no 1.lpp.

Demogrāfiskā situācija, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, joprojām ir nemainīga — iedzīvotāju skaits samazinās. Ģimenes nostiprināšanai un dzimstības veicināšanai ir nepieciešami papildu pasākumi.

Labklājības ministrijas ziņojumā uzsvērts, ka sociālās drošības sistēmu nevar vērtēt atsevišķi no valsts politikas ekonomikā, kā arī demogrāfijas, izglītības un kultūras nozarēs.

Aizvadītā gada nogalē, kad Labklājības ministrija sniedza savu pirmo Sociālo ziņojumu, to saņēma Latvijā akreditētās ārvalstu pārstāvniecības un vēstniecības Rīgā. Ar to tika iepazīstināti Saeimas deputāti, ministriju vadošie darbinieki un speciālisti, visu pagastu pašvaldības. Tāpat kā pērn, arī šogad Labklājības ministrija savu Sociālo ziņojumu piedāvās sabiedrībai, lai tā būtu informēta par patieso sociālo situāciju valstī, par veiktajām reformām, par Latvijas sociālo likumu normu sakārtošanu un pielīdzināšanu Eiropas Savienības standartiem.

Šāda informētība var būtiski mainīt izpratni par sociālo drošību, kā arī visnotaļ veicināt ikviena cilvēka līdzdalību sevis un savas ģimenes sociālajā aizsardzībā.

Kā sacīja Labklājības ministrijas valsts sekretāre Maija Poršņova un ministrijas Sociālās politikas attīstības departamenta direktores vietniece Gunta Robežniece, pagājušā gada ziņojums bijis vairāk informatīvs, bet šogad tas jau ir situācijas izvērtējums un pamats turpmākam darbam.

Cilvēku neinformētība daudzos sociālās politikas jautājumos ir par iemeslu tam, ka rodas pagurums. Jo ir jāzina "spēles noteikumi". Sagatavotais Sociālais ziņojums, kurš sāk savu ceļu pie interesentiem, lielā mērā šo neziņu varētu kliedēt.

Ziņojumā īpaši akcentēta sociālā palīdzība ģimenēm ar bērniem. Jo pašreizējā situācijā ģimenes ar bērniem izjūt ļoti lielu un ilgstošu ekonomisku un sociālu spriedzi, kuru ne vienmēr spēj pašu spēkiem kompensēt. Ģimenēm nepieciešama ne tikai sociālā palīdzība, bet arī noteikti ģimenes dzīves apstākļu uzlabošanas pasākumi, lai novērstu parādības, kas nākotnē varētu izraisīt situācijas, kad ģimenes kļūst par sociālās palīdzības saņēmējiem. Izstrādātie ieteikumi veido vēlamo pakalpojumu uzskaitījumu un to sniegšanas shēmu, lai pašvaldības varētu efektīvi atbalstīt ģimenes ar bērniem, veidojot dažādus pakalpojumu sniegšanas modeļus, kombinējot sociālās palīdzības pakalpojumus ar citiem pakalpojumiem.

Lai uzlabotu iedzīvotāju veselības aprūpi valstī, racionāli izmantojot tai iedalītos valsts budžeta līdzekļus, uzsākta veselības aprūpes reforma. Veselības aprūpē 1998. gadā Latvijā bija nodarbināti 8313 ārsti un 13 850 ārstniecības personas ar vidējo medicīnisko izglītību. Ārstu skaita ziņā Latvija ir Eiropas valstu līmenī (Latvijā — 2,94 ārsti uz 10 000 iedzīvotājiem, Eiropā — aptuveni 3 ārsti uz 10 000 iedzīvotājiem).

Sabiedrības veselības aizsardzības laukā 1998. gadā ritējis intensīvs darbs pie normatīvo aktu izstrādāšanas saskaņā ar ES direktīvām. Intensīvs darbs notiek darba aizsardzības un drošības jomā, izstrādājot likumdošanu saskaņā ar ES nostādnēm. Vairākas būtiskas izmaiņas notikušas sociālās apdrošināšanas likumdošanā. Arī farmācijas nozarē 1998. gadā veiktas vairākas strukturālas reformas. Piemēram, zāļu lieltirgotavu tīklu optimizācija, zāļu kvalitātes kontroles laboratorijas darbības paplašināšana. Turpinās Latvijas un ES likumdošanas saskaņošana.

Sociālie jautājumi ir īpaši nozīmīgi, tādēļ jo vērtīgs ir Labklājības ministrijas sagatavotais ziņojums, kas sniedz iespēju saprast un izvērtēt daudzas problēmas.

Armīda Priedīte, "LV" informācijas redaktore