Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

izslēgt 3.punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona - fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;";

izslēgt 9.punktu;

izteikt 11.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kurā transport­līdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme) neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

izslēgt 11.punkta "b" un "c" apakšpunktā vārdu "reģistrācijas";

papildināt 11.punktu ar "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) ja transportlīdzeklis ir bez numura zīmes vai ja tam ir numura zīme, kas neatbilst šim transportlīdzeklim, un transportlīdzeklis ir iesaistīts ceļu satiksmes
negadījumā, — tās valsts teritorija, kurā ceļu satiksmes negadījums noticis;";

aizstāt 15.punktā vārdus "negadījumu izraisījušā" ar vārdiem "negadījumā zaudējumu nodarījušā".

3. Papildināt likumu ar 4.¹ pantu šādā redakcijā:

"4.¹ pants. Apdrošināšanas līguma slēgšana

(1) Standartlīgumu slēdz klātienē vai izmantojot distances saziņas līdzekļus.

(2) Robežapdrošināšanas līgumu un starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) slēdz tikai klātienē.

(3) Slēdzot standartlīgumu un starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu transportlīdzekli, apdrošinātājs līguma noslēgšanas brīdī nodod datus par noslēgto līgumu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai. Ja standartlīgums slēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, apdrošinātājs nosūta apdrošinājuma ņēmējam ar drošu elektronisko parakstu un ar laika zīmogu apliecinātu apstiprinājumu par noslēgto apdrošināšanas līgumu."

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. Standartlīgums

(1) Standartlīgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētu vai atsavinātu transportlīdzekli;

2) citā valstī atsavinātu vai no uzskaites noņemtu transportlīdzekli, lai to izvestu no attiecīgās valsts un reģistrētu Latvijas Republikā;

3) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras izsniegtām tranzīta numura zīmēm un paredzēts izvešanai no Latvijas Republikas;

4) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtām izmēģinājuma numura zīmēm un paredzēts izmēģinājuma braucieniem;

5) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), kuram izsniegta tirdzniecības numura karte attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem.

(2) Lai noslēgtu standartlīgumu attiecībā uz jaunu un Latvijas Republikā, kā arī citās valstīs agrāk nereģistrētu transportlīdzekli, to vispirms reģistrē Latvijas Republikā.

(3) Standartlīgums ir spēkā Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kas pievienojušās 2002.gada 30.maija daudzpusējam nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un citu asociēto valstu nacionālajiem apdrošināšanas birojiem."

5. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts, ja tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu."

6. Izteikt 8. un 9.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Apdrošināšanas polise un tās dublikāts

(1) Apdrošinātājam ir pienākums izsniegt apdrošināšanas polisi:

1) uzreiz pēc robežapdrošināšanas līguma vai starptautiskā apdrošināšanas līguma (Zaļās kartes) noslēgšanas;

2) uzreiz pēc standartlīguma noslēgšanas, ja tas slēgts, neizmantojot distances saziņas līdzekli;

3) piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts transportlīdzekļa īpašnieka vai standartlīgumu noslēgušās personas pieprasījums, ja standartlīgums slēgts, izmantojot distances saziņas līdzekli. Juridiskā persona iesniedz rakstveida pieteikumu apdrošināšanas polises saņemšanai.

(2) Rakstveida apdrošināšanas polises neesamība neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esamību.

(3) Ja apdrošināšanas polise ir nozagta, nozaudēta, gājusi bojā vai sabojāta, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz apdrošinātājam, kas apdrošinājis transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, rakstveida iesniegumu ar lūgumu izsniegt apdrošināšanas polises dublikātu. Apdrošinātājs divu dienu laikā izsniedz apdrošināšanas polises dublikātu. Apdrošinātājam par apdrošināšanas polises dublikāta izsniegšanu ir tiesības iekasēt maksu, bet tā nedrīkst pārsniegt divus procentus no apdrošināšanas prēmijas, kas noteikta apdrošināšanas līgumā.

9.pants. Apdrošināšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās

(1) Standartlīgumu slēdz uz trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem, izņemot gadījumu, kad:

1) transportlīdzeklis reģistrēts uz laiku. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt arī līdz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā derīguma termiņa beigām, nepārsniedzot 12 mēnešus;

2) transportlīdzeklis noņemts no uzskaites Latvijas Republikā un tam dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt arī uz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto termiņu;

3) transportlīdzeklis citā valstī atsavināts vai noņemts no uzskaites, lai to izvestu no attiecīgās valsts un reģistrētu Latvijas Republikā. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz 30 dienām;

4) transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz tranzīta numura kartē norādīto derīguma termiņu;

5) transportlīdzeklim izsniegta izmēģinājuma numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz izmēģinājuma numura kartē norādīto derīguma termiņu, nepārsniedzot 12 mēnešus;

6) tirdzniecības uzņēmums (komersants), kam izsniegta tirdzniecības numura karte, standartlīgumu slēdz attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz 12 mēnešiem.

(2) Robežapdrošināšanas līgumu slēdz uz laiku no viena mēneša līdz 12 mēnešiem.

(3) Starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) slēdz uz laiku no 15 dienām līdz 12 mēnešiem.

(4) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā tā noslēgšanas brīdī, ja apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi. Ja līgums stājas spēkā līdz pulksten 12.00, tad, aprēķinot līguma termiņa beigas, līguma spēkā stāšanās diena ieskaitāma, bet, ja līgums noslēgts pulksten 12.00 vai vēlāk, - nav ieskaitāma."

7. Papildināt likumu ar 9.¹ pantu šādā redakcijā:

"9.¹ pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz:

1) personas datiem, kas norādīti personu apliecinošā dokumentā vai transportlīdzekļa vadītāja apliecībā (fiziskajai personai) vai reģistrācijas apliecībā (juridiskajai personai), un

2) transportlīdzekļa reģistrācijas datiem, kas norādīti transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā.

(2) Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība nav izsniegta, apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem datiem un datiem, kas norādīti:

1) transportlīdzekļu mazumtirdzniecī­bai reģistrēta komersanta izsniegtā rē­ķinā-uzziņā un citos dokumentos, kuri nepārprotami apliecina transportlīdzekļa īpašnieka īpašumtiesības, ja transportlīdzeklis atsavināts Latvijas Republikā vai ja tas atsavināts vai noņemts no uzskaites citā valstī, lai to izvestu no attiecīgās valsts un reģistrētu Latvijas Republikā, vai

2) tranzīta numura kartē, ja transport­līdzeklim izsniegta tranzīta numura karte, vai

3) izmēģinājuma numura kartē, ja transportlīdzeklim izsniegta izmēģinājuma numura karte, vai

4) tirdzniecības numura kartē, ja tirdzniecības uzņēmums (komersants), kam izsniegta tirdzniecības numura karte, standartlīgumu slēdz attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem.

(3) Apdrošināšanas līgumā norāda:

1) šā panta pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 2., 3. un 4.punktā minēto dokumentu un tā numuru;

2) šā panta otrās daļas 1.punktā minētā dokumenta veidu, izsniegšanas datumu un numuru, ja šāds numurs ir."

8. 10.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu "polisē" ar vārdu "līgumā";

izslēgt ceturto daļu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts (ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais īpašnieks vai - transportlīdzekļa līzinga gadījumā - līzinga ņēmējs, kas Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs, vai transportlīdzekļa identifikācijas numurs) vai tam tiek izsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu un apdrošināšanas līgumā norādītais transportlīdzekļa īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums izbeidzas brīdī, kad transportlīdzeklis pārreģistrēts vai tam izsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā panta sestās daļas nosacījumi neattiecas uz:

1) līzinga gadījumiem, ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā iepriekš norādītais transportlīdzekļa turētājs kļūst par transportlīdzekļa īpašnieku;

2) standartlīgumiem, kas noslēgti, pamatojoties uz šā likuma 9.¹ panta otrās daļas 1.punktā minētajiem datiem."

9. Papildināt 12.panta otro daļu pēc vārdiem "prēmijas apmēram" ar vārdiem "kas noteikts apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī".

10. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšana

(1) Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas apmērs transportlīdzekļa īpašniekam tiek noteikts, izvērtējot iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību skaitu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus, un noziedzīgus nodarījumus pret satiksmes drošību, kā arī izvērtējot citus risku ietekmējošus faktorus.

(2) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai līzinga ņēmējs tiek pielīdzināts transportlīdzekļa īpašniekam."

11. Izslēgt 14.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus "valsts reģistrācijas".

12. Izteikt 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai - līdz 5 000 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no cietušo personu skaita;

2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai - līdz 1 000 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita."

13. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Transportlīdzekļa vadītājs pēc citas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas pieprasījuma sniedz nepieciešamo informāciju par apdrošināšanas līgumu un apdrošinātāju, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums. Izbraucot ārpus Latvijas Republikas teritorijas, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisei."

14. 17.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apdrošinātājs katrā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pilnvaro pārstāvjus, kas šīs valsts valodā kārto Eiropas Ekonomikas zonas valstīs pastāvīgi dzīvojošo personu prasības pret apdrošinātājiem sakarā ar apdrošināšanas gadī­jumiem, kuri notikuši Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kas nav cietušās personas pastāvīgā dzīvesvieta, un kuros zaudējumu nodarījis transportlīdzeklis ar Latvijas Republikas numura zīmi, un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošinātāja pārstāvis ir attiecīgajā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pastāvīgi dzīvojoša fiziskā persona vai reģistrēta komercsabiedrība. Apdrošinātājs paziņo Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam apdrošinātāja pārstāvju nosaukumu un juridisko adresi.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Apdrošinātājs pēc apdrošinājuma ņēmēja (transportlīdzekļa īpašnieka vai apdrošināšanas līgumu noslēgušās personas) pieprasījuma izsniedz saskaņotā paziņojuma veidlapas:

1) uzreiz pēc pieprasījuma saņemšanas, ja tas saņemts, neizmantojot distances saziņas līdzekli;

2) piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, ja tas saņemts, izmantojot distances saziņas līdzekli."

15. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nesaņemtos ienākumus veido:

1) cietušajai personai, kura ceļu satiksmes negadījuma brīdī uzskatāma par darba ņēmēju, - Darba likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā cietušās personas vidējā izpeļņa, no kuras atskaitīta pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtā slimības nauda un slimības pabalsti;

2) cietušajai personai, kura ceļu satiksmes negadījuma brīdī uzskatāma par pašnodarbināto personu, - summa, kuru aprēķina kā starpību starp iepriekšējā (pirms ceļu satiksmes negadījuma) kalendāra gadā ar nodokli apliekamiem darba ienākumiem un darba ienākumiem, kas saņemti tajā kalendāra gadā, kad personai ir bijusi pārejoša darbnespēja, un no kuras atskaitīti pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtie slimības pabalsti."

16. Papildināt likumu ar 23.¹ pantu šādā redakcijā:

"23.¹ pants. Zaudējumu sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu un cietušās personas nāvi indeksācija

Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu vai cietušās personas nāvi, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs reizi gadā indeksē darba ienākumus, ko cietusī persona vai bojā gājusī persona saņēma pirms ceļu satiksmes negadījuma, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli noteikto iepriekšējā gada patēriņa cenu indeksu (inflācijas koeficentu)."

17. 31.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību apdrošinājusi Eiropas Ekonomikas zonas valstī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai licencēta apdrošināšanas sabiedrība un ceļu satiksmes negadījums, kurā cietusi Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojoša persona, noticis Eiropas Ekonomikas zonas valstī, zaudējumu atlīdzina attiecīgās valsts pilnvarots pārstāvis Latvijas Republikā vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Turklāt personai ir tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, kā arī tiesības iesniegt Latvijas Republikas tiesā prasību pret šo apdrošinātāju vai tā pilnvaroto pārstāvi.";

aizstāt piektajā daļā vārdus "negadījumu izraisījušas" ar vārdiem "negadījumā zaudējumu nodarījušas";

aizstāt sestajā daļā vārdus "negadījumu izraisījusi" ar vārdiem "negadījumā zaudējumu nodarījusi";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja ceļu satiksmes negadījumā cietis gājējs, velosipēdists vai cits ceļu satiksmes dalībnieks, kurš nav izmantojis transportlīdzekli un kura darbībā nav konstatēti Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kas būtu cēloņsakarībā ar ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu, un ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja vaina nav pierādāma, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.";

aizstāt devītajā un desmitajā daļā vārdus "negadījumu izraisījušā" ar vārdiem "negadījumā zaudējumu nodarījušā";

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nav tiesīgs atteikt apdrošināšanas atlīdzību vai to būtiski samazināt, ja cietusī persona (transportlīdzekļa pasažieris) zināja vai tai būtu vajadzējis zināt, ka transportlīdzekļa vadītājs ceļu satiksmes negadījuma brīdī bijis alkohola vai citas apreibinošas vielas reibumā."

18. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Līzingā nodotu transportlīdzekļu nodarīti zaudējumi

Zaudējumu atlīdzību atbilstoši šim likumam izmaksā arī gadījumā, ja transportlīdzeklis, kas pieder vienam īpašniekam, ceļu satiksmes negadījumā nodarījis bojājumus objektam, kuru šis pats īpašnieks nodevis līzingā citai personai, un ja līzinga objektam, kuram paredzēta īpašnieka reģistrācija Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, ir norādīts līzinga objekta īpašnieks un līzinga objekta turētājs."

19. 33.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "negadījumu ir izraisījušas" ar vārdiem "negadījumā zaudējumu nodarījušas" un vārdus "negadījumu izraisījušās" - ar vārdiem "negadījumā zaudējumu nodarījušās";

aizstāt otrajā daļā vārdus "negadījumu izraisījusī" ar vārdiem "negadījumā zaudējumu nodarījusī".

20. 35.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) zaudējumus, kuri radušies, lietojot transportlīdzekli, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas. Tie ir zaudējumi, kuri radušies trešajai personai nepārvaramas varas dēļ, ar pašas šīs personas nodomu vai šīs personas rupjas neuzmanības dēļ;";

izteikt 2.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja ceļu satiksmes negadījumā vismaz vienai cietušajai personai ir nodarīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi, tiek atlīdzināti šā likuma 25.pantā minētie zaudējumi visām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām;";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) mantai nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašniekam un tiesīgajam lietotājam, un personai nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītājam. Šajā punktā minētos zaudējumus atlīdzina šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadījumos;";

aizstāt 6.punktā vārdus "negadījumu izraisījušajam" ar vārdiem "negadījumā zaudējumu nodarījušajam";

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11) zaudējumus, kuri nodarīti trešās personas mantai, ko ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs pieņēmis kravu komercpārvadāšanai;";

papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju, kas nodarīti ceļu satiksmes negadījumā, par kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem bija jāpaziņo Valsts policijai, bet tas nav izdarīts ar pašu ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ."

21. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

"36.pants. Paziņošana par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos

(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir šādi pienākumi:

1) veikt visus iespējamos pasākumus, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiksētu ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, kā arī novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus;

2) saglabāt un uzrādīt bojāto mantu tādā stāvoklī, kādā tā bija pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz laikam, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā ir fiksēti mantai nodarītie bojājumi vai saņemts atteikums veikt bojātās mantas apskati;

3) sniegt informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam pēc tā pieprasījuma.

(2) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajam transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums nekavējoties (tiklīdz tas iespējams) paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam šādā veidā:

1) ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, viņš iesniedz apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu. Pieteikumam pievieno aizpildītu saskaņoto paziņojumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas;

2) ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kura nepretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, viņš iesniedz apdrošinātājam, ar kuru noslēgts civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, vai, ja tāda nav, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam aizpildītu saskaņoto paziņojumu gadījumā, kad ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas, vai rakstveidā informē par ceļu satiksmes negadījumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļus fiksējusi Valsts policija.

(3) Ja transportlīdzekļa vadītājs nav paziņojis par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, pienākums paziņot atbilstoši šā panta otrajai daļai ir transportlīdzekļa īpašniekam vai - transportlīdzekļa līzinga gadījumā - līzinga ņēmējam.

(4) Persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību par mantai nodarītajiem zaudējumiem (izņemot transportlīdzeklim nodarītos zaudējumus) vai personai nodarītajiem zaudējumiem, iesniedz pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

(5) Ja apdrošinātājs, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, nav zināms vai ja tāda nav, šajā pantā minētajām personām ir pienākums vērsties Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā vai pie jebkura apdrošinātāja. Attiecīgais apdrošinātājs, sazinoties ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, noskaidro, kam paziņot par apdrošināšanas gadījumu vai iesniegt pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu, un par to nekavējoties informē attiecīgo personu.

(6) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs piecu dienu laikā, skaitot no dienas, kad apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam saskaņā ar šā panta otrās daļas 2.punktu paziņots par apdrošināšanas gadījumu:

1) veic ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa apskati;

2) ir tiesīgs neveikt ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa apskati, par to rakstveidā informējot personu, kura paziņojusi par apdrošināšanas gadījumu.

(7) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja trešā persona ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījusi kādu no šā panta pirmajā daļā noteiktajiem pienākumiem."

22. Izteikt 37.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, norīkots eksperts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā (skaitot no dienas, kad persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, paziņojusi par apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam) veic uz apdrošināšanas atlīdzību pretendējošās personas bojātās mantas apskati."

23. 38.pantā:

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) dokumentus un citā veidā fiksētu informāciju, kas apliecina ar apdrošināšanas gadījumu saistītos faktus, zaudējumus un to apmēru, ja šāda informācija ir;

2) tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu vai to amatpersonu dokumentus sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu, kurā zaudējumi nodarīti trešajai personai, ja šādi dokumenti ir.";

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar šo likumu, iesniedz rakstveida pieprasījumu, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs iepazīstina šo personu ar tā rīcībā esošajiem dokumentiem, kas pamato lēmumu par šai personai pienākošās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, vai izsniedz šai personai minēto dokumentu kopijas. Personai, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, ir tiesības saņemt minēto dokumentu kopijas par samaksu, kas nepārsniedz kopiju sagatavošanas izdevumus.";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav pienākuma iepazīstināt ar dokumentiem un izsniegt dokumentu kopijas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir iesniedzis dokumentus tiesībaizsardzības iestādēm kriminālprocesa ietvaros.

(7) Apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam pēc iepazīstināšanas ar dokumentiem, kas pamato tā lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ir tiesības pieprasīt, lai persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, paraksta apliecinājumu, kurā norādīti dokumenti, ar kuriem šī persona ir iepazinusies. Ja persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, atsakās parakstīt šādu apliecinājumu, to paraksta apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, īpaši atzīmējot, ka minētā persona atteikusies parakstīt apliecinājumu."

24. 39.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "negadījumu izraisījušās" ar vārdiem "negadījumā zaudējumu nodarījušās" un vārdus "(vai ir zināms ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs)" - ar vārdiem "vai ir zināma ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījusī persona";

aizstāt otrajā daļā vārdus "negadījumu izraisījušās" ar vārdiem "negadījumā zaudējumu nodarījušās".

25. 41.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"1) transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas:";

izteikt pirmās daļas 1.punkta "d" apakš­punktu šādā redakcijā:

"d) nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma;";

izteikt pirmās daļas 2.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai - transportlīdzekļa līzinga gadījumā - līzinga ņēmēju, ja:";

izteikt pirmās daļas 2.punkta "b" apakš­punktu šādā redakcijā:

"b) transportlīdzekļa vadītājs, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,";

izteikt pirmās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja apdrošinātājs tā vietā ir atlīdzinājis ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus;

4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar ļaunu nolūku;";

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai - transportlīdzekļa līzinga gadījumā - līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;

2) transportlīdzekļa vadītāju, ja transportlīdzeklis iegūts ar prettiesiskām darbībām;".

26. 44.pantā:

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) nodrošina šā likuma 50., 50.¹ un 51.² pantā minētās informācijas sniegšanu;";

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdus "negadījumu izraisījušā" ar vārdiem "negadījumā zaudējumu nodarījušā".

27. Aizstāt 47.pantā vārdu "četri" ar vārdu "divi".

28. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Informācijas sniegšana ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām

(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir tiesības pieprasīt un saņemt no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja šādu informāciju:

1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja nosaukumu un adresi, ja šim transportlīdzeklim ir Latvijas Republikas numura zīme;

2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma numuru, ja ceļu satiksmes negadījuma brīdī šis līgums ir spēkā un ja attiecīgajam transportlīdzeklim ir Latvijas Republikas numura zīme;

3) apdrošinātāja vai tā pārstāvja nosaukumu un adresi, ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījis transportlīdzeklis, kuram ir Eiropas Ekonomikas zonas valsts numura zīme, vai transportlīdzeklis, kuram ir trešās valsts numura zīme un ārvalsts apdrošinātāja izsniegta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise.

(2) Lai īstenotu savas likumiskās, rakstveidā pamatotās tiesības, trešā persona ir tiesīga pieprasīt un saņemt šādu informāciju par ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju - vārdu, uzvārdu un adresi (fiziskajai personai), nosaukumu un adresi (juridiskajai personai), ja šim transportlīdzeklim ir Latvijas Republikas numura zīme.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā persona ir tiesīga pieprasīt 10 gadu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas."

29. Papildināt likumu ar 50.¹ pantu šādā redakcijā:

"50.¹ pants. Informācijas sniegšana transportlīdzekļa īpašniekam

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs 15 dienu laikā pēc transportlīdzekļa īpašnieka vai - transportlīdzekļa līzinga gadījumā - līzinga ņēmēja pieprasījuma par tā civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vēsturi [pieprasījumā norāda transportlīdzekļa numura zīmi un transportlīdzekļa īpašnieka datus - vārdu, uzvārdu, personas kodu (fiziskajai personai), nosaukumu un reģistrācijas numuru (juridiskajai personai)] sniedz šādu informāciju:

1) noslēgtie apdrošināšanas līgumi laikposmā, kas nav mazāks par pēdējiem pieciem gadiem - apdrošināšanas līguma sērija un numurs, apdrošināšanas līguma veids, apdrošināšanas līguma noslēgšanas datums, spēkā stāšanās datums un laiks, darbības beigu datums, apdrošinātājs, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums;

2) atbilstoši šā panta 1.punktā minētajiem līgumiem sakarā ar apdrošināšanas gadījumiem iesniegto pieteikumu skaits, norādot ceļu satiksmes negadījuma datumu, kā arī to, vai uz šo pieteikumu pamata ir vai nav veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa."

30. 51.pantā:

aizstāt pirmās daļas 7.punktā skaitli un vārdus "36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma" ar skaitli un vārdiem "36.pantā minētā rakstveida pieteikuma par apdrošināšanas gadījumu";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) No Garantijas fonda līdzekļiem sedz:

1) izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un izdevumus, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības regresa kārtībā;

2) šajā likumā noteikto kompensāciju apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu;

3) izdevumus, kas radušies, nodrošinot Garantijas fonda līdzekļu glabāšanu un ieguldīšanu.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību vienā no šādiem gadījumiem:

1) ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju rodas strīds par pienākumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību;

2) ja starp apdrošinātājiem rodas strīds par pienākumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kad zaudējumus trešajai personai nodarījušas vairākas personas, to skaitā transportlīdzekļu vadītāji, un triju mēnešu laikā no brīža, kad iesniegts pieteikums par apdrošināšanas gadījumu, nav iespējams noteikt katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpi.";

papildināt sesto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ieņēmumi no Garantijas fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas."

31. Papildināt likumu ar 51.¹ un 51.² pantu šādā redakcijā:

"51.¹ pants. Garantijas fonda līdzekļu glabāšana un ieguldīšana

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs Garantijas fonda līdzekļus glabā Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk arī - dalībvalsts) reģistrētā kredītiestādē.

(2) Garantijas fonda līdzekļu ieguldījumus drīkst veikt un pārvaldīt, noslēdzot līgumu ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju par Garantijas fonda līdzekļu pārvaldi:

1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijas Republikā;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā;

3) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus (arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus) Latvijas Republikā.

(3) Garantijas fonda līdzekļu ieguldījumi veicami šajā pantā noteiktajā kārtībā, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina šajā likumā noteikto no Garantijas fonda līdzekļiem veicamo maksājumu saistību izpildi un ieguldījumu likviditāti.

(4) Garantijas fonda līdzekļus drīkst ieguldīt:

1) Latvijas Republikas, Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu un to pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos;

2) termiņnoguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī un kurai ir tiesības sniegt finanšu pakalpojumus dalībvalstī;

3) ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos (turpmāk - ieguldījumu fonds), ja tie ir reģistrēti dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī un to ieguldītāji ir tiesīgi bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu apliecības;

4) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja attiecīgās valsts ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma, atbilst investīciju kategorijai;

5) akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā (turpmāk - oficiālais saraksts) vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas - Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) - oficiālajā sarakstā vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;

6) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas - Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) - oficiālajā sarakstā vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;

7) komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja tie nav iekļauti fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā, bet to emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri dalībvalsts oficiālajā sarakstā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas - Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) - oficiālajos sarakstos tiks iekļauti gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās, lai veiktu darījumus ar šiem vērtspapīriem;

8) nekustamajā īpašumā, kas ir reģistrēts dalībvalstī, ja tam ir vērtējums, kas apliecina, ka ieguldījums atbilst nekustamā īpašuma vērtībai.

(5) Garantijas fonda līdzekļi ieguldāmi, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus:

1) ieguldījumi vienas valsts vai pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

2) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem un 10 procentus no viena emitenta emitēto parāda vērtspapīru kopējā apjoma;

3) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem un 10 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita;

4) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, bet kopējās prasības pret vienu kredītiestādi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, izņemot prasību, kas ir kārtojama pēc pieprasījuma pret līdzekļu turētāju;

5) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

6) ieguldījumi vienā nedalītā nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, bet kopējie ieguldījumi nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

7) ieguldījumi vienā koncernā esošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

8) Garantijas fonda līdzekļus nedrīkst izmantot aizņēmumam un piešķirt aizdevumos, kā arī izsniegt garantijās.

51.² pants. Informācijas sniegšana Kredītu reģistram

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs Latvijas Bankas noteiktajā apjomā un kārtībā sniedz Latvijas Bankai ziņas par saviem aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu.

(2) Latvijas Banka uzkrāj un glabā šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Kredītu reģistrā, kas izveidots un darbojas saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātiem noteikumiem.

(3) Ziņu apjomu un kārtību, kādā Kredītu reģistrā iekļautās ziņas tiek sniegtas aizņēmējam, aizņēmēja galviniekam, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, nosaka Latvijas Banka.

(4) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nedrīkst no Kredītu reģistra saņemtās ziņas izpaust trešajām personām, izņemot personu, par kuru ziņas saņemtas.

(5) Lai segtu Kredītu reģistra uzturēšanas izdevumus, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs maksā Latvijas Bankai par Kredītu reģistra izmantošanu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.

(6) Ja Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nepilda šā panta pirmās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt tam soda naudu līdz 5000 latiem.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt ar Kredītu reģistru saistīto Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību un tās atbilstību Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem."

32. 53.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts policijas darbinieks ir tiesīgs pārliecināties par apdrošināšanas līguma spēkā esamību, izmantojot datus, kuri ir pieejami sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmā, vai pēc apdrošināšanas polises, ja polise ir izsniegta.";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "rīcībā esošo informāciju par ceļu satiksmes negadījumu un" ar vārdiem "bez maksas".

33. Izteikt 57.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā divus procentus no parakstīto apdrošināšanas prēmiju summas, kas norādīta apdrošināšanas līgumā tā noslēgšanas brīdī, atskaitot šā likuma 10.pantā minētajos gadījumos apdrošinājuma ņēmējam atmaksāto prēmijas daļu. Šā likuma 14.panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos parakstītā apdrošināšanas prēmija ir apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī aprēķinātā prēmija, no kuras atskaitīts apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājums, ko apdrošinātājam kompensē Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no Garantijas fonda."

34. Izteikt 58.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Apdrošinātāju, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri veido sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmu - strukturētu informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopumu (turpmāk - informācijas sistēma).

(2) Informācijas sistēmā tiek uzkrāti un apstrādāti dati, kas nepieciešami sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas darbības nodrošināšanai."

35. 59.pantā:

izteikt panta nosaukumu, pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"59.pants. Apdrošinātāja un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tiesības un pienākumi, apstrādājot datus informācijas sistēmā

(1) Apdrošinātājam pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas ir tiesības saņemt no informācijas sistēmas datus, kas nepieciešami apdrošināšanas līguma noslēgšanai un apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tostarp datus par iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā veikto apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaitu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto to gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus, un noziedzīgus nodarījumus pret satiksmes drošību.

(2) Apdrošinātājam, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, ir pienākums nodot informācijas sistēmai datus par attiecīgo līgumu.

(3) Apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam ir tiesības saņemt no informācijas sistēmas datus, kas nepieciešami apdrošināšanas gadījuma administrēšanai, un pienākums nodot informācijas sistēmai datus par:

1) pieteikto apdrošināšanas gadījumu;

2) pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, iegūstot un apstrādājot fizisko personu datus, ievēro Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pēc datu nodošanas informācijas sistēmai labojumus tajos ir tiesīgs izdarīt tikai tas apdrošinātājs, kas tos nodevis, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs."

36. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"13. Grozījumi šā likuma 15.panta pir­mās daļas 1. un 2.punktā attiecībā uz šo punktu izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā. Līdz 2012.gada 31.maijam, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu:

1) no 2007.gada 1.novembra līdz 2009.gada 30.novembrim:

a) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai - līdz 350 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, katrai cietušajai personai, bet par ceļu satiksmes negadījumu nepārsniedzot 2 500 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu,

b) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai - līdz 100 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita;

2) no 2009.gada 1.decembra līdz 2012.gada 31.maijam:

a) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai - līdz 2 500 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no cietušo personu skaita,

b) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai - līdz 500 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita.

14. Šā likuma 23.¹ un 51.² pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī un attiecas uz apdrošināšanas gadījumiem, kas notikuši pēc 2007.gada 31.decembra.

15. Grozījumi šā likuma 44.panta otrās daļas 6.punktā attiecībā uz informācijas sniegšanu saskaņā ar šā likuma 51.² pantu stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

16. Šā likuma 4.¹ pants, grozījumi attiecībā uz 8.panta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi šā likuma 16.panta pirmajā daļā, 17.panta sestajā daļā un 53.panta pirmajā daļā stājas spēkā 2008.gada 1.jūnijā."

37. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Padomes 1972.gada 24.aprīļa direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību;

2) Eiropas Padomes 1983.gada 30.decembra otrās direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

3) Eiropas Padomes 1990.gada 14.maija trešās direktīvas 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

4) Eiropas Padomes 1992.gada 18.jūnija direktīvas 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza direktīvu 73/239/EEK un direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva);

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 16.maija direktīvas 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu);

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 11.maija direktīvas 2005/14/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK un 90/232/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2000/26/EK attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu."

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 27.septembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2007.gada 18.oktobrī