Grieķijas ārlietu ministra vietnieks:

Turpinājums

no 1.lpp.

— preses konferencē Rīgas žurnālistiem

— Kādas ir iespējas paplašināt abu valstu tirdzniecības attiecības?

K.Rokofiloss:

— Mūsu tirdzniecības attiecības jau tagad ir labas. Protams, tās vēl nav pilnīgi apmierinošas, jo abas valstis atrodas samērā tālu viena no otras. Tas apgrūtina mūsu sadarbības iespējas. Taču domāju, mēs varam atgūt zaudētās iespējas, — gan abu valstu divpusējo attiecību kontekstā, gan arī ES sadarbības ietvaros. Tā ir mūsu kopējā vēlme, un mēs tam veltīsim kopējus centienus.

I.Bērziņš:

— Varu piebilst: jāsāk darbs, lai tuvākajā laikā nodibinātu apvienoto ekonomisko komiteju, kas paredzēta kopīgi parakstītajā ekonomiskās sadarbības līgumā. Tā varētu būt viens no konkrētiem mehānismiem. Abām pusēm ir ļoti laba griba. Abās valstīs, paldies Dievam, ir funkcionējoša tirgus ekonomika, un šādos apstākļos valsts var tikai palīdzēt veidot vidi. Valstij nav tieša konkrēta iespaida, kā piespiest biznesa partnerus sadarboties. Taču apvienotā ekonomiskā komisija, protams, varētu palīdzēt, ja rastos kādi jautājumi.

— Vai jūs domājat, ka pēc iestāšanās ES un NATO tiks atrisinātas visas jūsu valsts drošības problēmas?

I.Bērziņš:

— Kā jau mans godātais viesis teica, pat ES valstīs ir problēmas un daudz vēl jādara to risināšanā. Protams, arī Latvijai kā kandidātvalstij vispirms ir daudz darāmā, lai iestātos ES un NATO. Taču tas ir mūsu ārpolitikas galvenais mērķis — kļūt par abu šo organizāciju dalībvalsti. Kļūstot par šo organizāciju dalībvalsti, Latvija iegūs daudz vairāk drošības, kā arī daudz lielāku uzplaukumu. Taču, kļuvusi par šo organizāciju dalībvalsti, Latvija prasīs ne tikai lielāku drošību vien. Mēs arī piedalīsimies drošības un uzplaukuma izplatīšanā visā reģionā. Mēs kā ES dalībvalsts varēsim būt labi partneri savām kaimiņvalstīm, piemēram, Krievijai. Arī ar savu līdzdalību Ziemeļu dimensijā. Latvijai tā ir laba perspektīva. Taču es, protams, nedomāju, ka pēc iestāšanās visas problēmas tiks atrisinātas kā pēc burvja mājiena.

K.Rokofiloss:

— Es gribētu piebilst: Eiropas Savienība sākotnēji tika izveidota, lai risinātu ekonomiskās problēmas. Taču, sasniegusi savu otro līmeni, ES sāka uzlabot ES dalībvalstu pilsoņu dzīves līmeni, nodrošinot arī mieru un tiesiskumu. Trešais ES attīstības periods garantē arī drošību. Mēs esam šī trešā līmeņa sākumā. Taču varam būt pārliecināti, ka ES dod arī drošību. Eiropas Savienībai nav ienaidnieku, līdz ar to arī ES dalībvalstīm nav ienaidnieku. ES sekmē miermīlīgu evolūciju, lai iznīcinātu jebkuru naidīguma izpausmi un varētu mierīgi sadarboties ar ikvienu valsti.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors