Par Latvijas delegāciju sarunās ar Eiropas Savienību

Vakar, 19.oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu delegācijas nolikumu un personālsastāvu. Līdz ar to ir izpildīti nepieciešamie priekšnosacījumi, lai varētu sākt iestāšanās sarunu sagatavošanas noslēguma posmu. Šis valdības lēmums vistiešāk saskan ar Eiropas Komisijas publicētā progresa ziņojuma ieteikumiem par sarunu uzsākšanu ar Latviju un pārējām kandidātvalstīm. Šobrīd nav pamata apšaubīt arī ES dalībvalstu politisko gribu šos Eiropas Komisijas ieteikumus apstiprināt.

Sarunu delegāciju vada ārlietu ministrs. Tās ikdienas darbu vada sarunu vadītājs, kas ir Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Tajā iekļauti nozaru ministriju, Eiropas integrācijas biroja un Latvijas Bankas pārstāvji. Kopā ar koleģiālo darba metodi tas nodrošinās iestāšanās sarunās apspriežamo jautājumu vispusīgu izvērtēšanu. Paredzēta arī sarunu delegācijas cieša sadarbība ar Saeimas Eiropas lietu komisiju, kas nodrošinās visa procesa parlamentāro uzraudzību. Delegācijas galvenajā uzdevumā — konsultācijās par sarunu pozīciju izstrādi — bez nozaru ministrijām tiks iesaistīti arī sociālie partneri (profesionālās un nozaru apvienības, asociācijas).

Savā darbā sarunu delegācija balstīsies uz informācijas apjomu un neatsveramo pieredzi, kas gūta, Latvijas ekspertiem piedaloties nacionālās likumdošanas atbilstības ES prasībām izvērtēšanas sanāksmēs. Būtisku ieguldījumu sarunās izskatāmo jautājumu labākai izpratnei sniedz arī nozaru ministriju ekspertu dalība Eiropas līguma ietvaros nodibinātās Asociācijas komitejas un tās apakškomiteju sanāksmēs. Kopš 1998. gada sākuma Ārlietu ministrija rūpīgi pēta arī citu ES kandidātvalstu pieredzi sarunu organizācijā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas paredzēto sarunu organizāciju, kas minēta progresa ziņojumā, nākamā gada sākumā varētu atvērt sarunas septiņās t.s. vieglajās ES likumdošanas sadaļās (izglītība un mācības, zinātne un pētniecība, kultūra un audiovizuālā politika, mazie un vidējie uzņēmumi, rūpniecības politika, telekomunikācijas, kopējā ārējā un drošības politika). Otrajā pusgadā varētu tikt iztirzātas nākamās septiņas vai astoņas sadaļas.

Atkarībā no sarunām, kas notika šajās sadaļās ar pirmās grupas kandidātvalstīm, noteikti pieaugs Eiropas Komisijas prasības pret Latvijas pozīciju kvalitāti. Pēc tā, cik rūpīgi tiks sagatavotas sarunu pozīcijas pirmajās sadaļās, ES puse lems par turpmāko sarunu tempu, tādējādi ļaujot mums iedzīt agrākās pirmās grupas valstis. Sarunu ātruma noteikšanai izšķiroša būs Latvijas reālā gatavība pildīt sarunu pozīcijās fiksētās ES dalībvalsts saistības. Šādu kritisko Eiropas Komisijas pieeju diktē pieredze sarunās ar pirmajām sešām kandidātvalstīm.

Bez detalizētajām sarunu pozīcijām atsevišķajās ES likumdošanas sadaļās jau tuvākajā laikā delegācijai jāsagatavo arī pamatprojekti pozīcijām visās sadaļās. Nepieciešams arī izstrādāt sarunu mandātu, kas jāpieņem nākamā gada sākumā. Šajā kontekstā jāintensificē Latvijas nacionālo interešu iestāšanās sarunu kontekstā apspriešana ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Latvijas Republikas valdība ir gatava izpildīt tās papildu prasības, kuras tai izvirza iestāšanās ES sarunu procesa pieaugošā sarežģītība.

Ārlietu ministrijas preses centrs