Par valsts budžetu 2000.gadam

Paskaidrojumi

Sagatavoti Finansu ministrijā.

Akceptēti Ministru kabineta 1999.gada 17.septembra sēdē.

Nosūtīti 7. Saeimai izskatīšanai 1999.gada 1.oktobrī.

Saturā

Ievads

1. Makroekonomiskā attīstība

1.1. Ārējā ekonomiskā vide

1.2. Pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs

Galvenie makroekonomiskie rādītāji

IKP sadalījumā pa nozarēm

IKP izlietojums

Maksājumu bilance, miljonos latu, Maksājumu bilance, % no IKP

Valsts parāds un parāda apkalpošanas izmaksas 1998.-2004. g.

Ārējais parāds 1999-2004

Kredītu izmaksājamās un atmaksājamās summas,

un kredītu apkalpošanas izdevumi 1999-2004

Valsts parāda apkalpošanas izdevumi 2000. gadā

Procentu maksājumi par iekšējiem aizņēmumiem un kredītiem 2000. gadā

Procentu maksājumi par ārvalstu aizņēmumiem un kredītiem 2000. gadā

Finansu ministrijas maksājumi par valsts parāda apkalpošanu 2000. gadā

Maksājumi par riskantajiem kredītiem 2000. gadā

Izmaksas un apkalpošanas maksājumi par Valsts galvotiem aizdevumiem

1999-2004. gados, miljoni

2. Fiskālā politika

2.1. Valsts ārējās bilances ierobežojumi fiskālajam deficītam

2.2. Likumdošanas un strukturālo reformu izmaiņu ietekme uz budžetu

3. Fiskālais apskats sadalījumā pa budžetiem

3.1. Konsolidētais kopbudžets

3.2. Valsts konsolidētais budžets

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

3.3 Pašvaldību budžeti

Pašvaldību budžeta kopapjoms 2000. gadā un objektīvo kritēriju īpatsvari

atbilstoši likumam "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķins 2000. gadam, Ls

4. Ieņēmumu analīze

4.1. Nodokļu ieņēmumi

4.2. Pārējie ieņēmumi

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

5.1. Valsts budžeta likuma struktūra

5.2. Valsts budžeta 2000. gadam plānošanas jaunie elementi

5.3. Valsts budžeta izdevumu 2000. gadam veidošanas pamatprincipi

5.4. Valsts pamatbudžeta un speciālo budžetu izdevumi

5.5. Valsts investīciju programma 2000. gadam un turpmākajos gados

6. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti valsts budžeta likumprojekta paketē

6.1. Nodokļu un nodevu likumi

6.2. Likumi, kuri groza ieņēmumus un izdevumus

6.3. Likumi, kuri saistīti ar resoru pašu ieņēmumu iemaksu valsts

pamatbudžeta kopējos ieņēmumos

1.pielikums . Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības

2000. gada domstarpību un vienošanās protokols

Nobeigums. Sākums -

"LV" nr.330, 07.10.1999.; "LV" nr.331/332, 08.10.1999.;

"LV" nr.333/334, 12.10.1999.; "LV" nr.335/336, 13.10.1999.;

"LV" nr.337/340, 14.10.1999.; "LV" nr.341/342, 15.10.1999.;

"LV" nr.343/344, 19.10.1999.

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

5.4. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi

01.00.00 Kultūra tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	10 403,9	898,0	274,0	9 779,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	8 984,8	892,6	274,0	8 366,2
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	1 419,1	5,4		1 413,7
Izdevumi - kopā	10 403,9	898,0	274,0	9 779,9

Samazinājums:

2000.gada budžeta projekta programmā "Kultūra" - izdevumi samazināti attiecībā pret 1999.gadu pavisam - 892,6 tūkst. latu, t.sk.:

• 100,2 tūkst. latu saskaņā ar 1999. gada valsts budžetā paredzētajiem izdevumiem vienreizējiem pasākumiem , no tiem:

• 20 tūkst. latu dotācija Černovku pils jumta remontam;

• 20 tūkst .latu dotācija Preiļu kultūras nama remontam;

• 20 tūkst . latu Okupācijas muzeja fondam;

• 15 tūkst. latu dotācija Tautas frontes muzejam ;

• 5 tūkst. latu 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fondam;

• 5,7 tūkst. latu Latvijas līdzdalībai 48.Venēcijas mākslas biennālē 1999. gadā;

• 14,5 tūkst. latu samazināti izdevumi Nacionālajai operai - vienreizējiem izdevumiem

• Kultūrkapitāla fonda līdzekļus 2000.gadā veidos ienākumi no alkohola akcīzes nodokļa 3 procentu apmērā - 1 578 tūkst. latu un no tabakas akcīzes nodokļa 3 procentu apmērā - 618 tūkst. latu (sīkāku paskaidrojumu skat. KM speciālais budžets). Lai saglabātu Kultūrkapitāla fonda ieņēmumus 1999.gada līmenī, t.i. - 2,4 milj. latu apmērā, paredzēta pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 204 tūkst. latu. Līdz ar to, dotācijas samazinājums pret 1999. gadu par 163,5 tūkst. latiem;

• par 66,9 tūkst.latiem samazināti uzturēšanas izdevumi, t.sk. darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājums par 1%

• par 562 tūkst. latiem , sakarā ar investīciju apjoma pārskatīšanu 2000.gadam šādiem projektiem:

• Vienotajam Latvijas bibliotēku informācijas tīklam 1999.gadā piešķirti 362 tūkst. latu, 2000. gadā paredzēti 100 tūkst. latu ;

• Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekta izstrādei 1999. gadā piešķirti 300 tūkst. latu, 2000. gadā līdzekļi nav plānoti.

Palielinājums: 2000. gadā programmā "Kultūra" investīciju apjoma pieaugums pret iepriekšējo gadu ir par 274 tūkst. latu un 2000.gadā paredzēti 624 tūkst.latu šādiem projektiem::

• Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ugunsdrošības pasākumiem 219 tūkst.latu, palielinājums - 39 tūkst latu,

• Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolonnu zāles restaurācijai 75 tūkst.latu, palielinājums - 25 tūkst. latu,

• Turaidas muzejrezervātam 140 tūkst.latu, palielinājums - par 80 tūkst. latu,

• Depozitārija krātuvei Ropažu pag. Silakroga "Priedēs" 190 tūkst.latu, palielinājums -130 tūkst. latu.

02.00.00 Izglītība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	5 143,8	604,2	131,6	4 671,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	4 741,1	573,5	131,6	4 299,2
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	402,7	30,7		372,0
Izdevumi - kopā	5 143,8	604,2	131,6	4 671,2

Samazinājums: 2000. gadā programmai "Izglītība" samazināti izdevumi investīcijām - 566 tūkst. latu, sakarā ar J.Rozentāla mākslas koledžas nodošanu ekspluatācijā.

• Par 30,7 tūkst latiem samazināti ieņēmumi no maksas pakalpojumiem (ieņēmumi no telpu nomas un mācību maksas);

Palielinājums: 2000. gadā programmai "Izglītība" palielināti izdevumi par 130 tūkst. latiem J.Rozentāla mākslas koledžai jaunās ēkas uzturēšanas un iekārtošanas izdevumiem.

03.00.00 Filmu nozare tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	551,3	57,8	27,0	520,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	513,6	21,1	27,0	519,5
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	37,7	36,7		1,0
Izdevumi - kopā	551,3	57,8	27,0	520,5

Samazinājums: 2000. gadā programmai "Filmu nozare" samazināti uzturēšanas izdevumi par 21,1 tūkst.latiem.

Maksa par filmu izplatīšanas tiesību licenci un filmu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, kas 1999.gadā bija paredzēti kā pašu ieņēmumi, 2000. gada valsts budžeta projektā tiks ieskaitīta valsts pamatbudžetā, kā valsts nodeva. Vienlaicīgi ministrijas budžetā attiecīgi paredzēta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 27 tūkst. latu apmērā.

04.00.00 Kultūras lietu pārvalde un vadība tūkst. latu

	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	446,9	4,1	5,7	448,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	446 9	4,1	5,7	448,5
Izdevumi - kopā	446,9	4,1	5,7	448,5

Samazinājums:

Programmai "Kultūras lietu pārvalde un vadība" - par 4,1 tūkst. latu samazinājušās iemaksas līdzdalībai ES profesionālās izglītības programmā; -Līdzdalība ES programmā "Leonardo da Vinci" un 2000.gadā paredzēti 9,9 tūkst.latu.

Palielinājums:

Dotāciju no budžeta vispārējiem ieņēmumiem 2000. gadā plānots palielināt par 5,7 tūkst. latiem , galvenokārt:

• par 4,5 tūkst. latiem plānots palielināt izdevumus Valsts nozīmes datu pārraides tīklam - jauno pieslēgšanas punktu izveidošanai un pamatpakalpojumu apmaksai.

Speciālais budžets tūkst. latu

	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi - kopā	2 400,0	2 196,0	2 196,0	2 400,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	2 400,0	2 196,0	2 196,0	2 400,0
Ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodevas	2 032,5	2 032,5
Valsts pamatbudžeta dotācija	367,5	163,5		204,0
Ieņēmumi no alkohola akcīzes nodokļa			1 578,0	1 578,0

Ieņēmumi no tabakas akcīzes nodokļa 618,0 618,0

Izdevumi - kopā 2 750,0 2546,0 2 196,0 2 400,0

Fiskālā bilance -350,0

Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu

atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai

samazinājums (+) 350,0

05.00.00 Kultūrkapitāla fonds tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi - kopā	2 400,0	2 196,0	2 196,0	2 400,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	2 400,0	2 196,0	2 196,0	2 400,0
Ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodevas	2 032,5	2 032,5
Valsts pamatbudžeta dotācija	367,5	163,5		204,0
Ieņēmumi no alkohola akcīzes nodokļa			1 578,0	1 578,0
Ieņēmumi no tabakas akcīzes nodokļa			618,0	618,0
Izdevumi - kopā	2 750,0	2 546,0	2 196,0	2 400,0
Fiskālā bilance	-350,0
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai
samazinājums (+)	350,0

1999. gadā Kultūrkapitāla fonda līdzekļus veido Kultūras ministrijai paredzētie valsts speciālā budžeta ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa atbilstoši likumam "Par izlozēm un azartspēlēm"

Budžeta paketē iekļautie grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" neparedz ieskaitīt 50 % no ienākumiem no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa, kā iezīmētos ieņēmumus speciālajā budžetā kultūras vajadzībām.

Kultūrkapitāla fondam 2000.gadā tiek saglabāts speciālais budžets. Fonda līdzekļus 2000.gadā veidos ienākumi no alkohola akcīzes nodokļa 3 procentu apmērā - 1 578 tūkst. latu apmērā un no tabakas akcīzes nodokļa 3 procentu apmērā - 618 tūkst. latu apmērā.

Lai saglabātu Kultūrkapitāla ieņēmumus 1999.gada līmenī , t.i. - 2,4 milj. latu apmērā, paredzēta arī pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 204 tūkst. latu apmērā.

 

23 Valsts zemes dienests

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	13 854,1	280,0	1 319,6	14 893,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	5 664,1	155,0	294,3	5 803,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	8 190,0	125,0	1 025,3	9 090,3
Izdevumi - kopā	13 854,1	280,0	1 272,2	14 846,3
Fiskālā bilance			47,4	47,4
Maksas pakalpojumu un citu pašu
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu
samazinājums (+), palielinājums (-)			-47,4	-47,4

2000.gadā turpināsies zemes reformas īstenošana, tās ietvaros tiks pilnveidots nekustamā īpašuma kadastrs, lai panāktu ātru, kvalitatīvu un racionālu īpašuma tiesību nostiprināšanu publiskos reģistros atbilstoši ES prasībām, sabiedrības nodrošināšanu ar vispārpieejamu informāciju par nekustamajiem īpašumiem, savlaicīgu un pilnīga datu sagatavošanu nekustamā īpašuma kadastrālajai novērtēšanai un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu un administrēšanu. Tiks izstrādāta datorizētā nekustamā īpašuma valsts reģistra teksta un grafiskās daļas modeļa izstrāde, ieviešana un pilnveidošana Valsts zemes dienesta nodaļās.

Resursi:

Strukturālas izmaiņas:

• 125 tūkst. latu - valsts nodevu sistēmas sakārtošanas rezultātā samazinās Valsts zemes dienesta ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Turpmāk tos valsts nodevas veidā iemaksās pamatbudžetā. Lai nodrošinātu iestāžu stabilu darbību tiek kompensēts samazināto ieņēmumu apjoms un atbilstoši reālai nepieciešamībai tiek piešķirta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 125 tūkst. latu apmērā. Rezultātā izdevumi nemainās.

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi:

• 1025,3 tūkst.latu - ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, kas saistīti ar budžeta iestāžu sniegto maksas pakalpojumu aplikšanu ar pievienotas vērtības nodokli.

Izdevumi:

Samazinājums:

Investīcijas

• 155 tūkst. latu - investīciju samazinājums ir saistīts ar to, ka VIP ietvaros projekts "Kartogrāfijas sistēmas izveidošana" tiek nodots Aizsardzības ministrijai un mazākā apjomā tiek turpināts projekts "Nekustamā īpašuma datorizētais reģistrs".

Citas izmaiņas:

• 125 tūkst. latu - no ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem mainoties ieņēmumu avotam.

Palielinājums

Jauni pasākumi:

• 2,2 tūkst. latu - iemaksa Eiropas valsts kartogrāfijas komitejai CERCO un Starptautiskai kartogrāfijas asociācijai ICA.

Regulārie izdevumi:

• 12,3 tūkst. latu - papildu līdzekļi iepriekšējos gados pieslēgto VNDPT punktu abonēšanas maksai.

• 89,8 tūkst. latu - nekustamā īpašuma masveida kadastrālās vērtēšanas pabeigšanai 2000.gadā. Kārtējo izdevumu palielinājums par 209,7 tūkst. latu nodrošināts pārdalot finansiālos resursus starp citām programmām.

Investīcijas:

• 65 tūkst. latu - VIP ietvaros projekta "Valsts adrešu reģistra izveidošana" pabeigšanai (kopējā projekta summa 150 tūkst.latu).

Citas izmaiņas:

• 125 tūkst. latu - no valsts budžeta dotācijas;

Valsts līdzekļu taupības nolūkā par 47,4 tūkst. latu ierobežoti izdevumi 05.00 programmā "Pasūtītāju finansētie zemes uzmērīšanas, īpašuma formēšanas, vērtēšanas, informācijas apmaiņas, ģeodēzijas un kartogrāfijas darbi".

24 Valsts kontrole

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1254,6	104,6	15,8	1165,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1154,6	4,6	15,0	1165,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	100,0	100,0	0,8	0,8
Izdevumi - kopā	1254,6	104,6	15,8	1165,8

Resursi:

Samazinājums:

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem:

• 100,0 tūkst. latu - atbilstoši reāli prognozējamiem 20% no pārbaužu un revīziju rezultātā izdarītajiem uzrēķiniem, aizstājot pašu ieņēmumus par dotāciju no budžeta vispārējiem ieņēmumiem (rezultātā izdevumi samazinās par 85,0 tūkst. latu).

Palielinājums:

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

• 15,0 tūkst. latu - aizstāj reāli prognozējamos 20% no pārbaužu un revīziju rezultātā izdarītajiem uzrēķiniem;

• 0,8 tūkst. latu - pašu ieņēmumi no telpu iznomāšanas.

Izdevumi:

Samazinājums:

Regulāri izdevumi:

• 0,3 tūkst. latu - precizētas iemaksas summas Apvienoto nāciju dalībvalstu augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskajā organizācijā un Eiropas augstāko kontrolējošo institūciju organizācijā. Šīm iemaksām 2000.gadā paredzēti 0,5 tūkst.latu.

• 4,3 tūkst. latu - sakarā ar darbadevēju valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājumu par 1%.

 

28 Augstākā tiesa

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	741,2	5,2	7,0	743,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	741,2	5,2	7,0	743,0
Izdevumi - kopā	741,2	5,2	7,0	743,0

Izdevumi

Samazinājums:

• 5,2 tūkst. latu - sakarā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazināšanu par 1%.

Palielinājums:

• 7,0 tūkst. latu paredzēts kārtējiem izdevumiem, lai nodrošinātu tiesas darbību.

 

30 Satversmes tiesa

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	348,6	20,9	9,8	337,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	332,6	20,9	6,7	318,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	16,0		3,1	19,1
Izdevumi - kopā	348,6	20,9	9,8	337,5

Resursi:

Palielinājums:

• 0,2 tūkst. lati - noprecizēta nomas maksa par izīrējamām telpām, kā rezultātā palielināti ieņēmumi no pašu ieņēmumiem par 0,2 tūkst. latiem.

• 2,9 tūkst. latu -budžeta iestāžu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli.

Izdevumi:

Samazinājums:

• 0,9 tūkst. latu sakarā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazināšanu par 1%.

Izdevumu pārdale:

• 13,3 tūkst. latu - pārskatīti kapitālie izdevumi, par 20 tūkst. latiem samazinot tos iegādēm un kapitālam remontam, papildus paredzot 6,7 tūkst. latu kārtējiem izdevumiem, lai nodrošinātu cilvēku skaitu atbilstoši štata sarakstam un uzlabotu tiesas darbību.

 

32 Prokuratūra

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	6453,6	496,1	304,3	6261,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	6433,6	485,1	304,3	6252,8
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	20,0	11,0		9,0
Izdevumi - kopā	6453,6	496,1	304,3	6261,8

Resursi:

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem:

Samazinājums:

• par 11,0 tūkst. latiem salīdzinājumā ar 1999.gada ieņēmumiem. Šo ieņēmumu avots ir maksa par iznomātām telpām. Sakarā ar to, ka Prokuratūra pilnībā pārņem lietošanā telpas Rīgā, Dzirnavu ielā 113 un Kalpaka bulvārī 6, 2000.gadā plānots ieņēmumu samazinājums.

Izdevumi:

Samazinājums:

Vienreizēji izdevumi:

• 385,0 tūkst.latu - programmā 01.00 "Prokuratūras iestāžu uzturēšana" - prokuratūras iestāžu kapitālajam remontam, tai skaitā, Rīgā, Dzirnavu ielā 113, un citām kapitālām iegādēm;

• 71,2 tūkst.latu - programmā 02.00 "Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršana"- kapitālām iegādēm;

Citas izmaiņas:

• 39,9 tūkst.latu - saskaņā ar budžeta paketē iekļautiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" par 1% samazinātas darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Palielinājums:

Jauni pasākumi:

• 162,4 tūkst.latu - jaunizveidotai programmai 03.00 "Prokuroru izdienas pensijas" , lai nodrošinātu prokuroriem "Prokuratūras likumā" noteiktās tiesības uz prokuroru izdienas pensiju, saskaņā ar 1999.gada 13.maija "Prokuroru izdienas pensiju likumu", kurš stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.

Citas izmaiņas:

• 141,9 tūkst.latu - izdevumu palielinājums programmā 01.00 "Prokuratūras iestāžu uzturēšana" , veicot savstarpējo izdevumu iekšējo pārdali starp ekonomiskās klasifikācijas kodiem 1300,1400,1500 (Valsts nozīmes datu pārraides tīkla pakalpojumu apmaksa saskaņā ar veiktajiem pieslēgumiem, prokuratūras darbinieku izvietošanu atbrīvotajās un izremontētajās telpās, tai skaitā materiālu iegāde un energoresursu apmaksa) un budžeta programmu 02.00 "Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršana".

 

35 Centrālā vēlēšanu komisija

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	75,5	0,3	2,2	77,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	75,5	0,3	2,2	77,4
Izdevumi - kopā	75,5	0,3	2,2	77,4

Izdevumi:

Samazinājums:

• Ls 0,3 tūkst. - darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājums par 1%.

Palielinājums:

• Ls 0,6 tūkst. - biedra naudas iemaksa Centrālās un Austrumeiropas vēlēšanu organizētāju asociācijai;

• Ls 1,6 tūkst. - 2001.gada pašvaldību vēlēšanu sagatavošanas darbiem.

 

37 Centrālā zemes komisija

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	50,9		1,4	52,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	50,9		1,4	52,3
Izdevumi - kopā	50,9		1,4	52,3

Izdevumi:

Palielinājums:

• Ls 1,4 tūkst. - pieaicināto ekspertu (juridisko, zemes vērtēšanas, zeme ierīcības) darba nodrošināšanai sakarā ar papildus, likumos par zemes reformu pilsētās un lauku apvidos, Centrālajai zemes komisijai piešķirtajām funkcijām.

 

44 Satversmes aizsardzības birojs

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	781,7		2,4	784,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	781,7		2,4	784,1
Izdevumi - kopā	781,7		2,4	784,1

Izdevumi:

Palielinājums:

• 2,4 tūkst. latu palielinājums izdevumiem.

 

47 Radio un televīzija

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	6 486,6	44,5	315,4	6 757,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	6 486,6	44,5	315,4	6 757,5
Izdevumi - kopā	6 486,6	44,5	315,4	6 757,5

Nacionālā Radio un Televīzijas padome plāno līdzekļus valsts bezpeļņas sabiedrībām ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzija" programmu veidošanai, sagatavošanai un realizācijai, kā arī nozares vadībai. Saskaņā ar Deklarāciju par Ministru kabineta darbu ir paredzēts nodrošināt kvalitatīvu sabiedriskās televīzijas un radio raidījumu uztveršanu visā valstī.

2000.gada valsts budžeta projektā ir paredzēts šāds izdevumu strukturālais sadalījums pa programmām:

• Nozares vadība	148,5 tūkst. latu vai 2,2%
• Latvijas Radio	2 520,1 tūkst. latu vai 37,3%
• Latvijas Televīzija	3 986,9 tūkst. latu vai 59%
• Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu
sistēmas izveide	102,0 tūkst. latu vai 1,5%

01.00.00 Nozares vadība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	145,9	0,8	3,4	148,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	145,9	0,8	3,4	148,5
Izdevumi - kopā	145,9	0,8	3,4	148,5

Programma "Nozares vadība" nodrošina Nacionālā radio un televīzijas padomes darbību, kura pārstāv sabiedrības intereses elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā. Nacionālā radio un televīzijas padome izstrādā elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju, nodrošinot vairāku programmu kvalitatīvas uztveršanas iespēju visā valsts teritorijā, paredzot gan sabiedrisko, gan komerciālo raidorganizāciju attīstību.

Samazinājums: Programmai "Nozares vadība" - 2000.gadā izdevumi samazināti par 0,8 tūkst. latu - darba devēju valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājums par 1%.

Palielinājums: Programmai "Nozares vadība" - 2000.gadā papildus plānoti izdevumi 3,4 tūkst.latu, galvenokārt , datortehnikas iegādei.

02.00.00 Radio programmu veidošana un izplatīšana tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	2 343,8	23,7	200,0	2 520,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2 343,8	23,7	200,0	2 520,1
Izdevumi - kopā	2 343,8	23,7	200,0	2 520,1

VBS "Latvijas Radio" kā sabiedriskas raidorganizācijas pamatuzdevums, veicot informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo funkciju, ir Nacionālā pasūtījuma pildīšana, kuru nodrošina programma "Radio programmu veidošana un izplatīšana". Šī programma nodrošina:

• informatīvi analītiskos raidījumus - 32,1%,

• kultūras izglītojošos raidījumus - 21,2%,

• mūzikas raidījumus - 46,7%.

Radio programmām 2000.gadā ir plānotas 22692 raidapjoma stundas (vidēji 62 stundas diennaktī), kas nedaudz pārsniedz 1999.gadā plānoto.

Samazinājums: Programmai "Radio programmu veidošana un izplatīšana" - 2000.gadā izdevumi samazināti par 23,7 tūkst. latu, tai skaitā:

• 11,0 tūkst. latu - iemaksas starptautiskajās organizācijās (dalības apmaksai Eiropas raidorganizāciju savienībā), kuras paredzēts segt no Latvijas Radio ieņēmumiem.

• 12,7 tūkst. latu - samazinājums kārtējos izdevumos, t.sk., darba devēju valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājums par 1%.

Palielinājums: Programmai "Radio programmu veidošana un izplatīšana" - 2000.gadā papildus plānoti izdevumi 200,0 tūkst. latu, kas paredzēti Valsts investīciju programmā 2000.gadam iekļautajam ilgtermiņa projektam OP07 "Latvijas Radio tiešo raidījumu skaņu trakta tehnoloģisko iekārtu atjaunošana". Investīcijas paredzētas Latvijas Radio tehniskās bāzes atjaunošanai un modernizēšanai, nomainot morāli un fiziski novecojušo analogo tehniku ar digitālo (ciparu) tehniku, nodrošinot skaņas un informācijas operatīvu apstrādi, palielinot operativitāti, kvalitāti un drošību.

03.00.00 Televīzija tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	3 996,9	20,0	10,0	3 986,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	3 996,9	20,0	10,0	3 986,9
Izdevumi - kopā	3 996,9	20,0	10,0	3 986,9

Programmas "Televīzija" galvenais uzdevums ir, realizējot Nacionālo pasūtījumu, nodrošināt sabiedrības vajadzības pēc izglītojošiem, kultūras, zinātnes, sporta, bērnu un citiem raidījumiem.

Latvijas Televīzijas programmu apjoms 2000.gadā sastāda:

• pašu ražotā produkcija - 40%,

• adaptēta produkcija - 32%,

• neatkarīgo producentu un konkursu projekti - 20%,

• kopdarbības projekti un līgumi - 4%,

• pašreklāma - 4%.

TV I un II programmām 2000.gadā ir plānotas 6750 raidapjoma stundas (vidēji 18,7 stundas diennaktī).

Programmas "Televīzija" ietvaros ar 2000.gadu ir apvienotas divas apakšprogrammas "Programmu sagatavošana un realizācija" un "Surdotulkojumi" vienā apakšprogrammā "Programmu sagatavošana un realizācija".

Samazinājums: Programmai "Televīzija" - 2000.gadā izdevumi samazināti par 20,0 tūkst. latu - darba devēju valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājums par 1%.

Palielinājums: Programmai "Televīzija" - 2000.gadā papildus plānoti izdevumi 10,0 tūkst. latu, kas paredzēti Latvijas Valsts radio un televīzijas centra raidīšanas tarifu sadārdzinājuma apmaksai.

04.00.00 Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sistēmas izveide tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai			102,0	102,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem			102,0	102,0
Izdevumi - kopā			102,0	102,0

Ar 2000.gadu pamatbudžetā ir izveidota jaunu programma "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sistēmas izveide" , jo saskaņā ar budžeta paketē iekļautiem likuma grozījumiem ar 2000.gadu tiek likvidēts Radio un televīzijas speciālais budžets. 1999.gadā speciālais budžets veidojās no ieņēmumiem no kancelejas nodevas un apraides atļaujām, kas 2000.gadā kā valsts nodeva tiks ieskaitīti pamatbudžetā. Tā vietā Radio un Televīzijas 2000.gada valsts pamatbudžetā paredzēta papildu dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 102,0 tūkst. latu apmērā.

2000.gadā programmai "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sistēmas izveide" līdzekļu izlietojums plānots:

1) socioloģiskajiem un citiem pētījumiem par elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības un attīstības problēmām,

2) ikgadējam konkursam radio un televīzijas raidījumiem,

3) konferencēm un semināriem par aktuāliem jautājumiem masu mediju jomā,

4) scenāriju konkursiem bērnu raidījumiem u.c.

48 Valsts cilvēktiesību birojs

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	97,9	1,3		96,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	97,9	1,3		96 ,6
Izdevumi - kopā	97,9	1,3		96,6

Izdevumi:

Samazinājums:

2000.gada Valsts Cilvēktiesību birojam izdevumi ir samazināti par 1,3 tūkst. latu, kas saistīts ar valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu samazināšanu par 1%, kā arī izdevumiem komandējumu apmaksai.

50 Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai

ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāts

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	616,2		896,2	1 512,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	616,2	2	254	870,2
Ārvalstu palīdzība			642,2	642,2
Izdevumi - kopā	616,2		896,2	1 512,5

Izdevumi:

Samazinājums:

• 2 tūkst. latu - samazinājums programmās 01.00 "Starptautisko palīdzības programmu koordinācija" un 02.00 "Nacionālās palīdzības koordinācija un sadarbība ar starptautiskajām finansu institūcijām" kārtējos izdevumos, tai skaitā - valsts obligātajās sociālajā apdrošināšanas iemaksas samazināšana par 1% un komandējumu izdevumi.

Palielinājums:

Strukturālas izmaiņas:

• 195,9 tūkst. latu - sākot ar 2000.gadu Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībā ar starptautiskajām institūcijām savā pārziņā pārņem Ārlietu ministrijas programmu "ANO attīstības programma pārstāvniecībai Latvijā", ar finansējumu 195,9 tūkst. latu, kas ir saglabāts 1999.gada līmenī.

• 60,1 tūkst. latu - izdevumi palielināti programmai 01.00 "Starptautisko palīdzības programmu koordinācija" - par 48,8 tūks. latu kārtējie izdevumi un par 4 tūkst. latu kapitālie izdevumi (pārņemtas 4 jaunas štata vienības, kuras līdz šim tika finansētas no EK finansu līguma). Palielinājums par 7,3 tūkst. latu programmai 02.00 "Nacionālās palīdzības koordinācija un sadarbība ar starptautiskajām finansu institūcijām" kārtējiem izdevumiem (telpu nomas nomaksai, materiālu energoresursu, ūdens un inventāra vērtībā līdz 50 latiem par 1 vienību iegādei). Vienlaicīgi pārdalīts finansējums starp minētajām programmām ar mērķi nodrošināt minēto programmu darbību un kapacitāti un racionāli izmantot piešķirtos līdzekļus.

Ārvalstu palīdzība:

PHARE projekti

• 642,2 tūkst. latu - ārvalstu palīdzība 01.00 programmai "Starptautisko palīdzības programmu koordinācija" LE9805.03 projekta mērķis ir atbalstīt un veicināt Latvijas administrācijas struktūru un kapacitātes ilgtspējīgu attīstību, lai, pēc uzņemšanas ES, Latvija spētu efektīvi izmantot ES Strukturālo fondu un Kohēzijas fonda sniegto finansiālo palīdzību.

Speciālais budžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi - kopā	70		74	144
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	70		74	144
Izdevumi - kopā	122,6		78,2	200,1
Fiskālā bilance	-52,6		4,2	-56,7
Finansēšana: Aizņēmums no pamatbudžeta	52,6		4,2	56,7

2000. gada valsts budžeta projektā maksas pakalpojumu un citi pašu ieņēmumi palielinās par 74 tūkst. latu. Tehniskās vienības ieņēmumus veido procenti no 2 Pasaules Bankas kredītlīniju apkalpošanas - "Uzņēmumu un finansu sektora restrukturizācija" un "Lauku attīstības projekts". 2000.gadā ieņēmumi no Lauku attīstības projekta palielināsies par 20,6 tūkst. latu, no Uzņēmumu un finansu sektora restrukturizācijas par 53,4 tūkst. latu.

Izdevumi:

2000.gadā aizņēmums no pamatbudžeta palielinās par 4,2 tūkst. latu. Palielinās izdevumi, kas saistīti ar aizņēmuma pamatsummas un tās procentu atmaksas summu - 15,3 tūkst. latu apjomā.

 

51 Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes

un pašvaldību reformu lietās sekretariāts

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	535,4	2,9	2257,7	2790,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	535,4	2,9	429,3	961,8
Ārvalstu finansu palīdzība			1828,4	1828,4
Izdevumi - kopā	535,4	2,9	2257,7	2790,2

Pamatojoties uz 1999.gada 1.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.204 Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās pakļautībā pārgāja Valsts pārvaldes reformu birojs, Pašvaldību lietu pārvalde, Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās sekretariāts (izveidots pamatojoties uz 1999.gada 2.jūnija Ministru kabineta rīkojumu Nr.275) un pārraudzībā - Valsts civildienesta pārvalde, Valsts administrācijas skola. Līdz ar to ar 1999.gada 1.jūliju tika izdalīts Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās pamatbudžets, kura finansējumu veido programmu "Sekretariāts", "Valsts pārvaldes reforma" ar visām apakšprogrammām, "Pašvaldību darbības pārraudzība" un "Administratīvi teritoriālā reforma" budžeti ar pusgadam atbilstošu finansējumu. 2000.gada budžets palielinās par minēto programmu 1.pusgada pārrēķinātu finansējumu 429,3 tūkst. latu apjomā, kurš tiek nodots no Ministru kabineta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetiem. Resoram samazināti izdevumi par 2,9 tūkst. latu , jo pamatojoties uz Ministru kabineta akceptētajiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" samazināta darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par 1%.

Programmas 01.00.00. "Sekretariāts" (finansējums 96,8 tūkst. lati ) galvenie darbības uzdevumi ir nodrošināt savstarpēju koordināciju un vadību starp valsts pārvaldes un pašvaldību reformas pasākumiem, izstrādāt normatīvo aktu projektus un sniegt atzinumus, saskaņot normatīvo aktu un koncepciju projektus valsts pārvaldes un pašvaldību jomās. 2000.gada budžetā veikta štata vietu pārstrukturēšana starp Valsts civildienesta pārvaldi un sekretariātu, kā rezultātā sekretariātā izveidota jauna štata vienība, kas veiks iekšējā audita funkcijas.

Programmu 02.00.00. "Valsts pārvaldes reforma" veido četras apakšprogrammas:

02.01.00. "Valsts pārvaldes reformas vadība" (finansējums 683,0 tūkst. lati no tiem 588,4 tūkst. lati ārvalstu finansu palīdzība). Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir Valsts pārvaldes reformas programmas izstrāde līdz 2000.gada 1.februārim. Šī programma kļūs par pamatu valsts pārvaldes attīstībai 2001.-2005.gados, kas veicinās Latvijas administratīvās spējas atbilstoši ES prasībām palielināšanu. Valdības deklarācijas rīcības plānā ir paredzēts veikt lielu darbu, sagatavojot likumu projektus par valsts pārvaldes iekārtu un izpildaģentūrām. Valsts pārvaldes reformu birojs ir atbildīgs arī par Latvijas valdības un Pasaules Bankas līgumam pievienoto pasākumu izpildi. Pasaules Bankas un Biroja sadarbības ietvaros, Valsts pārvaldes reformu birojs koordinē Latvijas administratīvās sistēmas izpēti ar funkcionālo auditu palīdzību. 1999. - 2000.gados tādi auditi tiek plānoti Ekonomikas, Tieslietu, Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijās. Lai palielinātu Biroja resursus un paaugstinātu kapacitāti valsts pārvaldes reformas vadīšanā 2000.gada budžetā Birojam ir piešķirtas papildus divas štata vietas ar atalgojumu 4,1 tūkst. lati.

02.02.00."Civildienests" (finansējums 139,1 tūkst. lati ), kuras darbības īstenošanu veic Valsts civildienesta pārvalde. Tās mērķis ir nodrošināt Valsts civildienesta likuma ieviešanu un efektīvu tā darbību valsts pārvaldē ar mērķi izveidot profesionālu un lojālu ierēdniecību, kas īsteno stabilu, atklātu un paredzamu valsts pārvaldes darbu sabiedrības interesēs.

02.03.00."Ierēdņu apmācība" (finansējums 1395,7 tūkst. lati no tiem 1240,0 tūkst. lati ārvalstu finansu palīdzība ) - galvenais uzdevums ir nodrošināt ierēdņu kandidātu iespējas regulāri papildināt savas zināšanas un profesionālās iemaņas.

02.04.00."Valsts administrācijas skola" (finansējums 108,5 tūkst. lati ) - galvenais darbības mērķis ir valsts pārvaldes darbinieku zināšanu un darba prasmju uzlabošana, lai sagatavotu ierēdņus, kas piemēroti Latvijas valsts pārvaldē atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un ir spējīgi piedalīties Eiropas integrācijas procesā.

Programmas 03.00.00. "Pašvaldību darbības pārraudzība" (finansējums 171,0 tūkst. lati ) izpildi veic Pašvaldību lietu pārvalde. Tās galvenie uzdevumi ir normatīvo aktu noteiktajā kārtībā pārraudzīt pašvaldību pieņemto lēmumu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, reģistrēt pašvaldību izdotos saistošos noteikumus vai sniegt motivētu reģistrācijas atteikumu, izstrādāt ar pašvaldību darbību saistītus likumprojektus un citus normatīvo aktu projektus, sniegt pašvaldībām konsultācijas un metodisko palīdzību pašvaldību darbības jautājumos.

Programmas 04.00.00. "Administratīvi teritoriālā reforma" (finansējums 196,1 tūkst. lati ) izpildi arī veic Pašvaldību lietu pārvalde. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt būtisku vietējo pašvaldību administratīvā dalījuma mēroga palielinājumu, lai nodrošinātu pārvaldes efektivitāti un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, izveidot reģionālo administratīvi teritoriālo iedalījumu (apriņķus) un apriņķu pašvaldības, kas veicina sabalansētu, ilgspējīgu reģionālo attīstību, nodrošina decentralizētu attīstības vadību.

Ārvalstu palīdzība:

2000.gadā no ārvalstu palīdzības tiks finansēti projekti :

• apakšprogrammas "Valsts pārvaldes reformas vadība" budžeta ietvaros 588,4 tūkst latu apjomā ES PHARE projekta " Valsts pārvaldes reforma Latvijā" realizācija (projekta kods LE97.01.02.01.) ar mērķi pilnveidot valsts pārvaldes institucionālo sistēmu;

• apakšprogrammas "Ierēdņu apmācība" budžeta ietvaros 1240,0 tūkst. latu apjomā ES PHARE izlīdzināšanas fonda projekta "Korupcijas novēršana Latvijā" realizācija (projekta kods LE9812.02.) ar mērķi uzlabot korupcijas novēršanu valstī, tai skaitā sakārtot likumdošanu, veikt ierēdņu un citu amatpersonu apmācību korupcijas novēršanas jautājumos, informēt sabiedrību par minētajiem procesiem, izveidot mācību programmu "Antikorupcijas apmācība, likumdošana un sabiedrības informētības programma".

 

62 Mērķdotācijas pašvaldībām

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	92 888,4		854,2	93 742,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	92 888,4		854,2	93 742,6
Izdevumi - kopā	92 888,4		854,2	93 742,6

2000.gadā mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldībām ir plānotas 93 742,6 tūkst.latu apjomā, kas salīdzinājumā ar 1999.gadu kopumā pieaug par 854,2 tūkst. latu vai par 1 %.

Pieaugums absolūtās summās 854,2 tūkst.latu apjomā tiek plānots mērķdotācijām investīcijām, kas salīdzinājumā ar 1999.gadu pieaug par 9,8 %.

01.00.00 Mērķdotācijas izglītības pasākumiem tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	16 333,7			16 333,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	16 333,7			16 333,7
Izdevumi - kopā	16 333,7			16 333,7

Izdevumi:

2000.gadā izdevumi programmai - mērķdotācijas izglītības pasākumiem plānoti 1999.gada regulāro izdevumu līmenī.

02.00.00 Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu

vadītāju darba samaksai un sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	189,7	1,5		188,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	189,7	1,5		188,2
Izdevumi - kopā	189,7	1,5		188,2

Izdevumi:

Samazinājums:

2000.gadā izdevumi programmai - mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām salīdzinājumā ar 1999.gadu ir samazināti par 1,5 tūkst.latu.

Samazinājums programmai ir saistīts ar plānoto sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājumu par 1%. Mērķdotācijas s amazinājums neietekmēs darba samaksas apjomu tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītājiem salīdzinājumā ar 1999.gadu.

03.00.00 Mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām,

pagastiem un rajonu pilsētām tūkst.latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	9 123,0		891,0	10 014,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	9 123,0		891,0	10 014,0
Izdevumi - kopā	9 123,0		891,0	10 014,0

2000.gada valsts budžetā mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām, rajoniem un pagastiem tiek plānotas 10 014,0 tūkst. latu apmērā. 2000.gadā valsts investīciju programmas ietvaros ir paredzēts finansēt 89 pašvaldību investīciju projektus, 58 projekti ir pārejoši no 1999.gada valsts investīciju programmas (8 892,0 tūkst. latu apmērā), kā arī ir atbalstīti 31 jauns pašvaldību investīciju projekts (1 122,0 tūkst. latu apmērā).

2000.gada valsts budžetā mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām tiek plānotas: enerģētikai - 1 608,0 tūkst. latu (36 projekti); labklājībai - 360,0 tūkst. latu (3 projekti); izglītībai un zinātnei - 925,0 tūkst. latu (11 projekti); satiksmei - 1 090,0 tūkst. latu (3 projekti); vides aizsardzība un reģionālā attīstība - 6 031,0 tūkst. latu (36 projekti).

04.00.00 Mērķdotācijas pilsētu, pagastu un rajonu teritoriālplānošanai,

attīstības projektu izstrādāšanai un realizēšanai tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	350,0		90,0	440,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	350,0		90,0	440,0
Izdevumi - kopā	350,0		90,0	440,0

Izdevumi:

Palielinājums:

2000.gadā mērķdotācijas pilsētu, pagastu un rajonu teritoriālplānošanai, attīstības projektu izstrādāšanai un realizēšanai tiek plānotas 440,0 tūkst. latu apjomā, kas salīdzinājumā ar 1999.gadu kopumā pieaug par 90,0 tūkst. latu, lai sekmētu ātrāku un kvalitatīvāku šī procesa norisi.

05.00.00 Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām

pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba

samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	66 792,0	519,8	494,5	66 766,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	66 792,0	519,8	494,5	66 766,7
Izdevumi - kopā	66 792,0	519,8	494,5	66 766,7

Izdevumi:

Samazinājums:

2000.gadā izdevumi programmai - mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām salīdzinājumā ar 1999.gadu ir samazināti par 519,8 tūkst. latu . Samazinājums programmai ir saistīts ar plānoto sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājumu par 1%. Samazinājums neietekmēs darba samaksas apjomu pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem salīdzinājumā ar 1999.gadu.

Palielinājums:

Funkciju paplašināšanās

2000.gadā salīdzinājumā ar 1999.gadu programmai - mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir plānota funkciju paplašināšanās 494,5 tūkst. latu apjomā, tajā skaitā:

1) par 395,3 tūkst. latu ir palielinājies mērķdotācijas apjoms piemaksu noteikšanai darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pedagogiem, kuri māca latviešu valodu un citus mācību priekšmetus latviešu valodā mazākumtautību skolās un klasēs. 1999.gadā šī mērķdotācija tika piešķirta no 01.09.1999. līdz gada beigām. 2000.gadā mērķdotācija ir paredzēta visam budžeta gadam.

2) programmai ir pievienota mērķdotācija 99,2 tūkst. latu - rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām kristīgās mācības un ētikas programmai , kas salīdzinājumā ar 1999.gadu ir samazināta par 1% sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu.

1999.gadā šī mērķdotācija bija iekļauta 16.00.00 programmā - mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām kristīgās mācības un ētikas programmai.

16.00.00 Mērķdotācijas rajonu un r e publikas pilsētu pašvaldībām

pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu

pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās

apdrošināšanas obligātajām iemaksām kristīgās mācības

un ētikas programmai tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	100,0	100,0		0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	100,0	100,0		0
Izdevumi - kopā	100,0	100,0		0

Strukturālās izmaiņas

Programma - mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām kristīgās mācības un ētikas programmai, 2000.gadā tiek slēgta.

Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām kristīgās mācības un ētikas programmai tiek pievienotas programmai 05.00.00 - mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Izmaiņas veiktas, lai mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām apvienotu vienā programmā .

 

64 Dotācijas pašvaldībām

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	6 273,0		1 190,0	7 463,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	6 273,0		1 190,0	7 463,0
Izdevumi - kopā	6 273,0		1 190,0	7 463,0

2000.gadā dotācija pašvaldībām no valsts budžeta ir plānota 7 463,0 tūkst. latu apjomā, kas salīdzinājumā ar 1999.gadu kopumā pieaug par 1190,0 tūkst. latu vai par 18,9 %.

01.00.00 Dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	6 103,0		800,0	6 903,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	6 103,0		800,0	6 903,0
Izdevumi - kopā	6 103,0		800,0	6 903,0

Izdevumi:

Palielinājums

Dotācijas apjoms pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 2000.gadā ir plānots 6903,0 tūkst. latu, kas salīdzinājumā ar 1999.gadu ir palielinājies par 800,0 tūkst. latu, kā papildu finansējums pašvaldībām ieņēmumu bāzes palielināšanai.

04.00.00 Dotācija Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	1999.ga-	Izmaiņas		2000.gada
	da plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	170,0		390,0	560,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	170,0		390,0	560,0
Izdevumi - kopā	170,0		390,0	560,0

Izdevumi:

Palielinājums

Dotācijai Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei 2000.gadā valsts budžetā piešķirti 560,0 tūkst. latu, kas salīdzinājumā ar 1999.gadu pieaug par 390,0 tūkst. latu.

Palielinājums radies, ņemot vērā to, ka Ministru kabineta noteikumi Nr.305 "Noteikumi par vienreizējās dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu" stājās spēkā no 1999.gada 31.augusta un līdz 1999.gada beigām (4 mēnešiem) dotācijas apjoms tika paredzēts 170,0 tūkst. latu. Lai nodrošinātu dotāciju Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei visam 2000.gadam, ir plānots palielinājums par 390,0 tūkst. latu.

 

5.5. Valsts investīciju programmas (VIP) finansēšana 2000.gadā un turpmākos gados

5.5.1. Valsts investīciju programma (VIP) 2000.gadam

(tūkst.latu)

Finansiālie rādītāji	1999. gada	2000. gada	Izmaiņas
	plāns	projekts	-	+	%
Pamatbudžets	47988,5	42198,8	5789,7		87,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	47807,5	40625,0	7182,5		85,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	181,0	111,0	70,0		61,3
Ārvalstu palīdzība (ES)	-	1462,8		1462,8	-
Speciālie budžeti	30643,6	26845,3	3798,3		87,6
Īpašiem mērķiem iezīmēti ienākumi	6434,6	9934,0		3499,4	154,4
Valsts budžeta aizdevumi	24209,0	13540,0	10669,0		55,9
Ārvalstu palīdzība (ES)	-	3371,3		3371,3	-
VALSTS BUDŽETS -KOPĀ	78632,1	69044,1	9588,0		87,8
Valsts budžeta aizdevumi
pašvaldībām un valsts/pašvaldību
uzņēmumiem	8199,7	15251,0		7051,3	186,0
Valsts galvojumi	31478,4	92594,0		61115,6	294,2,5

Valsts pamatbudžeta un valsts speciālo budžetu ieguldījums Valsts investīciju programmas finansēšanā 2000.gadā paredzēts 69044,1 tūkst. latu, kas atbilst 1,7 % no IKP. (1999. gadā apstiprināts attiecīgi valsts pamatbudžeta un valsts speciālo budžetu ieguldījums VIP 78632,1 tūkst. latu jeb 2,0 % no IKP.)

2000.gadā prioritāte Valsts investīciju programmas finansēšanā paredzēta aizsardzības un valsts drošības projektiem, kā arī informātikas projektu realizācijai.

Valsts pamatbudžeta līdzekļi paredzēti vairāku nozīmīgu projektu īstenošanai valsts aizsardzības vajadzībām 3574,0 tūkst. latu apjomā, no tiem 2246,0 tūkst.latu jeb 62,8 % līdzekļu paredzēti informātikas un sakaru sistēmas attīstības projektu realizācijai, 395,0 tūkst.latu apjomā tiek turpināti investīciju projekti Starptautiskās sadarbības programmu BALTNET, BALTRON un BALTPERS ietvaros, 933,0 tūkst.latu paredzēts ieguldīt 5 mācību centru rekonstrukcijā.

Muitas posteņos uz robežām 2000.gadā paredzēts ieguldīt investīcijas 2777,0 tūkst.latu apjomā, galvenokārt muitas posteņu izveidošanā uz valsts austrumu robežas - ar Krieviju (Grebņevā) un Baltkrieviju (Silenē), kā arī Meitenes robežkontroles punkta paplašināšanā. Lai pastiprinātu sanitāro kontroli un izvairītos no palielināta riska kravu ievešanas, ir plānota jau darbojošos muitas kontrolpunktu paplašināšana, būvējot sanitārās robežinspekcijas kontroles kompleksus.

Nozīmīgi valsts pamatbudžeta līdzekļi tiks investēti valsts robežas atjaunošanā - 3287,0 tūkst.latu, no tiem 1591,0 tūkst. latu robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveidē, 1646,0 tūkst.latu Valsts Austrumu robežas infrastruktūras attīstībā un 50,0 tūkst.latu LR valsts robežas atjaunošanā.

Valsts cietumu rekonstrukcijai paredzēts 1478,0 tūkst.latu, lai turpinātu rekonstrukciju Rīgas Centrālcietumā (500,0 tūkst.latu), Liepājas (156 tūkst.latu), Jelgavas (50 tūkst.latu) un Matīsa cietumā (272 tūkst.latu), kā arī lai pārveidotu Olaines cietumu Cietuma tuberkulozes slimnīcā 500 tūkst.latu apjomā.

Valsts institūciju informātikas sistēmu attīstībai paredzēti līdzekļi 11569 tūkst.latu apjomā (jeb 28,5 % no kopējā valsts pamatbudžeta finansējuma VIP). Bez Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas informātikas projektiem paredzēts turpināt arī pārējo valsts institūciju informātikas sistēmu attīstību 6532 tūkst.latu apjomā, no tiem visnozīmīgākie projekti ir Valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēma 2042,0 tūkst.latu apjomā un Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas izveidošana 2000,0 tūkst.latu apjomā.

2000.gadā no valsts pamatbudžeta dotācijām 10014,0 tūkst.latu jeb 24,6 % paredzēti mērķdotācijām investīcijām pašvaldībām , no kuriem savukārt 6031 tūkst.latu jeb 60,2 % plānots ieguldīt ūdensapgādes projektu realizācijā.

VIP 2000.gadam ir paredzēts valsts aizdevums 28791 tūkst.latu, tanī skaitā Labklājības ministrijas speciālajam budžetam 8140 tūkst.latu trīs projektu realizācijai (Labklājības sistēmas reformai - 2800,0 tūkst.latu , Veselības aprūpes projektam - 3040,0 tūkst.latu, Vizuālās diagnostikas aparatūras iegādei - 2300,0 tūkst.latu) un Satiksmes ministrijas Autoceļu fondam 5400,0 tūkst.latu Latvijas autoceļu projekta pabeigšanai (4280 tūkst.latu) un jaunajam projektam "Uzlabojumi VIA Baltika maršrutā un Rietumu-Austrumu koridorā" (1120 tūkst.latu).

Pārējie valsts aizdevuma līdzekļi 15251 tūkst.latu apjomā ir paredzēti pašvaldībām siltumapgādes projektu realizācijai (2205 tūkst.latu), Izglītības sistēmas attīstības projektam (2895 tūkst.latu) un vides aizsardzības projektiem (8145 tūkst.latu), no kuriem, savukārt, visnozīmīgākie ir Rīgas pilsētas cieto sadzīves atkritumu saimniecības projekts (aizdevums 1740 tūkst.latu), Daugavpils ūdensapgāde un kanalizācija (2042 tūkst.latu), Ventspils ūdenssaimniecības attīstība (650 tūkst.latu) un Talsu ūdenssaimniecības attīstība (600 tūkst.latu).

Investīciju projektiem, kurus realizē valsts uzņēmumi, ir paredzēts izsniegt valsts galvojumus aizdevumu saņemšanai 92594,0 tūkst.latu apjomā, kas 2,9 reizes pārsniedz 1999.gada valsts budžetā apstiprināto galvojumu apmēru. Iemesls pieaugumam ir valsts galvojums 60000 tūkst.latu apjomā lielam un nozīmīgam projektam "Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas projekts" ar kopējām izmaksām 82170 tūkst.latu.

Valsts investīciju programmas projekti tika izvērtēti, prioritāti dodot jau uzsāktu projektu turpināšanai un nobeigšanai, tomēr 2000.gadā no valsts budžeta līdzekļiem investīcijām ir paredzēts finansējums arī jauniem projektiem, kuri var pretendēt uz ES palīdzības programmu ISPA finansējumu . Palīdzības principi nosaka, ka šiem projektiem jānodrošina valsts līdzfinansējums 25 % apjomā no kopējām izmaksām.

No valsts pamatbudžeta paredzēts finansējums vides aizsardzības projektiem 1182 tūkst.latu , tanī skaitā Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei 400 tūkst.latu, mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām Ziemeļvidzemes, Liepājas reģiona, Malienas, Austrumlatgales un Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas projektiem 678 tūkst.latu apjomā un Daugavas baseina pilsētu ūdenssaimniecības attīstības projektiem 104 tūkst.latu apjomā.

Valsts speciālo budžetu ieguldījums 3300 tūkst.latu apjomā kā līdzfinansējums paredzēts satiksmes nozares projektiem , kas pretendē uz ISPA palīdzības līdzekļiem, tanī skaitā Uzlabojumiem VIA Baltika maršrutā un Rietumu-Austrumu koridorā - 1300 tūkst.latu Autoceļu fonda līdzekļu un Lidostas "Rīga" pasažieru termināla paplašināšanai 2000 tūkst.latu līdzeļu no speciālā budžeta - Izlidošanas nodevas.

5.5.2. Ilgtermiņa saistības valsts investīciju programmas realizācijai

Likuma "Par valsts budžetu 2000.gadam" 15. pielikumā ir apkopotas atsevišķi pamatbudžeta un speciālo budžetu saistības 2000. gadā finansējamo projektu un pasākumu turpināšanai 2001.,2002. gadā un tālākā laika posmā līdz projekta īstenošanai. Šinī pielikumā ir izvērsts ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pieprasījums budžeta programmu (apakšprogrammu) un saistību izdevumu veidu griezumā.

Pielikums sniedz informāciju par turpmākajiem maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem, par maksājumiem starptautiskajās organizācijās, programmās, par nepieciešamo investīciju apjomu 2000.gadā finansējamo projektu pabeigšanai, par līzinga pakalpojumiem u.c. ilgtermiņa saistībām.

Ilgtermiņa saistībās tiek fiksēta arī ikgadējo ekspluatācijas izdevumu palielināšanās pēc projekta pabeigšanas, taču VIP 2000.gadam paredzētie projekti galvenokārt ir rekonstrukcijas projekti, kuru mērķis ir elektroenerģijas, siltuma vai ekspluatācijas līdzekļu ekonomija, un pēc to realizēšanas nav gaidāma ekspluatācijas izdevumu palielināšanās.

Ilgtermiņa saistības investīcijām (tūkst.latu)

			Tālākā laika posmā
Finansējuma avots	2001.g.	2002.g	līdz projekta
			īstenošanai
Pamatbudžets	30475,0	26324,0	90035,8
Speciālais budžets	18668,0	19728,0	0,0
VALSTS BUDŽETS - KOPĀ	49143,0	46052,0	90035,8

Ilgtermiņa saistības investīcijām noteiktas, analizējot Valsts investīciju programmā iekļautos projektus un izvērtējot nepieciešamos līdzekļus 2000.gadā finansējamo, bet 2000.gadā nepabeigto konkrēto objektu vai atsevišķa etapa nobeigšanai. Īstenojot principu, ka valsts budžets uzņemas saistības tikai par konkrētu, uzsāktu objektu vai projekta etapu turpināšanu, pamatā nepārsniedzot 2000.gadam noteiktās izmaksas, ilgtermiņa saistības turpmākajiem gadiem ir mazākas par VIP 2000.-2002.gadam kopējo apjomu.

Nozīmīgākie projekti, kuru realizācija turpinās, ir Nacionālo Bruņoto Spēku sakaru sistēmas attīstība, Valsts ieņēmumu un muitas politikas informācijas sistēma, Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveidošana un Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide.

Nozīmīgākais projekts, kur paredzēts ieguldīt speciālā budžeta Autoceļu fonda līdzekļus, ir Uzlabojumi VIA Baltika maršrutā un Rietumu-Austrumu koridorā. Šim projektam ir paredzēti turpmākajos gados arī dāvinājumi ES palīdzības programmas ISPA ietvaros.

ISPA projektu "Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide" turpinās realizēt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, turpmāk piesaistot tam lielākus speciālā budžeta Vides aizsardzības fonda līdzekļus.

 

6. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti valsts budžeta likumprojekta paketē

Saskaņā ar likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteikto valsts budžeta likumprojektu pakete 2000. gadam sastāv no likumprojekta "Par valsts budžetu 2000. gadam" un likumprojektiem, kuri saistīti ar šo likumu, t.i., nosaka vai groza ieņēmumus un izdevumus valsts budžetā.

6.1. Nodokļu un nodevu likumi

6.1.1. Likumprojekts "Grozījumi likumā

"Par nekustamā īpašuma nodokli""

Likumprojekts izstrādāts, lai koriģētu tās likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normas, kuru spēkā stāšanās termiņš atbilstoši Saeimas 1999. gada 21. janvārī izdarītajiem grozījumiem ir 2000. gada 1. janvāris.

Likuma 5. panta sestā daļa paredz sākot ar 2000. gada 1. janvāri noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus 50 līdz 80% apmērā no nodokļa summas par zemi, kura atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai aizsargjoslas teritorijā, kurā ar likumu noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Tā kā nekustamā īpašuma nodokļa bāze ir nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, kuru nosakot tiek ņemti vērā ar likumu noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, attiecīgi to pazeminot, maksājamā nodokļa apmērs samazinās samazinātās nodokļa bāzes dēļ. Tas nozīmē, ka, ja minētā likuma norma stātos spēkā, nodokļa atvieglojums attiecīgajam nekustamajam īpašumam tiktu piemērots divreiz. Tas pats attiecas arī uz iepriekš pieņemtajiem grozījumiem likuma 1. panta otrās daļas 5. punktā, kurā noteikts, ka ar 2000. gada 1. janvāri ar nodokli nav apliekama Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas neapbūvētā meža zeme, lai gan šīs aizsargjoslas teritorijā saimnieciskā darbība nav aizliegta, bet tikai ierobežota.

Pēc Valsts zemes dienesta aprēķiniem, atstājot spēkā abas minētās likuma normas, pašvaldību budžetu ieņēmumi 2000. gadā samazinātos vairāk nekā par 10 milj. latu, jo aizsargjoslas ir noteiktas 90% nekustamo īpašumu pilsētās un 80% lauku apvidos.

Likumprojektā iestrādāta norma arī 1. panta otrās daļas 4. punktā, paredzot, ka ar 2001. gada 1. janvāri ar nodokli netiek aplikts tikai tas reliģisko organizāciju nekustamais īpašums, kas tiek izmantots reliģiskās darbības veikšanai. Nav pamatojuma atbrīvot no aplikšanas ar nodokli to reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kas tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, jo tādējādi rodas konkurences izkropļojumi.

Tā kā valsts budžeta projektā 2000. gadam nav nodrošināts Valsts zemes dienestam nepieciešamais vienreizējais papildu finansējums ēku un būvju kadastrālajai novērtēšanai, ir ierosināts grozīt likumā šobrīd noteikto termiņu, kurā uzsākama ēku un būvju aplikšana ar nekustamā īpašuma nodokli pēc to kadastrālās vērtības, pagarinot to par vienu gadu.

Vienlaikus likumprojektā paredzēts līdz laikam, kad tiks pabeigta ēku un būvju kadastrālā novērtēšana, ēkas un būves aplikt pēc to gada vidējās bilances vērtības vai inventarizācijas vērtības, piemērojot to pašu likmi, kāda tiek piemērota zemes aplikšanai, t.i., 1,5 procentus. Līdz ar to ir ierosināts ar 2000. gada 1. janvāri atcelt likumu "Par īpašuma nodokli", saskaņā ar kuru ēkas un būves tiek apliktas pēc progresīvām likmēm, augstākā no kurām ir 4 procenti. Tas negatīvi ietekmē ieguldītāju ieinteresētību izdarīt ieguldījumus Latvijā.

Attiecīgās normas, kas reglamentē ēku un būvju aplikšanas kārtību, iestrādātas likuma "Par nekustāmā īpašuma nodokli" pārejas noteikumos. Lai mazinātu pārejas noteikumu piemērošanas problēmas, ēkām un būvēm paredzēts saglabāt tos pašus nodokļa atbrīvojumus, kādi bija noteikti likumā "Par īpašuma nodokli".

Arī šīs nekustamā īpašuma nodokļa objekta daļas - ēku un būvju aplikšanas ar nekustamā īpašuma nodokli administrēšana tiek nodota pašvaldībām, paredzot, ka līdz taksācijas gada sākumam Valsts ieņēmumu dienests nodos adminstrēšanas funkciju pārņēmējām - pašvaldībām tā rīcībā esošo informāciju par īpašuma nodokļa maksātājiem un ar īpašuma nodokli apliekamajiem objektiem.

6.1.2. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokļa

maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un

to uzņēmumiem 1994.-1999. gadā""

Likumprojekta izstrādāšanas nepieciešamību noteica grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", saskaņā ar kuriem likums "Par īpašuma nodokli", uz kuru pamatojoties ir pieņemts likums "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994. - 1999. gadā", ar 2000. gada 1. janvāri zaudē spēku, un ēku un būvju aplikšana ar nekustamā īpašuma nodokli pārejas periodā, kamēr tiks pabeigta ēku un būvju kadastrālā novērtēšana, notiks saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" pārejas noteikumiem.

Sakarā ar to ir izdarāmi grozījumi likuma nosaukumā un tekstā, aizstājot atsauci uz īpašuma nodokli ar atsauci uz nekustamā īpašuma nodokli un attiecīgo likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" pārejas noteikumu punktu, kā arī norādot laikposmu, kurā attiecīgās sabiedriskās organizācijas un to uzņēmumi būs atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas par ēkām un būvēm. Likumprojekts neparedz pašreiz spēkā esošo sarakstu papildināt ar citām sabiedriskajām organizācijām, kuras, sākot ar 2000. gadu, varētu pretendēt uz atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa maksas par ēkām un būvēm.

6.1.3. Likumprojekts "Grozījumi likumā

"Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""

Likumprojekts ir izstrādāts, lai precizētu likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normas attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību, apliekamā ienākuma noteikšanu, pilnveidotu deklarāciju un deklarēto ienākumu kontroles mehānismu un apliekamā ienākuma noteikšanu nerezidentiem, kā arī lai veiktu tehniska un redakcionāla rakstura precizējumus.

Lai sakārtotu saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, likumprojektā iestrādātas saimnieciskās darbības un profesionālās darbības definīcijas. Ir paplašināts to ienākumu veidu uzskaitījums, no kuriem nodoklis ieturams izmaksas vietā, nosakot, ka tajos gadījumos, kad fiziskajām personām saskaņā ar likuma nosacījumiem ir jāmaksā ienākuma nodoklis no dividendēm vai procentu ienākuma, nodokļa ņemšanas veids ir tā ieturēšana izmaksas vietā. Tādējādi minēto ienākumu saņēmējiem tiek radīti priekšnoteikumi atbrīvojumam no pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju.

Ar likumprojektu tiek noteikta maksātāja atbildība par deklarācijas neiesniegšanu, kā arī precizēta likuma norma, kas nosaka darba devēja (ienākumu izmaksātāja) atbildību par pārskatu neiesniegšanu. Tiek samazināts nokavējuma naudas apmērs par laikā ieturēto, bet likumā noteiktajā termiņā neiemaksāto nodokļa summu, pielīdzinot to nokavējuma naudas apmēram par citu nodokļu maksājumu kavējumu.

Likumprojektā iestrādātās normas novērsīs iespējas izvairīties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas, dodot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības veikt pastiprinātu fizisko personu ienākuma nodokļa maksājumu pārbaudi un noteikt personas apliekamā ienākuma lielumu ar netiešās novērtēšanas metodēm gadījumos, kad personas izdevumi pārsniedz deklarēto ienākumu apjomu. Tādējādi gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienests pēc nodokļa maksātāja gada ienākuma deklarācijas pārbaudes, kas ir veikta, pamatojoties uz darba devēja paziņojumiem par izmaksātajām summām, apsekošanas, pārbaužu rezultātiem un citu tā rīcībā esošu informāciju par nodokļa maksātāja ienākumiem un īpašuma stāvokļa izmaiņām, būs konstatējis, ka gada ienākumu apjoms ir mazāks par izdevumu apjomu, Valsts ieņēmumu dienests noteiks ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķina pamata. Par to nodokļu maksātājs tiks brīdināts rakstiski. Norādītajā termiņā viņam būs tiesības iesniegt papildu deklarāciju, taksācijas gada ienākumu deklarācijas precizējumu vai taksācijas gada ienākumu deklarāciju, ja viņš to nebūs iesniedzis, pamatojoties uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 20. panta noteikumiem.

6.1.4. Likumprojekts "Grozījumi likumā

"Par uzņēmumu ienākuma nodokli""

Likumprojektā iestrādātās normas galvenokārt skar avansa maksājumu noteikšanas kārtību speciālo ekonomisko zonu uzņēmējsabiedrībām, kā arī uzņēmumiem, kuriem taksācijas gadā būtiski ir mainījušies saimniekošanas apstākļi (samazinājies neto apgrozījums, mainījies darbības veids, mainījusies ieņēmumu un izdevumu struktūra).

Likumprojektā ir iestrādātas arī normas, lai noregulētu zaudējumu segšanas noteikumus tiem individuālajiem uzņēmumiem, kuri iepriekšējā taksācijas periodā ir bijuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji.

Būtisks ir grozījums, kas izstrādāts, lai novērstu dažādas interpretācijas iespējas likuma normām, kas nosaka tādu uzņēmumu apliekamā ienākuma korekciju, kuru līdzdalības daļa meitas vai saistītā uzņēmuma kapitālā ir atspoguļota peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Likumprojektā saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gadā pieņemto koncepciju par grozījumiem nodokļu likumos sakarā ar naftas izpētes un ieguves darbiem ir iestrādāti arī īpaši noteikumi nodokļa piemērošanai uzņēmumiem, kas veic naftas ieguves un izpētes darbus. Šie noteikumi attiecas uz naftas izpētes un ieguves darbos izmantojamo pamatlīdzekļu nolietojuma likmēm un zaudējumu pārnešanas kārtību.

Daļai ierosināto labojumu ir redakcionāls vai tehnisks raksturs, tai skaitā likumā doto atsauču uz citiem tiesību aktiem sakārtošana, kas saistīta ar jaunu tiesību aktu pieņemšanu, kā arī grozījumiem, kas stājušies spēkā citos likumos un normatīvajos aktos.

Likuma pieņemšanas rezultātā uzņēmumu avansa maksājumi taksācijas perioda laikā sadalīsies vienmērīgāk, tādējādi novēršot nepieciešamību pēc taksācijas perioda beigām atmaksāt lielas pārmaksātās nodokļa summas.

6.1.5. Likumprojekts "Grozījumi likumā

"Par pievienotās vērtības nodokli""

Likumprojekts izstrādāts, lai saskaņotu likumu "Par pievienotās vērtības nodokli" ar Eiropas savienības normatīvo aktu prasībām, kā arī, lai nepieļautu budžeta ieņēmumu samazinājumu.

Likumprojektā paredzēts :

• izslēgt normu, kas dod budžeta iestādēm tiesības nereģistrēties kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamām personām un līdz ar to neaplikt sniegtos maksas pakalpojumus ar nodokli;

• palielināt no 50 uz 100 latiem to preču vērtību, par kurām ārvalstu fiziskajām personām tiks atmaksāts samaksātais pievienotās vērtības nodoklis, ja preces tiks izvestas no iekšzemes.

Likumprojekts novērš konkurences izkropļojumu, kas rodas, piemērojot atšķirīgu nodokļu režīmu pakalpojumiem atkarībā no pakalpojuma sniedzēja juridiskā statusa.

Attiecībā uz nodokļa atmaksu ārvalstu fiziskajām personām gaidāms budžeta ieņēmumu samazinājums aptuveni par 1 milj. latu (esošā redakcijā tas varētu veidot ap 3 milj. latu). Savukārt, likumprojektā paredzētā budžeta iestāžu sniegto pakalpojumu aplikšana šo samazinājumu kompensēs.

6.1.6. Likumprojekts "Par akcīzes nodokli alum"

Likumprojekts izstrādāts, lai harmonizētu Latvijas tiesību aktus akcīzes nodokļu jautājumos ar Eiropas savienības tiesību aktiem akcīzes nodokļu jomā un ar akcīzes nodokli apliktu visu alu.

Likumprojektā "Par akcīzes nodokli alum" paredz:

1) izveidot akcīzes preču noliktavu sistēmu;

2) izveidot atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas sistēmu;

3) izveidot akcīzes nodokļa nodrošinājumu sistēmu.

Pēc visa alus aplikšanas ar akcīzes nodokli var prognozēt ap 1,5 milj. latu budžeta ieņēmumu pieaugumu 2000. gadā.

Lietuvā un Igaunijā alus tiek aplikts ar akcīzes nodokli. Lietuvā akcīzes nodokļa likme alum ir 5,9 lati par 100 litriem alus, Igaunijā akcīzes nodokļa likme alum ir 2,2 lati par absolūtā spirta litru.

Eiropas savienība paredz harmonizēt akcīzes nodokļus alkoholiskajiem dzērieniem. Likumprojekts "Par akcīzes nodokli alum" atbilst Eiropas savienības direktīvu prasībām. Akcīzes nodokļa likmes alum atbilstoši Eiropas savienības direktīvā 92/84/EEC noteiktajām minimālajām likmēm paredzēts noteikt 2003. gadā.

6.1.7. Likumprojekts "Grozījumi likumā

"Par akcīzes nodokli naftas produktiem""

Likumprojekts izstrādāts, lai izmainītu likumā noteikto akcīzes nodokļa likmju bezsvina benzīnam, dīzeļdegvielai un petrolejai paaugstinājumu un noteiktu, ka likumā noteiktās likmes tiktu sasniegtas 2003. gadā (nevis 2001. gadā, kā tas ir noteikts pašlaik). Likumprojekts arī paredz lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksāt akcīzes nodokli, kas samaksāts par dīzeļdegvielu, rēķinot 80 litru (pašlaik - 120 litri) dīzeļdegvielas par katru lauksaimniecībā izmantotas zemes hektāru.

1999. gadā būtiski pieaug naftas pasaules cenas. Iepriekšējos periodos akcīzes nodokļa likmju pieaugums sakrita ar naftas pasaules cenu kritumu, tādēļ likmju pieaugums atstāja mazāku iespaidu uz degvielas tirdzniecības cenu pieaugumu. 1999. gadā, kā arī turpmāk prognozētais naftas pasaules cenu kāpums būtiski iespaidos degvielas cenu kāpumu, tādēļ likumprojekts paredz lēnāku akcīzes nodokļa pieaugumu.

Akcīzes nodokļa likmes citās Baltijas valstīs ir zemākas. Nemainot likumu, Latvijā saglabātos augstākās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem arī nākamajos gados.

Akcīzes nodokļa likmju tuvināšana ar Baltijas valstīm veicinātu vienmērīgu degvielas patēriņu visās valstīs, līdz ar to sekmētu degvielas tirdzniecību vietējā tirgū, palielinātos degvielas tirdzniecības uzņēmumu apgrozījums un līdz ar to arī maksājamie nodokļi

Piedāvātās izmaiņas attiecas tikai uz bezsvina benzīnu, dīzeļdegvielu un petroleju. Netiek mainītas akcīzes nodokļa likmes svina benzīnam. Tāpat netiek mainītas akcīzes nodokļa likmes naftas gāzēm. Taču likmju atšķirība tiek saglabāta pietiekoši liela par labu naftas gāzēm, kas veicinās patērēt apkārtējai videi mazāk kaitīgu degvielu, par kādu var uzskatīt naftas gāzes.

Akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi no bezsvina benzīna, dīzeļdegvielas un petrolejas 2000. gadā saglabātos 1999. gada līmenī.

Samazinās budžeta izdevumu daļa, kas paredzēta akcīzes nodokļa atmaksai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Eiropas savienības direktīva 92/82/EEC nosaka minimālās akcīzes nodokļa likmes, kuras konkrētajā valstī nedrīkst būt mazākas. Taču Eiropas savienības prasības pieļauj, ka likmju paaugstināšana līdz Eiropas savienības direktīvās noteiktajam minimālajam līmenim notiek pārejas posmā, ko nosaka pati kandidātvalsts. Likumprojekts ievēro Eiropas savienības direktīvās noteiktās prasības un paredz sasniegt direktīvā noteikto minimālo akcīzes nodokļa likmju līmeni 2003. gadā (nevis 2001. gadā, kā tika noteikts iepriekš).

6.1.8. Likumprojekts "Grozījumi likumā

"Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem""

Likumprojekts izstrādāts, lai paaugstinātu akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem. Akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir zemākās Baltijas valstīs. Stiprajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likme pašlaik Latvijā ir 5 lati par vienu litru tīra spirta, Igaunijā - 5,8 lati, bet Lietuvā - 8 lati par litru tīra spirta.

Pēc akcīzes likmju paaugstināšanas var prognozēt ap 2,2 milj. latu ieņēmumu pieaugumu 2000. gadā.

Eiropas savienības direktīvas paredz harmonizēt akcīzes nodokļus alkoholiskajiem dzērieniem un nosaka akcīzes nodokļa minimālās likmes. Pašreizējās akcīzes nodokļu likmes alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, ir augstākas kā Eiropas savienības direktīvās noteiktās minimālās likmes.

6.1.9. Likumprojekts "Par akcīzes nodokli"

Likumprojekts aizstās jau kopš 1991. gada spēkā esošo likumu "Par akcīzes nodokli". Minētajā likumprojektā noteiktas preču grupas, kas Latvijā tiks apliktas ar akcīzes nodokli papildus Eiropas savienības direktīvās noteiktajām obligāti apliekamajām precēm, kā arī kārtību, kādā nodoklis piemērojams. Likumprojekts paredz aplikt ar akcīzes nodokli dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus, bezalkoholiskos dzērienus, kafiju, kā arī vieglos automobiļus.

Bezalkoholiskos dzērienus un kafiju ar akcīzes nodokli apliek vairākās Eiropas valstīs, piemēram, akcīzes nodokli kafijai piemēro Dānijā un Vācijā, akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem - Austrijā, Vācijā, Nīderlandē, Somijā un Norvēģijā. Arī Lietuvā kafiju apliek ar akcīzes nodokli, akcīzes nodokļa likme ir 10 procenti.

Likuma pieņemšana neietekmēs uzņēmējdarbības attīstību, investīciju pieplūdi, kā arī tautsaimniecības konkurētspēju, jo nodokli paredzēts piemērot identiski gan importētajām, gan Latvijā ražotajām precēm. Nav sagaidāma negatīva ietekme uz eksporta attīstību, jo eksporta precēm nodokli nav paredzēts (532)piemērot, līdz ar to eksportējamo preču vērtība nepalielināsies.

Likumprojekta normu īstenošana neprasa neparedzētus izdevumus no valsts budžeta, jo tiks realizēta pašreizējās administrēšanas ietvaros.

Likumprojektā "Par akcīzes nodokli" saglabātas pašlaik spēkā esošās akcīzes nodokļa likmes dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, kā arī vieglajiem automobiļiem, tādēļ tas neietekmēs ieņēmumus no akcīzes nodokļa minētajām precēm 2000. gadā.

Ja bezalkoholiskie dzērieni un kafija tiks aplikta ar akcīzes nodokli atbilstoši likumprojektā piedāvātajām nodokļa likmēm, tad varētu prognozēt 2000. gada budžeta ieņēmumu pieaugumu no šī nodokļa aptuveni par 3 milj. latu.

6.1.10. Likumprojekts "Grozījumi likumā

"Par nodokļiem un nodevām""

Likumprojektā ir uzsākta valsts nodevu sistēmas sakārtošana un tajā paredzēts nodalīt nodevas no maksas pakalpojumiem. Sakārtojot valsts nodevu sistēmu, tiks palielināta valsts pamatbudžeta ieņēmumu bāze un nodrošināta šo ieņēmumu racionāla izlietošana un izlietojuma caurspīdīgums.

Likumprojekts paredz arī valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksāšanas atvieglojumu atcelšanu. Tas sekmēs nevienādas konkurences nosacījumu novēršanu uzņēmējdarbības veicējiem. Šie grozījumi atbilst Eiropas savienības prasībām.

6.1.11. Likumprojekts "Grozījumi likumā

"Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli""

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" nosaka, ka ieņēmumus no izložu un azartspēļu nodevām un nodokļa ieskaitīs valsts pamatbudžeta kopējos ieņēmumos. Pašreiz spēkā esošās normas nosaka, ka minētie ieņēmumi vienlīdzīgās daļās tiek novirzīti sporta speciālajam budžetam un Kultūrkapitāla fondam. Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" paredzēti, lai palielinātu valsts budžeta kopējos ieņēmumus, vienlaicīgi radot iespējas elastīgākai pieejai līdzekļu sadalē. Atsakoties no iezīmētajiem ieņēmumiem, veidosies pārskatāmāka un labāk kontrolējama finansu resursu plūsma, kas sekmēs ekonomiskāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu valdības funkciju nodrošināšanai. 2000. gadā sporta speciālajā budžetā tiks ieskaitīta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 1,4 milj. latu apmērā. Kultūrkapitāla fonda ieņēmumus veidos 3% no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa un valsts pamatbudžeta dotācija.

6.1.12. Likumprojekts "Grozījumi likumā

"Par izlozēm un azartspēlēm"

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" sagatavots, lai palielinātu valsts budžeta kopējos ienākumus, vienlaicīgi radot iespējas elastīgākai pieejai līdzekļu sadalē un lai nodrošinātu likuma atbilstību Eiropas savienības prasībām par kapitāla brīvu kustību. Paredzēts pilnveidot izložu un azartspēļu organizēšanas kontroles un uzskaites sistēmu, licencēšanu un uzraudzību, tādējādi saņemot lielākus ieņēmumus valsts budžetā: definēta veiksmes spēle pa tālruni, jo šāds spēles veids ir izplatīts, bet šobrīd netiek reģistrēts un kontrolēts; paplašinātas pašvaldību tiesības savā teritorijā; aizliegums organizēt izlozes, kurām nav garantijas laimestu iegūšanai; izvirzītas īpašas prasības vietēja mēroga vienreizēja rakstura izlozēm; izvirzītas papildu prasība jaunam uzņēmumam licences saņemšanai un darbības uzsākšanai; vietēja mēroga loterijas biļetes nepieciešams reģistrēt VID teritoriālajā iestādē. Bez tam 2000. gadā plānotie ieņēmumi tiks ieskaitīti valsts pamatbudžeta kopējos ieņēmumos. Atsakoties no iezīmētiem ieņēmumiem, veidosies pārskatāmāka un labāk kontrolējama naudas plūsma, kas sekmēs ekonomiskāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

6.2. Likumi, kuri groza ieņēmumus un izdevumus

6.2.1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu""

Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" normas nosaka, ka darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objektā ir iekļautas darba devēja iemaksas licencētos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi, apdrošinot savu darbinieku dzīvību, veselību un no nelaimes gadījumiem (saskaņā ar Deklarāciju par Ministru kabineta darbu), kā arī grozījumi paredz, ka tiek samazināta sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja likme par vienu procentu gadā:

• ar 2000. gada 1. janvāri obligāto iemaksu likme ir 36%, no kuriem 27% maksā darba devējs un 9 % - darba ņēmējs;

• ar 2001. gada 1. janvāri obligāto iemaksu likme ir 35%, no kuriem 26% maksā darba devējs un 9 % - darba ņēmējs.

Tādējādi tiks atbalstīta uzņēmējdarbības attīstība un, paredzot samazināt iemaksu likmi, atbrīvosies līdzekļi darba algas un darba vietu skaita pieaugumam.

6.2.2. Likumprojekts "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"

Likumprojekts "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" sagatavots, lai nodrošinātu likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" normu atbilstību likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" normām, lai savstarpēji saskaņotu minētā likuma normas ar citu sociālās drošības paketes likumu normām un Koncepcijas par nodarbinātības veicināšanu valstī nostādnēm, kā arī, lai panāktu efektīvu un ekonomisku sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu izlietojumu. Likumā noteikto normu darbības rezultātā tiek prognozēts valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta izdevumu samazinājums 2000. gadā 9,7 milj. latu apmērā attiecībā pret 1999. gadu, ievērojot, ka tiek samazināts bezdarbnieka pabalsts apmērs un izslēgta norma, kas nosaka rezerves fonda veidošanos.

Likums veicinās ikviena bezdarbnieka pēc iespējas ātrāku atgriešanos darba tirgū, sekmēs darba tirgus papildināšanos ar nepieciešamo kvalifikāciju ieguvušu darba spēku.

6.2.3. Likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām"

Latvijas ostu pārvalžu un Latvijas Jūras administrācijas finansēšanas kārtību šobrīd nosaka Likums par ostām un likums "Par nodokļiem un nodevām". Pieņemot likumu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", nepieciešams attiecīgi labot Likumu par ostām. Grozījumi paredz papildu ieņēmumus valsts budžetā bāku nodevas veidā. Šie ieņēmumi ir plānoti Latvijas Jūras administrācijas darbības finansēšanai.

6.2.4. Likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finansu vadību"

Valsts budžeta plānošanas un izpildes process ir mainīgs, nepārtraukts un vērsts uz budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitātes palielināšanu un caurskatāmību. Likumā "Par budžetu un finansu vadību" nepieciešami papildinājumi un precizējumi, lai tas atbilstu valsts budžeta 2000. gadam izstrādes pamatprincipiem.

Valsts budžeta plānošanā paredzēts ieviest: ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu iekļaušanu kopējā valsts budžetā; valsts ilgtermiņa saistību plānošanu; programmu (apakšprogrammu) rezultatīvo rādītāju iekļaušanu valsts budžeta likumā.

Valsts budžeta uzskaites jomā paredzēts, ka neatkarīgs revizors pievieno resoru gada pārskatam ziņojumu; uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas tieši finansētas no valsts budžeta vai kurās ir ieguldīta valsts kapitāla daļa, iesniedz pārskatu Valsts kasē.

Pastiprināta finansu ministra atbildība par valsts budžeta plānošanu un izpildi - finansu ministram paredzētas tiesības izdot instrukcijas un ieteikumus likuma "Par budžetu un finansu vadību" detalizētai piemērošanai, noteikts, kā rīkojas, ja valsts budžeta fiskālais deficīts pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprināto fiskālā deficīta līmeni.

Likumprojektā paredzēts, ka paplašinās uz laiku brīvo valsts budžeta līdzekļu izvietošanas iespēju loks, veicot investīcijas ne tikai depozītu un Latvijas vērtspapīru formā.

Saeimas vēlēšanu gadā paredzētas budžeta izstrādes termiņa izmaiņas.

Likumprojektā "Grozījumi Likumā par budžetu un finansu vadību" paredzētās izmaiņas ļaus efektīvi īstenot likumprojektu "Par valsts budžetu 2000. gadam" un nodrošinās valsts budžeta caurskatāmību.

6.2.5. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību""

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" izstrādāts, lai pārceltu attiecīgo normu par aresta piemērošanu (nepieciešamo speciālo atsevišķo telpu un to iekārtojuma nodrošināšanu) uz vēlāku periodu - 2001. gada valsts budžetu.

6.2.6. Likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā "

Grozījums Izglītības likumā nepieciešams, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas reformas saskaņošanu ar 2000. gada valsts budžeta iespējām - tiek palēnināta pedagogu darba samaksas sistēmas sakārtošana, ieviešot reformu pakāpeniski - līdz 2002. gada 1. janvārim.

6.2.7. Likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā"

Likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā" nepieciešams, lai valsts neuzņemtos atbildību par uzņēmējsabiedrības kredītsaistībām. Dzelzceļa infrastruktūras fonds valsts speciālā budžeta statusā uzliek par pienākumu atdalīt un nodot valsts īpašumā dzelzceļa infrastruktūru, kas samazinās valsts a/s Latvijas dzelzceļš pamatkapitālu, radot bažas kreditoros vai prasot papildu valsts garantijas kredītiem, kas var palielināt valsts budžeta fiskālo deficītu. Tādējādi Satiksmes ministrijas padotībā esošās iestādes - Dzelzceļa administrāciju un Dzelzceļa tehnisko inspekciju finansēs no valsts pamatbudžeta - dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, bet šo institūciju uzturēšanai Dzelzceļa infrastruktūras fonds ieskaitīs attiecīgo finansējumu valsts pamatbudžeta kopējos ieņēmumos.

6.2.8. Likumprojekts "Valsts meža dienesta likums"

Likumprojekts paredz izveidot patstāvīgu valsts pārvaldes civiliestādi - Valsts mežu dienestu (VMD). Meža valsts pārvaldē tiek atdalīta likumu uzraudzības funkcija no īpašnieka funkcijas. VND atbildēs par vienotas meža politikas realizāciju visā Latvijas teritorijā, veicot normatīvo aktu piemērošanu un realizējot atbalsta programmas ilgspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai. Likumprojekts ietekmēs tautsaimniecības attīstību:

• tiks novērsts interešu konflikts tirgus attiecībās mežsaimniecībā;

• palielināta eksporta konkurētspēja;

• tiks sakārtotas VMD štata darba vietas - samazināts darbinieku skaits, ņemot vērā, ka meža apsaimniekošanu veiks paralēli dibinātā VAS Latvijas valsts meži .

Valsts meža dienesta uzturēšana un darbības nodrošināšana tiks finansēta no valsts pamatbudžeta. Savukārt VAS Latvijas valsts meži veiks fiksētu maksājumu valsts pamatbudžeta kopējos ieņēmumos.

6.2.9. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par aviāciju""

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par aviāciju"" paredz, ka lidostas iekasē valsts nodevu par pasa?ieru izlidošanu un to izlieto lidostas infrastruktūras attīstībai: varēs apkalpot lielāku pasažieru skaitu un uzlabot pakalpojumu kvalitāti.

6.2.10. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas sodu izpildes kodeksā""

Pašreiz spēkā esošajā Latvijas sodu izpildes kodeksā ir paredzēts, ka līdz 1999. gada 1. aprīlim Tieslietu ministrijas pakļautībā tiek izveidots probācijas dienests (sodu izcietušo personu sociālā rehabilitācija) un attiecīgie dienesti valsts policijas iestādēs soda veida - aresta izpildes nodrošināšanai. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas 2000. gadā, kodeksa pārejas noteikumos iekļauti šo pasākumu vēlāki īstenošanas termiņi.

6.2.11. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību""

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" sagatavots, lai pilnveidotu valsts sociālo pabalstu sistēmu: efektivizēt valsts sociālo pabalstu apmērus, optimizēt valsts sociālo pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kā arī samazināt prognozējamos valsts budžeta izdevumus; garantēt katrai personai individuāli nepieciešamo sociālās palīdzības pakalpojumu un sakārtot normas, kas attiecas uz bērniem, kas cietuši no vardarbības; precizēt pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem apgrūtināta pārvietošanās, saņemšanas periodu.

6.2.12. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem""

Pašreiz valsts privatizācijas fonda līdzekļi paredzēti Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta programmā "Valsts īpašuma privatizācijas fonds" un tiek izlietoti programmā paredzētajiem mērķiem.

Atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda (SVF) prasībām, ES Padomes noteikumiem (EC No. 3605/93), kā arī ES EUROSTAT vadlīnijām ieņēmumu no valsts īpašuma privatizācijas sakarā sagatavots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"", kas nosaka, ka Valsts privatizācijas fondā iemaksātos līdzekļus novirza valsts parāda atmaksai un pārfinansēšanai.

6.2.13. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju""

Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" noteikta kārtība, kādā secībā ieskaitāmi ienākumi no valsts un pašvaldību objektu privatizācijas - atbilstoši likumprojektam " Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" un likumam "Par nodokļiem un nodevām".

6.3. Likumi, kuri saistīti ar resoru pašu ieņēmumu iemaksu valsts pamatbudžeta kopējos ieņēmumos

Lai noregulētu un efektīvāk izmantotu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pašu ieņēmumus, kurus līdz šim atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai daļēji vai pilnā apjomā ieskaitīja budžeta iestādes pamatbudžeta vai speciālā budžeta ieņēmumos un izlietoja dažādiem mērķiem, paredzēts sakārtot likumdošanu, ieskaitot šos ieņēmumus valsts pamatbudžeta kopējos ieņēmumos. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekasētos ieņēmumus par veikto darbību - soda naudas, valsts nodevas par sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem pakalpojumiem (ieņēmumi par dažādu atļauju, licenču izsniegšanu, nodevu iekasēšanu, ieņēmumi no izziņu izsniegšanas), valsts nodevas par reģistrācijas darbībām valsts institūcijās u.c.ieņēmumus ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontos. Nepieciešamos izdevumus, lai veiktu darbību saistībā ar likumdošanā noteikto, kompensēs no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem. Saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 2000. gadam" 17. pantu, ja ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nenodrošina ieņēmumu par savas darbības veikšanu ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotā apjomā, tad finansu ministram ir tiesības atbilstošā apmērā samazināt resoriem apstiprinātos asignējumus līdz grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā.

6.3.1. Likumprojekts "Grozījumi Radio un televīzijas likumā"

Likumprojekts "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" nepieciešams, lai īstenotu valdības politiku atsevišķu speciālo budžetu likvidēšanas jautājumā, noteiktu uzņēmējdarbībai elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā licencējama uzņēmējdarbības veida statusu, noteiktu līdzšinējām apraides maksām valsts nodevas statusu, noteiktu kabeļradio un kabeļtelevīzijas reģistrācijas apliecībām speciālas atļaujas (licences) statusu.

6.3.2. Likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā"

Zemesgrāmatu likuma spēkā esošās normas nosaka, ka kancelejas nodeva par informācijas saņemšanu no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas ieskaitāma Tieslietu ministrijas pamatbudžeta kontā. Izstrādātie grozījumi Zemesgrāmatu likumā (107. pants) paredz minētās kancelejas nodevas ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta kopējos ieņēmumos.

6.3.3. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru""

Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" spēkā esošās normas nosaka, ka ienākumi, kas tiek gūti par maksas pakalpojumiem, tiek ieskaitīti Tieslietu ministrijas pamatbudžeta kontā. Izstrādātie grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" paredz, ka ieņēmumi no uzņēmējsabiedrību, to filiāļu un pārstāvniecību reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā un ieņēmumi par informācijas sniegšanu, tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta kopējos ieņēmumos.

6.3.4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu""

Likuma "Par tiesu varu" attiecīgā panta redakcija nosaka, ka 20 procentus no valsts nodevas par lietu izskatīšanu tiesās un no naudas sodiem, ko uzliek tiesa, ieskaita Tieslietu ministrijas pamatbudžeta ieņēmumos un izmanto tiesu sistēmas darbības attīstīšanai un veicināšanai. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" paredz izslēgt šo normu.

6.3.5. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanas kartību""

Likuma "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanas kartību" spēkā esošā redakcija nosaka, ka zemesgrāmatu nodaļu iekasētā kancelejas nodeva ieskaitāma Tieslietu ministrijas pamatbudžeta ieņēmumos. Izstrādātie grozījumi likumā "Par1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanas kartību" paredz minētās kancelejas nodevas ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta kopējos ieņēmumos.

6.3.6. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Konsulārais reglaments""

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Konsulārais reglaments"" sagatavots, lai noregulētu kārtību par valsts nodevu par konsulārajiem pakalpojumiem ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumos (saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu samaksa par konsulārajiem pakalpojumiem tiek ieskaitīta Ārlietu ministrijas pamatbudžetā).

6.3.7. Likumprojekts "Grozījums

Latvijas Republikas valsts robežas likumā"

Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā paredz, ka izslēgta norma, kas noteica, ka 80 procenti no iekasējamiem naudas sodiem, kurus par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu uzlikusi robežsardze un Jūras spēki, paliek Iekšlietu ministrijas iestāžu rīcībā. Tādējādi visi ieņēmumi no attiecīgajiem naudas sodiem tiks ieskaitīti valsts pamatbudžeta kopējos ieņēmumos.

1.pielikums

Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2000.gada domstarpību un vienošanās protokols

Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2000.gada domstarpību un vienošanās protokols publicēts "LV" nr.328/329, 06.10.1999.