Pēc Ministru kabineta 19. oktobra sēdes

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa un finansu ministra Edmunda Krastiņa atbildes, skaidrojumi, komentāri

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

— Sākšu ar konsultatīvās padomes ārējo ekonomisko jautājumu koordinēšanai nolikumu un padomes izveidi. Šī padome tūlīt tiks arī izveidota, jo padomes personāla sastāvu pēc saskaņošanas ar ekonomikas ministru apstiprina ārlietu ministrs, tas ir piektais nolikuma punkts. Es gaidīt negaidīšu, viss ir apmēram skaidrs, sastāvs izriet no 3. nolikuma punkta. Padomes sastāvā ir iekļauti pa trim pārstāvjiem no Ārlietu un Ekonomikas ministrijas un pa diviem no Finansu, Satiksmes, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un tā tālāk. Jūs ar šo nolikumu varat iepazīties.

Galvenais uzdevums, kādēļ tika izveidota konsultatīvā padome ārējās ekonomikas politikas koordinācijas jautājumos, ir tas, ka nepieciešams izveidot kopīgu Latvijas ārējās ekonomikas politiku. Līdz šim mums, kā jūs labi zināt, ir bijušas problēmas šajos jautājumos. Un otrs uzdevums ir šo jautājumu koordinācija. Kā tas viss kopumā izskatās? Šajā shēmā ir visi tie mūsu pārstāvji, kas strādā ārzemēs.

Lielākā problēma līdz šim bijusi tā, ka ārvalstu pārstāvji ir sūtījuši mums informāciju, bet informācija ne vienmēr precīzi nonākusi — kas nav vēlējušies, tie to ir saņēmuši — un otrādi. Nav strādājusi arī atgriezeniskā saikne. Taču tagad būs īpaši izveidota institūcija, kuras uzdevums būs gan panākt vienotu politiku, ko izstrādās Ekonomikas ministrija, un tad atbilstoši mūsu interesēm redzēt šo vienoto ekonomisko politiku ārpus Latvijas. Mēs par šo jautājumu ļoti nopietni diskutējām Ministru kabineta komitejā, un šodien apstiprinājām bez diskusijām, jo visiem ir skaidrs, ka šāda institūcija ir vajadzīga. Nopietnākais varbūt ir rast sapratni starp Ekonomikas un Ārlietu ministriju, bet, tā kā nolikumā ir paredzētas manas konsultācijas ar ekonomikas ministru, pirms es pieņemu kādu lēmumu, un mums ar Makarova kungu šajā jautājumā ir pilnīga sapratne, tad šeit varētu būt tikai pozitīvs rezultāts. Kad šī valdība veidojās, tad Valdības deklarācijā viena no nopietnām organizatoriskajām lietām bija kārtības ieviešana ekonomikas politikas koordinācijā, un šis jau ir funkcionāls rezultāts. Mēs ceram, ka konsultatīvā padome darbosies un mums nevajadzēs to atkal pārveidot. Domāts tika pietiekami ilgi, un cerēsim, ka padome darbosies tā, kā esam to iecerējuši.

Šodien būtisks jautājums — Latvijas Republikas iestāšanās ES sarunu delegācijas nolikuma apstiprināšana un arī šīs delegācijas sastāvs. Man pašam tas bija ļoti svarīgs. Tika apstiprināts nolikums un apstiprināta delegācija šīm sarunām, un es kā ārlietu ministrs esmu šīs delegācijas vadītājs. Sarunu vadītājs ir Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ķestera kungs, sarunu vadītāja vietnieki ir Krama kungs no Zemkopības ministrijas, parlamentārais sekretārs, Piebalga kungs, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Latvijas Republikas pārstāvniecības ES vadītājs, un Stiprā kungs, Ārlietu ministrijas iestāšanās ES sarunu sagatavošanas grupas vadītājs. Vēl šeit ir pārstāvji no tām nozarēm, kurām būs jādod vislielākais ieguldījums šajās sarunās.

Man ir skaidrs, ka šīs sarunas, kuras būs Latvijai un visām citām valstīm, tai skaitā arī pirmās grupas valstīm, būs daudz sarežģītākas, daudz grūtākas un daudz nopietnākas nekā tās, kuras bija tā sauktās pirmās grupas valstīm. Arī pirmās grupas valstis otrreiz būs spiestas to darīt daudz nopietnāk, jo nostādne ir tāda, ka visas šīs sadaļas ir vēlreiz jāatver arī pirmā viļņa valstīm. Motivācija ir ļoti vienkārša, un es negribētu teikt, ka tas ir iegansts vai iemesls, bet — uz ko lika uzsvaru Prodi kungs savā runā? Ātruma palielināšana, kvalitātes palielināšana. Tātad šī kvalitātes palielināšana nozīmē to, ka acīmredzot dažas lietas vajadzēs pārskatīt. Komisijas loma pieaugs, un tas nozīmē, ka Komisija noteiks, kad šīs sadaļas slēgt un kad tās atvērt, kaut gan sarunas reāli notiks ar dalībvalstu starpvaldību delegāciju.

Taču komisijas ietekme pieaugs, tas ir skaidrs. Igauņi pateica ļoti vienkārši, stingri un, manā uztverē, ļoti pareizi: viņiem ES jautājumi vairs nav ārpolitikas jautājumi, tie jau ir iekšpolitikas jautājumi. Šajā sakarībā es viņus varētu tikai citēt. Jo šodien, pēc Briseles, to man apstiprināja arī Grieķijas alternatīvais ārlietu ministrs, ar ko es tikos: ka visas valstis, tiekoties Somijā, pozitīvi par šādu modeli izteikušās. Tā ka ir lielas iespējas, ka šis modelis tiks pieņemts, un svarīgi būs, kā mēs šeit uz vietas spēsim darboties, lai pēc tam sarunu procesā spētu saskaņoti rīkoties. Tas nozīmē, ka šai delegācijai, atsevišķiem cilvēkiem būs jāveido atsevišķas grupas, kas strādās ar noteiktiem jautājumiem. Sākumā mēs varētu runāt par astoņām sadaļām — rūpniecības politika, mazie un vidējie uzņēmumi, zinātne un pētniecība, izglītība un mācības, telekomunikācijas un informācijas terminoloģija, kultūra un audiovizuālo pakalpojumu politika, vēl divi varētu būt ārējās ekonomikas attiecības un kopējā ārējā un drošības politika. Ar to mēs varētu sākt. Bet man liekas, ka principā mums vajadzētu būt gataviem jau janvārī uz kādām piecpadsmit sadaļām. Kādēļ šāds skaitlis? Tas apmēram ir tas skaitlis, par cik sadaļām šobrīd ir runājušas pirmās grupas valstis. Tas nozīmē, ka par šīm sadaļām valdībā būs jāspriež un jāsaprot, kādas ir mūsu intereses. Jo sarunu delegācijai, protams, būs jārunā. Tur būs zināma stīvēšanās. Tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka, stīvējoties sarunās ar ES, vienīgā iespēja virzīties uz priekšu ir — uztvert ES kā partneri.

Mums jābūt skaidrībā, ko mēs gribam, jo kaut kur vienmēr tiks atļauti pārejas periodi, kaut kur, bet to nebūs daudz. Latvijas priekšrocība ir tā, ka mums nav nevienas vietas, kur mēs neko nevaram darīt. Varbūt ekoloģijā mēs nevaram paspēt. Pārējās lietās mēs varam runāt, piekāpties, piekrist. Delegācija ir izveidota, nolikumā formulēts ne tikai delegācijas sastāvs, bet arī tās uzdevumi, un man bija liels prieks, ka Ministru kabinets bez nopietnām diskusijām pieņēma šīs divas lietas. Ir svarīgi, ka panākts konsenss, jo, ja šeit nebūs konsensa, tad es nezinu, kā mēs varam virzīties uz priekšu.

