Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 12. oktobra rīkojums Nr. 636 "Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.10.2007., Nr. 166 (3742) https://vestnesis.lv/ta/id/164707

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.637

Par Ziņojumu par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas programmas 2005.-2008.gadam īstenošanā

Vēl šajā numurā

16.10.2007., Nr. 166 (3742)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 636

Pieņemts: 12.10.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.636

Rīgā 2007.gada 12.oktobrī (prot. Nr.55 70.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16

 

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis Jāņa Krūmiņa 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.1.508).

2. Jānis Krūmiņš ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16 (kadastra Nr. 1300 004 5718).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valstij piederošais nekustamais īpašums Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16 (kadastra Nr. 1300 004 5718), sastāv no zemesgabala 50953 m2 platībā un 16 būvēm – diviem tenisa paviljoniem (būvju kadastra apzīmējumi 1300 004 5718 001 un 1300 004 5718 002), centrālās tribīnes (būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 003), tribīnes ar zemtribīņu telpām (būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 004), caurlaides kases ēkas (būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 005), trijiem šķūņiem (būvju kadastra apzīmējumi 1300 004 5718 011, 1300 004 5718 012 un 1300 004 5718 013), tenisa halles (būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 014), katlumājas (būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 015), gāzes regulācijas punkta (būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 016), četriem tenisa laukumiem (būvju kadastra apzīmējumi 1300 004 5718 050, 1300 004 5718 052, 1300 004 5718 053 un 1300 004 5718 055) un televīzijas prožektoru torņa (būves kadastra apzīmējums 1300 004 5718 054) (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

3.2. saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 29.septembra rīkojumu Nr.471 “Par nekustamās mantas Jūrmalā, O.Kalpaka prospektā 16, saglabāšanu valsts īpašumā” valsts īpašuma objekts 1999.gada 10.novembrī reģistrēts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.4608 uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā;

3.3. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas pirmpirkuma tiesības uz minēto valsts īpašuma objektu;

3.4. valsts īpašuma objektu saskaņā ar 2006.gada 16.maijā noslēgto valsts mantas pārvaldīšanas līgumu pārvalda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tenisa centrs “Lielupe”” (vienotais reģistrācijas Nr.40003030774) (turpmāk – tenisa centrs “Lielupe”). Tenisa centram “Lielupe” ir deleģēts pienākums uzturēt valsts īpašuma objektu atbilstoši starptautisko sporta veidu federāciju prasībām un nacionālās sporta bāzes statusam. Tas nepieciešams, lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem, kā arī citām starptautiskajām sacensībām tenisā;

3.5. saskaņā ar Sporta likuma 1.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas). Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu sporta bāzēm, kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu, savukārt nacionālās sporta bāzes statusu nosaka speciāls likums;

3.6. saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” (turpmāk – Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 3.apakšpunktu, lai saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta bāzēm, valsts īpašuma objektam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Arī likuma “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” 6.panta 3.punktā noteikts, ka valsts īpašuma objektam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss;

3.7. Augstākās Padomes lēmumā ir ierakstīts konkrētās kapitāl­sabiedrības nosaukums (firma), nevis nosaukts konkrēts nekustamais īpašums. Ņemot vērā Sporta likuma 1.panta 1.punktu un 12.pantu, kā arī ievērojot Augstākās Padomes lēmuma 1.panta ievaddaļā noteikto, ka nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko sporta federāciju prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas, kā arī to, ka minētais lēmums tiek pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, un radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam, ar sistēmisko un teleoloģisko metodi interpretējot minētās tiesību normas, secināms, ka likumdevēja griba bija nacionālās sporta bāzes statusu piešķirt sporta bāzei kā konkrētam nekustamajam īpašumam (to kopumam);

3.8. saskaņā ar Augstākās Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome. Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdē (prot. Nr.7  7.2.§) tika pieņemts lēmums neatbalstīt valsts īpašuma objekta privatizācijas pieteikumus;

3.9. Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.–2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 “Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2009.gadam”), kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā “Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.433 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam”) ir identificēta būtiska problēma, kura nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti, nepietiekams sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 “Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam”) ir norādīts, ka nepieciešams attīstīt sporta bāzes;

3.10. valsts īpašuma objektā funkciju nodrošināšanai un attīstībai atbilstoši Starptautiskās tenisa federācijas prasībām valsts no 2001.gada līdz 2006.gadam ir veikusi ieguldījumus 291000 latu apmērā;

3.11.  valsts īpašuma objekta uzturēšanai 2007.gadā no valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammas 09.04.00 “Sporta būves” piešķirts 40000 latu, savukārt projekta “Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tenisa centrs “Lielupe”” būvju rekonstrukcija” priekšizpētes un skiču projekta izstrādei piešķirts 57230 latu;

3.12. valsts īpašuma objekts ir vienīgais tenisa centrs valstī, kur atklāto tenisa laukumu un slēgtās halles atrašanās vienā objektā nodrošina iespēju organizēt visu līmeņu starptautiskos turnīrus atbilstoši Starptautiskās tenisa federācijas izvirzītajām prasībām;

3.13. valsts īpašuma objektu kā galveno tenisa bāzi valstī izmanto valsts izlases (pieaugušie) un jauniešu izlašu dalībnieki visās vecuma grupās, lai sagatavotos startiem dažādu līmeņu sporta sacensībās. Valsts īpašuma objektā tiek rīkotas dažādas valsts un starptautiska mēroga sporta sacensības. Gadā vidēji notiek 35 dažāda mēroga sacensības (vidēji 110 sacensību dienas gadā, tai skaitā 3–4 starptautiskie turnīri, vidēji divas Latvijas jaunatnes meistarsacīkstes vai čempionāti mēnesī, vidēji divi turnīri mēnesī starp dažādiem tenisa klubiem, dažādi bērnu un jauniešu turnīri). 2006.gadā valsts īpašuma objektā ir notikušas Latvijas Republikas meistarsacīkstes un čempionāti (15), starptautiskie turnīri (3), dažādi turnīri bērniem un amatieriem (18). Plānots, ka 2007.gadā valsts īpašuma objektā notiks vismaz 26 dažādu līmeņu sacensības, tai skaitā Latvijas Republikas meistarsacīkstes un čempionāti (6), starptautiskās sacensības (5) un dažādi turnīri bērniem un amatieriem (15);

3.14. valsts īpašuma objekts būs valsts īpašumā, kamēr tiks ieguldīts valsts kapitālsabiedrībā, lai nodrošinātu valsts īpašuma objekta turpmāko attīstību augstas klases sasniegumu sporta vajadzībām. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Augstākās Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome, pirms attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu projektu sagatavošanas jautājums tiks saskaņots arī ar Latvijas Nacionālo sporta padomi;

3.15 valsts īpašuma objektu izglītības programmu īstenošanai izmanto Izglītības un zinātnes ministrijas Specializētā tenisa sporta skola (70 audzēkņiem), Jūrmalas pilsētas pašvaldības izglītības iestāde “Zaigas Jansones – Ivanovas tenisa skola” (65 audzēkņiem) un Rīgas pilsētas pašvaldības pamatskola “Rīdze” (20 audzēkņiem);

3.16. valsts īpašuma objektu nodarbībām tenisā izmanto arī citi interesenti, kopskaitā līdz 350 pastāvīgiem apmeklētājiem, tai skaitā 210 bērnu un jauniešu;

3.17. četras telpas 228 m2 kopplatībā (2 % no valsts īpašuma objekta kopplatības) ir iznomātas biedrības “Latvijas Tenisa savienība” birojam, kafejnīcai un sporta preču tirdzniecībai.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam – ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā ietvertajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot Jāņa Krūmiņa privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā minētā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums.

6. Līdz ar to secināms, ka valsts īpašuma objekta privatizācija neatbilst valsts un sabiedrības interesēm un, atsakot privatizācijas ierosinājumu, tiktu ievērots samērīguma princips un sasniegts valsts un sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis, saglabāta valsts kontrole pār valsts īpašuma objekta kā nacionālās sporta bāzes turpmāku izmantošanu un pieejamību visām sabiedrības grupām, tādējādi īstenojot valsts politiku sporta jomā.

7. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu un Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdes lēmumu (prot. Nr.7  7.2.§) neatbalstīt tenisa centra “Lielupe” privatizācijas pieteikumus, Ministru kabinets nolemj noraidīt Jāņa Krūmiņa privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai sporta politikas jomā, lai nodrošinātu sabiedrības interešu īstenošanu nacionālās sporta bāzes turpmākā attīstībā un sporta pakalpojumu pieejamībā.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!