ATSAUCĒ IETVERT:
Par deputātu vietu sadalījumu 2009.-2014.gada sasaukumam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.10.2007., Nr. 167 https://www.vestnesis.lv/ta/id/164820
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par deputātu vietu sadalījumu 2009.–2014.gada sasaukumam
Saskaņā ar dalībvalstu jūnijā panākto vienošanos 2009.–2014.gada Eiropas Parlamenta sasaukumā būs 750 deputātu vietas.
Tas ir par 14 vairāk, nekā paredzēja spēkā esošie Nicas līguma noteikumi. Latvijai saskaņā ar 11.oktobrī pieņemto ziņojumu Eiropas Parlamentā būs deviņi pārstāvji – par vienu deputātu vairāk, nekā tad, ja Eiropas Savienība pieturētos pie Nicas līguma sistēmas.
Pirms nākamā EP sasaukuma beigām ES būs jāizstrādā ilgtermiņa sistēma, kas ļautu deputātu vietu sadalījumu noteikt pēc skaidriem kritērijiem ikreiz, kad nepieciešami pielāgojumi.
Balsojumā Eiropas Parlaments ar 378 balsīm par, 154 pret, un 103 atturoties, atbalstīja iepriekš pieņemto Konstitucionālo lietu komitejas ziņojumu, izdarot tajā tikai vienu grozījumu.
Parlamenta viedoklis tagad nosūtīts dalībvalstīm. Pēc 18.oktobrī plānotā balsojuma ES Padomē tas vēlreiz atgriezīsies Parlamentā, lai deputāti to apstiprinātu galīgi, balsojot par izmaiņām, ja Padome tādas būs izdarījusi.
Dalībvalstis, šā gada jūnijā vienojoties par Reformu līguma projektu, noteica arī galvenos principus jaunajam Eiropas Parlamenta sastāvam. Izstrādāt konkrētu priekšlikumu par asamblejas deputātu vietu sadalījumu starp dalībvalstīm Eiropadome uzticēja Eiropas Parlamentam, izvirzot šādus kritērijus:
• deputātu skaits Eiropas Parlamentā nedrīkst pārsniegt 750;
• vienas dalībvalsts deputātu maksimālais skaits jāsamazina no 99 līdz 96 (pašlaik tikai Vāciju pārstāv 99 deputāti);
• vienas dalībvalsts deputātu minimālais skaits jāpalielina no 5 līdz 6 (Malta ir vienīgā, kuru pārstāv tikai pieci deputāti);
• vietu skaits jādala pēc “degresīvās proporcionalitātes” principa.
Parlaments “degresīvo proporcionalitāti” skaidro kā principu, kas veicina solidaritāti starp lielākām un mazākām dalībvalstīm. Princips nozīmē, ka katrs deputāts no dalībvalsts ar lielāku iedzīvotāju skaitu pārstāv vairāk pilsoņu nekā deputāts no dalībvalsts ar mazāku iedzīvotāju skaitu un otrādi. Izmantojot šo principu, deputāti vienojās par sadalījumu.
Vietu sadalījums Eiropas Parlamentā
|
Dalībvalsts |
2009.–2014.gada sasaukums |
|
|
Nicas līgums |
EP priekšlikums |
|
|
Vācija |
99 |
96 |
|
Francija |
72 |
74 |
|
Anglija |
72 |
73 |
|
Itālija |
72 |
72 |
|
Spānija |
50 |
54 |
|
Polija |
50 |
51 |
|
Rumānija |
33 |
33 |
|
Nīderlande |
25 |
26 |
|
Grieķija |
22 |
22 |
|
Portugāle |
22 |
22 |
|
Beļģija |
22 |
22 |
|
Čehija |
22 |
22 |
|
Ungārija |
22 |
22 |
|
Zviedrija |
18 |
20 |
|
Austrija |
17 |
19 |
|
Bulgārija |
17 |
18 |
|
Dānija |
13 |
13 |
|
Slovākija |
13 |
13 |
|
Somija |
13 |
13 |
|
Īrija |
12 |
12 |
|
Lietuva |
12 |
12 |
|
Latvija |
8 |
9 |
|
Slovēnija |
7 |
8 |
|
Igaunija |
6 |
6 |
|
Kipra |
6 |
6 |
|
Luksemburga |
6 |
6 |
|
Malta |
5 |
6 |
|
ES 27 |
736 |
750 |
Pēc 2014.gada
Parlaments iesaka, lai vietu sadalījums pēc nākamajām velēšanām tiktu no jauna pārskatīts, izveidojot taisnīgāku vietu sadales sistēmu, kas būtu derīga ilgākam termiņam. Tas ļautu deputātu vietas pārdalīt, ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas un novērstu politisko kaulēšanos.
Sistēmas pārskatīšana jāizmanto, lai izvērtētu tehniskās un politiskās iespējas vietu sadalījuma aprēķinos ņemt vērā nevis ES iedzīvotāju, bet pilsoņu skaitu.
Izmaiņas Parlamentā, paredzot 750 vietas, kā arī maksimālo un minimālo deputātu skaitu vienai dalībvalstij, ir saistītas ar Reformu līgumu. Ja tas netiktu pieņemts, tiktu izmantoti Nicas līguma nosacījumi. Pašreizējā situācija ar 785 deputātu vietām ir pagaidu risinājums, kas ieviests pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās.
Eiropas Parlamenta preses dienests