Varbūt varu nedaudz papildināt par delegācijas sastāvu. Delegācijas locekļu vidū ir izmaiņas, Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes vietā ir nākusi viņas vietniece Vasaraudzes kundze. Ziņu aģentūras šodien nedaudz pasteidzās un izziņoja iepriekšējo sastāvu, tādēļ ir būtiski, lai šī neprecizitāte tiktu labota. Finansu ministrijas izvēle mainījās, jo Vasaraudzes kundze tieši atbild par ES lietām. Mūsu prasība bija viena — dodiet mums cilvēku, kuram ir vislielākās tiesības, vislielākās pilnvaras un iespējas darboties. Te nevar darboties formāli. Ja būs kāda sfēra, kurā konkrēts cilvēks nebūs pārstāvēts, mēs viņus pieaicināsim uz jautājumu apspriešanas laiku, tā ir arī noteikts nolikumā.

 

Sekoja žurnālistu jautājumi:

— Vai ir zināms, cik izmaksās konsultatīvās padomes ārējo ekonomisko jautājumu risināšanai izveidošana?

I.Bērziņš:

— Pagaidām šādu aprēķinu nav, bet, kā jūs redzat, tie cilvēki, kas padomē iesaistīti, nav izdomāti un kaut kādi speciāli jauni darbinieki. Padomes izveidošana izmaksās, bet tas neizmaksās... varu teikt tā, ka Finansu ministrija neiebilda pret šādas institūcijas izveidošanu, un tas jau runā pats par sevi. Jo tā tiek veidota uz tiem resursiem, kas mums šobrīd ir. Protams, viss maksā, teiksim, elektrība un tā tālāk, visur varam atrast kādu skaitli. Bet tas nesaimnieciskums, kas bija līdz šim, šī nesaskaņotība mūsu valstij noteikti izmaksā daudzreiz dārgāk.

— Vai tiks nodrošināta informācijas atgriezeniskā saite?

I.Bērziņš:

— Šīs padomes uzdevums būs koordinēt informācijas izplatību. Bet ir jau lietas, ko nevar novērst ar vienas institūcijas izveidi. Par to pašu Latvijas tēla veidošanu. Pie mums brauc biznesa cilvēki, viņi tiekas, un jūs paši zināt, kā nu kurā vietā viņiem iet un kā viņi tiek uzņemti arī valsts institūcijās. Un, ja pēc tam cilvēkam, kurš šeit ieradies un kurš pārliecināts, ka viņa naudu šeit gaida, rodas iespaids, ka no viņa kratās vaļā, tad par kādu prestižu mēs šeit varam runāt?... Protams, šī institūcija nevarēs stāvēt katram klāt, kas ar kādu tiekas, bet informācijas ziņā koordinācija noteikti tiks sakārtota.

— Jautājums par delegāciju sarunām ar ES. Jūs minējāt, ka tiks pieaicināti pašvaldību un pašpārvalžu cilvēki, asociāciju speciālisti...

I.Bērziņš:

— Ir divi varianti. Pašlaik mūsu izveidotā delegācija ir mazāka tikai par Polijas izveidoto delegāciju skaita ziņā. Pārējiem bija mazākas delegācijas. Mēs esam oficiāli ierakstījuši, ka mēs pieaicinām šos cilvēkus, kuri sarunās ir vajadzīgi. Piemēram, delegācijas sastāvā nav arī Kultūras ministrijas. Vai tas nozīmē, ka mēs neinteresējamies par kultūru? Pētersones kundze pati piekrita, ka tajā brīdī, kad būs jārunā par divām svarīgām sadaļām par kultūru, mēs kultūras sistēmas cilvēkus sarunās pieaicināsim. Viņi vienkārši netiek iekļauti sarakstā, jo tad šis saraksts būtu bezgalīgs un delegācija vienkārši nevarētu strādāt.

— Vai jums ir skaidrs, kurus speciālistus jūs pieaicināsit, lai neradītu muļķīgu un nevajadzīgu aizdomu gaisotni?

I.Bērziņš:

— Jāiet soli pa solim. Mēs nevaram darīt otro lietu, pirms nav izdarīta pirmā. Pirmā bija delegācijas nolikums un pati delegācija. Tas ir izdarīts. Un šobrīd jau strādāsim pie grupu izveidošanas, tur tad arī vienosies, kurus cilvēkus konkrēti sarunās pieaicināt. Šīm grupām arī būs atbildība, lai nerastos jūsu minētā aizdomu gaisotne. Vienmēr būs neapmierinātie. Lai arī cik korekti delegācija rīkosies, visiem pa prātam nekad izdarīt nevarēs. Bet — kopīgi jāvienojas un jāaizstāv kopīgās valsts intereses.

— Par koordinācijas padomi ārējo ekonomisko jautājumu risināšanai. Kuri jautājumi tiks apspriesti un atrisināti vistuvākajā laikā?

I.Bērziņš:

— Problēma, kas, es ceru, tiks atrisināta vispirms, ir koordinācijas jautājumi. Ekonomikas ministrija apkopos mūsu valsts intereses katrā valstī. Precīzi tām un atbilstoši izstrādātajai darbības shēmai tiks virzīta informācijas plūsma. Un tas ir pirmais, kas tiks izdarīts. Tas ir ļoti būtiski — sakārtot informācijas plūsmu, jo tas uztrauc cilvēkus gan Latvijā, gan tos, kas strādā ārvalstu pārstāvniecībās. Lai katra uzņēmēja intereses nonāktu tur, kur tām jānonāk, lai precīza būtu informācijas nokļūšana no valsts institūcijām un lai ir nodrošināta atbilde arī tajā gadījumā, ja neko nevar izdarīt. Ka, piemēram, tādā un tādā valstī nepērk mūsu šprotes, kaut vai tāda informācija. Lai netiktu traucēti vēstnieki, bet informācija būtu iegūstama un cilvēki zinātu, kur to var izdarīt. Un tad jau var runāt par ekonomikas labumiem, kas jau ir otrais solis.

 

Tad runāja

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš:

— Šodien Ministru kabinets apstiprināja kontrabandas apkarošanas centra nolikumu, kā arī noteica tā darbības uzsākšanu šā gada 1. novembrī. Jaunizveidotais centrs aizstās pašlaik pastāvošo kontrabandas apkarošanas koordinēšanas centru, jo tā darbības laikā tika atklātas vairākas nepilnības. Centra direktors būs arī Muitas pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks, un tajā darbosies Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki no Finansu policijas, Muitas pārvaldes pretkontrabandas vienības darbinieki, kā arī Valsts policijas un Drošības policijas darbinieki, kā arī cilvēki no robežsardzes, kas arī paliks attiecīgo iestāžu darbinieki, lai varētu veikt operatīvo pirmstiesas izmeklēšanu savā iestādē. Tiks izveidotas dažādas darba grupas, kas specializēsies atšķirīgu kontrabandas veidu izmeklēšanā. Tiks izveidota arī uzraudzības padome, kas kontrolēs centra darbību. Tajā darbosies finansu ministrs, iekšlietu ministrs un ģenerālprokurors. Ģenerālprokuratūra paralēli minētajam centram izveidos speciālu prokuratūru, kas nodarbosies ar kontrabandas lietu izmeklēšanu. Visas šīs pārmaiņas ir veiktas tādēļ, lai vieglāk un efektīvāk varētu koordinēt kontrabandas apkarošanu — no lietas ierosināšanas līdz tās novešanai līdz galam.

 

Sekoja žurnālistu jautājumi:

— Cik varētu izmaksāt visas šīs reorganizācijas, ieskaitot speciālas prokuratūras izveidi?

E.Krastiņš:

— Prokuratūras izveide notiks Ģenerālprokuratūrai paredzētā budžeta ietvaros, tātad tiks izvēlēti prokurori, kas specializēsies tieši ar kontrabandu saistītos noziegumos. Kontrabandas apkarošanas centra darbinieki saņems algu savās iestādēs, bet telpu iekārtošanai un darbības uzsākšanai šim gadam ir atvēlēti 65 000 latu.

— Kas būs centra direktors?

E.Krastiņš:

— Tas būs zināms nākamnedēļ.

Rūta Bierande, Rūta Kesnere,

"LV" redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā