Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisijas lēmums Nr.1

2007.gada 28.septembrī

Par Latgaliešu rakstības noteikumiem

Saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumu Nr. 287 “Valsts valodas centra ekspertu komisijas nolikums” 1. un 13. punktu Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisija nolemj:

1. Apstiprināt un ieteikt vispārējai lietošanai kodificētās latgaliešu rakstu valodas normas “Latgaliešu rakstības noteikumi”.

2. Saskaņā ar Valsts valodas likuma 3. panta ceturto daļu ieteikt Izglītības un zinātnes ministrijai iekļaut “Latgaliešu rakstības noteikumus” vispārējās izglītības programmās mācību priekšmeta “Latviešu valoda” standartā, kā arī akadēmisko un profesionālo studiju programmās “Latviešu filoloģija” un “Baltu filoloģija”.

Valsts valodas centra direktors A.Timuška

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas

Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētāja A.Stafecka

 

Latgaliešu rakstības noteikumi

Latgaliešu rakstības noteikumu (turpmāk tekstā – Noteikumi) mērķis – tuvināt latgaliešu rakstību tautā runātajai valodai, vienlaikus respektējot jau pastāvošo rakstības tradīciju, kā pamatā ir Latvijas Republikas Izglītības ministrijas 1929. gadā apstiprinātie Latgaliešu pareizrakstības noteikumi. Rakstība ir pilnveidota uz Latgales izlokšņu fonētikas, morfoloģijas un konvencijas pamata, turpinot un papildinot bīskapa Dr. phil. Pētera Stroda un valodnieka Dr. habil. philol. Antona Breidaka vadīto komisiju darbu un īstenojot to ieceres.

Latgaliešu rakstu valodas fonoloģiskās sistēmas pamatā ir Aizkalnes, Vārkavas, Galēnu, Viļānu, Sakstagala, Ozolaines, Makašānu, Dricānu, Gaigalavas, Bērzpils, Tilžas un Nautrānu izlokšņu sistēma, kura ir vislabāk saglabājusi latgaliskajām izloksnēm raksturīgās pazīmes. Morfoloģisko formu pareizrakstībā ņemtas vērā arī citu Latgales izlokšņu plašāk izplatītās parādības. Atsevišķos gadījumos pieļauti normu paralēli varianti, kuri Noteikumu tekstā rakstīti mazākiem burtiem.

Latgaliešu personvārdi un Latgales vietvārdi latgaliskajos tekstos rakstāmi saskaņā ar šiem Noteikumiem.

1. SKAŅAS UN BURTI

1.1. Latgaliešu rakstu valodā skaņas apzīmē ar burtiem a, ā, b, c, č, d, e, ē, f, g, ģ, h, i, y, ī, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, o, p, r, s, š, t, u, ū, v, z, ž un burtu savienojumiem dz, dž.

1.2. Ar burtiem a, e, i, y, o, u apzīmē īsos patskaņus a, e, i, y, o, u: art, mežs, tikt, cyts, ols, kubuls.

Ar burtiem ā, ē, ī, ū apzīmē garos patskaņus ā, ē, ī, ū: dāls, dzēst, īva, ūga.

Šauros un platos patskaņus e, ē apzīmē burti e, ē: padebess, svešs, mes, zeme, plēst.

Burts y apzīmē cieto patskani i: vysod, zyrgs.

Burts ē apzīmē garo patskani e: ēst, vēļ.

1.3. Divskaņus raksta ar burtu savienojumiem ai, au, ei, ie, iu, yu, ou, ui, uo: maize, saule, zeile, sierms, niule, lyugt, klouga, puika, suoļs.

Pieļaujama divskaņa uo apzīmēšana arī ar ō.

1.4. Šķirama patskaņu i, y un divskaņu iu, yu rakstība.

Vārda sākumā raksta iu: Iubuļs, iudiņs, iudris.

Aiz g, j, k raksta i vai iu: giva, jimt, kimūss; giut, jiura, kiuļs.

Aiz č, r, š, ž raksta y vai yu: čyguons, čyvynuot, grybu, ryka, šys, šyvums, Žykars, gryuds, šyut, žyužuot, izņemot gadījumus, kad nākamajā zilbē ir palatāla (mīksta) skaņa: čivinēt, gribēt, riceņa, šivieja, žideņš.

1.5. Rakstībā atspoguļojama pārskaņa, saskaņā ar kuru iepriekšējās zilbes patskaņa kvalitāti nosaka nākamā zilbe. Zilbes kvalitāte mainās atbilstoši noteiktām likumībām:

a : e (azars – ezereņš, malns – meļneica);

a : o (acs – ocu, rakt – rokdams);

ā : ie (bārzs – bierzeņš, lāns – lieneigs);

ē : ie : ā (ēst – iesšu – āzdams, sēdēt – siedieju – sādādams);

i : y (likt – lyku, zivs – zyvu);

y : i (styga – stidzeņa, tylts – tiļteņš);

o : a (oltors – altareits, smolks – smaļceņš).

1.6. Izrunā visi līdzskaņi ir cieti vai mīkstināti (mīksti). Mīksto līdzskaņu burtus ģ, ķ, ļ, ņ raksta, kad aiz tiem ir a, ā, au, o, u, ū, uo: kuģa, Ķuzāns, ļaut, ņaudēt, datīvā rūtaļom, pļuove, lokatīvā Seiļūs. Līdzskaņu burtus nemīkstina, kad aiz tiem ir e, ē, i, ī vai ei, ie, iu: saule, lēkt, likt, kugis, līkt, neit, lieni, kiula, šliukt. Mīksto līdzskaņu burtus raksta, kad aiz tiem ir vai vēsturiski ir bijušas palatālas (mīkstas) skaņas: atpakaļ, seņ, bruoļs (bet bruoli), akmiņs (bet akmini), viļņs (bet viļni), eņgeļs (bet eņgeli), ceļt, maļt, suņs, pīkaļne, Aņce, Jaņcs u. tml.

Līdzskaņu burtus l un n nemīkstina svešvārdos: kultura, instituts, inteligence,
tolerance u. tml.

2. VĀRDU UN FORMU PAREIZRAKSTĪBA

2.1. Lietvārds

2.1.1. Lietvārdu izskaņu pareizrakstība. Latgaliešu rakstu valodā ir šādas izskaņas:
-aiņs (kulaiņs), -aine (vacaine), -aite (ziernaite), -aklys (pynaklys), -akla (vadakla),
-aļs (takaļs), -ale (gruobale), -āks (bārnāks), -āns (bruolāns), -eiba (teireiba),
-eica (muoseica), -eits (bruoleits), -eite (prīdeite), -eja (Latveja), -eklis (adeklis),
-ekle (lutekle), -eļs (zīmeļs), -ele (dvēsele), -ers (Deļvers), -iejs (vediejs), -ieja (nesieja), -ine (meitine), -(i)nīks (saiminīks, patmaļnīks), -(i)neica (saimineica, puorneica),
-ins (riekins), -iņs (iudiņs), -iuņs (pārkiuņs), -iune (alkiune), -ive (jaunive), -īņs (viļcīņs), -īne (tuolīne), -īts (kolupīts), -īte (latgalīte), -yns (zūsyns), -yuns (Rušyuns), -yune (viersyune), -ols (vīsols), -ola (mosola), -ova (rīškova), -ovys (rogovys), -šona (ceļšona), -šonuos (ceļšonuos), -tivs (kuostivs), -tive (slauktive), -tova (tierguotova), -tuojs (skaiteituojs), -tuoja (skaiteituoja), -ucs (rupucs), -uks (vaiņuks), -uls (cakuls), -ule (stabule), -uļs (kukuļs), -ums (teirums), -uojs (āduojs), -uoja (āduoja), -uons (bazneicuons), -uve (skotuve), -ūls (veitūls), -ūņs (lītūņs), -ūne (meikstūne).

Personvārdos pieļaujama izskaņa -ija: Marija, Valerija.

2.1.1.1. No atgriezeniskajiem darbības vārdiem atvasinātajos lietvārdos starp priedēkli un sakni raksta atgriezenisko morfēmu -sa-: apsavieršona, atsavasaluošona, dasarunuošona, īsatīpšona, nūsabeišona, pasa­ruodeišona, puorsaiesšona, sasatikšona, aiz priedēkļiem iz-, aiz- raksta -a- (aizalīgšona, izarauduošona). Vārdā lieto tikai vienu
atgriezenisko morfēmu (aizaklīgšona, apsarunuošona).

Pieļaujama arī lietvārdu rakstība ar -za-: sazatikšona, nūzabeišona.

No 1. konjugācijas darbības vārdiem darinātajos lietvārdos ar s vai z saknes beigās izskaņas -šona priekšā s vai z saglabājams: nesšona, vesšona, krisšona, lauzšona.

2.1.1.2. Lietvārdos, kuri atvasināti no darbības vārdiem ar -eit nenoteiksmē, izskaņas -šona priekšā rakstāms divskanis -ei- (peļneit – peļneišona); atvasinājumos ar -jums līdzskaņa -j- priekšā raksta patskani -e- (nūsacejums).

Lietvārdos, kuri atvasināti no darbības vārdiem ar -ēt nenoteiksmē, izskaņas -šona priekšā rakstāms divskanis -ie- (meklēt – mekliešona); divskani -ie- raksta arī atvasinājumos ar -jums līdzskaņa -j- priekšā (mekliejums).

Pieļaujama arī rakstība ar -ei-: meklēt – mekleišona, slavēt – slaveišona.

2.1.2. Lietvārdu formu pareizrakstība.

2.1.2.1. Pirmās deklinācijas lietvārdu vienskaitļa nominatīvā raksta galotni -s, -ys, -š: golds, orklys, ceļš. Lietvārdus viejs, kars raksta ar -s.

2.1.2.2. Otrās deklinācijas lietvārdu vienskaitļa nominatīvā raksta galotni -s: akmiņs, bolūds, dzeļzs, pasauļs, suņs, suoļs vai galotni -is: greislis, gruobeklis, kauslis.

2.1.2.3. Trešās deklinācijas lietvārdu vienskaitļa nominatīvā raksta galotni -us: Jezus Kristus, datīvā – galotni -um: Jezum Kristum, lokatīvā – galotni -ū: Jezū Kristū.

2.1.2.4. Ceturtās deklinācijas lietvārdu vienskaitļa nominatīvā raksta galotni -a: golva, lopa. Aiz cietā līdzskaņa vienskaitļa ģenitīvā, daudzskaitļa nominatīvā un akuzatīvā ir galotne -ys: golvys, lopys, aiz mīkstinātā (mīkstā) līdzskaņa – galotne -is: dalis, kuojis, vacainis.

Pieļaujama arī rakstība ar galotni -as: golvas, lopas.

2.1.2.5. Piektās deklinācijas lietvārdu vienskaitļa nominatīvā raksta galotni -e: depe, egle, zeme. Vienskaitļa ģenitīvā, daudzskaitļa nominatīvā un akuzatīvā ir galotne -is: depis, eglis, zemis.

Pieļaujama arī rakstība ar galotni -es: depes, egles, zemes.

Vienskaitļa datīvā rakstāma galotne -ei: depei, eglei, zemei, lokatīvā – galotne -ē: depē, eglē, zemē.

2.1.2.6. Sestās deklinācijas lietvārdu vienskaitļa nominatīvā raksta ar galotni -s: nakts, sirds.

Vienskaitļa datīvā rakstāma galotne -ei: naktei, sirdei.

Vārdus, kuru sakne beidzas ar b, m, p, v, daudzskaitļa ģenitīvā raksta šādi: dūbu, zemu, upu, viervu.

2.2. Īpašības vārds

2.2.1. Īpašības vārdu izskaņu pareizrakstība. Latgaliešu rakstu valodā ir šādas
īpašības vārdu izskaņas: -aids (cytaids), -aida (cytaida), -ains (dūbains), -aina (muolaina), -aine (calaine), -eica (meļneica), -eigs (veseleigs), -eiga (struodeiga), -eims (vāleims), -eima (tuoleima), -ejs (viersejs), -eja (suoleja), -eņš (mozeņš), -eņa (mozeņa), -iņs (muoliņs pūds), -ine (kūcine laiva), -iņka (moziņka), -iņks (moziņks), -iska (geografiska), -iskys (latgaliskys), -yska (uoryska), -iškys (meļniškys), -yns (eistyns), -ojs (sulojs), -oja (muoloja), -ons (soldons), -ona (slovona), -uots (lopuots), -uota (dyumuota).

2.3. Skaitļa vārds

2.3.1. Pamata skaitļa vārdu pareizrakstība: vīns – vīna, div(i), diveji – divejis, treis, četri – četrys, pīci – pīcys, seši – sešys, septeni – septenis, ostoni – ostonis, deveni – devenis; desmit, četrpadsmit, pīcpadsmit, sešpadsmit, septeņpadsmit, ostoņpadsmit, deveņpadsmit, četrdesmit, sešdesmit, septeņdesmit, ostoņdesmit, deveņdesmit, symts, tyukstūša, miļjons, miļjards.

Pieļaujamas arī skaitļa vārdu formas četrupadsmit, četrudesmit.

2.3.2. Kārtas skaitļa vārdu pareizrakstība: pyrmais – pyrmuo, ūtrais – ūtruo // ūtrei, trešais – trešuo, catūrtais – catūrtuo, pīktais – pīktuo, sastais – sastuo, septeitais –
septeituo, ostoitais – ostoituo, deveitais – deveituo, dasmytais – dasmytuo, symtais – symtuo, tyukstūšais – tyukstūšuo, miļjonais – miļjonuo, miļjardais – miļjarduo.

Lietojamas arī kārtas skaitļa vārdu formas ar nenoteikto galotni: ūtrys – ūtra, trešs – treša, dasmyts, pīcpadsmyts, divdesmit pīkts.

2.4. Vietniekvārds

2.4.1. Personu vietniekvārdi: es, tu, jis – jei, mes, jius, jī – juos.

2.4.2. Atgriezeniskais vietniekvārds: seve // sevi.

2.4.3. Piederības vietniekvārdi: muns – muna, tovs – tova, sovs – sova, munejs –
muneja, tovejs – toveja, sovejs – soveja, juo – juos; myusu – myusejais, myusejuo, jiusu – jiusejais, jiusejuo.

2.4.4. Norādāmie vietniekvārdi: itys – itei, tys – tei, itaids – itaida, taids – taida, šys – šei, šaids – šaida. Vietniekvārdu itys – itei, tys – tei, šys – šei daudzskaitļa datīva formas ir: itim – itom, tim – tom, šim – šom.

2.4.5. Nenoteiktie vietniekvārdi: cyts – cyta, kaids – kaida, kurs – kura.

2.4.5.1. Šķirti raksta nenoteiktos vietniekvārdus ar:

kas (kas naviņ, kas nabejs),

kazyn (kazyn kas, kazyn kaids – kazyn kaida, kazyn kurs – kazyn kura),

nazyn (nazyn kaids – nazyn kaida, nazyn kas, nazyn kurs – nazyn kura),

koč (koč kaids – koč kaida, koč kas, koč kurs – koč kura),

kod (kod kaids – kod kaida, kod kas, kod kurs – kod kura).

Šķirti raksta arī nenoteiktos vietniekvārdus kaids nakaids – kaida nakaida, kas nakas, kurs nakurs – kura nakura, kaids nabejs – kaida nabejs, kurs nabejs – kura nabejs.

2.4.5.2. Kopā raksta nenoteiktos vietniekvārdus ar naz-: nazkurs – nazkura, nazkurais – naz­kuruo, nazkas, nazkaids – nazkaida.

2.4.6. Jautājamie un attieksmes vietniekvārdi: kas, kaids – kaida, kurs – kura.

2.4.7. Noteiktie vietniekvārdi: kotrys – kotra, pats – poša, vyss – vysa.

2.4.7.1. Šķirti raksta noteiktos vietniekvārdus vyss kas, kurs kotrys – kura kotra, taids pats – taida poša, taids pat – taida pat, tys pat – tei pat, tys pats – tei poša.

2.4.7.2. Kopā raksta noteiktos vietniekvārdus ar sev-: sevkurs – sevkura, sevkotrys – sevkotra.

2.4.8. Nolieguma vietniekvārdus raksta ar ni-: nikas, nikaids – nikaida, nivīns –
nivīna.

2.4.9. Vietniekvārdu jis – jei, itys – itei, šys – šei, tys – tei, myusejais – myusejuo, jiusejais – jiusejuo, munejais – munejuo, sovejais – sovejuo, kurais – kuruo, sevkurais – sevkuruo, kā arī noteikto vietniekvārdu daudzskaitļa ģenitīva formas raksta ar galotni -ūs: jūs, itūs, tūs, šūs, myusejūs, jiusejūs, munejūs, sovejūs, kurūs, sevkurūs.

Pieļaujama arī galotne -ū: jū, itū, tū, šū, munejū, jiusejū, munejū, sovejū, kurū,
sevkurū.

2.5. Darbības vārds

2.5.1. Nenoteiksme

2.5.1.1. Tiešo darbības vārdu nenoteiksmē raksta galotni -t, piemēram: byut, īt, runuot, atgriezenisko darbības vārdu nenoteiksmē – galotni -tīs, piemēram: vērtīs, runuotīs, smītīs.

2.5.1.2. Ar priedēkļiem atvasinātajos darbības vārdos starp priedēkli un sakni raksta atgriezenisko morfēmu -sa-: atsagrīzt, nūsapērt, sasasukuot; aiz priedēkļiem ar iz-, aiz- raksta -a- (izavest, aizaklīgt).

Pieļaujama arī darbības vārdu rakstība ar -za-: sazavasaluot, pazarunuot.

Vārdā lieto tikai vienu atgriezenisko morfēmu (aizaklīgt, apsarunuot).

2.5.1.3. Neregulārie darbības vārdi:

1. dūmu asu īmu

2. dūd esi ej

3. dūd ir īt

1. dūmam asam īmam

2. dūmat asat ejat

Pieļaujamas arī vienskaitļa 1. personas formas dūdu, eimu, asmu, daudzskaitļa 1.personas formas dūdam, eimam, daudzskaitļa 2. personas formas dūdat, eimat, īmat, ejte.

2.5.1.4. Otrās konjugācijas darbības vārdus nenoteiksmē raksta ar izskaņām:

-(yn)uot: staiguot, skoluot, dadzynuot;

-eit: miereit (latviešu literārajā valodā atbilst -īt – mērīt);

-ēt: gribēt (latviešu literārajā valodā atbilst -ēt – gribēt).

2.5.1.5. Trešās konjugācijas darbības vārdus nenoteiksmē raksta ar izskaņām:

-eit: gaideit (latviešu literārajā valodā atbilst -īt – gaidīt);

-ēt: ticēt (latviešu literārajā valodā atbilst -ēt – ticēt).

2.5.2. Konjugācijas

2.5.2.1. Pirmā konjugācija

2.5.2.1.1. Pirmās konjugācijas darbības vārdiem tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personas galotnes ir -am, -at (krist – kreitam, kreitat).

2.5.2.1.2. Tiem darbības vārdiem, kuriem pagātnes 3. persona beidzas ar -e, pagātnes daudzskaitļa 1. un 2. personas galotnes ir -em, -et (ceļt – cēle – cēlem – cēlet).

2.5.2.1.3. Tiem darbības vārdiem, kuriem pagātnes 3. persona beidzas ar -a, pagātnes daudzskaitļa 1. un 2. personas galotnes ir -om, -ot (augt – auga – augom – augot).

2.5.2.1.4. Daļai darbības vārdu vienskaitļa 1. personā mainās saknes beigu līdzskanis: d : ž (vede – vežu), t : š (mete – mešu), s : š (nese – nešu), c : č (sauce – sauču), l : ļ (cēle – cieļu).

2.5.2.1.5. Darbības vārdiem, kuriem nenoteiksmes celms beidzas ar s (nest, vest, krist), z (lauzt), nākotnes formās s vai z saglabājams: nesšu, vesšu, krisšu, lauzšu; ness, vess, kriss, lauzs.

2.5.2.2. Otrā konjugācija

2.5.2.2.1. Darbības vārdiem, kuri nenoteiksmē beidzas ar -uot, -ynuot, tagadnē ir -oj-
(-ynoj-), pagātnē -uoj- (-ynuoj-), piemēram, skoluot – skoloju, skoluoju, dūmuot – dūmoju, dūmuoju, ratynuot – ratynoju, ratynuoju.

2.5.2.2.2. Darbības vārdiem, kuri nenoteiksmē beidzas ar -uot, ir šādas personu formas:

Tag. Pag. Nāk.

1 . dūmoju dūmuoju dūmuošu

2. dūmoj dūmuoji dūmuosi

3 . dūmoj dūmuoja dūmuos

1 . dūmojam dūmuojom dūmuosim

2 . dūmojat dūmuojot dūmuosit

Pieļaujamas arī tagadnes daudzskaitļa 2. personas formas ar -te (dūmojte), pagātnes formas ar -ov- (skolovu, dūmovu, ratynovu).

2.5.2.2.3. Darbības vārdiem, kuri nenoteiksmē beidzas ar -eit, ir šādas personu formas:

Tag. Pag. Nāk.

1. peļneju peļneju peļneišu

2. peļnej peļneji peļneisi

3. peļnej peļneja peļneis

1. peļnejam peļnejom peļneisim

2. peļnejat peļnejot peļneisit

Pieļaujamas arī pagātnes formas peļnieju, peļnieji, peļnēja, peļnējam, peļnējat;
nākotnes formas peļnēs, peļnēsim, peļnēsit.

2.5.2.2.4. Darbības vārdiem, kuri nenoteiksmē beidzas ar -ēt, ir šādas personu formas:

Tag. Pag. Nāk.

1. kaveju kavieju kaviešu

2. kavej kavieji kaviesi

3. kavej kavēja kavēs

1. kavejam kaviejom kavēsim

2. kavejat kaviejot kavēsit

Pieļaujamas arī pagātnes formas kavēja, kavējam, kavējat; nākotnes formas kaveišu, kaveisi.

2.5.2.2.5. Otrās konjugācijas darbības vārdiem tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personas galotnes ir -am, -at (staiguot – staigojam, staigojat).

2.5.2.3. Trešā konjugācija

2.5.2.3.1. Darbības vārdiem, kuri nenoteiksmē beidzas ar -eit, ir šādas personu formas:

Tag. Pag. Nāk.

1. losu laseju laseišu

2. losi laseji laseisi

3. losa laseja laseis

1. losom lasejom laseisim

2. losot lasejot laseisit

Pieļaujamas arī pagātnes formas lasieju, lasieji, lasēja, lasējam, lasējat; nākotnes formas lasēs, lasēsim, lasēsit.

2.5.2.3.2. Darbības vārdiem, kuri nenoteiksmē beidzas ar -ēt, ir šādas personu formas:

Tag. Pag. Nāk.

1. radzu redzieju redziešu

2. redzi redzieji redziesi

3. redz redzēja redzēs

1. redzim redziejom redzēsim

2. redzit redziejot redzēsit

Pieļaujamas arī pagātnes formas redzēja, redzējam, redzējat; nākotnes formas redzeišu, redzeisi.

2.5.2.3.3. Darbības vārdiem muocēt, derēt, tecēt tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personas galotnes ir -am, -at (muokam, muokat), pagātnes daudzskaitļa 1. un 2. personā ir -iejom, -iejot (muociejom, deriejom, teciejom).

2.5.2.3.4. Otrās un trešās konjugācijas darbības vārdiem pagātnes daudzskaitļa 1. un 2. personas galotnes ir -om, -ot (skoluojom, skoluojot; rakstejom, rakstejot).

2.5.2.3.5. Visiem 1., 2. un 3. konjugācijas darbības vārdiem nākotnes daudzskaitļa
1. un 2. personas galotnes ir -sim, -sit (nessim, nessit; mozguosim, mozguosit; raksteisim, raksteisit).

2.5.3. Atgriezeniskie darbības vārdi

Visiem bezpriedēkļa atgriezeniskajiem darbības vārdiem īstenības izteiksmē vienkāršajā tagadnē, pagātnē un nākotnē vienskaitļa 1. personā raksta galotni -ūs, 2. personā – galotni -īs, 3. personā, kā arī daudzskaitlī ir atšķirīgas galotnes: -ās, -amēs, -atēs (tag. nasās,
nasamēs, nasatēs); -uos, -omēs, -otēs (tag. losuos, losomēs, losotēs; pag. vuicejuos,
vuicejomēs, vuicejotēs); -īs, -imēs, -itēs (tag. turīs, turimēs, turitēs, nāk. ruodeisīs,
ruodeisimēs, ruodeisitēs); -ēs, -emēs, -etēs (pag. vērēs, vēremēs, vēretēs).

Ar priedēkļiem atvasinātos atgriezeniskos darbības vārdus loka tāpat kā tiešos darbības vārdus.

2.5.4. Pavēles izteiksme

Pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personā ir galotne -it, -itēs: nesit!, vuicitēs! Paralēlas formas ir darbības vārdam īt: ejte!, ejit!

Darbības vārdiem, kuri nenoteiksmē beidzas ar -uot un -ynuot, daudzskaitļa 2. personā pieļaujamas formas ar -te: dūmojte!, mozgojte!, kavejte!

2.5.5. Vēlējuma izteiksme

Vēlējuma izteiksmē visās personās tiešajiem darbības vārdiem ir galotne -tu, piemēram, īt – ītu, runuot – runuotu, atgriezeniskajiem darbības vārdiem – galotne -tūs, piemēram: lauztīs – lauztūs, suoktīs – suoktūs.

Pieļaujamas arī vēlējuma izteiksmes formas ar atšķirīgām galotnēm katrai personai: es ītum, tu ītim, jis, jei ītu, mes ītumem, jius ītumet, jī, juos ītu.

2.5.6. Atstāstījuma izteiksme

2.5.6.1. Atstāstījuma izteiksmes vienkāršās tagadnes formas beidzas ar -ūt, -ūtīs: nasūt, ceļūt, mozgojūtīs.

Atstāstījuma izteiksmē tagadnē lietojami arī tagadnes aktīvie daļēji lokāmie divdabji ar -s, -ūte, daudzskaitlī – ar -ūts: ass, asūte, asūts, asūši, asūšys; soks, sokūte, sokūts, sokūši, sokūšys.

2.5.6.2. Atstāstījuma izteiksmes vienkāršās nākotnes formas beidzas ar -šūt, -šūtīs, piemēram, nesšūt, ceļšūt, mozguošūtīs.

Atstāstījuma izteiksmē nākotnē lietojami arī nākotnes aktīvie daļēji lokāmie divdabji ar
-škys, -škūte, daudzskaitlī – ar -škūts, -škūši, -škūškys, piemēram: neškys, neškūte,
neškūts; ceļškys, ceļškūte, ceļškūts, laužkys, laužkūte, laužkūts, laužkūši, laužkūšys.

2.5.7. Supīns

Supīna formas raksta ar -tu, -tūs, piemēram, (īsim) āstu, (skrīsim) mauduotūs.

2.5.8. Divdabis

2.5.8.1. Aktīvie divdabji

2.5.8.1.1. Tagadnes aktīvajiem lokāmajiem divdabjiem vienskaitļa nominatīvā ir
izskaņas -ūšs, -ūša, -ūšais, -ūšuo: dylstūšs, dylstūša, dylstūšais, dylstūšuo.

2.5.8.1.2. Pagātnes aktīvajiem lokāmajiem divdabjiem vienskaitļa nominatīvā ir
galotne -s un izskaņas -use, -ušais, -ušuo: peļnejs, peļnejuse, peļnejušais, peļnejušuo.

Divdabjiem, kuri atvasināti no darbības vārdiem ar -eit nenoteiksmē, galotnes vai
izskaņas priekšā raksta -ej- (lasejs, lasejuse, lasejušais, lasejušuo). Divdabjiem, kuri atva­sināti no darbības vārdiem ar -ēt nenoteiksmē, galotnes vai izskaņas priekšā raksta -iej- (pīredziejs, pīredziejuse, pīredziejušais, pīredziejušuo).

2.5.8.2. Pasīvie divdabji

2.5.8.2.1. Tagadnes pasīvajiem lokāmajiem divdabjiem ir izskaņas -ams, -ama,
-amais, -amuo, -oms, -oma, -omais, -omuo.

Divdabjiem, kuri darināti no darbības vārdiem, kam daudzskaitļa 1. personā ir galotne -am vai -im, vienskaitļa nominatīvā ir izskaņas -ams, -ama, -amais, -amuo
(nasams, nasama, nasamais, nasamuo, radzams, radzama, radzamais, radzamuo), divdabjiem, kuri darināti no darbības vārdiem, kam daudzskaitļa 1. personā ir galotne -om,
vienskaitļa nominatīvā ir izskaņas -oms, -oma, -omais, -omuo (gaidoms, gaidoma,
gaidomais, gaidomuo).

2.5.8.2.2. Pagātnes pasīvajiem lokāmajiem divdabjiem ir izskaņas -ts, -ta, -tais, -tuo (dūts, dūta, dūtais, dūtuo).

Ja darbības vārdam, no kura atvasināts divdabis, pagātnē galotnes priekšā ir z (lauze), pagātnes pasīvo lokāmo divdabju izskaņas -ts, -ta priekšā raksta z (lauzts); ja darbības vārdam pagātnē ir s, d, t (plēse, gryude, syta), izskaņas -ts, -ta priekšā raksta s (plāsts, gryusts, systs).

2.5.8.3. Daļēji lokāmie divdabji

2.5.8.3.1. Tagadnes aktīvo daļēji lokāmo divdabju izskaņas raksta šādi: -dams,
-dama, -dami, -damys, -damīs, -damuos (dareidams, dareidama, dareidami, dareidamys, dareidamīs, dareidamuos); -s, -ūte, -ūts (nass, nasūte, nasūts, nasūši, nasūšys).

Tagadnes aktīvo daļēji lokāmo divdabju izskaņu -dams, -dama, -dami, -damys,
-damīs, -damuos priekšā rakstāms z, ja pagātnē galotnes priekšā ir d, t, z (ēst – ēde,
āzdams, krist – kryta, kryzdams, lauzt – lauze, lauzdams). Tagadnes aktīvo daļēji lokāmo divdabju izskaņu -dams, -dama, -dami, -damys, -damīs, -damuos priekšā rakstāms s, ja pagātnē galotnes priekšā ir s: dzēst – dzēse, dzāsdams.

2.5.8.3.2. Lietojami arī tagadnes aktīvie daļēji lokāmie divdabji ar -s, -ūte, -ūts, daudzskaitlī – ar -ūši, -ūšys: nass, nasūte, nasūts, nasūši, nasūšys; nākotnes aktīvie daļēji
lokāmie divdabji ar -škys, -škūte, -škūts, daudzskaitlī – ar -škūši, -škūšys: veškys, veškūte, veškūts, veškūši, veškūšys.

2.6. Lokāmo vārdu noteikto formu

pareizrakstība

2.6.1. Īpašības vārdu, kārtas skaitļa vārdu, vietniekvārdu un divdabju vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīva galotne ir -ais: lobais, pyrmais, munejais, kurais, plaukstūšais,
paguojušais, nasamais, rokstomais, caltais, sieviešu dzimtes vienskaitļa nominatīvā – galotne -uo: lobuo, pyrmuo, munejuo, kuruo, plaukstūšuo, paguojušuo, nasamuo,
rokstomuo, caltuo.

2.6.2. Vīriešu un sieviešu dzimtē daudzskaitļa ģenitīvā īpašības vārdam, kārtas skaitļa
vārdam, vietniek­vārdam un divdabim ir galotne -ūs: lobūs, pyrmūs, munejūs, kurūs, plaukstūšūs, paguojušūs, nasamūs, rokstomūs, caltūs. Ar -ūs raksta arī vietniekvārdu daudzskaitļa ģenitīva formas jūs, itūs, tūs, šūs.

Pieļaujama arī galotne -ū: lobū, pyrmū, munejū, kurū, plaukstūšū, paguojušū, nasamū, rokstomū, caltū; jū, itū, tū, šū.

2.6.3. Vienskaitļa datīvā, lokatīvā, daudzskaitļa datīvā, instrumentālī un lokatīvā
noteikto galotni raksta ar paplašinājumu -aj-: lobajam, pyrmajam, lobajai, pyrmajai, lobajā, pyrmajā, lobajim, pyrmajim, lobajom, pyrmajom, lobajūs, pyrmajūs, lobajuos, pyrmajuos.

2.6.4. Vīriešu dzimtes daudzskaitļa datīva un instrumentāļa galotne ir -im, sieviešu dzimtē –
-om: boltajim, boltajom, vacajim, vacajom.

2.7. Apstākļa vārds

2.7.1. No īpašības vārdiem darinātus apstākļa vārdus raksta šādi: lobs – labi, lāns – lieni, vāls – vieli; gauds – gauži, sovaids – sovaiži, drūss – drūši, gleits – gleiši, dreizs – dreiži, augsts – augši; lāts – lieši, rats – reši, smolks – smaļči, zams – zemli.

Lietojamas arī apstākļa vārdu formas ar -ai (vālai, lātai, ratai, smolkai, zamai).

2.7.2. Ar ņ raksta apstākļa vārdus seņ, naseņ, šudiņ, rudiņ, svīdiņ, skrītiņ, rautiņ, pyrmūdiņ, ūtardiņ, trešdiņ, catūrtdiņ, pīktdiņ, sastdiņ, svātdiņ; ar n – apstākļa vārdus augšan, eistyn, kluotyn, nūstyn, otkon, slapyn.

2.7.3. Kopā raksta apstākļa vārdus ar:

aiz- : aizkam, aizkuo, aiztuo;

deļ- : deļkam, deļkuo, deļtuo;

naz- : nazcik, nazkai, nazkod, nazkur;

pa- : paceļu, pamozam, papylnam;

par- : parkū, partū.

2.7.4. Šķirti raksta apstākļa vārdus ar:

naviņ : cik naviņ, kai naviņ, kod naviņ, kur naviņ;

nabejs : cik nabejs, kai nabejs, kod nabejs, kur nabejs;

koč : koč cik, koč kai, koč kod, koč kur;

kod : kod cik, kod kai, kod kod, kod kur.

Šķirti raksta arī apstākļa vārdus kai nakai, kur nakur, kur nabejs, kod nabejs, kod nakod, škārs garum.

2.7.5. Vietas nozīmē lietotu apstākļa vārdu pa prīšku raksta šķirti, laika nozīmē – kopā, t. i., paprīšku.

2.8. Prievārdi

Ar īsu patskani raksta prievārdus deļ, nu, pi. Prievārdus da, iz lieto bez ierobežojuma.

Prievārdu aiz, deļ, par kopā ar vietniekvārdu raksta šķirti: aiz kuo (aiz tuo), deļ kuo (deļ tuo), par kū (par tū).

2.9. Saikļi

Šķirti rakstāmi saliktie saikļi deļtuo ka, partū ka, kai – tai, ni – ni, kū – tū.

Savienojuma saiklis i, kurš radies no senākas formas *ir, lietojams bez ierobežojuma.

2.10. Partikulas

Biežāk lietojamās partikulas raksta šādi: koč, kod, viņ, naviņ, kazyn, nazyn.

Apstiprinājuma partikula ir nui, nolieguma partikula – nā.

 

Latgalīšu raksteibys nūsacejumi

 

Latgalīšu raksteibys nūsacejumu (iz prīšku tekstā – Nūsacejumi) mierkis – tyvynuot raksteibu tautys runai, tymā pošā laikā respektejūt jau pastuovūšū raksteibys tradiceju, kurys pamatā ir Latvejis Republikys Izgleiteibys ministrejis 1929. godā apstyprynuotī Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi. Raksteiba pylnveiduota iz fonetikys, morfologejis un vīnuošonuos pamata, turpynojūt un papyldynojūt veiskupa Dr. phil. Pītera Stroda un volūdnīka Dr. habil. philol. Ontona Breidaka vadeitūs komiseju dorbu un eistynojūt jūs īceris.

Latgalīšu rokstu volūdys fonologiskuos sistemys pamatā ir Juosmuižys, Vuorkovys, Vydsmuižys, Viļānu, Sakstagola, Ūzulainis, Makašānu, Drycānu, Gaigalovys, Bieržu, Tiļžys un Nautrānu izlūkšņu sistema, kurei vyslobuok ir pagluobuse latgaliskajom izlūksnem rakstureiguos pazeimis. Morfologiskūs formu pareizraksteibā jimtys vārā ari cytu Latgolys izlūkšņu plašuok izplateituos paruodeibys. Atseviškūs gadejumūs pīļauti paraleli pareizraksteibys normu varianti, kuri Nūsacejumu tekstā raksteiti mozuokim burtim.

Latgalīšu personu vuordi, uzvuordi un Latgolys vītu vuordi latgaliskajūs tekstūs rokstomi saskaņā ar itim Nūsacejumim.

1. Skanis Un burti

1.1. Latgalīšu rokstu volūdā skanis apzeimoj ar burtim a, ā, b, c, č, d, e, ē, f, g, ģ, h, i, y, ī, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, o, p, r, s, š, t, u, ū, v, z, ž un burtu savīnuojumim dz, dž.

1.2. Ar burtim a, e, i, y, o, u apzeimoj eisūs patskaņus a, e, i, y, o, u: art, mežs, tikt, cyts, ols, kubuls.

Ar burtim ā, ē, ī, ū apzeimoj garūs patskaņus ā, ē, ī, ū: dāls, dzēst, īva, ūga.

Šaurūs i plotūs patskaņus e, ē apzeimoj burti e, ē: padebess, svešs, mes, zeme, plēst.

Burts ē apzeimoj tikai garū patskani e: ēst, vēļ.

Burts y apzeimoj cītū patskani i: vysod, zyrgs.

1.3. Divskaņus roksta ar burtu savīnuojumim ai, au, ei, ie, iu, yu, ou, ui, uo: maize, saule, zeile, sierms, niule, lyugt, klouga, puika, suoļs.

Pīļaunama divskaņa uo apzeimuošona ari ar ō: sōļs.

1.4. Škirama patskaņu i, y, divskaņu iu, yu raksteiba.

Vuorda suokumā roksta iu: Iubuļs, iudiņs, iudris.

Aiz g, j, k roksta i voi iu: giva, jimt, kimūss; giut, jiura, kiuļs.

Aiz č, r, š, ž roksta y voi yu: čyguons, čyvynuot, grybu, ryka, šys, šyvums, Žykars; gryuds, šyut, žyužuot, izjamūt gadīņus, kod nuokušajā ziļbē ir meikstynuotuoja skaņa: čivinēt, gribēt, riceņa, šivieja, žideņš.

1.5. Raksteibā atspūguļojams puorskanis lykums, t. i., īprīkšejuos ziļbis patskaņa kvalitati nūsoka nuokušuo ziļbe. Ziļbis kvalitate mainuos piec nūteiktu lykumu:

a : e (azars – ezereņš, malns – meļneica);

a : o (acs – ocu, rakt – rokdams);

ā : ie (bārzs – bierzeņš, lāns – lieneigs);

ē : ie : ā (ēst – iesšu – āzdams, sēdēt – siedieju – sādādams);

i : y (likt – lyku, zivs – zyvu);

y : i (styga – stidzeņa, tylts – tiļteņš);

o : a (oltors – altareits, smolks – smaļceņš).

1.6. Izrunā vysi leidzskani ir cīti voi meikstynuoti (meiksti). Meikstūs leidzskaņu burtus ģ, ķ, ļ, ņ roksta, kod aiz jūs ir a, ā, au, o, u, ū, uo: kuģa, Ķuzāns, ļaut, ņaudēt, dativā rūtaļom, pļuove, lokativā Seiļūs. Leidzskaņu burtus nameikstynoj, kod aiz jūs ir e, ē, i, ī voi ei, ie, iu: saule, lēkt, likt, kugis, līkt, neit, lieni, kiula, šliukt. Meikstūs leidzskaņu burtus roksta, kod aiz jūs ir voi ir bejušys meikstynuotuojis skanis: atpakaļ, seņ, bruoļs (bet bruoli), akmiņs (bet akmini), viļņs (bet viļni), eņgeļs (bet eņgeli), ceļt, maļt, suņs, pīkaļne, Aņce, Jaņcs i tml.

Leidzskaņu burtus l un n nameikstynoj jaunuokūs aizjimtūs vuordūs: kultura, instituts, inteligence, tolerance i tml.

2. VUORDU UN FORMU PAREIZRAKSTEIBA

2.1. Lītvuords

2.1.1. Lītvuordu izskaņu pareizraksteiba. Latgalīšu rokstu volūdā ir itaidys izskanis:
-aiņs (kulaiņs), -aine (vacaine), -aite (ziernaite), -aklys (pynaklys), -akla (vadakla),
-aļs (takaļs), -ale (gruobale), -āks (bārnāks), -āns (bruolāns), -eiba (teireiba), -eica (muoseica), -eits (bruoleits), -eite (prīdeite), -eja (Latveja), -eklis (adeklis), -ekle (lutekle), -eļs (zīmeļs), -ele (dvēsele), -ers (Deļvers), -iejs (vediejs), -ieja (nesieja), -ine (meitine), -(i)nīks (saiminīks, patmaļnīks), -(i)neica (saimineica, puorneica), -ins (riekins), -iņs (iudiņs), -iuņs
(pārkiuņs), -iune (alkiune), -ive (jaunive), -īņs (viļcīņs), -īne (tuolīne), -īts (kolupīts),
-īte (latgalīte), -yns (zūsyns), -yuns (Rušyuns), -yune (viersyune), -ols (vīsols), -ola (mosola), -ova (rīškova), -ovys (rogovys), -šona (ceļšona), -šonuos (ceļšonuos), -tivs (kuostivs), -tive (slauktive), -tova (tierguotova), -tuojs (skaiteituojs), -tuoja (skaiteituoja), -ucs (rupucs), -uks (vaiņuks), -uls (cakuls), -ule (stabule), -uļs (kukuļs), -ums (teirums),
-uojs (āduojs), -uoja (āduoja), -uons (bazneicuons), -uve (skotuve), -ūls (veitūls), -ūņs (lītūņs), -ūne (meikstūne).

Personvuordūs pīļaunama ari izskaņa -ija (Marija, Valerija).

2.1.1.1. Nu atgrīziniskūs darbeibys vuordu atvasynuotajūs lītvuordūs storp prīdiekli un sakni roksta atgrīziniskū morfemu -sa-: apsavieršona, atsavasaluošona, dasarunuošona, īsatīpšona, nūsabeišona, pasaruodeišona, puorsaiesšona, sasatikšona, aiz prīdiekļu ar iz-, aiz- roksta a (aizalīgšona, izarauduošona). Vuordā lītoj tikai vīnu atgrīziniskū morfemu (aizaklīgšona, apsarunuošona).

Pīļaunama ari lītvuordu raksteiba ar za: sazatikšona, nūzabeišona.

Nu 1. konjugacejis darbeibys vuordu, kuru saknis beidzās ar s un z, ar izskaņu -šona atvasynuotūs lītvuordus roksta itai: nesšona, vesšona, krisšona, lauzšona.

2.1.1.2. Lītvuordūs, kuri atvasynuoti nu darbeibys vuordu ar izskaņu -eit nanūteiksmē, izskanis -šona prīškā rokstoms divskaņs -ei- (peļneit – peļneišona); atvasynuojumūs ar -jums leidzskaņa -j- prīškā roksta patskani -e- (nūsacejums).

Lītvuordūs, kuri atvasynuoti nu darbeibys vuordu ar izskaņu -ēt nanūteiksmē, izskanis -šona prīškā rokstoms divskaņs -ie- (meklēt – mekliešona); divskani -ie- roksta ari atvasynuojumūs ar -jums leidzskaņa -j- prīškā (mekliejums).

Pīļaunama ari raksteiba ar -ei-: meklēt – mekleišona, slavēt – slaveišona.

2.1.2. Lītvuordu formu pareizraksteiba

2.1.2.1. Pyrmuos deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni -s, -ys, -š: golds, orklys, ceļš. Lītvuordus viejs, kars roksta ar -s.

2.1.2.2. Ūtruos deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni -s: akmiņs, bolūds, dzeļzs, pasauļs, suņs, suoļs voi golūtni -is: greislis, gruobeklis, kauslis.

2.1.2.3. Trešuos deklinacejis īpašvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni -us:
Jezus Kristus, dativā – golūtni -um: Jezum Kristum, lokativā – golūtni -ū: Jezū Kristū.

2.1.2.4. Catūrtuos deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni -a: golva, lopa. Aiz cītuo leidzskaņa vīnskaitļa genitivā, daudzskaitļa nominativā un akuzativā ir golūtne
-ys: golvys, lopys, aiz meikstynuotuo (meikstuo) leidzskaņa – golūtne -is: dalis, kuojis, vacainis.

Pīļaunama ari raksteiba ar golūtni -as: golvas, lopas.

2.1.2.5. Pīktuos deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni -e: depe, egle, zeme. Vīnskaitļa genitivā, daudzskaitļa nominativā un akuzativā ir golūtne -is: depis, eglis, zemis.

Pīļaunama ari raksteiba ar golūtni -es: depes, egles, zemes.

Vīnskaitļa dativā roksta golūtni -ei: depei, eglei, zemei, lokativā – golūtni -ē: depē, eglē, zemē.

2.1.2.6. Sastuos deklinacejis sīvīšu dzimtis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta
golūtni -s: nakts, sirds.

Vīnskaitļa dativā roksta golūtni -ei: naktei, sirdei.

Vuordus, kuru sakne beidzās ar b, m, p, v, daudzskaitļa genitivā roksta itai: dūbu, zemu, upu, viervu.

2.2. Īpašeibys vuords

2.2.1. Īpašeibys vuordu izskaņu pareizraksteiba. Latgalīšu rokstu volūdā ir itaidys
īpašeibys vuordu izskanis: -aids (cytaids), -aida (cytaida), -ains (dūbains), -aina (muolaina), -aine (calaine), -eica (meļneica), -eigs (veseleigs), -eiga (struodeiga), -eims (vāleims), -eima (tuoleima), -ejs (viersejs), -eja (suoleja), -eņš (mozeņš), -eņa (mozeņa), -iņs (muoliņs pūds), -ine (kūcine laiva), -iņka (moziņka), -iņks (moziņks), -iska (geografiska), -iskys (latgaliskys), -yska (uoryska), -iškys (meļniškys), -yns (eistyns), -ojs (sulojs), -oja (muoloja), -ons (soldons), -ona (slovona), -uots (lopuots), - uota (dyumuota).

2.3. Skaitļa vuords

2.3.1. Pamata skaitļa vuordu pareizraksteiba: vīns – vīna, div(i), diveji – divejis, treis, četri – četrys, pīci – pīcys, seši – sešys, septeni – septenis, ostoni – ostonis, deveni – devenis; desmit, četrpadsmit, pīcpadsmit, sešpadsmit, septeņpadsmit, ostoņpadsmit, deveņpadsmit, četrdesmit, sešdesmit, septeņdesmit, ostoņdesmit, deveņdesmit, symts, tyukstūša, miļjons, miļjards.

Pīļaunamys ari skaitļa vuordu formys četrupadsmit, četrudesmit.

2.3.2. Kuortys skaitļa vuordu pareizraksteiba: pyrmais – pyrmuo, ūtrais – ūtruo // ūtrei, trešais – trešuo, catūrtais – catūrtuo, pīktais – pīktuo, sastais – sastuo, septeitais – septeituo, ostoitais – ostoituo, deveitais – deveituo, dasmytais – dasmytuo, symtais – symtuo, tyukstūšais – tyukstūšuo, miļjonais – miļjonuo, miļjardais – miļjarduo.

Lītojamys ari kuortys skaitļa vuordu formys ar nanūteiktū golūtni: ūtrys – ūtra, trešs – treša, dasmyts, pīcpadsmyts, divdesmit pīkts.

2.4. Vītnīkvuords

2.4.1. Personu vītnīkvuordi: es, tu, jis – jei, mes, jius, jī – juos.

2.4.2. Atgrīziniskais vītnīkvuords: seve // sevi.

2.4.3. Pīdareibys vītnīkvuordi: muns – muna, tovs – tova, sovs – sova, munejs – muneja, tovejs – toveja, sovejs – soveja, juo – juos; myusu – myusejais, myusejuo, jiusu – jiusejais, jiusejuo.

2.4.4. Nūruodomī vītnīkvuordi: itys – itei, tys – tei, itaids – itaida, taids – taida, šys – šei, šaids – šaida. Vītnīkvuordu itys – itei, tys – tei, šys – šei daudzskaitļa dativa formys ir: itim – itom, tim – tom, šim – šom.

2.4.5. Nanūteiktī vītnīkvuordi: cyts – cyta, kaids – kaida, kurs – kura.

2.4.5.1. Škierti roksta nanūteiktūs vītnīkvuordus ar:

kas (kas naviņ, kas nabejs),

kazyn (kazyn kas, kazyn kaids – kazyn kaida, kazyn kurs – kazyn kura),

nazyn (nazyn kaids – nazyn kaida, nazyn kas, nazyn kurs – nazyn kura),

koč (koč kaids – koč kaida, koč kas, koč kurs – koč kura),

kod (kod kaids – kod kaida, kod kas, kod kurs – kod kura).

Škierti roksta ari nanūteiktūs vītnīkvuordus kaids nakaids – kaida nakaida, kas nakas, kurs nakurs – kura nakura, kaids nabejs – kaida nabejs, kurs nabejs – kura nabejs.

2.4.5.2. Kūpā roksta nanūteiktūs vītnīkvuordus ar naz-: nazkurs – nazkura, nazkurais – nazkuruo, nazkas, nazkaids – nazkaida.

2.4.6. Vaicojamī un attīksmis vītnīkvuordi: kas, kaids – kaida, kurs – kura.

2.4.7. Nūteiktī vītnīkvuordi: kotrys – kotra, pats – poša, vyss – vysa.

2.4.7.1. Škierti roksta nūteiktūs vītnīkvuordus vyss kas, kurs kotrys – kura kotra, taids pats – taida poša, taids pat – taida pat, tys pat – tei pat, tys pats – tei poša.

2.4.7.2. Kūpā roksta nūteiktūs vītnīkvuordus ar sev-: sevkurs – sevkura, sevkotrys – sevkotra.

2.4.8. Nūlīguma vītnīkvuordus roksta ar ni-: nikas, nikaids – nikaida, nivīns –
nivīna.

2.4.9. Vītnīkvuordu jis – jei, itys – itei, šys – šei, tys – tei, myusejais – myusejuo, jiusejais – jiusejuo, munejais – munejuo, sovejais – sovejuo, kurais – kuruo, sevkurais – sevkuruo, kai ari nūteiktūs vītnīkvuordu daudzskaitļa genitiva formys roksta ar -ūs: jūs, itūs, tūs, šūs, myusejūs, jiusejūs, munejūs, sovejūs, kurūs, sevkurūs.

Pīļaunama ari golūtne -ū: jū, itū, tū, šū, munejū, jiusejū, munejū, sovejū, kurū,
sevkurū.

2.5. Darbeibys vuords

2.5.1. Nanūteiksme

2.5.1.1. Teišūs darbeibys vuordu nanūteiksmē roksta golūtni -t, pīmāram, byut, īt,
runuot, atgrīziniskūs – golūtni -tīs, pīmāram, vērtīs, runuotīs, smītīs.

2.5.1.2. Ar prīdieklim atvasynuotūs darbeibys vuordūs storp prīdiekli un sakni roksta atgrīziniskū morfemu -sa-: atsagrīzt, nūsapērt, sasasukuot, aiz prīdiekļu iz-, aiz- roksta -a- (izavest, aizaklīgt).

Pīļaunama ari darbeibys vuordu raksteiba ar -za-: sazavasaluot, pazarunuot.

Vuordā lītoj tikai vīnu atgrīziniskū morfemu (aizaklīgt, apsarunuot).

2.5.1.3. Naregularī darbeibys vuordi

1. dūmu īmu asu

2. dūd ej esi

3. dūd īt ir

1. dūmam īmam asam

2. dūmat ejat asat

Pīļaunamys ari vīnskaitļa 1. personys formys dūdu, eimu, asmu, daudzskaitļa 1. personys formys dūdam, eimam, daudzskaitļa 2  personys formys dūdat, eimat, īmat, ejte.

2.5.1.4. Ūtruos konjugacejis darbeibys vuordu nanūteiksmē roksta izskanis:

-(yn)uot: staiguot, skoluot, dadzynuot;

-eit: miereit (latvīšu literarajā volūdā atbylst -īt – mērīt);

-ēt: gribēt (latvīšu literarajā volūdā atbylst -ēt – gribēt).

2.5.1.5. Trešuos konjugacejis darbeibys vuordus nanūteiksmē roksta ar izskaņom:

-eit: gaideit (latvīšu literarajā volūdā atbylst -īt – gaidīt),

-ēt: ticēt (latvīšu literarajā volūdā atbylst -ēt – ticēt).

2.5.2. Konjugacejis

2.5.2.1. Pyrmuo konjugaceja

2.5.2.1.1. Pyrmuos konjugacejis darbeibys vuordim tagadnis daudzskaitļa 1. un 2. personys golūtnis ir -am, -at (krist – kreitam, kreitat).

2.5.2.1.2. Tim darbeibys vuordim, kurim paguotnis 3. persona beidzās ar -e, paguotnis daudzskaitļa 1. un 2. personys golūtnis ir -em, -et (ceļt – cēle – cēlem – cēlet).

2.5.2.1.3. Tim darbeibys vuordim, kurim paguotnis 3. persona beidzās ar -a, paguotnis daudzskaitļa 1. un 2. personys golūtnis ir -om, -ot (augt – auga – augom – augot).

2.5.2.1.4. Daļai darbeibys vuordu vīnskaitļa 1. personā mainuos saknis beigu leidzskaņs:
d : ž (vede – vežu), t : š (mete – mešu), s : š (nese – nešu), c : č (sauce – sauču), l : ļ (cēle – cieļu).

2.5.2.1.5. Darbeibys vuordim, kurim nanūteiksmis calms beidzās ar s (nest, vest, krist) voi z (lauzt), nuokūtnis vīnskaitļa 1. personu roksta itai: nesšu, vesšu, krisšu, lauzšu, 3. personu – ness, vess, kriss, lauzs.

2.5.2.2. Ūtruo konjugaceja

2.5.2.2.1. Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -uot, -ynuot, tagadnē ir -oj-
(-ynoj-), paguotnē – -uoj- (-ynuoj-), pīmāram, skoluot – skoloju, skoluoju, dūmuot – dūmoju, dūmuoju, ratynuot – ratynoju – ratynuoju.

2.5.2.2.2. Darbeibas vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -uot, ir itaidys personu formys:

Tag. Pag. Nuok.

1. dūmoju dūmuoju dūmuošu

2. dūmoj dūmuoji dūmuosi

3. dūmoj dūmuoja dūmuos

1. dūmojam dūmuojom dūmuosim

2. dūmojat dūmuojot dūmuosit

Pīļaunamys ari tagadnis daudzskaitļa 2. personys formys ar -te (dūmojte), paguotnis formys ar -ov- (skolovu, dūmovu, ratynovu).

2.5.2.2.3. Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -eit, ir itaidys personu formys:

Tag. Pag. Nuok.

1. peļneju peļneju peļneišu

2. peļnej peļneji peļneisi

3. peļnej peļneja peļneis

1. peļnejam peļnejom peļneisim

2. peļnejat peļnejot peļneisit

Pīļaunamys ari paguotnis formys peļnieju, peļnieji, peļnēja, peļnējam, peļnējat;
nuokūtnis formys peļnēs, peļnēsim, peļnēsit.

2.5.2.2.4. Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -ēt, ir itaidys personu formys:

Tag. Pag. Nuok.

1. kaveju kavieju kaviešu

2. kavej kavieji kaviesi

3. kavej kavēja kavēs

1. kavejam kaviejom kavēsim

2. kavejat kaviejot kavēsit

Pīļaunamys ari paguotnis formys kavēja, kavējam, kavējat; nuokūtnis formys kaveišu, kaveisi.

2.5.2.2.5. Ūtruos konjugacejis darbeibys vuordim tagadnis daudzskaitļa 1. i 2. personys golūtnis ir -am, -at (staiguot – staigojam, staigojat).

2.5.2.3. Trešuo konjugaceja

2.5.2.3.1. Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -eit, ir itaidys personu formys:

Tag. Pag. Nuok.

1. losu laseju laseišu

2. losi laseji laseisi

3. losa laseja laseis

1. losom lasejom laseisim

2. losot lasejot laseisit

Pīļaunamys ari paguotnis formys lasieju, lasieji, lasēja, lasējam, lasējat; nuokūtnis formys lasēs, lasēsim, lasēsit.

2.5.2.3.2. Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -ēt, ir itaidys personu formys:

Tag. Pag. Nuok.

1. radzu redzieju redziešu

2. redzi redzieji redziesi

3. redz redzēja redzēs

1. redzim redziejom redzēsim

2. redzit redziejot redzēsit

Pīļaunamys ari paguotnis formys redzēja, redzējam, redzējat; nuokūtnis formys
redzeišu, redzeisi.

2.5.2.3.3. Darbeibys vuordim muocēt, derēt, tecēt tagadnis daudzskaitļa 1. un 2. personys golūtnis ir -am, -at (muokam, muokat), paguotnis daudzskaitļa 1. un 2. personā ir -iejom, -iejot (muociejom, deriejom, teciejom).

2.5.2.3.4. Ūtruos i trešuos konjugacejis darbeibys vuordim paguotnis daudzskaitļa
1. un 2. personys golūtnis ir -om, -ot (skoluojom, skoluojot; rakstejom, rakstejot).

2.5.2.3.5. Vysim 1., 2. i 3. konjugacejis darbeibys vuordim nuokūtnis daudzskaitļa
1. un 2. persona beidzās ar -sim, -sit (nessim, nessit; mozguosim, mozguosit; raksteisim, raksteisit).

2.5.3. Atgrīziniskī darbeibys vuordi

Vysim bezprīdiekļa atgrīziniskajim darbeibys vuordim eistineibys izteiksmē vīnkuoršajā
tagadnē, paguotnē i nuokūtnē vīnskaitļa 1. personā roksta golūtni -ūs, 2. personā – golūtni -īs.
3. personā i daudzskaitļa 1. i 2. personā golūtnis ir atškireigys: -ās, -amēs, -atēs (tag. nasās, nasamēs, nasatēs); -uos, -omēs, -otēs (tag. losuos, losomēs, losotēs; pag. vuicejuos,
vuicejomēs, vuicejotēs); -īs, -imēs, -itēs (tag. turīs, turimēs, turitēs, nuok. ruodeisīs,
ruodeisimēs, ruodeisitēs); -ēs, -emēs, -etēs (pag. vērēs, vēremēs, vēretēs).

Ar prīdiekli darynuotūs atgrīziniskūs darbeibys vuordus lūka taipat kai teišūs darbeibys vuordus.

2.5.4. Pavielis izteiksme

Pavielis izteiksmis daudzskaitļa 2. personā ir golūtne -it, -itēs: nesit!, vuicitēs! Paralelys formys ir darbeibys vuordam īt: ejte!, ejit!

Darbeibys vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -uot un -ynuot, daudzskaitļa 2. personā pīļaunamys formys ar -te: dūmojte!, mozgojte!, kavejte!

2.5.5. Vieliejuma izteiksme

Vieliejuma izteiksmē vysuos personuos teišajim darbeibys vuordim ir golūtne -tu, pīmāram, īt – ītu, runuot – runuotu, atgrīziniskajim darbeibys vuordim – golūtne -tūs, pīmāram, suoktīs – suoktūs, runuotīs – runuotūs.

Pīļaunamys ari vieliejuma izteiksmis ar atškireigom golūtnem kotrai personai: es ītum, tu ītim, jis, jei ītu, mes ītumem, jius ītumet, jī, juos ītu.

2.5.6. Atstuostejuma izteiksme

2.5.6.1. Atstuostejuma izteiksmis vīnkuoršuos tagadnis formys beidzās ar -ūt, -ūtīs: asūt, mozgojūtīs.

Atstuostejuma izteiksmē tagadnē lītojami ari tagadnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar -s, -ūte, daudzskaitlī – -ūts: ass, asūte, asūts, asūši, asūšys; soks, sokūte, sokūts, sokūši, sokūšys.

2.5.6.2. Atstuostejuma izteiksmis vīnkuoršuos nuokūtnis formys beidzās ar -šūt, -šūtīs, pīmāram, nesšūt, ceļšūt, mozguošūtīs.

Atstuostejuma izteiksmē nuokūtnē lītojami ari nuokūtnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar
-škys, -škūte, daudzskaitlī – ar -škūts, -škūši, -škūškys, pīmāram: neškys, neškūte,
neškūts; ceļškys, ceļškūte, ceļškūts, laužkys, laužkūte, laužkūts, laužkūši, laužkūšys.

2.5.7. Supins

Bez īrūbežuojuma lītoj supinu, kū roksta ar -tu, -tūs, pīmāram, (īsim) āstu, (skrīsim) mauduotūs.

2.5.8. Divdabs

2.5.8.1. Aktivī divdabi

2.5.8.1.1. Tagadnis aktivajim lūkomajim divdabim vīnskaitļa nominativā ir izskanis
-ūšs, -ūša, -ūšais, -ūšuo: dylstūšs, dylstūša, dylstūšais, dylstūšuo.

2.5.8.1.2. Paguotnis aktivajim lūkomajim divdabim vīnskaitļa nominativā ir golūtne -s un izskanis -use, -ušais, -ušuo: peļnejs, peļnejuse, peļnejušais, peļnejušuo.

Divdabim, kuri atvasynuoti nu darbeibys vuordu ar -eit nanūteiksmē, golūtnis voi
izskanis prīškā roksta -ej- (lasejs, lasejuse, lasejušais, lasejušuo). Divdabim, kuri atvasynuoti nu darbeibys vuordu ar -ēt nanūteiksmē, golūtnis voi izskanis prīškā roksta -iej- (pīredziejs, pīredziejuse, pīredziejušais, pīredziejušuo).

2.5.8.2. Pasivī divdabi

2.5.8.2.1. Tagadnes pasivajim lūkomajim divdabim ir izskanis -ams, -ama, -amais,
-amuo, -oms, -oma, -omais, -omuo.

Divdabim, kuri darynuoti nu darbeibys vuordu, kam daudzskaitļa 1. personā ir golūtne
-am voi -im, vīnskaitļa nominativā ir izskanis -ams, -ama, -amais, -amuo
(nasams, nasama, nasamais, nasamuo, radzams, radzama, radzamais,
radzamuo), divdabim, kuri darynuoti nu darbeibys vuordu, kam daudzskaitļa 1. personā ir golūtne -om, vīnskaitļa nominativā ir izskanis -oms, -oma, -omais, -omuo (gaidoms, gaidoma, gaidomais, gaidomuo).

2.5.8.2.2. Paguotnis pasivajim lūkomajim divdabim ir izskanis: -ts, -ta, -tais, -tuo (dūts, dūta, dūtais, dūtuo).

Ka darbeibys vuordam, nu kura atvasynuots divdabs, paguotnē golūtnis prīškā ir z (lauze), paguotnis pasivajim lūkomajim divdabu izskanis -ts, -ta prīškā roksta z (lauzts); ka darbeibys vuordam paguotnē ir s, d, t (plēse, gryude, syta), izskanis -ts, -ta prīškā roksta s (plāsts, gryusts, systs).

2.5.8.3. Daleji lūkomī divdabi

2.5.8.3.1. Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs divdabu izskanis rokstomys itai: -dams,
-dama, -dami, -damys, -damīs, -damuos (dareidams, dareidama, dareidami, dareidamys, dareidamīs, dareidamuos); -s, -ūte, -ūts (nass, nasūte, nasūts, nasūši, nasūšys).

Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs divdabu izskaņu -dams, -dama, -dami, -damys, -damīs,
-damuos prīškā rokstoms z, ka paguotnē golūtnis prīškā ir d, t, z (ēst – ēde, āzdams, krist – kryta, kryzdams, lauzt – lauze, lauzdams). Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs divdabu izskaņu -dams,
-dama, -dami, -damys, -damīs, -damuos prīškā rokstoms s, ka paguotnē golūtnis prīškā ir s: dzēst – dzēse, dzāsdams.

2.5.8.3.2. Lītojami ari tagadnis aktivī daleji lūkamī divdabi ar -s, -ūte, -ūts, daudzskaitlī – -ūši, -ūšys: nass, nasūte, nasūts, nasūši, nasūšys; nuokūtnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar -škys,
-škūte, -škūts, daudzskaitlī – ar -škūši, -škūšys: veškys, veškūte, veškūts, veškūši,
veškūšys.

2.6. Lūkomūs vuordu nūteiktūs formu

pareizraksteiba

2.6.1. Īpašeibys vuordu, kuortys skaitļa vuordu, vītnīkvuordu i divdabu veirīšu dzimtis vīnskaitļa nominativa golūtne ir -ais: lobais, pyrmais, munejais, kurais, plaukstūšais, paguojušais, nasamais, rokstomais, caltais, sīvīšu dzimtis vīnskaitļa nominativa golūtne ir -uo: lobuo, pyrmuo, munejuo, kuruo, plaukstūšuo, paguojušuo, nasamuo, rokstomuo, caltuo.

2.6.2. Veirīšu i sīvīšu dzimtis īpašeibys vuordam, kuortys skaitļa vuordam, vītnīkvuordam i divdabam daudzskaitļa genitiva golūtne ir -ūs: lobūs, pyrmūs, munejūs, kurūs,
plaukstūšūs, paguojušūs, nasamūs, rokstomūs, caltūs, kurūs. Ar -ūs roksta ari vītnīkvuordu daudzskaitļa genitiva formys jūs, itūs, tūs, šūs.

Pīļaunama ari golūtne -ū: lobū, pyrmū, munejū, kurū, plaukstūšū, paguojušū, nasamū, rokstomū, caltū; jū, itū, tū, šū.

2.6.3. Vīnskaitļa dativā, lokativā, daudzskaitļa dativā, instrumentalī i lokativā
nūteiktū golūtni roksta ar paplašynuojumu -aj-: lobajam, pyrmajam, lobajai, pyrmajai, lobajā, pyrmajā, lobajim, pyrmajim, lobajom, pyrmajom, lobajūs, pyrmajūs, lobajuos, pyrmajuos.

2.6.4. Veirīšu dzimtis daudzskaitļa dativa i instrumentaļa golūtne ir -im, sīvīšu dzimtis –
-om: boltajim, boltajom, vacajim, vacajom.

2.7. Apstuokļa vuords

2.7.1. Nu īpašeibys vuordu darynuotus apstuokļa vuordus roksta itai: lobs – labi, lāns – lieni, vāls – vieli; gauds – gauži, sovaids – sovaiži, drūss – drūši, gleits – gleiši, dreizs – dreiži, augsts – augši; lāts – lieši, rats – reši, smolks – smaļči, zams – zemli.

Lītojamys ari apstuokļa vuordu formys ar -ai (vālai, lātai, ratai, smolkai, zamai).

2.7.2. Ar ņ roksta apstuokļa vuordus seņ, naseņ, šudiņ, rudiņ, svīdiņ, skrītiņ, rautiņ, pyrmūdiņ, ūtardiņ, trešdiņ, catūrtdiņ, pīktdiņ, sastdiņ, svātdiņ; ar n – apstuokļa vuordus augšan, eistyn, kluotyn, nūstyn, otkon, slapyn.

2.7.3. Kūpā roksta apstuokļa vuordus ar:

aiz- : aizkam, aizkuo, aiztuo;

deļ- : deļkam, deļkuo, deļtuo;

naz- : nazcik, nazkai, nazkod, nazkur;

pa- : paceļu, pamozam, papylnam;

par- : parkū, partū.

2.7.4. Škierti roksta apstuokļa vuordus ar:

naviņ : cik naviņ, kai naviņ, kod naviņ, kur naviņ;

nabejs : cik nabejs, kai nabejs, kod nabejs, kur nabejs;

koč : koč cik, koč kai, koč kod, koč kur;

kod : kod cik, kod kai, kod kod, kod kur.

Škierti roksta ari apstuokļa vuordus kai nakai, kur nakur, kur nabejs, kod nabejs, kod nakod, škārs garum.

2.7.5. Vītys nūzeimē lītuotu apstuokļa vuordu pa prīšku roksta škierti, laika nūzeimē – kūpā, t. i., paprīšku.

2.8. Prīvuordi

Ar eisu patskani roksta prīvuordus deļ, nu, pi. Prīvuordus da, iz lītoj bez īrūbežuojuma.

Prīvuordus aiz, deļ, par kūpā ar vītnīkvuordu roksta škierti: aiz kuo (aiz tuo), deļ kuo (deļ tuo), par kū (par tū).

2.9. Saikli

Škierti rokstomi salyktī saikli deļtuo ka, partū ka, kai – tai, ni – ni, kū – tū.

Savīnuojuma saiklis i, kurs radīs nu vacuokys formys *ir, lītojams bez īrūbežuojuma.

2.10. Partikulys

Bīžuok lītojamuos partikulys roksta itai: koč, kod, viņ, naviņ, kazyn, nazyn.

Apstyprynuojuma partikula ir nui, nūlīguma partikula– nā.