Par pilsonības prasību notāriem, strādājot citās Eiropas Savienības dalībvalstīs

Eiropas Komisija ir nolēmusi sūtīt argumentētu atzinumu Čehijai, Latvijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai un Ungārijai, jo šīs dalībvalstis liedz citu valstu pilsoņiem strādāt notāra profesijā.

Komisija uzskata, ka pilsonības prasība ir pretrunā Eiropas Komisijas līguma 43.pantā noteiktajai brīvībai veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī un nav pamatojama ar Eiropas Komisijas līguma 45.pantu, ar kuru paredzēts izņēmums attiecībā uz profesijām, kas ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

Eiropas Kopienu tiesa nosprieda, ka šādai saistībai ir jābūt tiešai un specifiskai. Eiropas Komisija uzskata, ka notāra darbības gadījumā nav šādas tiešas un specifiskas saistības, jo notāram nav pilnvaru pieņemt saistošu lēmumu pret tādas puses gribu, ko tas konsultē. Citiem vārdiem sakot, notāram nav pilnvaru izšķirt strīdu, tādējādi notārs nepiedalās valsts varas īstenošanā.

Atbildot uz brīdinājuma vēstuli, minētās astoņas dalībvalstis saglabā savu nostāju, tāpēc Komisija ir nolēmusi sūtīt šīm dalībvalstīm argumentētu atzinumu, kas ir pienākumu neizpildes procedūras otrais posms. Attiecībā uz Beļģiju, Vāciju, Grieķiju, Franciju, Luksemburgu un Austriju Komisija jau ir pieņēmusi lēmumu par trešo posmu, kas ir lietas nodošana izskatīšanai tiesā.

Atšķirībā no iepriekš minētajām valstīm Igaunija pauda uzskatu, ka pilsonības nosacījumam vairs nav pamatojuma. Tādējādi Igaunija pievienosies Spānijai, Itālijai un Portugālei, kas ir atcēlušas pilsonības nosacījumu notāriem, un Nīderlandei, kura to šobrīd risina.

Šīs prasības atcelšana nenozīmē notāru statusa maiņu, proti, to, ka atsevišķas darbības var veikt vienīgi notāri. Turklāt pienākumu neizpildes procedūra neattiecas uz dalībvalstu pilnvarām reglamentēt notāra profesiju, proti, paredzēt pasākumus notāru pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, tostarp eksāmenu organizēšanu.

Notāra profesijā nepieciešamo augsto kvalifikācijas līmeni ir iespējams nodrošināt mazāk ierobežojošā veidā, proti, piemērojot Direktīvu 89/48 par vispārēju sistēmu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, kurā paredzēta iespēja ar kompetences pārbaudi (vai pārbaudes laiku) pārliecināties par to, vai kandidātam ir vajadzīgās zināšanas valsts tiesību jomā. Šīs direktīvas netransponēšana ir otrs pārkāpums, ko izdarījušas minētās dalībvalstis.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa