Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 11. oktobra sēdes Latvijas radio tiešajā raidījumā

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks” ):

Es paudīšu savu viedokli par trīs svarīgākajām lietām, kas šodien risinājās Saeimā. Tas ir – par budžetu, par nevainības prezumpciju un vispārējo sākumdeklarēšanu.

Šodien “Jaunais laiks” neatbalstīja Saeimā iesniegtā nākamā gada valsts budžeta likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās. Paskaidrošu, kādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, budžeta likumprojekts Saeimā tika nodots dīvainā steigas režīmā, proti, Kārtības rullis paredz, ka mēs budžeta projektu un jebkuru likumprojektu no saņemšanas Prezidijā līdz nodošanai komisijās varam skatīt vismaz septiņas dienas. Šoreiz Prezidijs to neievēroja. Mēs budžeta projektu drukātā formātā saņēmām tikai otrdien, bet jau šodien – ceturtdien – mums ir jālemj par dokumentu, kas ir uz daudziem simtiem lapaspušu. Tas nav pareizi. Budžeta projekts arīdzan pēc būtības ir sastādīts ļoti pavirši vai, pareizāk sakot, valstij neizdevīgi. Paskaidrošu, kāpēc. Tāpēc, ka situācijā, kad valstī inflācija sasniegusi padsmit procentu, vienīgā un vislabākā metode, kā inflāciju samazināt, būtu veidot budžetu ar nopietnu pārpalikumu. Nevis konsolidēto, bet pamatbudžetu. Šoreiz pamatbudžetā iztrūkums ir apmēram 92 miljoni, kas nozīmē to, ka pat tad, ja jums valdības pārstāvji stāsta, ka ir budžeta pārpalikums, valstij tik un tā nāksies aizņemties naudu pamatbudžeta vajadzībām, bet tas būs desmitos miljonu. Tātad taupības režīms nav noticis.

Otrkārt, kas ir ļoti būtiski. Attiecībā pret kopproduktu ievērojami samazināts finansējums gan veselībai no 3,9 uz 3,4 procentiem, gan izglītībai no 4,2 uz četriem procentiem, gan arī sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanai no 2,7 uz diviem procentiem. Mūsuprāt, vislielākā bezkaunība ir tā, ka šādā situācijā pieaug izdevumi tieši vispārējiem valdības dienestiem no pieciem uz 6,9 procentiem. Tas īstenībā ir bezkaunīgi!

Vēl jo vairāk. Mūs satrauc arī tas, ka tiek taupīts uz algu, nevis uz nevajadzīgu izdevumu rēķina. “Jaunais laiks” uzskata, ka, pirmkārt, vajadzēja pārskatīt un revidēt ministriju funkcijas un ierēdņu darba apjomu un tikai tad ķerties klāt pie skolotāju, policistu un citu darba algu iesaldēšanas. “Jaunais laiks” uzskata, ka algām ir jāaug straujāk, nekā aug inflācija.

Ja runā par budžeta projektu, tad tam ir vēl virkne to pavadošo likumprojektu. Šos likumprojektus, kuri, kā saka, neatbalstīja mūsu vēlmes, mēs arī noraidījām. Proti, nevienā no šiem likumprojektiem nav skaidra valsts ekonomiskās attīstības vīzija. Virknē likumprojektu, kas nosaka nodokļu politiku, nav skaidrs, vai, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodoklis turpmāk tiks pārkārtots tā, lai uzņēmējam būtu izdevīgi investēt naudu, piemēram, tehnoloģijās vai ražošanā. Un daudz citu lietu.

Pavisam īsi par nevainības prezumpciju. Frakcija “Jaunais laiks” kārtējo reizi atgriežas pie šī jautājuma, bet mēs kārtējo reizi tiekam atsēdināti, ja tā var pareizi izteikties. Respektīvi, mēs vēlamies, lai ievērojami tiktu atvieglināta nodokļu administrēšana un iekasēšana, lai iedzīvotājs pats būtu atbildīgs par to, ka no naudas, ko viņš tērē, viņš jau ir samaksājis nodokļus un lai viņš pats par to būtu atbildīgs, nevis otrādi, kā šobrīd.

Un, protams, par vispārējo sākumdeklarēšanu. Tā ir problēma, kas mums nāk līdzi, šķiet, jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas laikiem, bet visas bijušās valdības ļoti veikli no tās ir izvairījušās. Šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Leiškalna kungs darīja mums zināmu, ka šodien likumu pieņemt mēs nespējam, bet ir jāpagarina priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un tā tālāk un tā tālāk. Tātad risinājuma atkal nav.

Dz.Jaundžeikars
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Šodien Saeima ir uzsākusi darbu pie viena no svarīgākajiem likumiem, kas nosaka to, kā strādāsim, kā attīstīsimies un kādas prioritātes izvirzīsim nākamajā gadā. Tas ir 2008.gada valsts budžeta likumprojekts, to pavadošie likumprojekti un likumu grozījumi.

To, ka šī likuma pieņemšana ir būtiska un skar visplašākās iedzīvotāju grupas, Saeimas deputāti varēja redzēt klātienē pie Saeimas ēkas, kur bija pulcējušies vairāki simti cilvēku, kuri izvirzīja, manuprāt, pamatotas prasības – palielināt algas skolotājiem, mediķiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem. Kā bijušais iekšlietu ministrs, kurš pirms mazliet vairāk nekā gada parakstīja vienošanos ar policistiem par algu palielināšanas plānu, atgādinu, ka toreiz mums izdevās vienoties, ka policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu algas šogad tika palielinātas par vidēji simts latiem uz rokas. Un tāds pieaugums bija paredzēts arī turpmākajos gados. Man, protams, šķiet netaisnīgi, ka valsts no šī plāna atkāpjas un nākamgad plānoto simts latu pieauguma vietā palielinājums būs uz pusi mazāks. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mums nevajag baidīties palielināt algas un pašiem pēc iespējas mazāk runāt par inflāciju. Diemžēl daudzi masu mediji un tā sau­camie eksperti ap inflāciju sacēluši tādu ažiotāžu, ka paši dzen inflāciju uz augšu, lamā par to valdību, paši ierosina samazināt izdevumus un iesaldēt algas un tajā atkal vaino valdību. Ceru, ka, veidojot aiznākamā gada budžetu, valdība un Saeimas deputāti būs kļuvuši patstāvīgāki savos lēmumos, nedancos pēc pārgudro ekspertu stabules un turpinās īstenot algu pieaugumu, kāds tas ir paredzēts. Gribu tikai izteikt atzinību visiem tiem policistiem, kas šodien nodrošināja kārtību piketa laikā pie Saeimas, lai gan daudzi no jums labprāt būtu pievienojušies saviem kolēģiem, pieprasot algu pieaugumu. Algu pielikums policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem paliks vien Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcijas galvenā prioritāte līdz budžeta pieņemšanai galīgajā lasījumā, jo es kā Nacionālās drošības komisijas vadītājs valsts iekšējo drošību uzskatu par valsts kopējo prioritāti.

Diemžēl arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadībai ir jāuzņemas līdzatbildība par šo situāciju, jo no savienības priekšsēdētāja nav izskanējis neviens saprātīgs priekšlikums. Katrā ziņā piedāvājumu ietaupīt un likvidēt Bērnu un ģimenes lietu ministriju es ierindoju starp tuvredzīgākajiem, lai neteiktu, stulbākajiem, priekšlikumiem, kādu esmu dzirdējis. Pateicoties bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika aktīvajam darbam, ir izveidota jūtama valsts atbalsta sistēma ģimenēm ar bērniem. Tāpat, pateicoties bērnu tiesību aizsardzības nostiprināšanai un vietējās adopcijas pieaugumam, mēs beidzot varam cerēt, ka Latvijā izaugs paaudze, kas pēc dažiem desmitiem gadu strādās, maksās nodokļus valsts budžetā un ar savu darbu un nodokļiem uzturēs savus vecākus un vecvecākus pensionārus, nodrošinās budžetā naudu, no kuras maksās algu tiem pašiem skolotājiem, mediķiem un policistiem. Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcijas vārdā vēlreiz izsaku atbalstu Ainara Baštika darbam, kurš pat taupības apstākļos ar savu neatlaidību no nākamā gada 1.septembra ir panācis brīvpusdienas pirmo klašu skolēniem visā Latvijā, kā arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda palielināšanu, lai varētu maksāt uzturlīdzekļus bērniem, kuru tēvi ir pametuši ģimenes un nemaksā alimentus. Šīs, tāpat kā māmiņu algas, piedzimšanas pabalsti, adopcijas pabalsti un galu galā ģimeņu ar bērniem prestiža celšana sabiedrībā ir Baštika personīgās iniciatīvas un darba rezultāts, ko viņam ir izdevies panākt ministra amatā. Tāpēc cilvēki, kas noniecina viņa darbu, labāk lai paklusē un izdara kaut desmito daļu no tā.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien Saeimā nonāca 2008.gada valsts budžeta likumprojekts un to pavadošie likumprojekti, kam, dabiski, ir pievērsta lielākā uzmanība. Un arī deputāti, kas šos dokumentus saņēmuši pirms dažām dienām, pašreiz konkrētāk iepazīstas ar skaitļiem un meklē atbildi uz to vai citu jautājumu. Neapšaubāmi, ka pēdējo nedēļu laikā budžeta projekts ir vairākkārt koriģēts, ņemot vērā visai augstos un droši vien gan speciālistu, gan ministru neparedzētos inflācijas rādītājus, kuri diemžēl ir samērā bēdīgi. Ir pārskatīta izdevumu daļa un ierobežoti tēriņi. Šobrīd, protams, var rasties jautājums, vai tēriņi ierobežoti tām nozarēm, kur vajag, vai varbūt tie ir ierobežoti kaut kur tur, kur varēja arī tērēt vairāk? Es domāju, ka par to vēl būs diskusija un analīze gan līdz likumprojektu pirmajam, gan arī līdz otrajam lasījumam. Uzskatām, ka jāturpina dialogs gan ar darba devējiem, gan arodbiedrībām, gan arī ar citām sabiedrības grupām, kurām ir savs viedoklis.

Mūsu frakcija jaunnedēļ tiksies ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, lai pārrunātu galvenokārt budžeta jautājumus. Šeit mums būs sava konkrēta pozīcija vairākos jautājumos. Tāpat arī pārrunāsim jautājumus par iespējamo ministru maiņu valdībā, kādas tad šīs izmaiņas tiek gaidītas un kādēļ valdība jau vairāk nekā mēnesi tomēr iztiek bez ekonomikas ministra, kaut arī mūsu apvienība ir izvirzījusi kandidātu. Droši vien nevar uzskatīt par labu, ka budžeta pieņemšanas laikā un samērā saspringtas ekonomiskās situācijas apstākļos valdība strādā bez ekonomikas ministra, šos pienākumus pildot premjeram pašam. Šie ir mūsu jautājumi.

Ir arī budžeta likumprojektu pavadošie likumprojekti, kas skar nodokļus un par kuriem arī, protams, varētu būt diskusijas, tajā skaitā par uzņēmumu ienākuma nodokli, kur bieži runātie jautājumi par investētās peļņas daļas aplikšanu ar nodokli joprojām paliek atvērts jautājums. Tāpat arī par neapliekamā minimuma piemērošanu strādājošo pensionāru algām, jo strādājošie pensionāri ir mazliet neizdevīgākā stāvoklī nekā citi strādājošie ar līdzīgu algu.

Jautājumā par nekustamā īpašuma nodokli, protams, būs daudz jautājumu, tomēr jāņem vērā, ka kadastrālo vērtību izmaiņas rezultātā pieaugušās nodokļu likmes tuvāko triju gadu laikā tiks ierobežotas pieauguma ziņā ar 25 procentiem, kas ir tieši mūsu partijas ierosinājums. Tāpat, protams, ir citi ierosinājumi, kas nav ņemti vērā, piemēram, dārgu dzīvojamo ēku aplikšana ar nodokli. Šis jautājums pagaidām nerod koalīcijas partneru dzirdīgas ausis. Tomēr mēs esam gatavi par to diskutēt ar premjeru un citām ieinteresētajām personām.

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas centrs” frakcija):

Šodien es vēlos paust mūsu frakcijas viedokli un nostāju par valsts budžeta projektu 2008.gadam. Mēs uzskatām, ka Saeimas vairākums ar savu balsojumu šodien uzņēmās atbildību par valdības bezdarbību inflācijas ierobežošanā, par ko būs jāmaksā tiem vēlētājiem, kuriem dotos solījumus valdība atsakās pildīt 2008.gada budžetā. Tie būs pensionāri, mediķi, pedagogi un policisti. Valdība, sastādot 2008.gada budžetu, deklarēto taupības režīmu ir uzspiedusi galvenokārt sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Līdzīgi kā 2007.gada budžetā, valsts budžeta pārpalikums ir panākts uz sociālā budžeta rēķina. Šāda pieeja, mūsuprāt, ir bezatbildīga, īpaši ņemot vērā faktu, ka vidējā pensija vēl aizvien ievērojami atpaliek no iztikas minimuma.

Valsts pamatbudžets tiek plānots ar 91 miljona latu deficītu, bet sociālais budžets – ar 254 miljonu latu pārpalikumu. Rezultātā sociālā budžeta pārpalikums kompensē valsts pamatbudžeta deficītu. Veidojot simtiem miljonu lielu pārpalikumu sociālajā budžetā, valdība mākslīgi bloķē iespēju straujāk paaugstināt pensijas un sociālos pabalstus. Turklāt atgādināšu, ka valdošā koalīcija 4.oktobrī noraidīja apvienības Saskaņas centrs sagatavotos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzēja neizmaksāt Ministru kabineta locekļiem trīs mēnešu atalgojumu jeb kompensācijas pēc amata pienākumu izbeigšanās. Mēs uzskatām, ka varas partiju pārstāvju pienākums ir paskaidrot Latvijas iedzīvotājiem savas rīcības iemeslus jautājumā par kompensācijām ministriem. Tādējādi pretēji valdības apgalvotajam par ietaupījumiem realitātē lielākais ietaupījums tiek plānots uz pensiju, kā arī pedagogu, mediķu, ugunsdzēsēju un policistu algu rēķina, laužot ar nozaru arodbiedrībām iepriekš panāktās vienošanās par algu paaugstināšanu.

“Saskaņas centrs” neatbalsta pensionāru apdalīšanu un algu pieauguma tempu iesaldēšanu.

I.Līdaka
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Īpaši sveicinu tos, kuri šodien bija piketā pie Saeimas, un arī tos, kuri gribēja tur būt, bet neatnāca tāpēc, ka bija jāstrādā. Arī es esmu emocionāls cilvēks un arī es neesmu finansists, tāpēc vienmēr uzskatu, ka emocijas ir tas sliktākais padomdevējs. Tāpēc izteikšu dažus vēsus apsvērumus.

Vai šodien apspriestais valsts budžeta 2008.gadam projekts pasliktinās skolotāju, policistu vai medicīnas darbinieku stāvokli? Droši vien, ka pasliktinās, ņemot vērā to, ka komunālie pakalpojumi un arī pārtika kļūst lēcienveidīgi dārgāki. Pie inflācijas, kas pārsniedz 10 procentus gadā, šķiet, labāk nedzīvos vairums šīs valsts iedzīvotāju. Tikai skolotājiem, policistiem, medicīnas darbiniekiem, tomēr palielinot algas, zināms atspaids jau nu gan būs. Tāpat arī pensionāriem un sociāli mazaizsargātiem ļaudīm, kuriem šis budžets nebūt nav tas visnelabvēlīgākais, pateicoties Staķes kundzei. Tātad stāsts ir par to, ka situācijas uzlabojumi vienkārši nav pietiekami, un tas, protams, ir ļoti svarīgs apstāklis, kuram piekrītu. Nevar jau prasīt visu. Var prasīt Saeimas atlaišanu, var prasīt arī valdības demisiju. Bet es vēl skaidri atceros to laiku, kad Saeima neapstiprināja Emša valdības sagatavoto budžeta projektu un pēc brīža pieņēma praktiski identisku, bet citas valdības sastādītu budžetu. Un vai kaut ko radikālu ir nesušas arī šīs un iepriekšējās Saeimas vēlēšanas? Acīmredzot revolūcijas “urā!” laiks ir vienkārši pagājis, un tagad sākas tas, ko dēvē par evolūciju. Un evolūcija vienmēr ir sarežģītāka par revolūciju. Valsts ķepurošanās pretī tā sauktajām Eiropas līmeņa cenām un algām nu nevar notikt bez puniem un skrambām. Bet būtiskākais ir tas, lai tās skrambas un punus nesaņemtu dzīvībai ļoti būtiskos punktos. Nu, piemēram, nācās krietni atrunāt Rivžas kundzi no centieniem meklēt līdzekļus solītā algu pielikuma nodrošināšanai, mazinot citus šīs pašas ministrijas izdevumus. Un vai prāta darbs būtu apcirpt, piemēram, mācību programmu izstrādei, skolotāju tālākizglītībai vai mācību līdzekļu izstrādei sagrabinātās summas? Nu 20 lati pie algas, tas, protams, ir labi, bet, ja pēc tam seko ierobežotas iespējas produktīvi un kvalitatīvi strādāt nākotnē, es domāju, ka tas nav tā vērts.

Bet tagad tā pilnīgi cilvēcīgi. Klausoties pārmetumus valsts ļaunprātīgā graušanā, gribas tomēr jautāt – vai tiešām Kalvītis, Spurdziņš, Rivža, Līdaka, jūsuprāt, izjūt baudu no pārmetumiem, lamāšanas un pelšanas? Nu nē taču! Un katrs no nosauktajiem būtu laimīgs iepazīstināt valsts iedzīvotājus ar ideālo budžetu, kurš apmierinātu visus. Bet šo laimi laikam nav bijis un arī nebūs lemts piedzīvot nevienas valsts nevienam premjeram vai arī deputātam.

Es aicinu visus tomēr nebūt ne pārlieku optimistiem, ne pesimistiem, jo pesimists no optimista atšķiras ar to, ka pesimists vienmēr sūkstās, ka nu ir tik traki, ka sliktāk nevar būt, bet optimists savukārt ir pārliecināts, ka var gan būt sliktāk. Es ceru, ka sliktāk nebūs un būs tikai labāk, ja strādāsim un būsim vairāk vai mazāk tomēr iecietīgi viens pret otru.

Izmantojot gadījumu, apsveicu visus Zooloģiskā dārza 95 gadu jubilejā!

A.Rugāte
(Tautas partijas frakcija):

Arī man gribētos iesākt, turpinot Līdakas kunga teikto, ar dažām emocionālām sajūtām, jo arī es bez emocijām šo darbu Saeimā nevaru darīt.

Proti, ideāls budžets nav iespējams nekad, lai arī kā mēs to censtos sagaidīt. Es arī biju pie piketētājiem, un saruna ir iespējama. Mans secinājums ir tāds, ka tikai ar tiem, kuri vēlas sarunu un kuri cenšas izprast līdz šim varbūt pat pilnīgi nezināmas vai pat nedomātas lietas. Lai padomātu arī par to, kas ir līdzās un kā tam klājas, ne tikai par sevi. Lai gan, protams, es saprotu katra cilvēka vajadzību dzīvot labāk un vienmēr esmu centusies atrast veidu, kā šeit ar tiem līdzekļiem, kādi ir manā un Tautas partijas rīcībā, kuru es pārstāvu, to var izdarīt. Stabilizācija budžetā ir ne tikai cerība, bet tā ir reāla iespēja. Tāpēc valsts budžets vispirms ir jāpieņem. Un tā nu ir lieta, ka ir simts un viena iespēja šo apjomīgo dokumentu labot un, dažādi izlūkojot, atrast vēl citas iespējas to pilnveidot. Taču ir tikai viena iespēja, lai to varētu izdarīt, proti, šis budžets ir jāpieņem, jānodod komisijām un pēc tam ar to jāstrādā.

Ar to es vēlos teikt: ja mums valstī šobrīd nav vienota darba apmaksas sistēma, to ieviest nebūt nav vienas dienas darbs. Ir tik daudz pretrunu starp dažādām nozarēm un to vajadzībām. Visiem it kā vajag vienu – vairāk naudas un lielākas algas. Bet motivācija – kad un par ko – ir atšķirīga. Tāpēc, ja šī valdība būtu piegājusi ar selektīvu kritēriju, proti, izdalot dažas nozares, kurām tiktu saglabāts attīstības temps algām, kāds ir bijis līdz šim, vai arī kam ir bijušas kādas saistības vai apņemšanās to darīt, bet citiem savukārt nogriezusi visu līdz pēdējai iespējai, nedodot itin neko, tad gan es nevarētu balsot par šo budžetu un arī neredzētu sev iespēju to uzlabot. Šoreiz tas ir noticis ļoti, var teikt, solidāri. Ņemot vērā visu nozaru vajadzības, tām samazinājumi ir izdarīti ar nolūku, lai mēs nepiedzīvotu to, ka mums patiešām kļūtu sliktāk dzīvot, bet vismaz tad saglabāt šābrīža situāciju.

Ja runājam par inflāciju, tad inflācija jau nav gada vidējais divciparu skaitlis. Vidējā gada inflācija ir seši, septiņi procenti, un tāda tā ir paredzēta arī nākamajā gadā. Tie ir daži pārspīlējumi, kuri emocionālā iespaidā šad un tad pasprūk kādam no runātājiem, kas iebilst pret nākamā gada budžetu.

Ir kāda laba lieta. Ne tikai šis viena procenta pārpalikums, kas ir konsolidēts, ir ļoti labs tāpēc, ka naudas aprites daudzums valstī ir arī viens no faktoriem, kas vairo inflāciju. Tāpēc konsolidētajam budžetam ir jābūt tieši konsolidētam, nevis sadalītam sociālajā un pamatbudžetā, kā kolēģiem dažkārt gribētos, kuri balsoja “pret”. Arī nākamā gada budžets, kurš ir ar kontrolskaitļiem un kuram ietaupījums paredzēts 1,2 procentu apjomā, pieaugot reālajam budžetam. Jo reālie cipari, salīdzinot ar pagājušo gadu, rāda: piemēram, mums pērn bija 4,4 miljardi latu ieņēmumi, bet šogad tie ir 5,4 miljardi. Arī nākamgad, palielinoties algām un ieņēmumiem, šis skaitlis noteikti pieaugs līdz ievērojamai summai. Un tie nebūs tūkstoši, bet, iespējams, atkal kārtējais miljards. Un visbeidzot trešajā gadā pusotrs procents pārpalikuma jau ir ļoti stabils rādītājs, uz kuru mums arī būtu jātiecas. Mums būs grūti. Jā. Bet mums visiem ir jāiztur. Un pats galvenais, lai izturētu, ir savstarpēja sapratne un sarunas iespējas. Tas bija galvenais, ko gribēju teikt par budžetu.

Tas, kas ir budžeta likumprojektu pavadošo likumprojektu paketē un ka no valsts budžeta māmiņām vairs nemaksās ierobežoto pabalstu pēc bērniņa piedzimšanas 392 latu apjomā, bet gan 70 procentus no māmiņas reālās algas (tātad noņemot griestus un maksājot to no sociālā budžeta), ir konsolidētā budžeta iespējas, ko valdība ir izmantojusi. Arī tāpēc šis budžets bija atbalstāms un gana labs.

Protams, ka ir arī daži ierobežojumi, bet saprāta robežās. Viens no ierobežojumiem ir par izdienas pensijām. Ja kāds cilvēks saņem savu izdienas pensiju, tad viņš kādu laiku strādā, bet tad, kad pēkšņi vairs nestrādā, viņš saņem arī bezdarbnieka pabalstu. Tas tomēr nav īsti korekti pret tiem cilvēkiem, kuriem ir tikai vai nu pensijas vecums, vai arī darba situācija.

Es ļoti gribu uzteikt vēl vienu likumprojektu, kas skar tos iedzīvotājus, kuri šobrīd visvairāk cieš Latvijas pierobežā. Tas ir saistīts ar situāciju robežpārejā Ludzas rajonā. Pavadošo likumprojektu paketē ir iekļauti grozījumi likumā “Par autoceļiem”. Beidzot ir skaidri uzrakstīts par obligātajām stāvvietām, par nodevām tranzīta braucējiem, kuri šobrīd ar savām kravām apgrūtina ceļus 30 līdz 40 un pat 50 kilometru garumā, ļoti daudziem tūkstošiem ļaužu neskaitāmos pagastos radot ārkārtīgi lielas sociālas un citāda veida problēmas. Runa ir par Terehovas un Grebņevas robežpārejas punktiem, kuros situācija no nākamā gada būs skaidra.

Vēl kāda rudenīga noskaņa ar lielu cerību, kas, ja tā var teikt, šodien iestrēga vai, pareizāk sākot, ko mēs paši Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā lēmām apturēt kā nekvalitatīvu un nevirzāmu. Runa ir par Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu. Tādu, kāds likumprojekts ir pašlaik, mēs virzīt nevaram, jo, pieņemot to tagad, mēs pat nevarēsim to izlabot. Nekvalitatīvs ekspertu atzinums par nekvalitatīvu likumu ir drošs signāls, ka arī mēs Saeimā nevarēsim izveidot kvalitatīvu likumu. Tāpēc visas iebildes, kuras ir bijušas, zināmā mērā tomēr jāuzskata par politiskām, bet ne par būtības iebildēm. Būtībā mēs visi esam “par” šī personas mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojekta pieņemšanu, taču par tādu pieņemšanu, kas reāli darbotos un kam šajā valstī būtu jēga.

Novēlu patīkamu nedēļas nogali.

V.Buzajevs
(apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

“Mums būs grūti,” teica cienījamā kolēģe Anta Rugāte. Visiem tiešām būs grūti, izņemot ar Tautas partijas atbalstu ļoti viegli dzīvojošam miljonāram.

Šodien Saeima Latvijas tautai ir uzdāvinājusi vismaz divas melnas dāvanas. Pirmkārt, Saeima nodeva komisijām prettautisku budžeta projektu, neskatoties uz tautas protestiem pie Saeimas nama, un, otrkārt, mēs atkal paplašinām ierobežoto Latvijas karaspēka kontingentu Afganistānā. Skan kā 1979.gadā, kad līdzīgu lēmumu bija pieņēmis PSKP CK politbirojs. Morāles līmeņa ziņā dalība Afganistānas okupācijā nebūt nav augstāka par piedalīšanos Irākas okupācijā, un morālisti ir pat zemiskāki nekā Latvijas okupācijā. Irākieši vismaz pretojas un pretojas tā, ka no Irākas jau ir aizbēguši gandrīz visi amerikāņu sabiedrotie, ieskaitot arī mūs. Šodien mēs sūtām savus 260 karavīrus uz valsti, kur nav pat dzirdējuši par tādu valsti kā Latvija. Sūtām mirt un slepkavot. Slepkavot par lielu naudu – septiņi miljoni latu no budžeta uz pensionāru rēķina. Padomju karavīriem centās iestāstīt, ka viņi pilda savu internacionālo pienākumu. Mūsējiem vienkārši maksā. Un tas vēl nav zināms, kas vairāk atbilst morāles normām – slepkavot idejas vai naudas dēļ. Frakcija PCTVL ar prieku balsotu par Latvijas karaspēka ierobežota kontingenta nosūtīšanu uz Afganistānu. Balsotu arī bez rotācijas un uzreiz uz pieciem gadiem, bet tikai ar vienu nosacījumu – ja viss šis kontingents sastāvētu vienīgi no mūsu bruņoto spēku ģenerāļiem, bet to vadītu pats aizsardzības ministrs Slakteris. Viņa uzvārds šim uzdevumam arī ir visai atbilstošs. Esam pārliecināti, ka Latvijas drošība no šāda lēmuma ne tikai neciestu, bet gluži pretēji – būtu ieguvēja.

Saeimas preses dienests