Valsts sekretāru sanāksmē 2007.gada18.oktobrī

AM: Par Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas finansēšanu un izmaksu sadali

18.oktobrī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas vienošanās par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas gaisa telpas patrulēšanas finansēšanu un izmaksu sadali grozījumu”.

Šā gada 14.septembrī Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās laikā Kuresārē, Igaunijā, tika panākta vienošanās par NATO īstenoto Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas jauno finansēšanu un izmaksu sadali starp Baltijas valstīm.

Vienošanās grozījumā tiek paredzēta kārtība, kādā Baltijas valstis segs izdevumus par NATO spēku izvietošanu Lietuvā no 2008.gada 1.janvāra. Šīs kārtības pamatnosacījums paredz fiksētās naudas summas iemaksu 100 000 eiro apmērā uzņemošajai valstij NATO spēku uzturēšanai par vienu mēnesi. NATO spēku uzturēšana gadā izmaksā 1 200 000 eiro, šī summa tiek dalīta starp visām trim Baltijas valstīm vienādā apmērā, proti, 400 000 eiro gadā. Summa aprēķināta, ņemot vērā NATO spēku personāla skaitu un vidējo cenu par viesnīcu Šauļos, Lietuvā.

Apmaksu paredzēts veikt no Aizsardzības ministrijas 2008.gada budžeta līdzekļiem.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā

Lai precizētu līgumcenu slieksni, no kura piemērojams iepirkumu procedūru regulējums, Valsts sekretāru sanāksmē 18.oktobrī tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Publisko iepirkumu likumā.

Paredzēts, ka iepirkumiem līdz 10 000 latu nebūs noteikts nekāds regulējums, jo grozījumi paredz izslēgt no likuma normu, kas uzdod MK pilnvarojumu izstrādāt kārtību, kādā tiek veikti iepirkumi, kuru līgumcena ir mazāka par 10 000 latu. Tāpat izmaiņas likumā paredzēs paaugstināt līgumcenu slieksni būvdarbiem līdz 50 000 latu (piegādēm un pakalpojumiem saglabājot slieksni 10 000 latu apmērā). Ja pasūtītājs būs komercsabiedrības, regulējums visiem iepirkumiem tiks piemērots no 50 000 latu.

Likumā tiks ieviests jauns iepirkuma procedūras veids – konkursa dialogs. Tā mērķis ir izstrādāt vienu vai vairākus prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus (ar pašu piegādātāju palīdzību, kas ir galvenā atšķirība no pārējiem iepirkuma procedūru veidiem), uz kuru pamata atlasītos kandidātus uzaicina iesniegt piedāvājumus. Pasūtītājs būs tiesīgs piemērot konkursa dialogu vienīgi noteiktos izņēmumu gadījumos, turklāt par šīs procedūras piemērošanu katrā konkrētā gadījumā lems Ministru kabinets. Jautājums par konkursa dialoga ieviešanu Latvijā ir kļuvis aktuāls arī tādēļ, ka bez šādas procedūras esamības nav iespējams noslēgt līgumus par publisko un privāto partnerību.

Likumprojekts paredz izslēgt no Publisko iepirkumu likuma vairākas normas, kas ir pretrunā ES tiesību regulējumam. Piemēram, tiks izslēgtas normas, kas kā vienu no vērtēšanas kritērijiem nosaka vidējās darba devēja sociālās iemaksas apmēru. ES direktīva skaidri norāda, ka vērtēšanas kritēriji var būt vienīgi tie, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, savukārt Eiropas Kopienu tiesas spriedumi sniedz sīkāku skaidrojumu par saistību ar līguma priekšmetu. Līdz ar to ir nepārprotami secināms, ka pašlaik Publisko iepirkumu likumā ietvertais regulējums neatbilst ES tiesībām.

Grozījumu projekts vēl jāizskata Ministru kabinetā, un par tā pieņemšanu lems Saeima.

FM: Par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību

Valsts sekretāru sanāksmē 18.oktobrī tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. MK noteikumos arīdzan plānots iestrādāt de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugus. 

De minimis ir Eiropas Komisijas noteikts minimālā apjoma atbalsta jēdziens, kas nosaka, ka atbalsta projekti par mazām summām, kuriem faktiski nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, netiek pakļauti vispārējām komercdarbības atbalsta kontroles prasībām.

Tā kā ir mainījies Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktais deleģējums izdot MK noteikumus, Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunu MK noteikumu projektu, tajā iestrādājot Eiropas Komisijas regulas nosacījumus par nacionālo mehānismu de minimis piešķiršanai, kā arī minimālā atbalsta apjoma palielinājumu līdz 200 000 eiro (autotransporta nozarē – 100 000 eiro).

Noteikumu projekts paredzēs, ka komercsabiedrībai, kura vēlas saņemt de minimis atbalstu, būs jāsniedz gan pieteikumi atbalsta saņemšanai, gan uzskaites veidlapas par komercsabiedrības kārtējā gadā un iepriekšējos divos kalendārajos gados saņemto de minimis atbalstu. Tas būs jādara, lai pārliecinātos, ka plānotā atbalsta dēļ netiks pārsniegts noteiktais pieļaujamais de minimis atbalsta apmērs.

MK noteikumos iestrādāti divu veidlapu paraugi:

• uzskaites veidlapa par saņemto de minimis atbalstu;

• uzskaites veidlapa jauna de minimis atbalsta piešķiršanai.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem “De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība, de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugi”, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2003.gada 17.jūnija MK noteikumi Nr.314 “Minimālā atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība un minimālā atbalsta uzskaites veidlapu paraugi”.

FM: Par nodokļu konvenciju ar Bosniju un Hercegovinu

Ceturtdien, 18.oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās tika izsludināts projekts līgumam starp Latvijas Republikas valdību un Bosnijas un Hercegovinas valdību par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Šis līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Bosnijā un Hercegovinā, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas sāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 57 valstīm. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 55 valstīm (to vidū arī līgums ar Bosniju un Hercegovinu), no kurām 47 ir parakstītas, un ir sākta 43 konvenciju piemērošana.

Līguma projekts vispirms ir jāapstiprina valdībai, bet pēc tā parakstīšanas to iesniegs apstiprināšanai Saeimā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par Profesiju klasifikatora papildināšanu

Lai papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju standartiem, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru. Šie grozījumi 18.oktobrī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Profesiju klasifikatorā iekļautas jaunas profesijas pašvaldību, farmācijas un reliģijas jomā. Tā, piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām kā garīgās aprūpes dienesta vadītājs, profesionālais veselības aprūpes kapelāns, zāļu reģistrācijas vadītājs, farmaceitisko produktu speciālists, interneta portāla redaktors, sabiedriskā transporta organizators u.c.

Kopš šā gada 1.septembra Profesiju klasifikatora daļa ir arī profesiju standarti, tāpēc tos turpmāk iekļaus klasifikatorā. To paredz pērn septembrī apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā. Patlaban atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumam Profesiju klasifikatorā tiks iekļauti profesiju standarti šādām profesijām: loģistikas darbinieks, sociālais audzinātājs un metālapstrādes tehnoloģisko līniju operators.

Tie nosaka attiecīgajai profesijai atbilstošus profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī to izpildei nepieciešamās zināšanas un prasmes. Minētie standarti iekļauti jaunā pielikumā un grupēti pa Profesiju klasifikatora pamatgrupām.

Kopumā noteikumos ir apkopoti priekšlikumi, kas LM iesniegti līdz 2007.gada 1.oktobrim.

Profesiju klasifikatorā profesijas pēc starptautiski atzītiem kodiem ir klasificētas deviņās pamatgrupās, balstoties uz profesiju profesionālās kvalifikācijas līmeni (teorētisko un praktisko sagatavotību, kas ļauj veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu). Šobrīd klasifikatorā ietverts vairāk nekā 4000 profesiju.

Profesiju klasifikators tiek aktualizēts pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Priekšlikumus klasifikatora aktualizēšanai juridiskas personas var iesniegt LM. Pēc to saņemšanas ministrija sagatavo grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru, kurus iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz katra gada 1.jūlijam un 1.decembrim.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par meliorācijas kadastra dokumentu uzskaiti

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.629 “Meliorācijas kadastra noteikumi””, ko 18.oktobrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi normatīvajā aktā izstrādāti, lai uzlabotu MK noteikumu “Meliorācijas kadastra noteikumi” darbības efektivitāti attiecībā uz meliorācijas kadastru, kā arī elektroniskās meliorācijas kadastra datu bāzes izveidi un ieviešanu.

Projekts precizē nepieciešamos dokumentus, kas nepieciešami meliorācijas kadastra uzturēšanai. Paredzēts, ka atbilstoši šiem precizējumiem Lauku atbalsta dienests izdarīs izmaiņas meliorācijas kadastrā. Projekts precizē kārtību datu kopsavilkuma iesniegšanai par valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām.

Normatīvā akta projektā noteikti meliorācijas sistēmas reģistrēšanas ierosināšanai iesniedzamie dokumenti un institūcijas, kurās šie dokumenti iesniedzami gadījumos, ja meliorācijas sistēma nav reģistrēta meliorācijas kadastrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Tāpat paredzēts, ka meliorācijas sistēmu tehniskos projektus vai ieceres tehnisko dokumentāciju, kā arī meliorācijas sistēmu norakstīšanas dokumentāciju pievienos un glabās meliorācijas kadastra lietā. Projektā arī precizēti meliorācijas sistēmu galvenie rādītāji, kā arī meliorācijas kadastra plānos lietojamie apzīmējumi, piemēram, ūdens līmeņa regulēšanas būvēm meniķiem, kritņiem, straujtekām, hidrometriskām ierīcēm u.c.

Izvērtējot meliorācijas kadastra izveides kapacitāti, ierosinās, ka elektroniskās meliorācijas kadastra datu bāzes ieviešanas termiņš ir 2009.gada 31.decembris.

Grozījumi Meliorācijas kadastra noteikumos stāsies spēkā pēc to izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa