu mācību un treniņu procesā tiek nodarbināti vairāk nekā 400 audzēkņi. Sertificētu medicīnas darbinieku vadībā notiek individuālas nodarbības bērniem ar īpašām vajadzībām – reitterapija. Biedrība “Latvijas Jātnieku federācija” valsts īpašuma objektā katru gadu organizē Pasaules kausa posma Centrāleiropas zonas sacensības šķēršļu pārvarēšanā un Latvijas mēroga sacensības. 2006.gadā valsts īpašuma objektā notikušas 45 dažādas starp­tautiskas un Latvijas mēroga sporta sacensības. Plānots, ka 2007.gadā valsts nekustamajā īpašumā notiks 85 dažādas sporta sacensības;

3.14. saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumiem Nr.736 “Valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” nolikums” (turpmāk – nolikums) aģentūra koordinē sporta stratēģijas īstenošanu lietišķajos sporta veidos. Valsts īpašuma objekta saglabāšana valsts īpašumā nodrošina aģentūras nepārtrauktai darbībai nepieciešamās telpas un teritoriju. Līdz ar to valsts īpašuma objekta privatizācija nav pieļaujama, jo aģentūrai būs nepieciešami papildu valsts finanšu līdzekļi privatizētā valsts īpašuma objekta nomai no privātpersonām. Saskaņā ar nolikumu izglītības un zinātnes ministrs pārrauga aģentūras funkcionēšanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu likumīgu izmantošanu. Likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts iestāžu rīcībai ar finanšu līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, līdz ar to nav pieļaujams palielināt budžeta līdzekļu izdevumus, lai nomātu mācību telpas no privātpersonas aģentūras vajadzībām, ja valsts īpašuma objekts tiktu privatizēts.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam – ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot Andra Kalniņa, Gundara Langrāta un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MLO” privatizācijas ierosinājumus, ir lielāks nekā minēto privatizācijas ierosinātāju tiesisko interešu ierobežojums.

6. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka valsts īpašuma objekta privatizācija neatbilst valsts un sabiedrības interesēm un valsts īpašuma objekts saglabājams valsts īpašumā, lai valsts varētu kontrolēt nacionālās sporta bāzes turpmāku izmantošanu un pieejamību visām sabiedrības grupām, tādējādi nodrošinot aģentūras darbību un īstenojot valsts politiku sporta nozarē.

7. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu un Latvijas Nacionālās sporta padomes 2007.gada 27.jūnija sēdē pieņemto lēmumu neatbalstīt valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai (prot. Nr.4  5.2.§), Ministru kabinets nolemj noraidīt Andra Kalniņa, Gundara Langrāta un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MLO” privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkcijas veikšanai – organizēt un koordinēt izglītības un zinātnes politiku, kā arī nodrošināt sporta nozares attīstību.

8. Šo rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža