Par Baltijas valstu sadarbību augstākajā izglītībā un zinātnē

11. un 12.oktobrī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža tikās ar saviem Baltijas valstu kolēģiem. Sarunas laikā panākti būtiski un konkrēti priekšlikumi visu triju valstu turpmākai sadarbībai augstākās izglītības un zinātnes jomā.

Tikšanās dalībnieki vienojās par nepieciešamību veidot kopīgas augstākās izglītības programmas, kurās studētu visu triju valstu studenti, kurās pasniegtu visu triju valstu mācībspēki un kas būtu vienlīdz atzītas visās trijās valstīs. Tādēļ tuvāko četru mēnešu laikā, orientējoši – līdz janvāra beigām, plānots, ka katra valsts izvērtēs un piedāvās tās programmas, kas varētu tikt attīstītas kā vienotas. Piemēram, Latvijā tā varētu būt veterinārmedicīna.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji bija vienisprātis par nepieciešamību stiprināt mobilitāti Baltijas augstākās izglītības telpā un kopīgi sadarboties arī augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanā.

Tikšanās laikā Baltijas valstu pārstāvji panākuši konceptuālu vienošanos par vienotas ekspertu datubāzes veidošanu, lai sekmētu sadarbību zinātnes jomā, īpaši – Baltijas valstu zinātnes padomju kontekstā. Piemēram, datubāzē reģistrētie eksperti piedalīsies grantu vērtēšanā; ciešāka sadarbība pavērs plašākas iespējas vienotiem pētniecības projektiem un konferenču organizēšanai; savstarpējo kontaktu stiprināšanai u.c. aktivitātēm.

Kaimiņvalstu pārstāvji ar interesi uzklausīja B.Rivžas stāstīto par prioritārajiem zinātnes virzieniem – pārējās valstīs šādu virzienu neesot. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie un valdības apstiprinātie deviņi prioritārie zinātnes virzieni skaidri iezīmē Latvijas zinātnes stratēģisko attīstību – biomedicīna un farmācija, enerģētika, informācijas tehnoloģijas, letonika, materiālzinātne, meža zinātne, medicīnas zinātne un vides zinātne, kā arī agrobiotehnoloģija.

Lietuvas un Igaunijas interesi izpelnījās ministres B.Rivžas sniegtā informācija par doktorantūras studentu un jauno doktoru skaita palielināšanos. Piemēram, šā gada pirmajā pusē aizstāvēšanai Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijās iesniegtas tikpat daudz doktora disertāciju, cik 2006.gadā kopā – ap 100. Turklāt, pateicoties valsts un ES struktūrfondu atbalstam, un IZM mērķtiecīgai rīcībai, gadu no gada pieaug doktorantūras studentu un absolventu skaits.

Igaunijā nesen izstrādāta augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģija. Latvijas puse atzīst, ka šāda stratēģija ir būtiska arī mūsu valstij, īpaši – ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas atstās iespaidu uz vietējo studentu skaitu augstākajā izglītībā, kā arī ar Latvijas turpināšanu iekļauties vienotajā Eiropas augstākās izglītības telpā.

Lietuvā nule izstrādāts jauns Profesionālās izglītības likums, īpašu akcentu liekot uz atbilstību darba tirgum. B.Rivža pauda interesi par šo likumu. Viņa akcentēja, ka patlaban Latvijā tiek izstrādāts jauns Profesionālās izglītības likumprojekts, kurā īpaša uzmanība veltīta izglītības atbilstībai darba tirgum, darba devēju lomas paplašināšanai, profesionālās izglītības kvalitātes sistēmas pilnveidei, birokrātisko šķēršļu samazināšanai u.c. būtiskām profesionālās izglītības attīstību sekmējošām lietām.

Triju Baltijas valstu pārstāvju tikšanās notika Lietuvā Baltijas asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas ietvaros rīkotajā apaļā galda diskusijā “Augstākā izglītība un Lisabonas stratēģija”. Latviju pārstāvēja izglītības un zinātnes ministre B.Rivža, Lietuvu – izglītības un zinātnes ministre Roma Žakaitiene, bet Igaunijas ministra vietā bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Madis Lepajoe.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa