Ministru kabineta rīkojums Nr.652

Rīgā 2007.gada 18.oktobrī (prot. Nr.55 72.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tenisa centrs “Lielupe”” kapitāla daļas

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis:

1.1. Zigmāra Priedes 2006.gada 29.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.1.363);

1.2. Jāņa Krūmiņa 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.1.508);

1.3. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.3.34).

2. Zigmārs Priede, Jānis Krūmiņš un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” ierosina privatizēt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Tenisa centrs “Lielupe””.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tenisa centrs “Lielupe”” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 1995.gada 12.jūlijā reģistrēta Uzņēmumu reģistrā ar Nr.000303077 un, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 8.septembra rīkojumu Nr.603 “Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts tenisa centrs “Lielupe”” pārveidošanu par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Tenisa centrs “Lielupe”””, pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003030774 (juridiskā adrese – Jūrmala, O.Kalpaka prospekts 16, LV-2010). Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 46034 lati, vienas kapitāla daļas nominālvērtība – viens lats. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 11.jūnija rīkojumu Nr.395 “Par valsts kapitāla daļas turētāju bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Valsts tenisa centrs “Lielupe””” valstij piederošo kapitāla daļu turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija;

3.2. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 6.punktu un otro daļu publiska persona komercdarbību var veikt nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu;

3.3. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 19.panta trešo daļu kapitāla daļu turētāja pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana;

3.4. saskaņā ar Sporta likuma 5.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē. Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.–2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 “Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2009.gadam”), kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā “Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.433 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam”) ir identificēta būtiska problēma, kura nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti, nepietiekams sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 “Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam”) ir norādīts, ka nepieciešams attīstīt sporta bāzes;

3.5. saskaņā ar 2006.gada 16.maija valsts mantas pārvaldīšanas līgumu, kas noslēgts starp kapitālsabiedrību un Izglītības un zinātnes ministriju, kapitālsabiedrībai ir deleģēts pienākums uzturēt valstij piederošo nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16 (kadastra Nr. 1300 004 5718) (turpmāk – valsts īpašuma objekts), atbilstoši starp­tautisko sporta veidu federāciju prasībām, lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām sporta spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem, kā arī citām starptautiskajām sacensībām tenisā. Valsts īpašuma objekts sastāv no zemesgabala 50953 m² platībā un 16 būvēm. Saskaņā ar statūtiem kapitālsabiedrības mērķis ir organizēt sporta pasākumus un sekmēt tenisa, kā arī citu sporta veidu attīstību, nodrošinot sportistiem apstākļus, kas atbilst starptautisko sporta veidu federāciju prasībām un noteikumiem;

3.6. kapitālsabiedrība, pārvaldot valsts īpašuma objektu, nodrošina tā uzturēšanu un attīstību atbilstoši prasībām, kādas izvirza valsts īpašuma objektam piešķirtais Latvijas Nacionālās sporta bāzes statuss. Kapitālsabiedrība atbilstoši sabiedrības interesēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu sporta jomā saskaņā ar galveno darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriju – apstākļu nodrošināšana starptautiska mēroga sporta sacensību rīkošanai, Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskajām sacensībām;

3.7.  valsts īpašuma objekta pārvaldīšanai un attīstībai atbilstoši Starptautiskās Tenisa federācijas prasībām no 2001.gada līdz 2006.gadam kapitālsabiedrībai no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem ir piešķirti 291000 latu;

3.8. kapitālsabiedrībai valsts īpašuma objekta pārvaldīšanai 2007.gadā no valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakš­programmas 09.04.00 “Sporta būves” piešķirti 40000 latu, savukārt projekta “Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tenisa centrs “Lielupe”” būvju rekonstrukcija” priekšizpētes un skiču projekta izstrādei piešķirti 57230 latu;

3.9. saskaņā ar Sporta likuma 1.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas). Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu sporta bāzēm, kuras atbilst starp­tautisko sporta federāciju prasībām un kurās regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu, savukārt nacionālās sporta bāzes statusu nosaka speciāls likums;

3.10. saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” (turpmāk – Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 3.apakš­punktu valsts tenisa centram “Lielupe” ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, lai saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta bāzēm. Arī likuma “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” 6.panta 3.punktā noteikts, ka valsts tenisa centram “Lielupe” ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Minētajā likumā norādīta arī valsts tenisa centra “Lielupe” adrese – Jūrmalā, O.Kalpaka prospektā 16;

3.11. Augstākās Padomes lēmumā ir ierakstīts konkrētās kapitāl­sabiedrības nosaukums (firma), nevis nosaukts konkrēts nekustamais īpašums. Ņemot vērā Sporta likuma 1.panta 1.punktu un 12.pantu, kā arī ievērojot Augstākās Padomes lēmuma 1.punktā noteikto, ka nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko sporta federāciju prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas, kā arī to, ka minētais lēmums tiek pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, un radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskajām sacensībām, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam, ar sistēmisko un teleoloģisko metodi interpretējot minētās tiesību normas, secināms, ka likumdevēja griba bija nacionālās sporta bāzes statusu piešķirt sporta bāzei kā konkrētam nekustamajam īpašumam (to kopumam). Ievērojot to, ka likumdevējs Augstākās Padomes lēmumā ir minējis konkrētas kapitālsabiedrības nosaukumu, kā arī to, ka likuma “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” 6.panta 3.punktā minēta konkrēta adrese, kura sakrīt ar kapitālsabiedrības juridisko un faktisko adresi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam interpretējot minētās tiesību normas un piemērojot sistēmisko interpretācijas metodi, secināms, ka likumdevējs ir vēlējies aizsargāt ne tikai nacionālo sporta bāzi kā nekustamo īpašumu, bet arī kapitālsabiedrību;

3.12. saskaņā ar Augstākās Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome. Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdē tika pieņemts lēmums neatbalstīt valsts īpašuma objekta privatizācijas pieteikumus (prot. Nr.7  7.2.§);

3.13. valsts īpašuma objektu izmanto valsts izlases (pieaugušie) un jauniešu izlases dalībnieki visās vecuma grupās, lai sagatavotos startiem dažāda līmeņa sporta sacensībās, kā arī dažādu valsts un starp­tautiska mēroga sporta sacensību rīkošanai. Gadā vidēji notiek 35 dažāda mēroga sacensības (vidēji 110 sacensību dienas gadā, tai skaitā 3–4 starptautiskie turnīri, vidēji divas Latvijas jaunatnes meistarsacīkstes vai čempionāti mēnesī, vidēji divi turnīri mēnesī starp dažādiem tenisa klubiem, dažādi bērnu un jauniešu turnīri). 2006.gadā valsts īpašuma objektā ir notikušas Latvijas Republikas meistarsacīkstes un čempionāti (15), starptautiskie turnīri (3), dažādi turnīri bērniem un amatieriem (18). Plānots, ka 2007.gadā valsts īpašuma objektā notiks vismaz 26 dažāda līmeņa sacensības, tai skaitā Latvijas Republikas meistarsacīkstes un čempionāti (6), starptautiskās sacensības (5) un dažādi turnīri bērniem un amatieriem (15);

3.14. valsts īpašuma objektu izglītības programmu īstenošanai izmanto Izglītības un zinātnes ministrijas Specializētā tenisa sporta skola (70 audzēkņiem), Jūrmalas pilsētas pašvaldības izglītības iestāde “Zaigas Jansones-Ivanovas tenisa skola” (65 audzēkņiem) un Rīgas pilsētas pašvaldības pamatskola “Rīdze” (20 audzēkņiem);

3.15. valsts īpašuma objektu nodarbībām tenisā izmanto arī citi interesenti, kopskaitā līdz 350 pastāvīgiem apmeklētājiem, tai skaitā 210 bērni un jaunieši.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam – ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā ietvertajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot Zigmāra Priedes, Jāņa Krūmiņa un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā minēto privatizācijas ierosinātāju tiesisko interešu ierobežojums.

6. Kapitālsabiedrības privatizācijas rezultātā netiktu saglabāta valsts kontrole pār valsts īpašuma objekta turpmāku pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tādējādi apdraudot gan valsts īpašuma objekta izmantošanu un pieejamību visām sabiedrības grupām, gan kapitālsabiedrības statūtos noteikto mērķu sasniegšanu un valsts funkciju īstenošanu sporta nozarē.

7. Līdz ar to secināms, ka kapitālsabiedrības privatizācija neatbilst valsts un sabiedrības interesēm un, noraidot privatizācijas ierosinājumu, tiktu ievērots samērīguma princips, un sasniegts valsts un sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis, kā arī saglabāta valsts kontrole pār valsts īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, nodrošinot valsts īpašuma objekta apsaimniekošanā augstas kvalitātes standartu un iespēju valsts īpašuma objektu arī turpmāk izmantot valsts sporta politikas īstenošanai.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt Zigmāra Priedes, Jāņa Krūmiņa un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai kapitālsabiedrību, jo tā nepieciešama valsts pārvaldes funkciju veikšanai sporta politikas jomā.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6,
LV-1010) mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža