Rīgā 2007.gada 16.oktobrī (prot. Nr.58 23.§)
2.1. dzīvnieku saslimšanu vai dzīvniekiem, kas rada aizdomas par inficēšanos ar govju enzootiskās leikozes vīrusu;
2.2. konstatētiem jaunveidojumiem dzīvnieka limfmezglos vai citos organisma audos.
5.1. dzīvniekus aizliegts pārvietot no novietnes teritorijas, izņemot gadījumu, ja ar Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarota veterinārārsta (turpmāk - pilnvarots veterinārārsts) vai Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas (turpmāk - dienesta amatpersona) rakstisku atļauju tos nosūta uz kautuvi tūlītējai nokaušanai;
5.2. govju enzootiskās leikozes skartās (inficētās) novietnes dzīvniekiem aizliegts nonākt kontaktā ar dzīvniekiem no citas novietnes;
5.3. ar govju enzootisko leikozi slimo dzīvnieku pienu iznīcina vai pēc termiskas apstrādes, kas garantē govju enzootiskās leikozes ierosinātāja iznīcināšanu, izbaro novietnē esošajiem dzīvniekiem;
5.4. veselo dzīvnieku pienu nosūta piena pārstrādes uzņēmumam, kur to termiski apstrādā, izmantojot metodes, kas garantē govju enzootiskās leikozes ierosinātāja iznīcināšanu;
5.5. nekavējoties ziņo dienesta pilnvarotajam veterinārārstam par visiem dzīvniekiem, kuri ir miruši vai kurus nokauj govju enzootiskās leikozes apkarošanas pasākumu laikā.
6.1. dzīvnieku barības ražošanai vai pārstrādei dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmumā, ja ir veikti pasākumi, kas nodrošina govju enzootiskās leikozes ierosinātāja tālāku neizplatīšanos, un novērsts dzīvnieku inficēšanās risks;
6.2. pārtikas produktu ražošanai, ja veterinārās ekspertīzes laikā nav konstatētas izmaiņas audos, kuru dēļ ir aizliegta gaļas tālāka pārstrāde. Pārtikas produktu iegūšanai izmanto tikai termiski apstrādātu gaļu, kas nodrošina govju enzootiskās leikozes ierosinātāja iznīcināšanu.
10.1. ar govju enzootisko leikozi slimu dzīvnieku un tā pēcnācēju nosūta nokaušanai ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas no pilnvarotā veterinārārsta vai dienesta amatpersonas par to, ka novietnē esošajam dzīvniekam laboratoriskajos izmeklējumos ir konstatēta govju enzootiskā leikoze;
10.2. ar govju enzootisko leikozi slimu dzīvnieku nosūta nokaušanai pēc šo noteikumu 7.punktā minētā ieraksta izdarīšanas liellopa pasē;
10.3. ar govju enzootisko leikozi slimā dzīvnieka pēcnācēju nosūta nokaušanai pēc ieraksta izdarīšanas liellopa pasē par to, ka šis dzīvnieks tiek nokauts govju enzootiskās leikozes apkarošanas ietvaros;
10.4. pēc dzīvnieku nosūtīšanas nokaušanai pārējiem dzīvniekiem novietnē veic seroloģiskās pārbaudes saskaņā ar šo noteikumu 16. vai 17.punktā minētajām prasībām, līdz laboratoriskajos izmeklējumos konstatē, ka govju enzootiskā leikoze ir apkarota, un novietnei tiek piešķirts no govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvas novietnes statuss;
10.5. ganāmpulka atjaunošanai izmanto dzīvniekus, kuri iegūti novietnēs, kas ir oficiāli brīvas no govju enzootiskās leikozes.
13.1. pēdējo 24 mēnešu laikā novietnē nevienam dzīvniekam klīniski nav konstatēta saslimšana ar govju enzootisko leikozi un šajā laikposmā laboratorisko izmeklējumu rezultāti par saslimšanu ir negatīvi. Visi dzīvnieki, kas ir vecāki par 24 mēnešiem, divas reizes 12 mēnešu laikā ar intervālu, ne mazāku par četriem mēnešiem, laboratoriski izmeklēti un iegūtie rezultāti ir negatīvi;
13.2. novietne atrodas valstī vai tās administratīvajā teritorijā, kura ir oficiāli brīva no govju enzootiskās leikozes, un visās novietnēs šajā teritorijā pēdējo 24 mēnešu laikā nevienam dzīvniekam klīniski vai laboratoriski nav konstatēta saslimšana ar govju enzootisko leikozi.
14.1. pēdējo 24 mēnešu laikā novietnē nevienam dzīvniekam klīniski nav konstatēta saslimšana ar govju enzootisko leikozi un šajā laikposmā laboratorisko izmeklējumu rezultāti par saslimšanu ar govju enzootisko leikozi ir negatīvi;
14.2. dzīvniekus ieved no novietnes, kas ir oficiāli brīva no govju enzootiskās leikozes;
14.3. visus dzīvniekus, kas sasnieguši 24 mēnešu vecumu, ar triju gadu intervālu laboratoriski izmeklē govju enzootiskās leikozes noteikšanai un iegūtie izmeklējumu rezultāti ir negatīvi. Laboratoriskos izmeklējumus govju enzootiskās leikozes ierosinātāja atklāšanai veic, izmantojot imūnās difūzijas reakciju agara gēlā, antigēna standartizācijas metodi vai imunofermentatīvās analīzes metodi;
14.4. audzēšanai paredzētus dzīvniekus importē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām to nagaiņu sugu dzīvnieku apritei, kurus importē vai ved tranzītā caur Latvijas Republiku no trešajām valstīm (valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis).
15.1. klīnisko vai laboratorisko izmeklējumu rezultāti liecina par dzīvnieku saslimšanu ar govju enzootisko leikozi vai ir aizdomas, ka dzīvnieki ir slimi;
15.2. netiek izpildīta kāda no šo noteikumu 14.punktā minētajām prasībām.
16.1. pozitīvi reaģējošo dzīvnieku, kā arī tā pēcnācēju, ja tas ir jaunāks par 12 mēnešiem, nosūta tūlītējai nokaušanai;
16.2. trīs mēnešus pēc slimā dzīvnieka un tā pēcnācēja nokaušanas visus novietnē atlikušos dzīvniekus, kas vecāki par 12 mēnešiem, seroloģiski izmeklē. Novietnē nav govju enzootiskās leikozes un novietne tiek uzskatīta par drošu, ja vismaz divas reizes ar četru mēnešu intervālu 12 mēnešu laikā seroloģiskajās pārbaudēs ir iegūti negatīvi rezultāti;
16.3. Pārtikas un veterinārais dienests organizē epizootoloģiskos pētījumus, lai atklātu iespējamās inficētās novietnes, kurās esošie dzīvnieki ir kontaktējušies ar slimo dzīvnieku, un tajās uzsāk seroloģisko izmeklēšanu saskaņā ar šo noteikumu 16.2.apakšpunktā minētajām prasībām.
17.1. pozitīvi reaģējošos dzīvniekus un to pēcnācējus, ja tie ir jaunāki par 12 mēnešiem, nosūta tūlītējai nokaušanai;
17.2. pēc slimo dzīvnieku nokaušanas pārējos dzīvniekus, kas vecāki par 12 mēnešiem, seroloģiski izmeklē. Novietnē nav govju enzootiskās leikozes un novietne tiek uzskatīta par drošu, ja vismaz divas reizes ar četru mēnešu intervālu 12 mēnešu laikā seroloģiskajās pārbaudēs ir iegūti negatīvi rezultāti;
17.3. visus citus dzīvniekus pēc identifikācijas atstāj novietnē līdz 24 mēnešu vecuma sasniegšanai. Pēc minētā vecuma sasniegšanas dzīvniekus laboratoriski izmeklē saskaņā ar šo noteikumu 14.3.apakšpunktā minētajām metodēm, izņemot gadījumu, ja dzīvniekus ar dienesta amatpersonas atļauju nosūta nekavējošai nokaušanai;
17.4. Pārtikas un veterinārais dienests organizē epizootoloģiskos pētījumus, lai atklātu iespējamās inficētās novietnes, kurās esošie dzīvnieki ir kontaktējušies ar slimajiem dzīvniekiem, un tajās uzsāk seroloģisko izmeklēšanu saskaņā ar šo noteikumu 17.2.apakšpunktā minētajām prasībām.
1) Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā;
2) Padomes 1977.gada 17.maija Direktīvas 77/391/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus liellopu brucelozes, tuberkulozes un leikozes izskaušanai;
3) Padomes 1977.gada 13.decembra Direktīvas 78/52/EEK, kas ievieš Kopienas kritērijus valstu plāniem liellopu brucelozes, tuberkulozes un enzootiskās leikozes paātrinātai izskaušanai.
Zemkopības ministra vietā - labklājības ministre D.Staķe