no 1.lpp.

— Kā pašlaik veidojas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sadarbība ar citām pastāvīgajām Saeimas komisijām?

— Saeima ir noteikumi, ka mūsu komisija — Budžeta un finansu (nodokļu) — ir atbildīgā jeb galvenā, sagatavojot valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai galīgajā lasījumā. Tāpēc mēs sūtīsim savus pārstāvjus — komisijas locekļus — uz citu komisiju sēdēm, lai tajās jau laikus uzzinātu par iespējamajiem priekšlikumiem. Mums taču jāzina, kādos jautājumos varētu būt vislielākās diskusijas, un jau iepriekš tām jāsagatavojas, apsverot visus par un pret. Jānoskaidro, kuras problēmas ir diskusiju vērtas, kur problēmu vispār nav un vajadzīgi tikai redakcionāli labojumi. Domājam sarīkot kopīgas komisiju sēdes, lai apspriestu tādus būtiskus likumprojektus kā, piemēram, par valsts mežu dienestu, par sociālo palīdzību un dažus citus.

— Kā jūs raksturotu Saeimas frakciju darbu pie valsts budžeta likumprojekta?

— Pozīcijas frakcijas noklausījās finansu ministra ziņojumu, pirms vēl budžeta likumprojekts tika nodots Saeimai. Tad arī tika izskaidrotas tās makroekonomiskās prognozes un sakarības, uz ko pamatojas šis Ministru kabineta izstrādātais likumprojekts.

Protams, katrai frakcijai ir savas programmatiskās prioritātes, ir arī lietas, kas saistītas ar valdībā deleģēto ministru darbības lauku. Manuprāt, frakcijas strādā pietiekami koleģiāli un netiek gatavoti kādi īpaši pārsteigumi. Skaidrs ka opozīcijas frakcijas visvairāk uzmanības veltīs tā sauktajam sociālajam blokam, sevišķi pensiju likumam un ar to saistītajai tautas nobalsošanai, kas varētu iespaidot nākamā gada sociālās apdrošināšanas budžetu. Tieši tāpēc mēs tagad komisijā apspriežam tikko Saeimā iesniegto pensiju likuma grozījumu likumprojektu, jau gatavojot to izskatīšanai otrajā lasījumā.

— Kādi būtiskākie grozījumi paredzami valdības iesniegtajā valsts budžeta likumprojektā?

— Pirmām kārtām runa varētu būt par skolotāju algām. Šobrīd gan mēs nekur neredzam papildu avotus nepieciešamajam finansējumam, kas varētu jau tagad pilnībā nodrošināt pedagogu atalgojuma reformu. Tam vajadzētu 21 miljonu latu — iepretī 6,2 miljoniem, kas paredzēti budžetā.

Diskusijas varētu būt arī par pašvaldību finansēšanu, īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanas prognozēm.

Protams, kā jau parasti, ir un būs lūgumi atvēlēt papildu līdzekļus kultūras, veselības aprūpes un citām budžeta iestādēm.

Mēs turklāt vispusīgi pārdomāsim, vai likumā par valsts budžetu pietiekami tiek ievērotas Eiropas Savienības prasības. Jo šis ir sevišķi aktuāls jautājums. Mūsu valsts taču jāsakārto tā, lai mēs pilnvērtīgi varētu piedalīties sarunās par iestāšanos šajā starptautiskajā organizācijā.

— Ar ko galvenokārt atšķirsies nākamā gada un šā gada valsts budžets?

— Ieņēmumos pirmām kārtām ar to, ka budžetā vairs nav paredzēti ieņēmumi no privatizācijas fonda, ko mēs līdz šim, kā saka, varējām noēst. Otrkārt, izdevumu daļā faktiski ir likvidēti speciālie budžeti. Tas nozīmē, ka it visi iestāžu ieņēmumi tiks ieskaitīti pamatbudžetā. Tas, lūk, padarīs pārskatāmāku un caurspīdīgāku budžeta vadību.

Iesniegtajā budžeta likumprojektā finansu deficīts paredzēts tikai 2 procentu apmērā, un pie tā mēs Saeimā acīmredzot arī paliksim. Un arī pie ieņēmumos paredzētās summas — gandrīz 1,4 miljardiem latu.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors