• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 16. oktobra noteikumi Nr. 698 "Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.10.2007., Nr. 169 https://www.vestnesis.lv/ta/id/164934-regionalas-attistibas-un-pasvaldibu-lietu-ministrijas-nolikums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.699

Noteikumi par Madonas rajona Lubānas novada izveidošanu

Vēl šajā numurā

19.10.2007., Nr. 169

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 698

Pieņemts: 16.10.2007.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.698

Rīgā 2007.gada 16.oktobrī (prot. Nr.58 8.§)

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts attīstības un reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas jomā, pašvaldību attīstības telpiskās plānošanas, valsts investīciju un zemes politikas jomā.

2. Ministrija ir tieši pakļauta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram (turpmāk – ministrs).

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajai valsts pārvaldes iestādei – Valsts reģionālās attīstības aģentūrai.

II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence

4. Ministrijai ir šādas funkcijas:

4.1. nodrošināt valsts attīstības plānošanas procesa koordināciju, izstrādājot vienotus valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības virzienus;

4.2. izstrādāt politiku un koordinēt tās īstenošanu šādās jomās:

4.2.1. reģionālā politika;

4.2.2. telpiskās plānošanas politika;

4.2.3. valsts investīciju politika;

4.2.4. zemes politika;

4.2.5. pašvaldību sistēmas attīstības politika;

4.3. koordinēt pašvaldību reformas ieviešanu un pārraudzīt likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi pašvaldību darbības jomā;

4.4. izstrādāt likumu un citus normatīvo aktu projektus, kā arī organizēt un koordinēt normatīvo aktu īstenošanu ministrijas kompetences jomās;

4.5. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus:

5.1. valsts attīstības plānošanas un koordinācijas jomā:

5.1.1. nodrošina Valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (ietverot nacionālo plānojumu) izstrādi;

5.1.2. nodrošina Nacionālā attīstības plāna izstrādi un ieviešanas uzraudzību;

5.1.3. nodrošina valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības prioritāšu savstarpējo sasaisti, sekmējot attīstības plānošanas procesa vienotību;

5.1.4. nodrošina Nacionālās attīstības padomes darbību;

5.1.5. koordinē stratēģiskās plānošanas sistēmas izveidi un ieviešanu reģionālajā un vietējā pārvaldes līmenī;

5.1.6. izstrādā un ievieš valsts attīstības pētniecības koordinācijas sistēmu;

5.2. reģionālās politikas un telpiskās plānošanas politikas jomā:

5.2.1. izstrādā reģionālās attīstības plānošanas dokumentus un koordinē to ieviešanu;

5.2.2. izstrādā priekšnoteikumus plānošanas reģionu statusa un lomas nostiprināšanai valsts attīstības plānošanas un attiecīgo politiku īstenošanas procesā;

5.2.3. izveido un uztur reģionālā un vietējā pārvaldes līmeņa plānošanas dokumentu datubāzi un arhīvu;

5.2.4. izvērtē plānošanas reģionu, rajonu pašvaldību teritorijas plānojumu un attīstības programmu atbilstību nacionālajam plānojumam un citiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem;

5.2.5. metodiski vada, pārrauga un koordinē plānošanas reģionu, rajonu pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un attīstības programmu izstrādi;

5.2.6. nodrošina Nacionālās reģionālās attīstības padomes darbību un veic tās sekretariāta funkcijas;

5.2.7. nodrošina reģionālās attīstības atbalsta pasākumu izstrādi, uzraudzību un ietekmes novērtēšanu;

5.2.8. piedalās reģionālās attīstības pasākumu un teritoriālās sadarbības atbalsta pasākumu ierosināšanā, vadībā un koordinācijā:

5.2.8.1. nodrošina Eiropas Savienības PHARE starpvalstu (starpvaldību) sadarbības programmas, Ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas programmas, kā arī reģionālās attīstības jomā izstrādāto divpusējo sadarbības programmu koordinēšanu, programmēšanu, ieviešanu un uzraudzību;

5.2.8.2. piedalās 2004.–2006.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā un nodrošina pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas funkciju izpildi;

5.2.8.3. piedalās 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu vadībā, nodrošina ministrijas atbildībā esošo struktūrfondu ieviešanas sistēmas izveidi un starpniekinstitūcijas funkciju izpildi;

5.2.8.4. veic nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas Eiropas Savienības iniciatīvas INTERREG ieviešanā;

5.2.8.5. veic nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu politikas izstrādē un koordinēšanā atbilstoši 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām;

5.2.8.6. nodrošina vadošās, sertificējošās un revīzijas iestādes funkcijas pārrobežu sadarbības programmā Latvija–Lietuva un vadošās iestādes funkcijas pārrobežu sadarbības programmā Latvija–Igaunija–Krievija Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros;

5.2.9. nodrošina ainavu plānošanas politikas pamatnostādņu izstrādi;

5.2.10. nodrošina ainavu plānošanas politikas īstenošanas koordināciju;

5.3. izveido vienotu un koordinētu valsts investīciju plānošanas un uzraudzības sistēmu, nodrošinot koordinētu valsts un pašvaldību investīciju plānošanu un uzraudzību;

5.4. izstrādā zemes politikas un pārvaldības sistēmas modeli un koordinē tā ieviešanu un īstenošanu;

5.5. pašvaldību sistēmas attīstības politikas jomā, pašvaldību darbības pārraudzības un reformas jomā:

5.5.1. izstrādā vienotu pašvaldību attīstības stratēģiju un koordinē tās ieviešanu;

5.5.2. organizē pašvaldību reformas ieviešanu;

5.5.3. pārrauga pašvaldību darbības likumību atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei;

5.5.4. koordinē pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveidi;

5.5.5. nodrošina Administratīvi teritoriālās reformas padomes darbību;

5.6. nodrošina pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstības koordināciju saskaņā ar valsts iedzīvotāju interesēm.

6. Ministrija atbilstoši kompetencei:

6.1. sniedz atzinumus par citu valsts tiešās pārvaldes iestāžu un atvasināto publisko personu izstrādātajiem tiesību aktu un plānošanas dokumentu projektiem;

6.2. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod pārvaldes lēmumus;

6.3. informē sabiedrību par valsts politiku ministrijas kompetencē esošajās jomās un konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, kā arī veicina sociālā dialoga attīstību politikas veidošanā un īstenošanā;

6.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;

6.5. sniedz tiešās pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām metodisku palīdzību ministrijas darbības jomās;

6.6. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšliku­mus par nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta, lai īstenotu normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzētos pasākumus, kā arī veiktu ministrijas un tās padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes funkcijas;

6.7. nodrošina Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu slēgšanu un izpildi;

6.8. pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās.

7. Ministrijai ir šādas tiesības:

7.1. pieprasīt un saņemt no iestādēm un publiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei ziņas, statistisko un citu informāciju un dokumentus;

7.2. iesaistīt politikas jautājumu risināšanā   ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;

7.3. izdot ministrijas padotībā esošajai valsts pārvaldes iestādei saistošus tiesību aktus, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

7.4. piedalīties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos un koordinēt starptautisko sadarbību ministrijas kompetencē esošajos jautājumos;

7.5. piedalīties pašvaldību sadarbības organizāciju, arī starpvalstu (starpvaldību) sadarbības organizāciju darbā;

7.6. novērtēt iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt finanšu, kvalitātes, izpildes novērtējuma un citus auditus ministrijas padotībā esošajā valsts pārvaldes iestādē;

7.7. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence

8. Ministrijas darbu vada ministrs.

9. Ministrs:

9.1. ir atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību;

9.2. nosaka ministrijas darbības stratēģiju;

9.3. atbilstoši kompetencei un saskaņā ar attiecīgu pilnvarojumu paraksta starpvalstu (starpvaldību) sadarbības līgumus;

9.4. iesaka Ministru prezidentam apstiprināšanai ministrijas parlamentārā sekretāra kandidatūru, nosaka parlamentārā sekretāra uzdevumus, kā arī pieprasa viņa atkāpšanos no amata;

9.5. pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes vadītāju, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.6. atbilstoši likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei pārrauga un kontrolē ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes darbību vai minētajiem uzdevumiem pilnvaro ministrijas amatpersonu;

9.7. saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” pilda Ministru kabineta pilnvarotā ministra funkcijas;

9.8. uz savu pilnvaru laiku slēdz darba līgumus ar konsultatīvajām amatpersonām vai darbiniekiem;

9.9. izdod ministrijas, kā arī – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes ierēdņiem un darbiniekiem saistošus rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus par ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem;

9.10. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

10. Parlamentārais sekretārs:

10.1. piedalās Saeimas un tās komisiju darbā;

10.2. ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumprojektu virzību Saeimā un tās komisijās;

10.3. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

11. Valsts sekretārs:

11.1. vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību, ja notiek ministrijas politiskās vadības maiņa;

11.2. atbilstoši kompetencei bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

11.3. izdod rīkojumus ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

11.4. atbilstoši kompetencei ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus ministrijas ierēdņiem un darbiniekiem;

11.5. apstiprina ministrijas centrālā aparāta amatu sarakstu atbilstoši valsts budžetā ministrijai noteiktajam darba samaksas fondam;

11.6. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus un pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus, kuri strādā uz darba līguma pamata, kā arī atbilstoši kompetencei slēdz citus līgumus;

11.7. nodrošina ministrijas darbību atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem;

11.8. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka funkcijas un viņam pakļautās ministrijas struktūrvienības un to kompetenci nosaka ministrijas reglamentā.

13. Ministrijā ir departamenti un to nodaļas, kā arī patstāvīgās nodaļas. Departamentus un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs.

14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekiem saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

15. Departamenta darbu vada departamenta direktors. Departamenta direktora kompetenci nosaka attiecīgā departamenta reglamentā un direktora amata aprakstā.

16. Patstāvīgās nodaļas darbu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītāja kompetenci nosaka attiecīgās nodaļas reglamentā un vadītāja amata aprakstā.

17. Lai izskatītu ministrijas kompetencē esošos jautājumus, ministrs vai valsts sekretārs var ministrijā izveidot padomes, komisijas un citas konsultatīvās un metodiskās institūcijas, iesaistot tajās citu iestāžu pilnvarotus pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Minēto institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par ministrijas darbību

18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu prettiesiskos lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

20. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. Citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai amatpersonu faktisko rīcību privātpersona apstrīd valsts sekretāram, ja likumos vai Ministru kabineta normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

21. Ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par valsts attīstības plānošanas, reģionālās politikas, valsts investīciju politikas, zemes politikas, telpiskās plānošanas politikas, pašvaldību sistēmas attīstības politikas, pašvaldību reformas un pašvaldību darbības pārraudzības īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī sagatavo gada publisko pārskatu par valsts attīstības plānošanas, reģionālās, valsts investīciju, zemes un telpiskās plānošanas politikas īstenošanu un pašvaldību attīstības un darbības pārraudzības īstenošanu.

22. Valsts sekretārs ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par darbību ministrijas kompetences jomās.

23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par valsts attīstības plānošanas, reģionālās politikas, valsts investīciju politikas, zemes politikas, telpiskās plānošanas politikas, pašvaldību sistēmas attīstības politikas, pašvaldību reformas un pašvaldību darbības pārraudzības īstenošanu, kā arī par ministrijas vai tās padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes darbību.

V. Noslēguma jautājums

24. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 4.februāra noteikumus Nr.56 “Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 21.nr.; 2005, 164.nr.; 2007, 5.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vietā – kultūras ministre H.Demakova

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 20.oktobri.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!