Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1993.gada 21.aprīļa sēdes stenogramma Rīta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.10.2007., Nr. 171 (3747) https://vestnesis.lv/ta/id/165121

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

1993.gada 21.aprīļa sēdes stenogramma
Vakara sēdē

Vēl šajā numurā

24.10.2007., Nr. 171 (3747)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1993.gada 21.aprīļa sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim plenārsēdi! Saskaņā ar apstiprināto darba kārtību pirmais ir lēmuma projekts par maksimālo valsts iekšējo un ārējo parādu.

Lūdzu, Endziņa kungs, acīmredzot par procedūru, un pēc tam – Felsa kungs.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā būtu liels lūgums apsvērt jautājumu par 26. un 27.darba kārtības punkta, tas ir, par Civillikuma ģimenes tiesību daļas izskatīšanu šodien. Varbūt lūgtu paredzēt noteiktu laiku pulksten 17.00. Tā kā mēs izbeidzam darbu, mums būtu jāpabeidz darbs arī pie Civillikuma, jo tas saistās ne tikai ar šīs daļas atjaunošanu, tas saistās ar nepieciešamību izdarīt grozījumus Civilprocesa kodeksā un ar veselu virkni vēl tīri praktisku jautājumu, kas ir jāatrisina, lai Civillikums varētu sākt darboties pilnā apjomā.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, atgriezīsimies pie šā jautājuma pulksten trijos atkarībā no tā, kā virzīsies mūsu darba kārtība. Bet pulksten piecos skatīt to nevarēs, jo mēs klausāmies Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju. Divpadsmitos?

A.Endziņš: Divpadsmitos ir Vēlēšanu komisijas atskaite.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Pilnīgi pareizi, pulksten 12.00: Varbūt atgriezīsimies pie šā jautājuma par pārcelšanu uz pulksten trijiem, bet tad jums jāsazinās ar ziņotājiem, ar referentiem.

A.Endziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Labi. Paldies. Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Es par darba kārtību. 21.aprīļa apstiprinātās darba kārtības 2.punkts ir likums “Par cukuru” otrajā lasījumā. Lūdzu, bez ironijas! Man būtu lūgums sakarā ar to, ka ziņotājam ir šodien jāpiedalās valdības sēdē, un sakarā ar to, ka šis likums būtu ļoti nepieciešams jau zināmas skaidrības ieviešanā šinī sējas periodā, šodien to kā otro arī izskatīt pēc šā pirmā darba kārtības punkta. Es lūgtu par to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi, mums ir nobalsota darba kārtība un mēs skatīsim pēc kārtas. Es arī Endziņa kunga jautājumu nelieku uz balsošanu tādēļ, ka darba kārtība ir apstiprināta.

Lūdzu, Silāra kungs! Jā, godātie kolēģi, otrais mikrofons, kā informēja tehniskais dienests, acīmredzot ir bojāts.

I.Silārs: Es arī protestēju pret šādu kārtību. Galu galā vakar no rīta mēs izdiskutējām, kā kur pārcelt, kā samainīt ar vietām, un apstiprinājām galīgi, tā ka šodien es protestēju pret tādu darba kārtības izmaiņu izdarīšanu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ja strādāsim organizēti un operatīvi, paspēsim visu.

Lūdzu, Ozola kungs, tribīnē! Centīsimies bez liekvārdības, un tad mums lieta ies ātrāk. Lūdzu.

I.Ozols: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Jums tiek piedāvāts neliels valdības iesniegts Augstākās padomes lēmuma projekts “Par maksimālā valsts ārējā un iekšējā parāda apstiprināšanu”. Šeit faktiski ir tikai četri skaitļi. Varbūt īsu komentāru.

Visi šie skaitļi ir noteikti atbilstoši saskaņotam valdības ekonomiskās politikas memorandam ar Starptautisko valūtas fondu. Mēs esam saņēmuši Budžeta komisijā papildu informāciju par šāda apstiprināta iekšējā un ārējā parāda atmaksas dinamiku pa gadiem līdz 2000.gadam. Visi atmaksas termiņi un atmaksājamās summas, kuras ir kārtējā gadā jāatmaksā, ir reālas. Problemātisks ir 2000.gads, kad jāatmaksā Eiropas Kopienas kredīti. Bet tas jau ir jautājums, ko mēs vakar klausījāmies valdības ziņojumā, par ko mums jādiskutē atsevišķi. Tas man būtu viss par šo informāciju.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Ozola kungam? Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Man ir jautājums par valsts iekšējo parādu. Kas paredzēts šīs summas sastāvā, kā šis parāds veidosies – 7,88 miljardi Latvijas rubļu?

I.Ozols: Šis parāds var veidoties tikai ar augstākā likumdevēja atbalstu, jo mēs izdarām labojumus budžetā, lai gan mums ar likuma normu nav noteikts, ka valdībai būtu jāpieprasa iepriekš mūsu piekrišana šī iekšējā parāda veidošanai. Un mums jau ir konkrēts precedents, ka pagājušajā gadā valdība izdarīja iekšējo aizņēmumu 12 miljonu dolāru apmērā, kā jūs zināt. Mēs pēc tam to faktiski akceptējām ar savu balsojumu par budžetu vai izmaiņām budžetā.

E.Krastiņš: Jūs mani, Ozola kungs, laikam nesapratāt. Es jautāju, kas ir konkrēti paredzēts, kādā veidā un kādas summas sastādīs šos 7,88 miljardus? Vai tur ir ieskaitīti iekšā šie 12 miljoni dolāru, ko valdība joprojām ir parādā tiem uzņēmumiem, no kā tā aizņēmās? Vai tur ir iekšā tas parāds, kas it kā oficiāli nav atzīts, bet ko kāds ir parādā Latvijas iedzīvotājiem par viņu noguldījumiem Krājbankā? Vai tur ir iekšā tas parāds, ko valsts uzņēmums “Latvijas nafta” ir parādā? Tie ir trīs miljardi rubļu neatmaksātā kredīta. Kādas summas veidos šo valsts parādu, kādas summas ir ņemtas vērā, sastādot šo kopējo skaitli?

I.Ozols: Nedaudz es atļaušos, Krastiņa kungs, precizēt. 12 miljonu dolāru iekšējais parāds, ko pagājušajā gadā valdība aizņēmās, nav šodien 12 miljoni, bet tas ir atmaksāts vairāk nekā 50 procentiem šo valsts uzņēmumu, jo pagājušā gada decembrī jau bija pirmās atmaksas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, attiecībā uz Latvijas Krājbankas parādu Latvijas iedzīvotājiem. Tas nav valsts parāds, tas ir Krājbankas parāds. Valsts nav uzņēmusies garantijas par šiem 4,5 miljardiem. Tā ir Krājbankas problēma kā tāda. Pārējie, kas ir valdības garantētie aizņēmumi, ir iekšā šajā summā – 7 miljardi 880 miljoni.

E.Krastiņš: Tad otrs jautājums. Ja tāda ir attieksme, tad kādu jūs, Ozola kungs, paredzat nākamā gada situāciju siltumapgādē Latvijā, gāzes apgādē, jo skaidrs, ka bankas vairs nekādus aizdevumus šeit nedos, kamēr valsts nebūs nokārtojusi un atrisinājusi iepriekšējo aizņēmumu problēmu, tas ir, trīs miljardi par gāzi un vēl apmēram divi miljardi par siltumapgādi. Kopā pieci miljardi. Tāpēc es jums konkrēti uzdodu jautājumu, vai šie pieci miljardi ir paredzēti? Vai ir garantijas vai atbalsts šo kredītu atdošanai, jo pašlaik tie nav atdoti?

I.Ozols: Jā, tie nav atdoti, bet šā mūsu lēmuma pamattēze ir noteikt maksimālos griestus, kurus valdība nav tiesīga pārsniegt. Un tā ir Starptautiskā valūtas fonda prasība, lai ierobežotu iekšējā parāda neierobežotu augšanu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Nav. Paldies Ozola kungam. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nevēlas un nav pierakstījies. Paldies. Ozola kungs, ko jūs domājat par balsošanu?

I.Ozols: Es lūgtu iekļaut otrdien obligātajā balsošanas laikā pulksten 13.00.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums par Konvenciju kodolnegadījumu operatīvai izziņošanai.

Batarevska kungs, lūdzu!

O.Batarevskis: Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir 438.dokuments. Nepieciešamība pēc šā dokumenta radās sakarā ar to, ka 1992.gada 10.novembrī mēs pieņēmām lēmumu par pievienošanos Konvencijai par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu un Konvencijai par palīdzību kodolnegadījumu vai radiācijas avārijas situācijā. Līdz ar to, lai nokārtotu formalitātes ar pievienošanos šai konvencijai, mums ir nepieciešams noteikt institūciju, kas ir atbildīga par šo kontroli un kas darbosies saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem. Tādēļ ir radies šis lēmuma projekts. Es lūdzu par to balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumi? Jautājumu nav. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Izteikties par motivāciju? Nē. Lūdzu, Batarevska kungs, priekšlikumi nākotnei.

O.Batarevskis: Balsot balsošanas laikā.

Priekšsēdētājs: Otrdien?

O.Batarevskis: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums ir par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu otrajā lasījumā.

Silāra kungs, lūdzu tribīnē!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Tātad likumu mēs apskatām otrajā lasījumā. Lūdzu paņemt 421.dokumentu un 434.dokumentu. Tas ir ar iesniegtajiem labojumiem, daļēji pieņemtajiem vai noraidītajiem. Kopš pirmā lasījuma te tas ir vienkārši sakārtots. Jēdziens “Ministru padome” ir aizvietots ar “valdību”, jo drīz vien mums tādas Ministru padomes vairs nebūs, tāpat “aizsardzības spēki” atbilstoši citiem likumiem ir “nacionālie bruņotie spēki”. Respektīvi, ir izdarīti saskaņojumi ar jau spēkā esošajiem likumiem par valsts aizsardzību. Tādēļ pašreiz nekādu konceptuālu labojumu nav, par visiem trim tika nobalsots pirmajā lasījumā. Par ko nobalsojām, tas arī ir šeit. Tā ka aicinu vienkārši izteikties un izskatīt atbilstoši otrā lasījuma pieņemšanas kārtībai pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, tātad mēs izskatām pa pantiem?

I.Silārs: Jā, pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Ja deputātiem būs kādi iebildumi... Līdz 18.pantam mums pagaidām rakstisku priekšlikumu nav.

I.Silārs: Taisnība.

Priekšsēdētājs: Tātad, godātie kolēģi, vai kādam no deputātiem ir papildinājumi, priekšlikumi, izmaiņas, no 1. līdz 17.pantam ieskaitot, par šo likumprojektu? Jo rakstiski priekšlikumi ir, sākot ar 18.pantu. Lucāna kungs par šo? Nē. Lūdzu, ja kāds no deputātiem nedaudz vēlāk ieraudzīs, tad atgriezīsimies katrā ziņā...

I.Silārs: Jā, protams.

Priekšsēdētājs: Nav nekādu problēmu. Tātad 18.panta labojums.

I.Silārs: 18.pantam ir Ēlerta kunga iesniegtais labojums, ko komisija ir noraidījusi.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Tātad būtībā šeit iznāk Aizsardzības ministrijas finansēšana, kas neapšaubāmi ir no valsts budžeta caur to pašu... Tātad no tā paša valsts un pašvaldības budžeta, bet caur pavisam citām sadaļām no tiem līdzekļiem, kas ir piešķirti iestādēm, kurās strādā iesaukšanas un ārstu komisijas locekļi pastāvīgā darbā. Vai tas ir taisnīgi? Es domāju, ka nav.

I.Silārs: Es saprotu jūsu domas, bet gribu paskaidrot. Ikvienā valstī aizsardzības spēku uzturēšana ir visu budžeta iestāžu, visu uzņēmumu, ne tikai budžeta iestāžu, visu uzņēmumu, visu pilsoņu pienākums. Un mēs nevaram izvairīties no tā, mēs nedrīkstam izvairīties no tā. Šeit es gribu kā piemēru minēt Demokrātiskās iniciatīvas centra partijas programmu, kurā viņi skaidri, gaiši un visiem saprotami raksta – likvidēt bruņotos spēkus. Viņi pasaka to skaidri. Ja mēs gribam aplinkus izdarīt to pašu, mēs esam vēl negodīgāki nekā viņi.

I.Ēlerts: Es gribētu aicināt godīgi finansēt tik, cik deputāti budžetā nolemj. Un es šeit gribu pacelt pavisam citu problēmu. Diemžēl Latvijas armija pārmanto un šeit ievieš padomju armijas tradīcijas. Un tas ir pats briesmīgākais. Nebūt te nav briesmīgākais tas, ka Latvijas zaldāti lamājas pa krieviski, ka prieks. Tas nebūtu tas briesmīgākais. Bet ir tā nelaime, ka visas šīs padomju tradīcijas – tātad garās apmācības, nepamatoti izšķērdētais laiks kā apmācībās, tā komisijās, nepietiekami organizētais darbs – tiks veicinātas, ja būs šādas normas. Ja armijai, aizsardzības spēkiem būs jāiztiek ar to budžetu, kas viņiem ir iedalīts ar budžeta likumu, būs viss šis darbs koncentrēts. Arī tur būs zudumi, jo diemžēl armiju baro, teiksim, pēc normām. Ja kaut kas ir lieks vai kā tur, racionālu izmantošanu diezgan grūti panākt. Te ir daudz problēmas jau iekšienē, bet nedosim vēl iespēju...

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, neatklāsim debates!

I.Ēlerts: Nu, debates ir par pantu...

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu.

I.Ēlerts: ... un par likuma normu. Es atvainojos, es ceru, ka es cienījamos deputātus neesmu pārāk aizkavējis. Es ļoti atvainojos.

Priekšsēdētājs: Jūs uzstājat, ka jābalso? Paldies. Jundža kungs, tad – Krastiņa kungs.

T.Jundzis, aizsardzības ministrs: Cienījamie kolēģi, es domāju, ka Silāra kungs ļoti izsmeļoši un pamatoti argumentēja iebildumus pret piedāvāto redakciju. Es domāju, ka, protams, gan Silāra kungam, gan daudziem klātesošajiem un arī man ir visai grūti strīdēties ar tādas partijas pārstāvi, kura praktiski ir pret jebkuru aizsardzības un bruņoto formējumu veidošanu.

Es palūgtu gan replikas pie mikrofona atstāt.

Ir grūti strīdēties vai iebilst cilvēkiem, kuri ir vispār pret jebkuru bruņoto spēku pastāvēšanu mūsu valstī un pret tās aizsardzību principā. Bet te arī jāatzīmē, ka tas ir kārtējais gadījums, ka mēs visu, kas mums liekas nepieņemams, tūlīt “pabāžam apakšā”. Tā tas bija padomju laikā. Un beigu beigās varētu secināt no Ēlerta kunga teiktā, ka arī tikai padomju laikā un tikai padomju valstī bija armija un ka nevienā no 190 pasaules valstīm vairs armijas nav. Apmēram tāds ir secinājums, ja Ēlerta kungs var apgalvot, kā viņš teica, ka tikai padomju laikā bija šāds dienesta ilgums. Tas būs vēl nākamajos pantos. Es argumentēšu, ka tikai padomju laikā divus gadus dienēja un ka nevienā pasaules valstī tā nav un ka tikai padomju laikā aizsardzību finansēja no budžeta, no visas valsts budžeta līdzekļiem, ne tikai no ministrijas.

Tad es gribu pateikt Ēlerta kungam, ka viņš kļūdās vai vienkārši speciāli dezinformē klātesošos deputātus. Es gribētu aicināt Ēlerta kungu aizbraukt varbūt uz Zviedriju, uz Norvēģiju, iepazīties, ko nozīmē totālās aizsardzības sistēma, iepazīties, kādā veidā visa valsts, jebkura struktūra, ieskaitot pašvaldības, būtībā finansē aizsardzību. Kā Silāra kungs teica, ka tas nav Aizsardzības ministrijas galvenais uzdevums. Es teiktu tāpat. Varētu aizbraukt uz Šveici paskatīties, kur obligātā dienesta kopgarums ir visā periodā, līdz cilvēki sasniedz 45 gadu vecumu, gandrīz četri gadi. Un tur firmas, turklāt privātās firmas to skaitā, tiem, kuri uz vairākiem mēnešiem tiek atbrīvoti no darba (uz diviem mēnešiem ik pa diviem gadiem), šiem iesauktajiem pilnībā saglabā darba algu uz firmas rēķina. Tātad pat ne valsts struktūras, bet arī firmas ar šīm lietām nodarbojas.

Un visbeidzot es gribētu atgādināt Ēlerta kungam, ka būtībā šobrīd situācija ir tieši pretēja tam, kā viņš apgalvoja, ka nebūtu citām struktūrām jāfinansē Aizsardzības ministrija. Es gribu teikt, ka šodien jau ir tāds aizspriedums, ka Aizsardzības ministrija finansē Labklājības ministriju, kad par aizsardzības budžeta līdzekļiem mēs jauniesaucamajiem labojam zobus, ārstējam viņus slimnīcās, kas maksā tūkstošus, kā jūs saprotat. Un visbeidzot nodarbojamies ar robežu atjaunošanu. Tas prasa 36 miljonus tikai šajā gadā, kuru mums, protams, nav tādā daudzumā. Bet tas viss ir aizsardzības budžetā. Un es nedomāju, ka tas ir Aizsardzības ministrijas uzdevums.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs un pēc tam – Laķa kungs. Arī otrais mikrofons darbojas tagad.

E.Krastiņš: Es, bez šaubām, labprāt aizbrauktu uz Šveici, Norvēģiju un Zviedriju, bet man tādas iespējas nav. Tāpēc es te pagaidām gribētu aicināt no Latvijas viedokļa un budžeta veidošanas principiem izvērtēt šo lietu. Šinī likumā ir paredzēts uzlikt jeb turpināt, ka pašvaldības pilda likumā noteiktas funkcijas. Likums “Par budžeta tiesībām” paredz, ka, uzliekot pašvaldībām kādas noteiktas funkcijas, budžetā jāparedz arī attiecīgs finansējums. Tad man, Silāra kungs, jautājums. Kāds finansējums ir paredzēts un kādi normatīvi ir paredzēti, aprēķinot pašvaldību budžetus? Ņemot vērā, ka mums ir ļoti centralizēta budžeta sastādīšanas kārtība.

I.Silārs: Es varu jums atbildēt, ka jau spēkā esošais likums “Par obligāto dienestu” paredz šo normu. Šeit nekas nav mainīts. Izejot no šā spēkā esošā likuma, priekšā liktais ir tā paša turpinājums.

E.Krastiņš: Silāra kungs, atbildiet, lūdzu, uz manu jautājumu! Kādi ir normatīvi un cik lielas summas ir ierēķinātas pašvaldību budžetos šo uzdevumu pildīšanai?

I.Silārs: Nevaru to atbildēt.

E.Krastiņš: Tātad, ja šādas summas nav ierēķinātas, tad pašvaldības var nepildīt šos pienākumus?

I.Silārs: Tie, kam nav naudas, to nevar pildīt, pats par sevi saprotams. Bet es tikai atkārtoju, ka šī nav jauna norma. Tā ir tāda pati norma, kāda ir spēkā esošajā likumā un ko konceptuāli mēs pieņēmām pirmajā lasījumā.

E.Krastiņš: Žēl, ka mēs pieņēmām. Bet, ja šo līdzekļu nav, tad šos uzdevumus pildīt nevar.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs, tad Simsona kungs.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Es mūsu kolēģim Jundža kungam to teicu jau agrāk. Tagad es to gribētu atkārtot, tā kā nekas nemainās šajā plenārsēžu zālē. Redziet, es arī neesmu no tiem, kas uzskata, ka viss, kas bija padomju laikā, bija slikts. Vēl jo vairāk. Es domāju, ka padomju armija bija pietiekami labi organizēts veidojums. Un to zina lielākā daļa no šeit klātesošajiem vīriešiem, kas bija rezerves virsnieki. Bet tajā pašā laikā šajā padomju armijā, protams, bija viens, es domāju, fantastisks idiotisms, un tā bija šī rezervistu apmācība. Un arī to mēs visi zinām, kas tas bija un kā tas gāja. Tas ir viens.

Otra lieta. Redziet, mēs varam runāt par Šveici, Norvēģiju un vēl kaut ko. Bet tagad nosauciet man valsti, kurā jūs nepieraksta dzīvesvietā, ja jūs neesat piereģistrējies kara komisariātā! Es atvainojos, tas tagad saucas citādi, bet tas ir tas pats kara komisariāts. Nosauciet man tādu valsti, lūdzu? Vai tā ir Šveice, Norvēģija, Amerikas Savienotās Valstis?

I.Silārs: Varbūt pieturēsimies pie 18.pantā rakstītā.

P.Laķis: Jā, un tieši tāpēc, Silāra kungs, 18.pants ir sekas tam, kā tiek organizēts šis darba dienests. Tās ir tikai sekas. 18.pants ir tipisks kara komisariāta variants. Tā tas turpinās. Un tieši tāpēc nevajag sajaukt divas lietas. Viena lieta ir armija, un otra lieta, es atvainojos, ir tas birokrātiskais, militārais aparāts, kas veido un arī šajā 18.pantā (nezinu, no kādiem līdzekļiem) turpina veidot šo sistēmu.

Un tālāk ir tāds jautājums: Silāra kungs, cik ir darba dienesta darbinieku un cik ir iesaukti Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos šajā gadā? Kāda ir tā proporcija? Cik ir štata darbinieku darba dienestā un cik cilvēku ir iesaukti armijā?

I.Silārs: Uz to es lūdzu atbildēt Jundža kungu.

P.Laķis: Jā. Un papildus. Kādi līdzekļi tam ir iztērēti?

Priekšsēdētājs: Vai Jundža kungs var atbildēt uz Laķa kunga jautājumu? Cik ir iesauktu un cik ir štata darbinieku? Cik līdzekļu kam iztērēti, to, Laķa kungs, es gan nedomāju, ka Jundža kungs varēs uzreiz pateikt.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka nebūtu pareizi, ja es tagad vilktu no kabatas ārā skaitļus un Laķa kungam atbildētu. Es to, protams, varētu arī izdarīt, bet, es domāju, mēs Laķa kungu labprāt redzētu biežāk šajās sanāksmēs, kurās mēs aicinām deputātus, viņu skaitā Laķa kungu. Sistemātiski mēs informējam gan par skaitu, gan par budžeta līdzekļiem, gan par to iztērēšanu. Es tikai varu pateikt, ka no tiem 900 cilvēkiem, faktiski pat vairāk par 1000, kurus mēs saņēmām no sabiedrības drošības valsts dienesta pārvaldes, šobrīd pēc trīskārtējas štatu samazināšanas ir palikuši 524 valsts dienesta pārvalžu darbinieki. Un es vēlreiz gribu atgādināt, ka viņu galvenā funkcija nav iesaukumu organizēšana. Katrā ziņā tā ir viena no vismaz septiņām funkcijām, ieskaitot, kā jūs zināt, to, ka valsts dienesta pārvaldes nodarbojas arī ar informācijas vākšanu. Un tur mums rodas tie dati par Krievijas armijas sastāvu šeit, par viņu kustību un visbeidzot par robežu mītņu infrastruktūras veidošanu uz robežas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Silāra kungs vēl. Pēc tam – Simsona kungs.

P.Simsons: Kolēģis Edmunds Krastiņš izteica ļoti labu un vērtīgu domu. Pēc kolēģa Silāra izteikuma, vecajā likumā pašvaldību pienākumos bija paredzēts veikt kaut kādas funkcijas aizsardzības jomā. Ja šā gada budžetā mēs neesam paredzējuši līdzekļus, lai pašvaldības varētu turpināt veikt šos pienākumus, tad Aizsardzības ministrija vai Iekšlietu ministrija varētu rīkoties pilnīgi pēc analoģijas. Ja mēs šajā gadā budžetā neesam iedevuši tos līdzekļus, ko šīs ministrijas ir prasījušas, tad tās var atteikties no attiecīgu funkciju veikšanas. Ja mēs tā rīkosimies un tam pieskaņosim likumu, tad mums ir jāpārtaisa likums “Par valsts aizsardzību” un jāizmet no tā ārā vesels pienākumu loks, ko esam paredzējuši konkrētajā gadījumā Aizsardzības ministrijai. Tas būtu risinājums.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es nesaprotu, par ko mēs te tik ļoti uztraucamies. Mūsu pašvaldību lobijs, pats par sevi saprotams, uzskata, ka armija ir kaut kas par sevi un ka šīs pašvaldības ar saviem svētajiem budžetiem ir atkal kaut kas par sevi. Es uzskatu, ka pašreizējos tukšuma apstākļos ir pilnīgi loģiski, ka jebkurš sniedz reālu ieguldījumu tai pašai armijai, kura mums tomēr ir vajadzīga. Bez demagoģijas.

Un par ko mēs šeit šinī gadījumā runājam? Vai tad pašvaldību lobijs uztraucas, ka tam ārstam, kas trīs reizes nedēļā dabūs iet vienā citā vietā pieņemt slimniekus, maksās divreiz? Viņam taču nemaksās divreiz! Jūs domājat, ka poliklīnikā tur kāds cits strādās? Nē, nestrādās tur tas cits. Un tieši tāpēc te nekas nenotiek. Tā ir tā pati naudiņa. Poliklīnikā vienkārši tajā vietā tā otra ārsta nebūs. Viņš strādās citā vietā. Lūdzu, godājamie kolēģi, darīsim visi savu darbu! Un šis labojums nekur nav liekams.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, pēc tam – Krastiņa kungs.

I.Ēlerts: Cienījamie kolēģi! Mazs komentārs. Pirmkārt Demokrātiskā centra partija nebūt nav pret armiju kā tādu, bet pret saprātīgu armiju, saprātīgu armijas finansēšanu. Es pilnīgi atbalstītu, ka privātas firmas sponsorē Aizsardzības ministriju. Tas būtu pilnīgi normāli. Un es ļoti brīnos, ka Aizsardzības ministrija caur valdību jeb caur komisiju nav iesniegusi labojumus par grozījumiem peļņas nodoklī, kas šādu sponsorēšanu veicinātu ar nodokļu atvieglojumiem. Es ļoti brīnos. Tas ir vajadzīgs, jā. Bet nelūgsim sponsorēt armiju nabaga pašvaldībām! To gan lūdzu ne. Un citām budžeta iestādēm, kuras ir tikpat nabagas kā armija un kā visa Latvija.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, lai vēsturē nerastos pārpratumi, es gribētu, lai jūs precizētu. Jūs izteicāties, ka Demokrātiskā centra partija ir pret saprātīgu armiju.

I.Ēlerts: Par saprātīgu armiju.

Priekšsēdētājs: Tieši to es arī gribēju no jums dzirdēt. Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Mani sajūsmināja Freimaņa kunga uzstāšanās, kur viņš piesauca neielaisties demagoģijā un tajā pašā laikā izteica pārmetumus pašvaldībām, kuras sargājot savus svētos budžetus. Man liekas, ka jūs, Freimaņa kungs, neesat īsti informēts, kādā stāvoklī pašlaik ir pašvaldību budžeti un kāda kritiska situācija ir ārkārtīgi daudzās Latvijas pašvaldībās. Es jums ieteiktu vienkārši aizbraukt kādreiz uz rajonu sesijām, kur atšķirībā no valsts budžeta šie budžeti ir formāli sabalansēti, bet patiesībā ar milzīgu caurumu. Paskatieties nākamo daļu šinī pašā pantā! Ārlietu komisijā un iesaukšanas komisijā darbam nepieciešamās telpas un inventāru nodrošina pašvaldības. Vai ir šie līdzekļi ierēķināti budžetā? Jūs sakāt – ārsts jau neko, viņš jau tur pats saņem vienu reizi algu, bet tas nozīmē, ka paliek neapkalpoti pacienti. Varbūt ir jāuztur lielāks ārstu štats? Mans jautājums ir tikai viens. Vai ir ierēķināts šajā finansējumā no valsts budžeta pašvaldībām attiecīgais štatu skaits, vai tā ir puse no štata vietas vai cik tās štata vietas gadā, kuras ir paredzētas iesaukšanas komisijai? Un vai ir paredzēti attiecīgie līdzekļi?

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, es nevarētu piekrist tādai koncepcijai, ka pašreiz mēs visās jomās veidosim vertikāli katrai ministrijai. Aizsardzības ministrijai veidosim speciālu ārstu komisiju no augšas, kura tiks finansēta tikai no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem. Speciāli iedalīsim telpas un līdzekļus un tādā veidā turpināsim. Es domāju, es arī šeit aicinātu pašvaldību pārstāvjus pateikt par to, ka nebūt pašvaldību budžeta situācija šobrīd atsevišķos rajonos (es nedomāju par visiem) nav tik draudīga, it sevišķi saistībā ar amatpersonām, kuras īslaicīgi tiek iesaistītas šajā laikā šajā darbā. Es domāju, ka tomēr valsts aizsardzība ir ne tikai valsts iestāžu, Godmaņa vai Gorbunova kunga jautājums, bet tas ir visu valsts iestāžu, to skaitā arī pašvaldību, jautājums. Un es nedomāju, ka šeit ir miljardi apakšā. Tātad par to vienkārši vajag padomāt. Un ir citi jautājumi, kur patiešām vajadzētu strīdēties. Bet es šeit vienkārši lūgtu beigt šīs diskusijas un balsot. Bez šaubām, ja visi vēlas, lai šāda vertikālā struktūra ir katrai ministrijai, tad, lūdzu, to arī sapratīsim, bet beigsim šo paradoksu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Grūbes kungs ierosina pārtraukt motivāciju. Lieku šo jautājumu uz balsošanu. Balsosim par Grūbes kunga priekšlikumu – pārtraukt šā panta motivāciju. Rezultāts: par – 41, pret – 8, atturas – 6. Tātad mums atliek balsot par 18.pantu, pareizāk, par Ēlerta kunga priekšlikumu.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es ceru, ka man tomēr kā advokātam ir tiesības uz galavārdu.

Priekšsēdētājs: Rezumējot, bet nevis par motivāciju.

I.Silārs: Tikai rezumējot. Cienījamie kolēģi, es domāju, ka tas, ko Krastiņa kungs saka, ko Ēlerta kunga saka, ir tieši šajā normā ielikts, ka mēs izejam no reālās situācijas, kāda ir mūsu valstī. Mums nav profesionālas armijas, mēs pašreiz tuvākajā laikā neveidosim profesionālu armiju, tādēļ katram ir jādod savs ieguldījums tur, kur ir nepieciešams. Un tas ir viss, ko mēs varam atļauties. Un šī taupības norma ir šeit ielikta. Un tas ir viss, ko es varu pateikt. Ne uz kāda rēķina. Viens otra vietā. Ja viens saslimst, tā vietā ir jāpastrādā otram, ja viens uz laiku ir tajā komisijā, otram kolēģim ir jāpastrādā vairāk. Un tā es šeit ieliku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsošanas režīms. Balsosim par Ēlerta kunga priekšlikumu – izslēgt palīgteikumu: “kam pamatdarba vieta nav valsts un pašvaldības budžeta iestāde”. Silāra kunga balss “pret”. Rezultāts: par – 31, tas ir par svītrošanu. Pret – 10, atturas – 18. 28 : 31. Tātad svītrots.

Balsosim par 18.panta redakciju kopumā. Šajā gadījumā tas ir mainīts.

18.panta redakcija kopumā ar izsvītroto palīgteikumu. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 40, pret – 6, atturas – 7. 18.pants pieņemts.

19.pantā nav labojumu. 20., 21., 22., 23. arī nav. 24.pants. Lūdzu, kolēģi, kas vēlas izteikties?

I.Silārs: Vispirms es gribu paskaidrot, kādēļ noraidīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs, tad – Cilinska kungs.

I.Silārs: Lai autors zinātu, kādēļ ir noraidīts. Noraidīts ir gluži vienkārši aiz tās pašas nabadzības. Ja mēs par trešdaļu saīsinām laiku, tad tas nozīmē, ka mums ir vajadzīgs par trešdaļu lielāks budžets, jo par trešdaļu atkal ir jaunas komisijas, ārstu komisijas, ir biežāka aprite. Tas viss nozīmē, ka atkal ir budžetā lielākas izmaksas. Jo drēbes, apģērbs ir jādod jauns, nevis novalkāts. Gultas veļa jauna, nevis novalkāta. Tas viss...

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, pēc tam – Berķa kungs.

E.Cilinskis: Es, protams, ļoti labi saprotu, ka šis priekšlikums ir no Aizsardzības ministrijas viedokļa nepatīkams. To es ļoti labi apzinos un tā tas diemžēl ir. Bet pirmām kārtām, ja mēs šeit runājam, kā šeit izskanēja, apspriežot iepriekšējo jautājumu, par totālās aizsardzības stratēģiju, kuru es atbalstu, tad šinī gadījumā mums ir svarīgi apmācīt lielāku loku cilvēku. Un tad, kad viņi ir apmācīti, tad viņi ir gatavi šai totālajai aizsardzībai. Šobrīd nebūt ne visi iespējamie jaunieši tiek vispār iesaukti un ir grūti viņus nodarbināt. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, kāpēc es iesniedzu šādu labojumu? Padomājiet par to laiku, kādā mēs dzīvojam un kādā dzīvo šie jaunieši! Ja 19 gadu vecumā faktiski cilvēks tiek izrauts uz ilgāku laiku no šīs aktīvās aprites, tad viņš acīmredzot nav iestājies augstskolā, tātad viņš ir sameklējis vai nav sameklējis sev kādu darbu. Tātad 19 gadu vecumā izraujot ārā, teiksim, no visas šīs aprites, viņam ir daudz grūtāk, nekā bija varbūt padomju laikā, atgriezties atpakaļ, tikt pie darba, pie mācībām un tā tālāk. Tas ir otrs iemesls. Un varbūt šis ir pamatiemesls, kādēļ mēs iesniedzām šo labojumu. Šī starpība faktiski arī nav tik liela, jo samazinājums ir no 18 mēnešiem uz 12 mēnešiem un attiecīgi darba dienestā uz 19 mēnešiem. Ar to darba dienestu jau vispār būs arvien lielākas problēmas, bet tas ir cits jautājums. Principā, lai tas pagaidām paliek.

Protams, es saprotu arī to, ka no apmācību viedokļa ir vieglāk, ja, teiksim, viņš ir apmācīts. Tad viņš konvoja pulkā var dienēt ilgāk un it kā tas ir efektīvāk. Bet tomēr, izejot no citiem viedokļiem, es gribētu uzturēt šo balsojumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Berķa kungs. Tad – Simsona kungs.

A.Berķis: Es esmu arī par 12 mēnešiem, jo uzskatu, ka laiks apmācībām tiek izmantots diezgan neefektīvi. Vajadzētu intensīvāku un labāku apmācīšanu, kas attaisnotos. Kas attiecas uz jūsu argumentu, ka, jo retāk iesauc, jo vairāk tiek ietaupīti līdzekļi, tādā gadījumā loģiski būtu pagarināt dienestu līdz 25 gadiem.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs.

P.Simsons: Man ir jautājums šā labojuma autoriem. Cilinska kungs, lūdzu, mazu uzmanību! Vai jūs varat piedāvāt variantu kara skolai, kā samazināt, izmainīt apmācību programmu no tā termiņa, kādu viņi ir paredzējuši? Varbūt jūsu variants būtu labāks? Pirmām kārtām.

Otrkārt, vai jums ir aprēķini, cik izmaksā viena karavīra iesaukšana un apģērbšana? Vai jums ir aprēķini, cik ilgs ir viena karavīra apģērba valkāšanas laiks? Vai jums ir aprēķini, cik mums ir iesaukuma vecuma jaunekļu, kuri neiestājas augstskolās un neiet nekādās citās skolās un kuriem vienīgais apmācības, izglītošanas un audzināšanas veids ir, lūk, šis karadienests? Vai jums ir informācija par reālo stāvokli, par tiem kadriem, kuriem jūs tagad gribat piedāvāt apmācību veikt īsākā brīdī? Man ir tāds iespaids, ka jūsu viedoklis gan ir pamatots ar labo gribu, orientējoties uz intelektuāli attīstītiem jaunekļiem, kuriem varbūt tas laiks tiek nokavēts no lietderīgākas darbības. Bet esiet tik laipni un orientējieties uz to vidējo līmeni, kādā medicīniskā un intelektuālā stāvoklī ir tas kontingents, ar kuru šobrīd strādā Aizsardzības ministrija! Ja jums būs tādi aprēķini, ka lietderīgāk ir tiešām mainīt termiņus gan no apmācību viedokļa, gan no finansiālā viedokļa, tad mēs to varēsim mainīt, kad būs Saeima, jebkurā brīdī.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Man arī bija jāsaķer galva, kad Silāra kungs izteica šos ekonomiskos apsvērumus par armijas formu. Cienījamie kolēģi, man ir bijis tas gods dienēt okupācijas armijas celtniecības bataljonā trīs gadus. Es ļoti labi atceros, ka, nerunājot par darba apģērbu, es novalkāju četras lauku formas. Tātad forma man kalpoja nepilnu gadu. Es tieši pieļauju, ka tā ikdienas forma varētu kalpot zaldātam vienu gadu maksimums. Un nevajag runāt, ka tā būs jāmet ārā jauna.

Kas attiecas uz parādes formu, tad, cienījamie kolēģi, uzvalks, kas man mugurā, kalpo trešo gadu. Un es ceru, ka kalpos vēl. Un arī šo skaisto mūsu armijas parādes formu var iztīrīt ķīmiskajā tīrītavā un valkāt trīs zaldāti pēc kārtas.

Priekšsēdētājs: Es nezinu, kuram jādod vārds pirmajam, bet sāksim no Kides kunga.

E.Kide: Es domāju, ka pie ļoti sarežģītas kara tehnikas, teiksim, pie aviācijas, pie tankiem, pie visas elektroniskās aizsardzības tehnikas, kāda parasti ir pasaules armijās, 18 mēneši pat varētu būt par īsu. Ja mūsu armijai pamatierocis ir “kalašņikovs” vai karabīne, tad domāju, ka pa 12 mēnešiem to varētu apgūt pilnīgi kopā ar ierindas mācību un taktiskajām mācībām. Tāpēc es uzskatu, ka izvirzītais priekšlikums ir pieņemams. Es domāju, ka tas līdzekļus ekonomēs. Ļoti slikti, ka Simsona kunga saka, ka mums nav tādu aprēķinu. Simsona kungs, jums vajadzēja būt aprēķiniem, ja jūs nākat šeit priekšā un kaut ko analizējat. Nevis tikai uz tādiem, kā saka, emociju pamatiem, ka tā vajag iznākt lētāk. Es atbalstu priekšlikumu par šā dienesta laika saīsināšanu.

Attiecībā uz to, ko Simsona kungs saka, ka tur ir tieši laba audzināšanas sistēma. Iepazīstoties ar iesaucamajiem un tiem, kas tagad dienē, fakti runā pilnīgi pretējo, ka tur nav labas audzināšanas sistēmas. Pret to, ka Simsona kungs saka, ka Latvijas jaunatne ir ar sliktu intelektuālo potenciālu, es gribētu protestēt, jo es ilgus gadus strādāju pedagoģijā. Visumā latviešu jaunieši nav intelektuāli tik zemā līmeni, kā Simsona kungs to novērtē. Paldies.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Es gan neesmu dienējis “strojbatā”, bet es esmu dienējis desanta karaspēkā. Tā ka par to lietu, ko Ēlerta kungs teica, es nezinu pateikt, kā tur ir bijis. Es gribu pateikt tikai to: ja šobrīd Latvijas valstī nav paredzēta kāda iepriekšēja sagatavošana, tad 18 mēneši, lai iztaisītu no šā jaunieša zaldātu, es domāju, ir pat pārāk maz. To es varu pateikt ar pilnu atbildību. Esmu patiešām izgājis pietiekamu apmācību un arī izgājis visas šīs skolas cauri. Labas vai sliktas, par to būtu cits jautājums. Un tādā sakarībā es nekādi nevaru piekrist šādai motivācijai, ka mēs nedomājam par iepriekšējo apmācību, un uzreiz iekrist šajā galējībā un no 18 mēnešiem pāriet uz 12 mēnešiem. Ja iepriekšējā sagatavošana būtu normāla, tad, bez šaubām, mēs varētu šodien izskatīt. Es saprotu, ka tā ir vienkārši politiska lieta. Tātad šobrīd panākt šādu balsojumu. Un tas vispār būtu ļoti labi, bet tas nav reāli šobrīd iespējams. Pie tā jautājuma jāstrādā tad ir patiešām citādi, lai šī iepriekšējā militārā sagatavotība būtu kaut cik līmenī. Tad patiešām varētu pāriet uz 12 mēnešu armijas laiku. Tāpēc es piedāvāju neatbalstīt šo priekšlikumu.

Bez šaubām, izskatot varbūt atsevišķi par darba dienestu, es domāju, ka Aizsardzības ministrijai šeit nebūtu iebildumu, ja pārskatītu darba dienesta laiku. Bet es nekādā gadījumā nevaru piekrist, ka militārā dienesta laiku saīsinātu, jo tad mēs patiešām sagrautu to, ko esam sākuši veidot. Un šeit es lūdzu sēdes vadītāju dalīt šos jautājumus atsevišķi. Vispirms, lūk, balsot par militāro dienestu un tad – par darba dienestu.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, vai jums bija kādas šaubas, ka tas būtu jādara tā?

G.Grūbe: Es vienkārši lūdzu, jo šeit nav dalīts tādā veidā.

Priekšsēdētājs: Tā ir jādara noteikti. Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Es domāju, ka ne vienu, ne otru dienesta laiku tiešām nevar saīsināt. Pirmām kārtām ir jābūt šai proporcijai, ka tie, kuri kaut kāda iemesla dēļ grib izvairīties no aktīvā karadienesta, zaudē laika ziņā.

Kas attiecas uz šiem 18 mēnešiem, tie ir vajadzīgi. Galu galā tas nav mūsu izdomāts, tā ir pasaules prakse. Es ārkārtīgi šaubos, vai mums izdosies sagatavot savu armiju ātrāk nekā citur pasaulē, kur jau ir tradīcijas, kur ir tehnika, kur ir kompjūteri un kur ir viss kas.

Kas attiecas uz Kides kunga izteikumu, ka mūsu armijā jau vairāk par “kalašņikovu” nekā nav, es negribētu to komentēt, bet esmu spiests to darīt. Ja mēs tiešām orientēsimies uz to, ka armijai arī šinī līmenī ir jāpaliek, tad tas ir vienkārši traģiski.

Kas attiecas uz Berķa kunga izteikumiem par to, ka tad jau vajadzētu dienēt piecus gadus jeb 25 un ka tad būtu lētāk, viņam ir pilnīga taisnība. Tā patiešām arī būtu. Bet mēs nevaram atļauties, tīri no cilvēciskā viedokļa, šādu dienesta laiku. Lētāka, protams, būtu profesionālā armija, bet līdz tai mums vēl ir jānonāk. Un tātad neapšaubāmi šis laiks ir optimāls. Ja mēs vispār tērējām līdzekļus armijai, tad mums tie ir jātērē racionāli. Un šis laiks ir tieši tas racionālais laiks. Īsākā laikā no pilnīgi nesagatavota cilvēka kompetentu zaldātu vai virsnieku izveidot nevar. Padomju iekārtas laikā vēl pastāvēja tā sauktais DOSAAF, kur jau skolas laikā, teiksim, gatavoja cilvēkus armijai, pagaidām mums tā nav nemaz. Tātad es pastāvu uz to, ka nevajadzētu šeit neko mainīt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, izšķirsimies balsojot! Bet Simsona kungs vēl grib runāt.

P.Simsons: Es varu tikai apskaust Kides kungu, ka viņa skolā ir tik labs kontingents. Man ir iznācis dažādās skolās mācīties kopumā 27 gadus. Un es esmu arī dienējis krievu armijā. Un man arī ir varbūt savs priekšstats. Taču es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mēs esam ātri pārgājuši pāri 1.pantam un 19.pantam. Šeit ir gan iesaukšanas vecums, gan visi tie gadījumi, kuros cilvēks tiek atbrīvots no iesaukuma. Šeit nav pamata domāt, ka, lūk, mēs gribam paņemt cilvēku no viņa civilās dzīves, atraut viņu no izglītības iespējas, no biznesa un tamlīdzīgi un paņemt armijā.

Vēlreiz oponējot ar Kides kunga argumentiem, – viņam nevajadzētu domāt, ka likumprojekts sastādīts, vadoties no emocijām. Tur visur apakšā ir konkrēti aprēķini. Un šādus aprēķinus jūs varat dabūt Aizsardzības ministrijā. Ja jūs būtu gribējis, jums ministrs atnestu šurp. Ja jūs būtu prasījis ministram iepriekšējā lasījumā, viņš jums būtu atgādājis šurp. Tie visi ir pamatoti ar aprēķiniem. Šeit nav absolūti nekādu emociju.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es te, analizējot motivāciju, konstatēju, ka zālē sēž cilvēki, kas ir dienējuši trijās dažādās armijās – padomju, okupācijas un krievu armijā. Es gribētu precizēt, ka visi tie ir dienējuši okupācijas armijā.

Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Mani pārsteidza aizsardzības ministra un šīs komisijas argumentācija. Kad runa ir par apmaksu, tad viņi piemin Rietumeiropas armijas pieredzi, kad runa ir par dienēšanas laiku, tad viņi pēkšņi atsaucas uz Austrumeiropas un Krievijas pieredzi. Būsim lojāli un atsauksimies arī šeit uz Rietumeiropas pieredzi, kur šis dienēšanas laiks ir īss!

Priekšsēdētājs: Jundža kungs. Un tad balsosim.

T.Jundzis: Cienījamais kolēģi Batarevski! Es arī to mēģināšu darīt, ko jūs piedāvājat. Un arī atsaukšos uz praksi citās valstīs. Bet es gribētu savu argumentāciju sākt ar to, ka es personīgi esmu par to, ka vajadzētu dienēt 12 mēnešus. Un tā ir mana pārliecība, ka mums pie tā jānonāk. Ja vien būtu vismazākā iespēja man kā ministram ar pilnu atbildību par to balsot, es ar abām rokām to gribētu darīt. Kāpēc es to nevaru darīt? Un es teiktu, ka bezatbildīgi būtu to darīt arī deputātiem.

Pirmais moments ir tas, par ko liecina skaitļi. Situācija ir tāda, ka mēs varam iesaukt vidēji ik gadu 16–18 tūkstošus cilvēku. Pie mūsu aizsardzības spēku lieluma 9000 būtu it kā ļoti labi, vēl varētu izvēlēties. Bet redziet, mēs šodien pieņemam likumu, kur arvien vairāk tiek paplašinātas, tāpat kā ar nodokļiem, tās kategorijas, kuras armijā var neiet. Tagad jau tās ir 13.pantā novedušas pie tā, ka no šiem 16 līdz 18 tūkstošiem mēs varam iesaukt 3000 cilvēku. Jūs iedomājieties, ko tas nozīmē!

Tikko pirmajā lasījumā mēs atbrīvojām no armijas arī visu to kontingentu, kuram ir augstākā izglītība. Es domāju, ka tas arī ir viens vienkārši paradoksāls lēmums, ar ko mēs ieiesim pasaules vēsturē. Tautas un valstis domā, lai armijā būtu pietiekami augsts arī inteliģentais un zināšanu potenciāls. Mēs uzskatām, ka šim augstākajam mūsu valsts potenciālam vispār ar armiju nav nekāda sakara un ka tam nav jāiet dienēt. Bet rezultāts ir tāds, kā es jau jums teicu, ka paliek mums šobrīd 3000 cilvēku. Viena trešā daļa lielos vilcienos no tā, ko mums vajadzētu. Tātad šā apstākļa dēļ mēs nevaram šo procesu samazināt no 18 mēnešiem uz 12 mēnešiem.

Par sadārdzinātību. Jā, Kides kungs, tas nav tik viegli, teiksim, ar diviem skaitļiem parādīt šo lietu, bet tā ir vispārzināma prakse, ka, jo dienests ir īsāks, jo tas ir dārgāks. Ne tikai formas ziņā un ne tikai tāpēc, ka viņiem vajag ziemas formas, ne tikai tāpēc, ka viņiem vajag inventāru, kas var kalpot gadu, var kalpot arī pusotru gadu tikpat, ja tas dienests ir. Bet kaut vai apmācību ziņā. Apmācības mums ir jāintensificē. Intensitāte ir jāceļ. Piekrītu. Bet mums šodien nav iespēju to celt. Mums nav virsnieku. Mums nav apmācību materiāla. Mums ir materiāli (kartes, tabulas un tā tālāk) krievu valodā, kurus pa vakariem un sestdienām mūsu karavīri pārraksta latviski. Tas viss top, visa militārā terminoloģija. Nevar šo apmācību procesu šobrīd vēl intensificēt.

Visbeidzot es gribu atgādināt, ka šie cilvēki tiek iesaukti ne jau tāpēc, lai viņi tiktu gatavoti šai “x” stundai, ka nu viņi sēž un gatavojas kaut kam. Viņi strādā ikdienā uz robežas. Vēlreiz jau kuro reizi šeit gribu jums oficiāli paziņot, ka mums nav armijas klasiskajā izpratnē, mēs veidojam aizsardzības spēkus, kuru galvenais (un es pat šodien teiktu, ka lielā mērā vienīgais) uzdevums ir mūsu robežu apsardzība. Jūs paši arī pārmetat, ka mūsu robežas vēl nav noslēgtas ar to skaitu, kas mums arī koncepcijā ir paredzēts, jo mums nav, ar ko iesākt, mums nav naudas, par ko viņus apģērbt.

Par pasaules pieredzi. Jā, tiešām daudzās valstīs, arī tajās, par kurām es runāju, piemēram, Norvēģijā, arī Zviedrijā, lielā mērā dienesta laiks ir no 12 līdz 15 mēnešiem. Zviedrijā tas ir atkarībā no ieroču šķiras. No 7,5 līdz 15 mēnešiem ir obligātais dienests, bet Francijā ir 12 mēneši, Dānijā – no 9 līdz 12 mēnešiem, Itālijā – 12 mēneši, Spānijā – 12 mēneši.

Bet paskatīsimies arī otru šā saraksta pusi! Nesāksim varbūt ar Ķīnu, kur ir 36 mēneši, bet, piemēram, Polija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Bulgārija... Tātad visas tās valstis, kuras atrodas mums analoģiskā situācijā. Es esmu pārliecināts, ka arī šajās valstīs ir tomēr tāds viedoklis, ka viņi tieksies un tiecas uz to, lai šo dienestu varētu samazināt uz gadu, kā tas ir vidēji visur attīstītajās valstīs. Bet šo te divu apstākļu dēļ, šā kontingenta cilvēkresursu trūkuma dēļ un sadārdzinājuma problēmas dēļ šobrīd mēs to vienkārši nevaram atļauties. Ja mēs pieņemsim citādu lēmumu, es varu teikt, ka tad tam būs ļoti, ļoti smagas sekas, kuras izpaudīsies jau pirmām kārtām mūsu robežas sargāšanā un, protams, tālāk arī ekonomiski, jo, ja robežas nav nosargātas, tad arī nedarbosies daudzi mūsu ekonomiskie likumi.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs rezumē.

I.Silārs: Jā, cienījamie kolēģi, man negribētos teikt, ka man ir kauns, bet man ir patiešām sāpīgi, kad es pārlaižu acis jums pāri un redzu smīnus. Ko mēs veidojam galu galā? Ko mēs pa šiem trim gadiem esam iemācījušies? Kāda ir mūsu pieredze? Un ko mēs gribam panākt? Vai mēs spējam prognozēt kaut vai sekas tam? Un vai patiešām, man rodas tāds jautājums, mēs esam to pelnījuši, lai mums būtu armija, kas nosargā mūsu valsti un mūs pašus, mūsu institūcijas? Vai mēs gribam taisīt teātri? Nu, balsojiet!

Priekšsēdētājs: Vispirms balsosim par Batarevska kunga un Cilinska kunga ierosinājumiem grozīt militārā dienesta ilgumu no 18 mēnešiem uz 12 mēnešiem. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par – 27, pret – 17, atturas – 13. Nav grozīts.

Nākamais balsojums – darba dienesta ilgums – 18 mēneši.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es par to gribu izteikties. Mēs nedrīkstam ielikt vienādas normas, jo ir taču milzu starpība, vai tas ir militārais dienests vai darba dienests. Ja mēs esam izvēlējušies, ka nemainām šo, mēs nevaram nolikt vienādi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Bet tas bija kopīgs priekšlikums, to nevar... Tas ir saistīts...

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā jūs noņemat? Paldies, Cilinska kungs!

Tātad balsosim par 24.pantu kopumā. Ā... tur nekas nav mainīts... Tomēr nobalsosim. Rezultāts: par – 33, pret – 8, atturas – 12.

Vai deputātiem ir priekšlikumi no 25. līdz 40.pantam ieskaitot? 41.panta labojums ir pieņemts.

Tālākajos pantos? Līdz 45.pantam? 46.pants.

I.Silārs: Atvainojiet, kolēģi, es pamanīju, kur pašreiz pie reizes ir jāizdara redakcionāli labojumi. 28.pantā priekšpēdējais vārds ir nevis “dienesta vietas”, bet “dzīvesvietas”. Tāpat 33.panta 2.rindiņā ir nevis “un”, bet “vai”. Un 45.pantā starp pēdējiem diviem vārdiem ir jāieliek “minēto personu”, tas ir izlaists: “vai minēto personu nāve”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to jābalso nav?

I.Silārs: Nē.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, patlaban plenārsēžu zālē ir ieradusies Somijas parlamenta delegācija, gandrīz visa Ārlietu komisija. Apsveiksim viņus vismaz ar aplausiem! (Aplausi.)

Tātad nākamais balsojums ir 46.pants. Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Tātad pavisam īsi. 36.pants nosaka, ka rezervistus vecumā līdz 40 gadiem var iesaukt četras reizes, katru reizi līdz vienam mēnesim. Tas laikam uzņēmēju nevarētu izputināt, ja viņam būtu par šo mēnesi jāmaksā vidējā izpeļņa, taču es atkal aicinu to nedarīt. Arī iepriekšējā likumā bija pateikts, ka šo laiku apmaksā no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem, un tikai tādēļ, lai neiesauktu bez vajadzības uz mēnesi, ja apmācības var intensīvi izdarīt trīs dienās vai nedēļā un nevis likt slaucīt kazarmas vai krāsot viņu sētu... Ja ir vajadzīgs viss mēnesis, ja ir tik sarežģīta tehnika, tad lai šīs mācības vienu mēnesi būtu tik intensīvas, ka rezervists tās atcerētos visu savu dzīvi.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šos labojumus, jo citādi Aizsardzības ministrija nebūs ieinteresēta intensificēt apmācības. Protams, ir jāizdara redakcionāls labojums manā priekšlikumā. Tātad tur apmācību laikā... Tagad ir – “iesauktajiem rezervistiem”. Dabīgi, ka ir mainījies pats likuma pamatteksts, tur ir jābūt “iesauktajiem rezervistiem” un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Es domāju, ka iepriekšējā balsojumā Ēlerta kungs guva gandarījumu, ka tātad viss jau ir jāapmaksā par komisijām no valsts budžeta. Es vienkārši gribētu izvirzīt jautājumu, vai tad, kad būs nobalsots par šiem pantiem, kāds no viņiem vairs būs gatavs iet par aizsardzības ministru? Es domāju, ka idiotiskāku situāciju, es atvainojos par rupjību, jau vairs nevarētu vēlēties. Budžetā naudas nav, tātad dienesta darbiniekus nevar apmācīt. Praktiski valsts un arī pilsoņi ir neaizsargāti. Es domāju, ka vienkārši Ēlerta kungs zina, ko dara, un tāpēc es katrā gadījumā lūdzu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Jundža kungs, tad – Ēlerta kungs.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Nevar teikt, ka šie priekšlikumi, kurus arī Ēlerta kungs iesniedzis, arī tas, ko jūs jau pirmo nobalsojāt, būtu bez kāda racionāla kodola. Bet es tiešām gribu pievienoties Grūbes kungam, ka ministram ir jāuzņemas atbildība par savu sistēmu. Un faktiski jau pēc šā budžeta apstiprināšanas šim gadam es vairs nevaru uzņemties to atbildību. Es pat teiktu, ka tie cilvēki, kas strādā mūsu sistēmā, turas uz entuziasma pamata. Šobrīd budžetā trūkst 500 miljoni rubļu, lai mēs varētu nodrošināt to kontingentu, kas mums ir robežapsardzības spēkos, nerunājot par to, ka mēs atsakāmies no jebkuriem tehnikas, ieroču un tā tālāk iepirkumiem. Tā ir tā summa (500 miljoni rubļu), kas nepieciešama pārtikai, apģērbam, benzīnam, lai mūsu robežsargi varētu nokļūt uz robežas. Tāda ir reālā situācija. Ja mēs šo situāciju gribam tādā veidā vēl vairāk saasināt, tad tur mēs arī ar šādu pozitīvu balsojumu, atbalstot Ēlerta kungu, nonāksim. Tas ir viens.

Otrs, par ko es gribētu runāt, ir tas, ka acīmredzot varētu par šādu priekšlikumu runāt varbūt pēc gada, varbūt pēc diviem, varbūt pēc trim gadiem.

Visbeidzot es gribu teikt, ka, runājot par rezervistiem, mums ir jāsaprot, ka nav pasaulē valstis, atskaitot tās trīs valstis, kur ir profesionālās armijas, kuras iztiek bez rezervistiem. Tas ir šīs aizsardzības sistēmas pamats. Ja daži deputāti grib valsts aizsardzībā saskatīt tos piecus tūkstošus vai deviņus tūkstošus vīru, kas kādreiz varbūt mums būs, ka tā ir visa valsts aizsardzība, tad viņi rūgti maldās. Neviena valsts aizsardzība, izņemot šīs trīs bagātās un lielās lielvalstis, kuras var iztikt ar profesionālo armiju, nevar iztikt bez rezervistu sagatavošanas.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, tad – Freimaņa kungs.

I.Ēlerts: Man ļoti jāatvainojas, es nepateicu uzreiz, man ir lūgums balsot par abiem priekšlikumiem atsevišķi. Es atgādinu, ka abi priekšlikumi ir ņemti no pašreizējā likuma teksta, par ko jau kādreiz bija diskusijas. Un šīs normas tika pieņemtas pamatoti. Un visus tos... Es, pirmkārt, atbalstu, ka Latvijas armijai rezervisti ir vajadzīgi un ka viņi ir jāapmāca. Visus tos, kas grib, lai rezervistus apmācītu racionāli, aicinu balsot “par” un atsevišķi par abiem priekšlikumiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, tad – Kides kungs.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es lūdzu nesteigties uz priekšu laikā. Visi tie ļoti labie priekšlikumi, ko mēs dzirdējām no Ēlerta kunga, ir nākuši apmēram gadu vai divus par agru. Godājamais Krastiņa kungs, kad jūs runājat, es vismaz cienu to, ko jūs runājat... Tātad, ja mēs pieņemsim nākamo budžetu un šinī budžetā paredzēsim iepriekš tās naudas summas, kuru tur nav, tad mēs pēc tam ar pilnu atbildības sajūtu varēsim skriet notikumiem ja ne pa priekšu, tad vismaz reizē ar viņiem. Un tad izdarīt tos priekšlikumus. Pašreizējā momentā mēs neesam finansiāli gatavi to visu darīt.

Godājamie kolēģi, padomāsim par to un nevis par balsu zvejošanu vēlēšanām, godājamais Ēlerta kungs!

Priekšsēdētājs: Kides kungs.

E.Kide: Es domāju, ka tā vai citādi, lai kā arī mēs vēlētos vai nevēlētos, mums tomēr ir jāsedz šie izdevumi no valsts. Es tikai gribētu precizēt, ka ņemt ne no valsts, bet no aizsardzības budžeta līdzekļiem, jo ne valsts uzņēmumam (pēc pastāvošā likuma par uzņēmējdarbību un par valsts uzņēmumu), ne privātuzņēmumam mēs neesam tiesiski likt samaksāt cilvēkam par to garo periodu, kad viņš apmācīsies kā rezervists. Ne arī par tām dienām, kad viņš ies uz iesaukumu. Gribam vai negribam, cilvēks nedrīkst zaudēt, cilvēkam ir jākompensē.

Es lieku priekšā pieņemt Ēlerta kunga priekšlikumu, bet precizēt, ka nevis no valsts līdzekļiem, jo tad ir jāsadala pa budžetiem, bet gan no aizsardzības budžeta līdzekļiem. Un mums tie līdzekļi, ja gribam armiju, būs jāatrod.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Replikai. Es gribētu tikai paskaidrot cienījamiem kolēģiem, ka uzņēmējdarbības likums paredz: ja tiek noteiktas citas normas likumos, tad arī šos likumus pildīt. Kāpēc Kides kungs šobrīd dezinformē pārējos deputātus?

Priekšsēdētājs: Simsona kungs.

P.Simsons: Es tikai gribētu, lai Kides kungs šo labo ideju šeit publiski paziņotu, ka viņš kā Budžeta komisijas atbildīgā persona mums momentā aizsardzības vajadzībām iedod šos iztrūkstošos līdzekļus. Tad mēs strīpojam ārā šeit visus strīdīgos jautājumus.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Es piekrītu Kides kunga precizējumam. Paldies viņam!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Puzo kungs!

A.Puzo: Te var secināt vienu lietu. Ja mēs vēlamies, lai mūsu armijai nebūtu apmācību, tad mums ir jāpieņem lēmums par to, ka tas notiek no aizsardzības budžeta. Ja mēs to pieņemam, mēs labi zinām, ka aizsardzības budžets to nevar pildīt, tātad rezervistus neapmācīs. Tātad mūsu armija un rezervisti būs paralizēti. Tādā veidā mēs tagad izlemsim, vai nu balsosim “par”, vai “pret”.

Priekšsēdētājs: Kides kungs.

E.Kide: Mums ir ļoti trūcīgs valsts budžets, bet es šeit runāju ne kā Budžeta komisijas loceklis, bet gan kā deputāts. Bet es arī zinu, ka katra cilvēka budžets, kas saņem 40–50 dolārus mēnesī, ir ļoti trūcīgs. Simsona kungs grib pārlikt no valsts budžeta visus šos izdevumus uz katra personisko budžetu, ka viņš vienkārši nesaņems līdzekļus pa šo laiku.

Attiecībā uz Grūbes kunga teikto. Es nekādi negribu piekrist, ka valsts uzņēmums nav nodalīts no valsts, jo valsts uzņēmums ir nodalīts ar saviem līdzekļiem no valsts, un viņa peļņa cieš, ja maksā šim cilvēkam. Tāpēc tiesiski tomēr ir jānosaka, no kurienes šie līdzekļi nāks.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, šo jautājumu uz balsošanu es nelikšu, jo tas nav iesniegts rakstiski, to jūs varat iesniegt trešajam lasījumam, precizējot no kāda budžeta – aizsardzības, sociālā vai cita – tiek finansēta aizsardzība.

Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Es gribēju tikai precizēt, ka jebkura naudiņa jebkurā budžetā nāk no tās kabatas, no tā strādājošā, kas saņem tos 40–50 dolārus mēnesī, un ne no kurienes citurienes. Valstī citu ienākuma avotu nav. Tāpēc gala rezultātā tas, kas ar savām rokām un savu prātu ražo kaut kādas vērtības, arī par visu maksā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Puzo kungs.

A.Puzo: Es varbūt vienīgi precizēšu šajā ziņā, ka, runājot par izdevumiem un par rezervistiem, pirmām kārtām es varbūt piekristu tam, ka apmācības laiks varētu būt efektīvs un ļoti īss. Tam es ļoti piekristu. Bet es nevaru piekrist tam, ka mēs noņemam atbildību privātajām struktūrām par valsts aizsardzību. Es domāju, ka mums ir jābūt gan patriotiem, gan arī privātstruktūrām jāiesaistās ar finansiālu atbalstu, lai gatavotu rezervistus mūsu valsts aizsardzībai. Un tāpēc es aicinu balsot tā, kā ir likumā rakstīts.

Priekšsēdētājs: Varam balsot. Silāra kungs rezumē.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Vai patiešām jūs esat aizmiruši, kādā situācijā atrodas mūsu valsts šodien? Vai jūs esat aizmirsuši, ka šajā valstī vēl ir okupācijas karaspēks? Un kurš no jums man pateiks šodien, kad pēdējais no viņiem aizies no šīs zemes un cik tālu aiz Zilupes viņš būs? Un jūs tagad šeit tikko runājāt par 12 mēnešu apmācību! Labi, paldies jums, ka jūs tomēr bijāt tik godprātīgi un nobalsojāt par tiem 18 mēnešiem. Bet šeit šī norma līdz 40 gadu vecumam, četrreiz līdz mēnesim, tas nozīmē piecos gados vienu mēnesi...

Priekšsēdētājs: Caunes kungs, jūsu balss ir dzirdama visā zālē. Nevis Silāra kunga.

I.Silārs: Līdz četrām reizēm. Mums katram ir jāuzņemas līdzatbildība. Arī tam, kura vecums vairs neatļauj kalpot savai tēvzemei vai kura veselība neatļauj kalpot savai tēvzemei, bet kura ienākumi ir desmitreiz lielāki nekā ikvienai valsts institūcijai. Vai nu mēs veidojam atkal pseidoarmiju, vai gribam parādīt, ka mēs spējam prognozēt sekas pašu lēmumiem un mācīties no tās vēsturiskās mācības, kādu esam saņēmuši 1940.gadā. Es aicinu noraidīt šo labojumu. Četru gadu laikā reizi piecos gados līdz mēnesim atļaut vēl maksāt no saviem līdzekļiem tam, kurš aizstāvēs, kurš ir gatavs aizstāvēt šo pašu uzņēmumu un tajā strādājošos... Nu, kolēģi, izlemiet balsojot, lūdzu!

Priekšsēdētājs: Vispirms balsosim par ceturto kārtas numuru 46.pantā.

I.Silārs: Abi kopā tie ir balsojami.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs ierosināja par tiem atsevišķi balsot.

I.Silārs: Labi, balsosim atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Silāra kunga balss “pret”. Rezultāts: par – 20, pret – 30, atturas – 11. Nav pieņemts.

Otrs labojums – piektais labojums. Lūdzu balsot! Silāra kunga balss “pret”. Rezultāts: par – 22, pret – 22, atturas – 14. Nav pieņemts.

Vai deputātiem ir labojumi no 47. līdz 53.pantam? Nav. Tādā gadījumā balsosim par likumprojektu kopumā. Likumprojekts otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par – 44, pret – 6, atturas – 14. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Laiku trešajam lasījumam!

I.Silārs: Kolēģi, es ļoti lūdzu iesniegt, ja kādam ir vēl labojumi uz trešo lasījumu, līdz rītdienas pēcpusdienai, lai ceturtdien komisijā mēs varētu izskatīt. Un tagad es ļoti lūdzu tomēr nobalsot par plenārsēdes lēmumu, ka mēs skatām trešajā lasījumā otrdien pulksten 10.00, lai varam otrdien uz izskatīto jautājumu balsošanas laiku iekļaut to darba kārtībā. Tā ka es ļoti lūdzu, ka mēs trešajā lasījumā to ieliekam darba kārtībā nākamo otrdien pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs: Man nav informācijas, vai kas cits ir nobalsots, bet šķiet, ka pagaidām nekas nav nobalsots.

Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Es vienkārši tādā sakarībā, ka būs acīmredzot uz otrdienu balsojamas personālijas un diezgan lielā apjomā. Ir runa par vairāk nekā 30 kandidātiem sakarā ar zemesgrāmatu pieņemšanu. Tātad šīs jaunās amatpersonas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es domāju, ka šeit uz trešo lasījumu varbūt būs kāds viens priekšlikums, tas būs momentā, lai neaizkavētos, lai tiešām pagūtu uz tiem.

A.Endziņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Silāra kunga priekšlikumu – likums “Par obligāto valsts dienestu” trešajā lasījumā otrdien pulksten 10.00. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 39 – par, 6 – pret, atturas – 6. Pieņemts.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums – grozījumi un papildinājumi likumā “Par radio un televīziju”.

Lūdzu, Beļska kungs!

N.Beļskis: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Šeit mums ir paredzētas izmaiņas divos punktos, kurus mēs jau pirms Lieldienu brīvdienām akceptējām konceptuāli. Priekšlikumus iesniedza Likumdošanas jautājumu komisija. Mēs tos arī akceptējām savā komisijā, jo tie bija būtībā redakcionāli un neizmainīja koncepciju. Tikai ar vienu varbūt nelielu izmaiņu. Likumdošanas jautājumu komisijai bija priekšlikums raidlaika apjomu minēt nedēļai. Mēs tomēr palikām pie tā, ka ir jābūt raidlaika apjomam kopējam, jo plānošana pamatā notiek visās televīzijās un raidstacijās pa ceturkšņiem vai gadiem, tas ir, kā katrs izvēlas, un tāpēc šis nedēļas apjoms nav tāds konkrēts lielums, kas būtu tik strikti jānosaka likumā, mūsuprāt. Nekādu citu iebilžu nav.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Vai kāds vēlas izteikt kādus papildinājumus? Nē. Tādā gadījumā, Beļska kungs, es ierosinātu nebalsot tagad, bet balsot otrajā un līdz ar to galīgajā lasījumā otrdien pulksten 13.00.

N.Beļskis: Jā, es pilnīgi piekrītu.

Priekšsēdētājs: Jo nav vajadzīgs trešais lasījums.

N.Beļskis: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums – par grozījumiem un papildinājumiem Civilprocesa kodeksā.

Ziņotāju Endziņa kungu lūdzu tribīnē!

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi, likumprojekta dokuments ir 424. Tas ir par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā. Salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir izdarīti tikai redakcionāla rakstura labojumi. Jums pašreiz izdala vēl priekšlikumu, proti, papildināt šo likumprojektu ar 13. un 14.pantu, kur ir runa par divu Civilprocesa kodeksa pantu atsevišķu punktu izslēgšanu, ko mēs tehnisku iemeslu dēļ iepriekš nebijām šeit iekļāvuši. Tas zināmā mērā saistījās arī ar vienu citu likumprojektu, kuru ir iesniegusi Ekonomikas komisija un Likumdošanas jautājumu komisija, bet kurš ies uz pirmo lasījumu. Tas ir par grozījumiem likumdošanas aktos dzīvokļu jautājumos. Līdz ar to tie ir saistīti un no otra izslēgsies ārā. Citi priekšlikumi uz šo brīdi iesniegti nebija.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir par kādiem no pantiem labojumi, papildinājumi, grozījumi? Zaļetajeva kungs? Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums sakarā ar tikko izdalīto projekta dokumentu Nr.450. Tomēr ļoti vēlams būtu uzzināt 346.panta 18.punkta un 347.panta 11.punkta saturu, lai pirms balsošanas mēs vismaz zinātu, par ko balsojam./

A.Endziņš: Zaļetajeva kungs, tie ir tie punkti, kas saistījās ar izmaiņām pēc īres likuma pieņemšanas, kur ir runa par divu punktu atcelšanu. Tātad te ir tās lietas, izskatot jautājumu par izlikšanu no dzīvokļa pēc prokurora sankcijas, kur aizņemts bija dzīvoklis patvarīgi, tātad māja, kura draud sagrūt, tātad administratīvā izlikšanas kārtība. Tā kā prokuratūrai vairs šīs kompetences nav, tie punkti tiek izslēgti ārā. Tāpēc arī šeit no procesa ir izslēgti ārā.

S.Zaļetajevs: */Un tomēr tik nopietnās lietās es gribētu dzirdēt precīzu, nevis tikai aptuvenu informāciju./

A.Endziņš: Zaļetajeva kungs, jūs esat Likumdošanas jautājumu komisijas loceklis. Mēs izskatījām jau labu laiku atpakaļ. Diemžēl tas vēl nav gājis, bet ir paredzēts šodienas darba kārtībā 427.dokuments, kur ir tie paši punkti. Tā kā mēs jau pirmajā lasījumā skatām bloku par civilprocesu, tad mēs pārcēlām no šā likumprojekta uz šejieni.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi papildinājumi, labojumi, grozījumi? Ja nav, Endziņa kungs, es ierosinātu rīkoties tāpat kā iepriekšējā likumprojekta gadījumā, proti, nebalsot, bet balsot otrajā un līdz ar to pēdējā lasījumā otrdien 13.00.

A.Endziņš: Man iebildumu nav. Es lūgtu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jābalso par to nav. Nākamais darba kārtības jautājums – valsts un pašvaldību palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā. Vēl piecas minūtes, bet nav ziņotāja. Tā kā ziņotāja nav, tad skatām nākamo jautājumu. Vienpadsmitais – par grozījumiem un papildinājumiem Civilprocesa kodeksā. Pirmajā lasījumā. Endziņa kungs, tas ir jau pieņemts? Vienpadsmitais darba kārtības punkts? Tādā gadījumā tiešām būs jārīko pārtraukums. Pulksten 12.00 mēs klausāmies nākamo jautājumu par Centrālo vēlēšanu komisiju.

Paldies, kolēģi! Tādā gadījumā pārtraukums līdz pulksten 12.00.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet vietas! Turpināsim darbu! Saskaņā ar mūsu balsojumu mēs klausāmies Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kramiņa kunga informāciju par sarakstu pieņemšanas gaitu vai iesniegšanas gaitu.

Lūdzu, Kramiņa kungs! Kramiņa kungs lūdz septiņas minūtes, dosim viņam desmit.

A.Kramiņš, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs: Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Paldies tiem deputātiem, kuri atrodas šeit, zālē, un kurus interesē šī problēma. Ko es jums gribētu pateikt?

Centrālā vēlēšanu komisija ir izdevusi, izstrādājusi un publicējusi instrukciju par 5.Saeimas deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanu, kurš ir publicēts 26.februārī. Bez tam Centrālā vēlēšanu komisija, lai atvieglinātu šo sarakstu iesniegšanas procesu, ir izstrādājusi speciālas veidlapas kandidātu sarakstiem, kā arī visiem tiem paziņojumiem, kuri jāsniedz deputātu kandidātiem. Tas ir, lai sarakstu iesniedzējiem atvieglinātu darbu un arī mums atvieglinātu šo sarakstu pieņemšanu, jo, ja šie visi paziņojumi ir uz vienādām veidlapām, tas ļoti atvieglina visu darbu. Šīs veidlapas tika izgatavotas līdz 1.martam un 1.martā tās jau varēja saņemt Vēlēšanu komisijā. 3.martā pirmie gribētāji šīs veidlapas saņēma. Principā līdz 31.martam lielākais vairums veidlapu bija izņemtas. Šeit jāpiezīmē vēl tas, ka ļoti daudzas partijas un apvienības vēl līdz šim brīdim domā, jo pēdējās partijas šīs veidlapas saņēma tikai 19.aprīlī.

Sarakstu pieņemšana sākās 17.martā. Bet pirmais saraksts tika iesniegts 31.martā. Tā bija Pretkomunistu apvienība, kas vienlaikus iesniedza piecus sarakstus, tātad – visos vēlēšanu apgabalos. Nākamie saraksti bija tikai 19.aprīlī, kad sanāca tik tiešām Centrālajā vēlēšanu komisijā liela rinda. 19.aprīlī mēs pieņēmām 21 sarakstu.

Saskaņā ar mūsu izdoto instrukciju mēs bijām noteikuši divas sarakstu pieņemšanas dienas. Tā bija pirmdiena no 14.00 līdz 18.00 un trešdiena no 10.00 līdz 14.00. 14.aprīlī Centrālā vēlēšanu komisija skatījās, ka stāvoklis sāk palikt kritisks. Mēnesi bija pilnīgs klusums, un neviens saraksts netika iesniegts, taču tagad mēs zinājām, ka pa šīm instrukcijā noteiktajām dienām galā netiksim. Centrālā vēlēšanu komisija šo stāvokli izskatīja un uzskatīja, ka tas veidojas diezgan kritisks. Mēs, kā jūs zināt, nācām presē ar paziņojumu un pieņēmām tādu lēmumu, ka Centrālā vēlēšanu komisija pieņems sarakstus pilnu darba dienu darba laikā no 10.00 līdz 18.00 19., 21., 23. un 26.aprīlī. Tātad, kā es teicu, 19.aprīlī tika pieņemts 21 saraksts. Kopējais skaits bija 27.

Es aizgāju pārbaudīt, cik sarakstu ir pieņemti uz šo brīdi. Šorīt jau ir pieņemti deviņi saraksti. Iznāk apmēram 15 minūtes viena saraksta pieņemšanai. Kāpēc izveidojusies šāda rinda un kāpēc tik grūti iet šo dokumentu pārstrāde? Cienījamie deputāti, mums jāapzinās, ka visi šie dokumenti ir ļoti nopietni, tie ir komplicēti kā pašiem sarakstu iesniedzējiem, tā mums – pārbaudītājiem. Bez galvenā dokumenta, tas ir, saraksta ar visiem šiem parakstiem, kā jūs zināt, mēs pieņemam vēl visu kandidātu parakstītu šā saraksta priekšvēlēšanu programmu un katra kandidāta divus parakstītus paziņojumus. Lai mēs šos dokumentus varētu normāli pieņemt, tie mums ir jāizskata, jo mēs nevaram pieņemt papīru kaudzīti un izdot izziņu, ka, lūk, mēs no jums tādus dokumentus esam pieņēmuši. Tātad mums pēc saraksta ir jāpārbauda, vai tiešām šis cilvēks, kas ir sarakstā, tik tiešām ir parakstījis šo paziņojumu. Tā ir vienkārša dokumentu pieņemšanas procedūra. Ar šo procedūru mēs tiekam galā, jo pie šīs procedūras var strādāt vairāki cilvēki, šos sarakstus tādā veidā pārbaudot, visas izziņas šādā veidā pārbaudot, visu ierakstu pareizību, visus parakstus.

Lielākā aizķeršanās mums ir pie reģistrācijas žurnāla, kurš diemžēl ir tikai viens, sekretāre mums ir viena. Un reģistrēt žurnālā var tikai viens cilvēks. Pie tam pie saraksta pieņemšanas reģistrācijas ar izziņām ir procedūra, kura ir jāievēro, un jāizdod arī izziņa. Iesniedzējam jāizdod izziņa par to, kādi dokumenti ir pieņemti. Tā ir lietas formālā puse, kura mums ir jāievēro šāda nopietna dokumenta pieņemšanā. Tāpēc, lūk, veidojas mazlietiņ šāda aizķeršanās.

Mums pārmet par milzīgām rindām. Jā, tādas rindas tik tiešām var veidoties. Bet mēs uzskatām, ka tā nav tikai mūsu vaina vien. Tā ir arī iesniedzēju vaina. Mēs uzskatījām, ka 40 dienas bija ļoti liels laiks, kurā tomēr varēja iesniegt. Katra partija varēja iesniegt kaut vai pa vienam sarakstam. Mēs izmantojām visas iespējas presē, radio un televīzijā, aicinājām neatlikt uz pēdējo brīdi, mēs brīdinājām, ka tāda lieta var būt un sastrēgums var būt. Tomēr mūsu aicinājumi netika uzklausīti.

Mums pārmet arī to, ka Centrālā vēlēšanu komisija šos sarakstus nepieņem katru dienu. Kad šie saraksti tiek pieņemti, Centrālajai vēlēšanu komisijai tie vēl ir jāizskata, jāizskata šo sarakstu atbilstība prasībām. Tātad, vai tur nav strīpojumu. Jāsastāda šie saraksti, jānodod Pilsonības un imigrācijas departamentā uz pārbaudi, lai mēs tiešām zinātu, ka visi kandidāti un visi sarakstu parakstītāji ir Latvijas Republikas pilsoņi. Tas prasa laiku. Centrālās vēlēšanu komisijas sēdēs mums ir jālemj par šā saraksta atbilstību likuma prasībām. Tātad mums vēl ir jārīko Centrālās vēlēšanu komisijas sēdes.

Bez tam Centrālā vēlēšanu komisija nodarbojas vēl arī ar citiem jautājumiem bez sarakstu pieņemšanas. Notiek apgabalu, rajonu vēlēšanu komisiju dibināšana. To izvirzīšanai rīt mēs organizējam apgabalu un rajonu komisiju vadībām semināru, kas ir ļoti nepieciešams, lai šīs komisijas varētu sākt savu darbu. Centrālā vēlēšanu komisija nodarbojas vēl arī ar instrukciju izdošanu un pārējo materiālu sagatavošanu, kas ir nepieciešami vēlēšanām. Tātad aploksnes, vēlēšanu zīmes, informatīvie materiāli, zīmogi un tā tālāk, un tā joprojām.

Vēl varu pateikt, ka šie tehniskie darbi ir paveikti tik daudz, ka izgatavoti apgabalu, rajonu vēlēšanu komisiju zīmogi. Pašlaik ražošanā ir iecirkņu vēlēšanu komisiju zīmogi. Līgatnes papīrfabrikā mums ir izgatavoti jau 150 tūkstoši aplokšņu, vēlēšanu aplokšņu. Rit maketēšanas darbi vēlēšanu zīmju izgatavošanai, kandidātu sarakstu izgatavošanai, kā arī nodarbojamies ar to, ka atklājam bankas rēķinus un pārskaitām naudu, kas ir nepieciešama attiecīgajām vēlēšanu komisijām. Tas man būtu viss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumi? Jautājumu nav. Paldies Kramiņa kungam. Ir jautājums Vaivada kungam. Lūdzu.

J.Vaivads: Man ir jautājums par jūsu izdotās instrukcijas 14.punktu, kurā ir teikts: ja parakstītāja persona ir parakstījusi vairākus sarakstus vai arī ir kaut kādas kļūdas attiecībā uz šo parakstītāju, tad tā tiek svītrota un tiek salīdzināts, vai pietiek, vai ir šie 100 paraksti kopumā. Bet nekas nav teikts, ja, piemēram, tiek svītrots kāds no pirmajiem trim. Tādā gadījumā, ja arī šie 100 vēl paliek, parādās nepieciešamība pēc nākamā. Es saprotu, ka tagad, pieņemsim, ceturtais kļūs par trešo šā saraksta parakstītāju un ka viņam ir jāveic vairākas nepieciešamas darbības, tas ir, jāparaksta pārējie dokumenti. Vai šis gadījums ir par pamatu, lai atgrieztu visu sarakstu?

A.Kramiņš: Man jums jāsaka atklāti, ka mēs pirmo reizi strādājam pēc šā likuma. Arī likumā nav noteikta šāda norma. Mēs savās instrukcijās vadījāmies, gribējām pateikt to un izskaidrot to, kas likumā varbūt tik skaidri kādreiz nav pateikts, lai būtu saprotamāk. Bet visas nianses, kuras var rasties šinī procesā, mēs vienkārši nespējam prognozēt. Tādi jautājumi varētu rasties vēl. Jo vienkārši mēs nekad neesam bijuši šādā situācijā, pie šāda likuma un pie šāda procesa. Tāpēc, protams, mūsu instrukcijās varētu būt arī nepilnības.

Tas jautājums, ko jūs uzdevāt, ir pilnīgi pamatots. Paldies par to. Mēs ar šādu procesu esam saskārušies. Mēs pašlaik domājam tuvākajā Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē šo problēmu risināt. Jo tik tiešām ne pašā likumā, ne mūsu instrukcijās nav pateikts, kā rīkoties šādā situācijā. Jā, mums bija šāds saraksts. Centrālā vēlēšanu komisija savā sēdē šo sarakstu atgrieza atpakaļ, atdeva iesniedzējam. Zinot, ka šāda situācija var atkārtoties, turklāt var atkārtoties pēc 26.aprīļa, kad visi saraksti būs pieņemti un Pilsonības un imigrācijas departamentā tiks pārbaudīti. Tad var atklāties kāda kļūda. Tādā gadījumā arī radīsies jautājums, ko šinī gadījumā darīt ar šo sarakstu. Tādēļ es uzskatu, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai un juristiem šī problēma būtu jārisina un jāatrod tai risinājums. Jānosaka acīmredzot papildu noteikumi šādai situācijai.

J.Vaivads: Es varbūt vēl papildināšu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Vaivads: Bet, Kramiņa kungs, kā jūs domājat, uz ko ir vērsta pati ievirze šajā darbā, tas ir, ja ir kļūdas, vai tad orientēties uz to, lai saraksts tiktu atgriezts, vai arī maksimāli ātri un vienkārši šo problēmu atrisināt? Tātad, ja būtu šāda situācija, ka, piemēram, ir jāierodas tagad šinī situācijā ceturtajam cilvēkam un jāparaksta daži dokumenti, līdz ar to problēma tiek atrisināta un nav runas par saraksta atgriešanu, kas faktiski nozīmē visu sākt par jaunu.

A.Kramiņš: Es piekrītu problēmas ātrākai un vienkāršākai risināšanai.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs.

V.Eglājs: Man ir sekojošs jautājums. Ja saraksts, iesniegtie dokumenti nav nekādā pretrunā ar likumu, bet kaut kādā nozīmē neatbilst instrukcijai, vai šādus dokumentus var dot atpakaļ un uzskatīt, ka tie nav pieņemami? Tie pilnīgi atbilst likumam, bet instrukcija ir plašāka un kaut kādā punktā kaut kas tur neatbilst.

A.Kramiņš: Mums tādas pretrunas pašlaik nav bijušas.

V.Eglājs: Vienkārši jautājums. Ja tāds gadījums ir, kā tad rīkoties?

A.Kramiņš: Es varētu jums atbildēt par konkrētu gadījumu, konkrētu piemēru. Es saku, ka mums šādi gadījumi pašlaik nav bijuši.

V.Eglājs: Vienkārši tas, ko Vaivada kungs jautāja. Ja viens tiek izsvītrots, vai dokuments ar to nenonāk pretrunā ar likumu? Viņi nav pretrunā ar likumu, un instrukcijā arī nav paredzēts.

A.Kramiņš: Šinī gadījumā likumā ir noteikta norma, ka šie trīs sarakstu iesniedzēji ir atbildīgi par visu sarakstā ietverto ziņu pareizību.

V.Eglājs: Likumā ir sacīts, ka “viņi ir uzskatāmi”. Tur ir tas formulējums.

A.Kramiņš: Es jums vēlreiz varu atbildēt: es uzskatu, ka šeit ir problēma, un šī problēma mums būtu jārisina.

Priekšsēdētājs: Kides kungs.

E.Kide: Kramiņa kungs! Vai, pieņemot lēmumu par sarakstu atgriešanu, Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē ir apspriests jautājums par kritērijiem? Ja, teiksim, ir tehniskas kļūmes sarakstos, tā ir viena lieta. Otra lieta, ja ir, teiksim, viltojumi, koda mainījumi vai, teiksim, apzināta rīcība. Vai jums ir tāda starpība starp kritērijiem?

A.Kramiņš: Mums kritērijs ir likums, un likumā ir noteikts, ka nedrīkst būt dzēsumi un labojumi. Ja šādi labojumi un dzēsumi ir kandidātu sarakstā, tad mēs atdodam sarakstu iesniedzējam. Ja šādi labojumi ir vēlētāju parakstos, mēs ar komisijas lēmumu šos parakstus svītrojam, anulējam.

E.Kide: Bet jūs ļaujat to dzēsumu, teiksim, akurātāk uzrakstīt un skaitāt to par tīri tehnisku problēmu?

A.Kramiņš: Nē, mēs neļaujam labot.

E.Kide: Pēc tam, atgriežot atpakaļ, lai otrreiz iesniegtu.

A.Kramiņš: Atgriežot atpakaļ, saraksts tiek pārstrādāts pilnīgi.

E.Kide: Pilnīgi. Ne tikai tā kļūda.

A.Kramiņš: Jā, ne tikai tā kļūda.

E.Kide: Kādēļ? Kas tur ko pārstrādāt?

A.Kramiņš: Tādēļ, ka likuma prasība ir, ka kandidātu sarakstā nedrīkst būt dzēsumi un labojumi.

E.Kide: Saprotu.

A.Kramiņš: Tā ir likuma prasība.

E.Kide: Saprotu, paldies.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis: Mans satraukums par jūsu darbību radās jūsu paziņojuma sakarā, kad jūs apgalvojāt, ka var gadīties tā, ka tā rinda ir tik liela, ka vienkārši nepaspēs visi iesniegt. Un nevarēs visu šo procedūru veikt.

Man ir tāds jautājums. Vai tomēr nebūtu pareizāk tā: galu galā, ja cilvēks arī iesniedz šo sarakstu kaut vai piecas minūtes pirms beigām, šādu iespēju vajadzētu visiem sarakstiem dot. Kaut vai pēdējā brīdī. Gadījumā, ja tad ir kaut kādas neprecizitātes, saraksts, pēc manām domām, varētu skaitīties iesniegts, un šīs neprecizitātes varētu novērst pēc 27.datuma. Vai tas nebūtu pareizāk? Es negribu apgalvot, ka visi nesīs beidzamā dienā. Bet mani baida tas, ka nevarēs vienkārši šo rindu izstāvēt. Un paliks vispār ārpus borta.

A.Kramiņš: Likuma prasība ir, ka mēs pēc 26.datuma nekādus labojumus pieņemt vairs nedrīkstam. Un no tā mēs strikti vadīsimies.

Dz.Ābiķis: Tātad, ja ir iesniegts 26.datumā un, teiksim, tur viens kaut kāds paraksts nav kārtībā, jūs vairs pēc šā 26.datuma neļausit novērst tās neprecizitātes?

A.Kramiņš: Nē.

Dz.Ābiķis: Jo iesniegts tas būs.

A.Kramiņš: Nē.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Paldies Kramiņa kungam. Varam turpināt apstiprināto darba kārtību.

Valsts un pašvaldību palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā. Lūdzu tribīnē Zeltkalnes kundzi.

B.Zeltkalne: Cienītie kolēģi! Es gribētu pateikt paldies visiem, kas iesniedza savus priekšlikumus likumprojektam “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”. Jāsaka, ka uz otro lasījumu konceptuālu izmaiņu nav, pie pantiem sīkāk varētu būt par pirmo un otro variantu 3.pantā.

Priekšsēdētājs: Tātad, Zeltkalnes kundze, skatīsim pa pantiem. 1.pantā labojumu nav?

B.Zeltkalne: Jā, bet es gribētu lūgt Induli Krauzi, komisijas locekli, man palīgā.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Krauzes kungs!

Tātad 1.pantā deputātiem labojumu nav. Arī rakstisku labojumu nav.

2.pantā ir Simsona kunga labojums. Vai Simsona kungs uztur šo labojumu? Viņa nav. Un 2.panta otrajā daļā ir frakcijas “Satversme” labojums. Vai kāds uztur šo labojumu? Arī ne. Vai nepieciešams balsot? 2.pantā ir pieņemts Endziņa kunga priekšlikums. Tātad varam balsot par 2.pantu?

Balsosim par 2.panta redakciju. Dokuments Nr.433. Rezultāts: 21 – par, 1 – pret, 10 – atturas. Pieņemts.

3.pantā divi labojumi ir pieņemti. 3.pantā otrā un trešā daļa ir grozīta. Endziņa kungs uzstāj uz balsošanu? Par tiem diviem variantiem tagad jābalso. Es atvainojos. Skaidrs.

Godātie kolēģi, tātad mēs balsojam 3.pantā par pirmo variantu un pēc tam par otro variantu. Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Ja ne, tad balsosim. Kurš variants saņems lielāku balsu skaitu, tas arī tiks pieņemts. Tātad balsojam no vienas bāzes.

Vispirms pirmais variants. Balsosim par pirmo variantu. Rezultāts: 30 – par, 0 ... 9 – atturas.

Balsosim par otro variantu. Rezultāts: 9 – par, 10 – pret, atturas – 14. Pieņemts pirmais variants.

Līdz ar to mēs esam nobalsojuši par pirmo variantu. Tas ir nobalsots. Atkārtoti nav jābalso. Vai kāds no “Satversmes” frakcijas uztur savus priekšlikumus? Nav neviena.

4.pants. Lūdzu.

I.Krauze, Dzīvokļu komisijas loceklis: Ja drīkst iejaukties? Es par 4.pantu. 4.pantā ir tikai redakcionāli labojumi gan pirmajā, gan otrajā daļā, būtība ir saglabāta iepriekšējā.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim par 4.panta redakciju kopumā. Rezultāts: par – 19, pret – 1, atturas – 8. Pieņemts.

I.Krauze: Salīdzinot ar pirmo lasījumu, 5., 6., 7., 8.pantā nav nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Ņemot vērā, ka šeit ir priekšlikumi par 6.pantu, balsosim par 6.panta redakciju. Te ir Simsona kunga priekšlikums, bet Simsona kunga paša nav, tā ka balsosim par tādu redakciju, kāda ir iesniegta. Rezultāts: 22 – par, 1 – pret, atturas – 9.

Par 7.pantu.

I.Krauze: Tur ir redakcionāls frakcijas “Satversme” labojums, bet tas ir ietverts iekšā.

Priekšsēdētājs: Tātad ir jau iekļauts. Tad 8.pants. Nav labojums pieņemts. Tādēļ balsosim par 8.panta redakciju kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultāts: 17 – par, 1 – pret, atturas – 5.

9.pants.

I.Krauze: 9.pants ir izteikts Likumdošanas jautājumu komisijas ieteiktajā redakcijā. Šeit ir nedaudz papildināta ceturtā daļa.

Priekšsēdētājs: Balsosim par 9.pantu, ņemot vērā izdarītās izmaiņas. Rezultāts: 20 – par, 1 – pret, atturas – 5.

I.Krauze: 10.pantā ir ņemts vērā frakcijas “Satversme” redakcionālais labojums. Tas ir iekļauts pašreizējā redakcijā.

Priekšsēdētājs: 11.pantā?

I.Krauze: 11.pants ir nedaudz grozīts. Sakarā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” šis pants bija diezgan būtiski jāmaina. Vajadzētu acīmredzot balsot par šo redakciju.

Priekšsēdētājs: Neviens nevēlas izteikties? Balsosim par 11.pantu. Rezultāts: 21 – par, 1 – pret, 2 – atturas.

12.pants. Šeit ir ņemts vērā priekšlikums. Vai kāds pieprasa balsošanu? Nē.

13.pants.

I.Krauze: 13.pantā atsevišķi panta punkti ir nedaudz redakcionāli grozīti un izdarītas atsauces uz likumdošanas aktiem.

Priekšsēdētājs: Un arī frakcijas “Satversme” priekšlikums ir daļēji ņemts vērā.

I.Krauze: Jā, daļēji ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad balsosim par 13.panta redakciju kopumā. Rezultāts: 20 – par, 2 – pret, 7 – atturas.

Tālākajos pantos priekšlikumi ir ņemti vērā. 14., 15., 16., 17.pants. Vai kāds no deputātiem pieprasa atsevišķu balsojumu par šiem pantiem? Nē. Tādā gadījumā varam balsot par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā. Lūdzu balsot! Rezultāts: 27 – par, 5 – pret, 10 – atturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Kad iesniegt labojumus trešajam lasījumam?

B.Zeltkalne: Lūgums ir nedēļas laikā uz trešo lasījumu, ja ir kādi papildinājumi vai labojumi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu godātos kolēģus ņemt to vērā.

Nākamais darba kārtības jautājums – grozījumi Civilprocesa kodeksā, Kriminālprocesa kodeksā un Kriminālkodeksā.

Tribīnē Jākobsones kundze. Lūdzu.

V.Jākobsone, Advokātu kolēģijas priekšsēdētāja vietniece: Cienījamie deputāti! Patiesībā šo likumprojektu vajadzēja izskatīt jau agrāk, bet diemžēl tā ir iznācis, ka tur bija dažāda tehniska aizkavēšanās. Tādēļ šis likumprojekts līdz šai dienai vēl nav izskatīts pirmajā lasījumā. Lieta ir tāda, ka likumprojekts ir iesniegts sakarā ar to, ka ir jāsaved kārtībā, jāizdara paši neatliekamākie grozījumi Civilprocesa kodeksā, Kriminālprocesa kodeksā un arī Kriminālkodeksā sakarā ar likuma “Par tiesu varu” stāšanos spēkā. Jo tiem ir savstarpēji jāatbilst. Es nevaru teikt, un tas tā arī tagad nav, ka pilnībā mums jau viss Civilprocesa kodekss atbilst likumam “Par tiesu varu”, tāpēc ka, piemēram, jautājums par apelācijas un kasācijas tiesām saskaņā ar lēmumu par likuma spēkā stāšanos vēl nav aizskarts, bet paši neatliekamākie jautājumi ir izklāstīti likumprojektā, kuru mēs jums liekam priekšā.

Es nezinu, vai man viss jāizstāsta, par ko te ir runa?

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tas nav īpaši nepieciešams. Varbūt kolēģiem ir jautājumi. Lūdzu uzdot jautājumus.

V.Jākobsone: Es varbūt pateikšu tikai to, ka te, piemēram, ir tāds jauns 19.1 pants, kāds līdz šim nav bijis, tas ir, nevainīguma prezumpcija. Mēs visu laiku runājām teorētiski par šo jautājumu, ka par vainīgu var atzīt tikai tiesa un ko tas īsti nozīmē, bet tagad tas ir ierakstīts likumā. Tas atbilst likumam “Par tiesu varu”.

Tagad arī no Kriminālprocesa kodeksa ir izslēgti tie panti, kuri varēja cilvēku atzīt par vainīgu bez tiesas sprieduma. Piemēram, krimināllietas izbeigšana un nodošana biedru tiesai, nodošana kolektīva pāraudzināšanai, administratīvo sodu piemērošana, nepilngadīgo lietu komisijai. Tātad tādu vairs nav, jo par vainīgu var atzīt tikai tiesa. Tādu mēs liekam priekšā.

Priekšsēdētājs: Vai jautājumu nav? Vai kāds vēlas runāt debatēs? Silāra kungs izteiks komisijas viedokli. Lūdzu.

I.Silārs: Es tikai gribu teikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir strādājusi arī pie šā, ņēmusi līdzdalību šā likumprojekta tapšanā un vienprātīgi atbalsta to un aicina balsot un pieņemt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par – 34, pret – 2, atturas – 2. Pieņemts.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es vēlētos, ja kādam rodas kādas pārdomas un ierosinājumi, tad arī līdz rītdienas pēcpusdienai tos iesniegt, lai mēs varētu nākamajā nedēļā otrajā lasījumā pieņemt un varbūt arī galīgajā variantā pieņemt.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums – apgrozījuma nodoklis. Vai ziņotājs ir zālē? Ziņotāja nav.

Nākamais. Par grozījumiem likumdošanas aktos dzīvokļu jautājumos. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es lūgtu šo likumprojektu vispār pašreiz noņemt nost, jo 1.punktā ietvertās normas mēs iekļāvām Civilprocesa kodeksa labojumā un šodien akceptējām otrajā lasījumā likumprojektu par valsts un pašvaldību palīdzību. Līdz ar to tātad 2.punkts, kas būtībā tikai paliktu spēkā, mums ir jāmaina. Mēs to saskaņosim šā likumprojekta pieņemšanas reizē.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mums ir jābalso, jo Ekonomikas komisija ir atbildīgā. Šeit man ir tā ierakstīts.

A.Endziņš: Iesniedz Likumdošanas jautājumu komisija, akceptēts Ekonomikas komisijā.

Priekšsēdētājs: Tā kā Likumdošanas jautājumu komisija noņem no izskatīšanas šo jautājumu, tādā gadījumā mums nav jābalso. Jautājums no izskatīšanas ir noņemts.

Par līdzekļu iegūšanas deklarācijām mēs skatām kā pēdējo mūsu darba kārtībā. Tādēļ nākamais ir – privatizācijas sertifikāti. Ēlerta kungs izmisīgi meklē dokumentus.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Dokuments Nr.420, likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pirmajā lasījumā. Uzreiz gribu pateikt, ka likumprojektā ir iestrādāts arī divreiz Augstākajā padomē iesniegtais, vienreiz Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā un otrreiz šo pirmdien Prezidijā iesniegtais Ministru padomes tāda paša teksta likumprojekts par papildinājumu, kas ir nevis 15.pants, jauna pantu numerācija, kā tas ir ierosināts Ministru padomē un Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā, bet gan 14.1.pants. Uzreiz to gribu pateikt.

Kādēļ ir vajadzīgi grozījumi likumā par privatizācijas sertifikātiem? Piedaloties Ekonomisko reformu ministrijā izveidotajā padomē, kur tiek koordinēts viss darbs attiecībā uz sertifikātiem, ir izrādījies, ka likumā ir diezgan daudzas nepilnības, kas attiecas uz sertifikātu piešķiršanas procedūras jautājumiem. Likumprojekta pēdējā lappusē ir pamatojums. Ir pateikti daudzi no iemesliem, kādēļ. Es visus neuzskaitīšu. Ir pieņemtas arī kļūdas. Te, protams, vainīgs esmu es pamatā. Viena nopietna kļūda ir, ka no nodevas maksāšanas ir atbrīvoti radinieki un svaiņi, ja tiek nodoti, tātad dāvināti vai mantoti sertifikāti, bet ir aizmirsts, ka laulātajam arī būtu tādi paši atvieglojumi vajadzīgi. Tā ir mana neuzmanības kļūda, kura ir jālabo.

Bez šeit minētajiem iemesliem ir vēl viens iemesls, ka Pilsonības un imigrācijas departamenta Iedzīvotāju reģistrā būtībā ir savākta lielākā daļa šīs, kā saka, primārās informācijas, bet tā nav ievadīta datoros, to nav iespējams apstrādāt un izmantot tā, kā tas bija iecerēts, uzrakstot un pieņemot likumu par sertifikātiem. Arī tādēļ ir vajadzīgi grozījumi.

Lai deputātiem būtu vieglāk, tad tas, kas jaunajā redakcijā ir jauns vai grozīts, ir pasvītrots. Ja no vecās, esošās redakcijas, kas ir izslēgts, arī tajā tas ir pasvītrots. Tā ka jums ir samērā viegli orientēties, jo likumprojekta teksts ir diezgan pagarš, un grozījumu, atklāti sakot, nav maz. Es domāju, ka man nebūtu jāstāsta par visiem šiem grozījumiem.

Es tikai gribu ļoti atvainoties par vienu manu rupju kļūdu. Pamatojuma pati pēdējā rindkopa. Šī kļūda ir standarta kļūda, aizmirstot, ka pajas ir 1991.gada vērtībā, bet sertifikāti jārēķina tagadējā vērtībā. Lūdzu šo skaitli 600 pareizināt ar skaitli 40! Jūs dabūsit aptuveni 24 vai 25 tūkstošus cilvēku. Tas it kā būtu ekvivalents. Tā ir šī manta, kas ir daudzās saimniecībās. Lielāko tiesu tie agrāk saucās par sovhoztehnikumiem, kur šīm izglītības iestādēm vajadzīgā manta bija paturēta valsts vajadzībām. Līdz ar to darba un īpašuma pajas šajās tagad jau daļēji privatizētajās iestādēs netika saņemtas pilnībā. Ministru padome ir izlēmusi, ka tas būtu jākompensē ar sertifikātiem.

Es būtu gatavs atbildēt uz deputātu jautājumiem, un, ja būtu jautājumi par šo te lauksaimniecības daļu, es, protams, būtu ļoti priecīgs, ja būtu Raimonds Krūmiņa kungs, bet es skatos, ka man laikam pašam būs jātiek galā.

Priekšsēdētājs: Jautā Grūbes kungs.

G.Grūbe: Cienījamais Ēlerta kungs! Mans pirmais jautājums būtu tīri formāls. Vai tagad šo labojumu izskatīšana nav par iemeslu tam, ka valdība šobrīd apzināti vēl šo darbu nav sākusi?

I.Ēlerts: Nē, nekādā ziņā, Grūbes kungs! Tas nu gan ne. Drīzāk tas, ka šo labojumu nebija, zināmā mērā formāli kavēja, jo, teiksim, Ministru padomes juristi bieži vien iebilda pret to, ka normatīvajos aktos tiek minēta šī akciju sabiedrība “Sakaru banka”. Viņiem bija iebildumi. Jūs saprotat, ka laukos šī akciju sabiedrība “Sakaru banka” ir vienīgā, kas to spēj izdarīt daudzās vietās. Tieši tas varbūt arī zināmā mērā kavēs. Un šeit es jūtos vainīgs.

Droši vien visus interesē informācija, kad tad īsti būs sertifikāti? Ja šodien Ministru padome apstiprinās maksu par privatizācijas kontu atvēršanu, tad es zinu divas vietas Latvijā, kur viss jau ir sagatavots. Tas būtu Dobeles rajonā un vienā no Kurzemes rajona krājkasēm. Tur varētu jau sākties sertifikātu izsniegšana. Protams, arī tur varētu nākt korekcijas, jo prakse jau tikai parādīs, kas nav kārtībā. Tāda ir mana atbilde. Nekādā gadījumā, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Un otrs jautājums man ir precīzāk varbūt par šo “Sakaru banku”. Es atceros, ka mūsu komisijā šo priekšlikumu mēs apspriedām, bet mūsu ierosinājums bija rakstīt, ka patiešām Valsts krājbanka un Latvijas Hipotēku un zemes banka, jo tās ir valsts struktūras, bet par akciju sabiedrību “Sakaru banka” mums tomēr bija priekšlikums rakstīt: “vai cita Ministru padomes noteikta banka”. Šajā gadījumā arī tālāk veidojas Ministru kabinets, tādēļ Ministru padomes vietā vajadzētu rakstīt – “valdība”. Lai to būtu noteikusi valdība, jo valdība ir atbildīga par šo darbību. Bet šajā gadījumā, ja mēs likumā rakstām, ka akciju sabiedrība “Sakaru banka”, tad jau, es domāju, likumdevējs arī atbild tieši par šīs akciju sabiedrības “Sakaru banka” darbību. Šeit es domāju, ka tīri juridiski arī vajadzētu padomāt, vai mēs nenonākam strupceļā.

I.Ēlerts: Cienījamais Grūbes kungs! Es nedomāju, ka valsts kaut kādā mērā atbild par akciju sabiedrības “Sakaru banka” finansiālo darbību un tās darbības rezultātiem. Jā, mēs uzņemamies šeit atbildību par tām funkcijām, kas ir saistītas ar sertifikātu izsniegšanu. Tās ir maz saistītas ar naudas operācijām. Vienīgi viņi ieņems šo maksu par konta atvēršanu. Ļoti niecīgu procentu, es nevaru pateikt precīzi, kādu, viņi paturēs kā atlīdzību. Pārējais ies pašvaldībām un citām institūcijām, kurām ir izdevumi sakarā ar sertifikātu atvēršanu. Tātad mēs uzņemamies atbildību tikai šajā daļā, bet jūsu priekšlikumam papildināt ar vārdiem “vai cita” es pilnīgi piekrītu. Tas novērstu nākamos labojumus. Bet es atstātu – “akciju sabiedrība “Sakaru banka” vai cita...”. Respektīvi, ņemtu papildus jūsu priekšlikumu.

G.Grūbe: Redziet, es nevarētu tādai nostājai piekrist, jo šajā gadījumā akciju sabiedrība “Sakaru banka” nav valsts institūcija un tai nav saistoši Ministru padomes lēmumi un rīkojumi, lai gan tajā pašā laikā par sertifikātiem ir noteikts, ka par visu darbību ir atbildīga tieši Ministru padome. Tātad šajā situācijā es uzskatu: ja tikai akciju sabiedrība “Sakaru banka” jau ir šeit likumā it kā noteikta, ka tā realizē, tad tā iziet ārpus Ministru padomes darbības sfēras. Tad ir jāpapildina atsevišķi citi panti, ka akciju sabiedrība “Sakaru banka” šajā gadījumā pakļaujas visiem, arī Ministru padomes, lēmumiem, kas iziet no šā likuma.

I.Ēlerts: Cienījamais Grūbes kungs, juristiem droši vien mūs abus ir noteikti ļoti interesanti klausīties. Manuprāt, jūs kā Latvijas Republikas pilsonis un arī es kā Latvijas Republikas pilsonis esam pakļauti Latvijas Republikas likumiem un visiem Ministru padomes lēmumiem, kā arī pašvaldību lēmumiem attiecībā uz mums. Tāpat ir pakļautas arī visas juridiskās personas jebkuram šim normatīvajam aktam. Nav tā, ka akciju sabiedrība “Sakaru banka” ir brīva kā kaķis, kā saka, tā tas diemžēl nav. Jo arī mēs abi neesam brīvi.

G.Grūbe: Es atvainojos, Ēlerta kungs, jums nav šinī gadījumā, manuprāt, taisnība. Es lūgtu juristus tomēr šo jautājumu precizēt, jo akciju sabiedrība praktiski atbild likumā “Par akciju sabiedrībām” noteiktajā kārtībā un Ministru padomei nekādu tiesību nav, ja nebūs noteikts, ka šajā gadījumā tai ir tiesības iejaukties šīs akciju sabiedrības darbībā. Nekādā gadījumā Ministru padome nevar ietekmēt šo darbību. Ja tas būs šajā likumā atrunāts, tad tādas tiesības būs. Ja nebūs, tad akciju sabiedrība “Sakaru banka” darbosies šā likuma ietvaros, cik šis likums reglamentē. Nākamā daļa būs, cik reglamentē akciju sabiedrību likums, un viss. Ministru padomei šādu tiesību nav iziet ārpus likuma rāmjiem.

I.Ēlerts: Tieši tāpēc tā ir minēta likumā.

Priekšsēdētājs: Jautā Zaļetajeva kungs. Pēc tam – Salīša kungs.

S.Zaļetajevs: */Mans jautājums droši vien ir par pirmo daļu otrajā lappusē. Agrākā redakcija skanēja tā: “Latvijas iedzīvotājs, kuram Latvijas Republikā ir pastāvīga pierakstīšanās”. Piedāvāta jaunā redakcija: “kas pastāvīgi dzīvo”. Vai jūs nevarētu mums paskaidrot, kas radījis šādas izmaiņas nepieciešamību? Es gribu, lai jūs saprastu mana jautājuma būtību. Visiem ir zināms, ko nozīmē “pastāvīgi pierakstīts”, bet kas ir “pastāvīgi dzīvo”? Pilsonības un imigrācijas departamenta darbības rezultātā izrādās, ka tas ir ļoti sarežģīts jautājums, par to ir dažādi viedokļi, ļoti neviennozīmīgi./

I.Ēlerts: Jā, redziet, Zaļetajeva kungs, ir cilvēki, kuri pastāvīgi dzīvo, teiksim, kopmītnēs vai apakšīrē. Viņiem nav pietiekami, nav šo lieko 12 kvadrātmetru, lai viņus pierakstītu pastāvīgi. Tāda kārtība vēl ir saglabājusies. Lai neradītu tiem cilvēkiem problēmas, kuriem, teiksim, vecajā pasē ir zīmogs, ka viņi ir pierakstīti uz laiku. Teiksim, ir tāds pieraksts. Un bez tam acīmredzot padomju pases pastāvīgajiem iedzīvotājiem arī laikam nebūs mūžīgas. Un Latvijas pasēs jau nav nekāds ne pastāvīgs, ne uz laiku pierakstīts. Tur ir ierakstīts – reģistrēts. Acīmredzot arī tiem cilvēkiem, kam pagaidām vai vispār nebūs Latvijas Republikas pases, būs dokuments, kur arī būs pateikts – reģistrēts un nevis pierakstīts “uz laiku” vai pierakstīts “pastāvīgi”. Tas ir padomju laika termins, un tas diemžēl bija ieviesies pirmajā pieņemtajā likumā.

S.Zaļetajevs: Tātad jūs uzskatāt, ka šis jēdziens “pastāvīgi dzīvo” paplašina sertifikātu saņēmēju loku?

I.Ēlerts: Es domāju, ka jā. Un vienīgie ierobežojumi drīkstētu būt 5.pantā minētie. Manuprāt, Zaļetajeva kungs, jā.

S.Zaļetajevs: Diemžēl man ir lielas šaubas par to.

I.Ēlerts: Jūs varat iesniegt priekšlikumus.

S.Zaļetajevs: Jā, to varbūt vajadzētu noprecizēt. Un vēl man ir jautājums par 4.panta otro daļu. Tur parādījies tāds priekšlikums par pilsoņiem, kuri dzimuši līdz 1996.gada 31.decembrim. Es, ziniet, nevaru saprast. Man liekas, šie sertifikāti ir vajadzīgi, lai kompensētu to darbu, kas nebija apmaksāts pēdējos 50 gados. Bet kādā sakarībā tiem, kas parādās jau pēc tam, kad šis neapmaksātais darbs vairs nav eksistējis?

I.Ēlerts: Redziet, Zaļetajeva kungs, arī likuma iepriekšējā redakcijā bija tā domāts, bet nebija varbūt tik skaidri ierakstīts. Tātad tur ir rakstīts, kā jūs redzat – “neatkarīgi no viņu dzīvesvietas un dzimšanas datuma”. Tātad neatkarīgi. Bet citā likuma vietā, kas netiek grozīta ar šo likumu, ir pateikts, ka sertifikātus beidz izsniegt 1996.gada 31.decembrī. Tātad viņiem tik un tā bija šīs tiesības. Bet tas vienkārši nebija skaidri pateikts. Tātad grozījums ir redakcionāls un nevis pēc būtības.

S.Zaļetajevs: Bet iepriekšējā likumā bija diezgan precīzi noteikts robežas laiks. Tas ir 1992.gada 31.decembris.

I.Ēlerts: Visos citos gadījumos – jā. Šajā ne. Izlasiet esošo redakciju! Es galvoju, ka tā ir precīza.

S.Zaļetajevs: Un tajā sakarā, ja parādās šis jēdziens par pilsoņiem, kuri dzimuši līdz 1996.gada 31.decembrim, tad kāpēc nav tajā pašā laikā tāda norma tiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā?

I.Ēlerts: Tātad pastāvīgie iedzīvotāji saņem papildus nulle sertifikātu katrs. Kā tad mēs rakstīsim to?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Man jautājums ir attiecībā uz šo likumprojektu kopumā. Šinī likumprojektā ir ļoti daudzas izmaiņas un precizējumi. Tā kā ar šo likumprojektu saskaras faktiski ikviens republikas iedzīvotājs, pilsonis, kā arī gan juridiskās, gan fiziskās personas, vai nebūtu bijis pareizāk izstrādāt jaunu likumu, atceļot iepriekšējo? Būs grūti strādāt, jo būs viens likums. Līdzīga situācija ir ar likumu “Par valsts uzņēmumiem”. Faktiski 1990.gada decembra likums ir spēkā, un 1992.gadā mēs pieņēmām likumu “Par valsts uzņēmumiem”, kaut gan 1992.gada likums ir praktiski pilnīgi no jauna izstrādāts. Šeit ir līdzīga situācija. Vai nevajadzētu tomēr, lai vieglāk būtu strādāt, izstrādāt šī izmaiņas un to iepriekšējo likumprojektu atcelt?

I.Ēlerts: Salīša kungs, es jums daļēji piekrītu. Manuprāt, beigu redakcijā varētu būt divi varianti. Publicēts viss likums jaunā redakcijā. Varētu tikt publicēti tie panti, kuros ir grozījumi. Grozījumu nav tuvu ne pusei pantu. Liekas gan, ka ir daudzi grozījumi. Šie panti tiktu publicēti pilnīgi no jauna, un tie ir tieši tie, kas iedzīvotājus visvairāk interesē. Likums kopumā ir ļoti garš un to atkal neizlasīs. Es domāju, ka būtu jāpublicē tieši tie grozītie panti pilnībā jaunajā redakcijā. Tādas ir manas domas. Bet, protams, deputāti to var izlemt un tā ir tehnikas lieta.

B.Salītis: Es domāju, ka tas ir likums, kas skar ikvienu. Tādu likumu mums ir ļoti maz. Tāpēc es tikai ērtības ziņā. Teiksim, juristi jau tiks galā, bet diez vai kurš katrs iedzīvotājs tiks galā, jo viņam arī interesē.

I.Ēlerts: Tādēļ es piedāvāju šo vidusceļu.

Priekšsēdētājs: Paldies Ēlerta kungam. Debatēs Grūbes kungs.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Es patiešām esmu par to, lai ātrāk mēs sakārtotu šos privatizācijas sertifikātu jautājumus, jo es domāju, ka mēs jau esam par šiem jautājumiem nokavējuši vismaz veselu gadu, ja ne vairāk.

Bet tajā pašā laikā es ļoti uzmanīgi sekoju līdzi tam procesam, kas notiek sakarā ar akciju sabiedrību “Sakaru banka”. Un šeit es gribētu pateikt divas lietas, kuras es lūgtu līdz otrajam lasījumam arī juristus precizēt. Paskatoties iepriekšējo likumu, redzam, ka šeit bija minēts par to, ka praktiski Ministru padome vai tālāk arī Ministru kabinets ir pilnīgi atbildīgs par to, lai šis sertifikācijas likums tiktu īstenots. Un tad es gribētu pateikt tikai to, ka akciju sabiedrība “Sakaru banka” nav valsts institūcija un tā darbojas saskaņā ar akciju sabiedrību likumu. Tātad tikai šeit minot atsevišķos pantos, ka akciju sabiedrība “Sakaru banka” ar šīm lietām nodarbojas, nebūt nav izslēgts tas, ka akciju sabiedrība “Sakaru banka” var nepildīt Ministru padomes rīkojumus šajā jautājumā, jo nekur, Ēlerta kungs, nav minēts, ka akciju sabiedrībai tas būtu saistoši.

Tāpat nekur nav minēts, ka šajā gadījumā tiek apturēti, es vēlreiz uzsveru – apturēti, atsevišķi akciju sabiedrības darbības panti, tātad likuma panti par akciju sabiedrībām, jo tām kā akciju sabiedrībām nav saistoši Ministru padomes lēmumi. Nav saistoši. Akciju sabiedrība neatbild par Ministru padomes pieņemto lēmumu saturu, tāpat kā Ministru padome neatbild par to, ka šī akciju sabiedrība var bankrotēt un ka praktiski šie sertifikāti var “pakārties gaisā”.

Tāpat es lūgtu arī, tad ja paliek pie šādas koncepcijas (varētu būt šāds gadījums, ka patiešām varētu palikt šeit “Sakaru banka”, arī šāda koncepcija ir iespējama), precīzi apskatīties kādu akciju sabiedrību likumu. Un arī šeit, runājot par “Sakaru banku”, būtu jāparedz, ka atsevišķi panti tiek uz šo darbības laiku apturēti, jo tā darbojas ar sertifikātiem. Skaidri un gaiši vajag pateikt, ka darbībās ar sertifikātiem tai ir saistoši Ministru padomes pieņemtie lēmumi, kas izriet no šā likuma. Un tad, es domāju, korekti šo jautājumu varētu sakārtot. Ja tas nav izdarīts un ja tas tikai pateikts šādā formā, kā šeit trijos pantos tas ir deklaratīvi pateikts, tad es baidos, ka mēs pēc tam nonāksim pie trešajiem labojumiem, bet tie jau būs ar bēdīgākām sekām. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Ja neviens nevēlas izteikties par balsošanas motīviem, varam balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 26, pret – 7, atturas – 12. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Paldies, cienījamie kolēģi! Man ir ļoti jāatvainojas, taču sakarā ar to, ka ir parādījusies vēlme drīz beigt mūsu darbu, man ir jālūdz visus priekšlikumus iesniegt rīt līdz pulksten 10.00. Dažam ir, un es baidos, ka labojumi var netikt izdarīti. Tas var stipri nobremzēt sertifikātu izdošanas procesu. Es ceru uz jūsu priekšlikumiem šajā ziņā, bet lūdzu to izdarīt rīt līdz pulksten 10.00. Un nākamnedēļ jau skatām otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums – “Personālsastāva dokumentu saglabāšana”. Vai ir ziņotājs no Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas? Es saprotu, ka Zaščerinska kungs nav ziņotājs šajā jautājumā. Es lūgtu sekretariātu gādāt par nākamajiem referentiem. Jautājums par civilās aizsardzības centra izpilddirektora iecelšanu tiek pārcelts uz nākamo otrdienu, jo Ministru padomes cilvēku, kuri patlaban var rekomendēt Mucenieka kungu, nav šobrīd klāt. Vai deputātiem ir kādi iebildumi pret to? Nav. Tātad Felsa kungs saldinās mūsu dzīvi ar cukura likumu. Nē?

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi deputāti! Es ļoti labi saprotu jūsu ironiju šajā jautājumā, bet es gribētu nolaisties uz tās grēcīgās zemes un pateikt tikai to, ka nebūt nav tik vienkāršs šis process, kas šobrīd notiek Latvijas laukos. Kā jūs redzat, tad praktiski līgumi par cukura piegādēm vai arī cukurbiešu ražošanu praktiski nav noslēgti. Un nav noslēgti tāpēc, ka šī mūsu saimnieciskā likumdošana nav sākta, un mēs neesam sapratuši, ko nozīmē daudzos gadījumos saimnieciskā likumdošana. Bez šaubām, es arī pieņemu to kritiku, ka mēs varbūt neesam labākos variantus un labāko laiku izvēlējušies. Arī to es pieņemu. Un tāpēc es piedāvāju šobrīd izskatīt 443.dokumentu. Uz otras lapas ir tie iesniegtie priekšlikumi un labojumi, un arī atbildes, vai šie priekšlikumi ir iestrādāti atsevišķos pantos vai nav. Un tālāk es piedāvāju procedūru – skatīt šo likumu pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Pa pantiem. Vai deputātiem ir par pirmajiem pieciem pantiem kādi priekšlikumi?

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Man ir, sākot ar to likuma mērķi. Es ierosinu svītrot divas lietas. Vispirms, ka likuma mērķis būtu nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar Latvijā ražoto cukuru. Un otrs – svītrot vārdus – “kā arī aizsargāt Latvijas cukurbiešu audzētājus”. Un to tālāko svītrot. Kāpēc? Nodrošināt ar Latvijā ražoto cukuru un to pārējo – tas ir pretrunā ar to visu iepriekšējo. Ja Latviju nodrošinās tikai ar Latvijā ražoto cukuru, tad neviens cukurs netiks ievests, tad nebūs nekādu muitas ienākumu, ar ko stimulēt cukura ražošanu. Un es baidos, ka visa Latvijas tirgus aizsardzība novedīs pie kartīšu sistēmas attiecībā uz cukuru. Tāpēc es ierosinu tomēr nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar Latvijā ražoto cukuru. Iedzīvotājus interesē cukurs, lai viņi to varētu dabūt, lai nebūtu uz kartītēm, lai būtu pēc iespējas lētāk. Tā ka principā likuma būtiskākais mērķis ir aizsargāt šos cukura ražotājus, tas ir, pamatā cukurbiešu audzētājus. Tā ka es ierosinu svītrot.

Un pēdējais. Radīt vienādus apstākļus visiem cukura ražotājiem, tas ir, vienīgi taisīt vienu monopola cukura ražošanu bez konkurences. Citādi vienādi apstākļi konkurences apstākļos cukura ražotājiem nekādi nebūs. Viens ies bankrotā, otrs veiksmīgi darbosies. Tāpēc tomēr tos divus gabalus es ierosinu svītrot un balsot par vienu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es domāju, ka šeit viss ir uzrakstīts tādā veidā, kā to šeit var izlasīt. Bez šaubām, Eglāja kungam ir taisnība. Ja mēs visu gribam ievest no ārzemēm, tad varam tādā veidā turpināt. Tā arī ir viena koncepcija no esošajām, kādas šeit pastāv.

Kas attiecas uz vienādiem ekonomiskajiem nosacījumiem, tas nav domāts, ka atbalstīt bankrotējušos uzņēmumus, bet radīt visiem vienādus ekonomiskos nosacījumus, lai to ražotu. Bet ne jau tāpēc, lai vienu stutētu, vienu gremdētu.

V.Eglājs: Nē, man ir jautājums, vai kredīta procents aizdevumiem visiem cukura ražotājiem būs vienāds vai atkarīgs no viņa riska procenta un visa pārējā, kā tas ir normālā ekonomikā? Vai visiem būs domāts fiksētais kredīts?

G.Grūbe: Šeit 7.pantā ir minēts, ka cukurbiešu audzētājiem pārstrādātājiem ir tiesības saņemt kredītus par subsidētām kredītprocentu likmēm. Cik tās būs lielas...

V.Eglājs: Bet vai visiem vienādas?

G.Grūbe: Cik tās būs lielas, par to, bez šaubām, būs jālemj atsevišķi, bet katrā gadījumā, ja mēs runājam par vienādiem noteikumiem, tad par vienādiem noteikumiem.

V.Eglājs: Es ierosinu tomēr balsot par svītrojumiem un svītrot to nodrošināto Latvijas Republikas cukuru un svītrot arī par tiem vienādajiem nosacījumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Plotnieka kungs par šo likuma mērķi?

A.Plotnieks: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, tas, protams, ir ļoti skaisti un apsveicami, ka ievadā mēģina formulēt, kāds ir likuma mērķis, bet tādas prakses mums parasti nav.

Otrkārt, šīs formulas, kas te ir ieviestas, neko neizsaka. Tāpēc man būtu priekšlikums vispār šo ievaddaļu svītrot: ja mēs katrā likumā gribēsim noteikt kaut kādu mērķi, turklāt darīt to ļoti brīvi un nedomājot par to, kādas tam sekas, tad beigās var rasties, ka tie mērķi ir pretrunā ar šīm likuma normām. Ja jūs vēlaties formāli juridisku analīzi, es to varu arī pierādīt. Tāpēc priekšlikums būtu, pirmkārt, svītrot šo daļu.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze.

E.Buķele: Ja ir runa par šā likuma mērķa formulējuma svītrošanu vispār, tad tam vēl varētu piekrist, bet, ja atstātu šo likuma mērķi vispār un izsvītrotu ārā – “nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar Latvijā ražoto cukuru”, tad tam nu gan es negribētu piekrist un aicinātu arī kolēģus nepiekrist, jo mēs taču atjaunojam Latvijas valsti ar visām tai raksturīgajām tautsaimniecības nozarēm.

Priekšsēdētājs: Balsosim!

E.Buķele: Tādēļ es domāju – ja atstāj šo formulējumu, tad nedrīkstētu to izsvītrot. Jo mums taču ir jāsaglabā mūsu zemniecība. Bet, ja nu svītro vispār, tad varētu... Patiesību sakot, 1.pantā jau tas pats ir pateikts.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, nestrīdēsimies! Man liekas, divi priekšlikumi ir, balsosim! Pirmais ir radikālākais priekšlikums – svītrot par likuma mērķi. Tātad pirmo rindkopu. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 20, pret – 11, atturas – 10. Grūbes kungs savu balsi nenodemonstrēja, tātad netiek svītrots.

Tad ir nākamais balsojums, kas sadalās divās daļās. Vispirms svītrot vārdus “nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar Latvijā ražoto cukuru”.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es varu tikai pateikt, ka es saprotu, kāda šeit zālē ir attieksme varbūt pret šo zemnieku, bet es katrā gadījumā aicinātu pateikt skaidri šo daļu, jo arī zemniekam ir svarīgi šādā formā pateikt, ka tas tomēr tiks darīts. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Es arī aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nebūt nenozīmē, kā tulkoja Eglāja kungs, ka Latvijā būs tikai pašražotais cukurs, bet tas ir mērķis, uz kuru šis likums tiek orientēts.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Viena balss papildus “par”. Lūdzu balsot! Es atvainojos, jā, Grūbes kungs balso “pret”. Rezultāts: 14 – par, pret – 14, atturas – 14. Nav svītrots.

Un tagad svītrot vārdus – “radīt visiem cukura ražotājiem vienādus ekonomiskos nosacījumus”. Lūdzu balsot! Grūbes kungs arī “pret”. Rezultāts: par – 8, pret – 13, atturas – 12. Nav pieņemts. Tātad likuma mērķis paliek vecajā redakcijā.

Vai ir piebildes par 1.pantu?

G.Grūbe: Šeit es varu paskaidrot, ka ir iestrādāts Silāra kunga iebildums un precizējums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Man diemžēl ir iebildums pret to, ka šeit tiek veidota cukura ražošanas ekonomika, jo tomēr es uzskatu, ka ekonomikai Latvijā ir jābūt vienotai. Ja veidojas atsevišķa cukura ražošanas ekonomika, vēl kāda ekonomika, man ir iebildums vispār pret tādas ekonomikas veidošanu. Un man ir ierosinājums, lai uz trešo lasījumu būtu Ekonomikas komisijas atzinums vispār – kā tas iet ekonomikā iekšā, jo tas ir ļoti būtiski. Tā ka es esmu pret šo pantu vispār, bet es neuzstāju uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

V.Eglājs: Es uzstāju uz to, lai būtu Ekonomikas komisijas atzinums.

Priekšsēdētājs: Stenogrammā tas tiek fiksēts. Ekonomikas komisijas atzinums tiek lūgts uz trešo lasījumu.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es varu paskaidrot Eglāja kungam tikai to, ka es būtu ļoti priecīgs, ja tāda kopēja ekonomiskā programma Latvijā būtu. Mums te nebūtu patiešām jāsēž un jādomā par cukuru atsevišķi. Bet mēs esam tieši tādā situācijā, ka šādas kopējas programmas arvien nav. Eglāja kungs kā zinātnieks arī zina, ka tāda nav izstrādāta un arī piedāvāta mūsu parlamentam, tāpēc mēs esam spiesti šādā formā lāpīties.

Priekšsēdētājs: Tā. Biezā kungs pazuda. Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, ja jau mēs saglabājam ievaddaļu un šajā ievaddaļā kā likuma mērķis ir deklarēts – noteikt cukura tirgus aizsardzību, tad 1.pantā atkal atkārtot to pašu katrā ziņā no likumdošanas viedokļa būtu vienkārši dīvaini. Jo, pirmkārt, likums neko neaizsargā. Tajā nodaļā, kur ir šī iekšējā tirgus aizsardzība, ir runa, ka būs muitas un kas šīs muitas noteiks un tā tālāk. Tas nozīmē, ka mēs veram vaļā kaut kādu zilonīti un tajā iekšā mazāks zilonītis, aizvien mazāks, mazāks un mazāks. Tāpēc man būtu priekšlikums svītrot to no šā 1.panta, ka tiek aizsargāts iekšējais valsts cukura tirgus. Saglabātos ar šo likumu noteiktais valsts atbalsts tam, tam un tam. Tās vismaz ir normas, kuras ir konkrētas. Ja jūs likumā desmitreiz atkārtosit, ka šis likums kaut ko aizsargā, un neko konkrēti nepateiksit, tas neaizsargās neko.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tikai varu brīnīties par Plotnieka kunga konsekvencēm, ka viņš vienā reizē atbalsta, otrā neatbalsta. Bet es patiešām nesaņēmu Plotnieka kunga labojumus likumam. Ja jūs paņemat otro lapu, tad visiem tiem deputātiem, kas iesniedza, ir atbildes uz to, vai priekšlikums ir pieņemts vai nav pieņemts un tā tālāk. Tātad es vienkārši lūgtu konstruktīvu darbu. Neredzu vajadzību svītrot šo daļu, jo tā ir ļoti būtiska. Un es ceru, ka Plotnieka kungs arī saprot: ja viņš būtu iesniedzis labojumus... Jūs sakāt, ka nav tā mehānisma, tad, lūdzu, pastrādājiet, un tas mehānisms būs uz priekšu, bet tas ir jāparedz!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Grūbes kungs, es nebūt neapšaubu to, ka likumprojekta autori ir gribējuši darīt visu to labāko. Es vienkārši no elementāras juridiskās tehnikas viedokļa ierosinu neatkārtot vairākkārt vienas un tās pašas formulas. Es nebūt neaicinu jūs svītrot 3.nodaļu, tur ir konkrētākas normas, salīdzinot ar šo 1.pantu, bet 1.pantā, ja jūs šos četrus vārdiņus svītrosit, tad vienkārši būs kaut kāda dinamika pašā normu piedāvājumā. Tas ir tikai mans piedāvājums. Te nav nekāda īpaša principiāla strīda, ne principiāla jautājuma risinājuma.

Priekšsēdētājs: Balsots tiek par Plotnieka kunga priekšlikumu svītrot vārdus – “aizsargāts valsts iekšējais cukura tirgus”. Rezultāts: 19 – par svītrošanu, 10 – pret, 9 – atturas. Nav svītrots.

2.pants. Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Šis pants absolūti neko neregulē, jo visiem ir tiesības brīvi izvēlēties uzņēmējdarbību. Tas ir konstitucionālajā likumā jau ierakstīts. Mums nav likumā ierakstīts. Un šo pantu gan vajadzētu svītrot. Es tomēr gribētu arī Juridiskās pārvaldes atzinumu. Likums nav bijis ne Juridiskajā pārvaldē, nekur. Šādā veidā nevar taisīt. Es ierosinu balsot par šā panta svītrošanu.

G.Grūbe: Es atbildu. Mēs, pēc Silāra kunga priekšlikuma, svītrojām 14.pantu, tātad to mēs svītrojām. Taču nevarējām piekrist, lai svītrotu 2.pantu, jo šobrīd Latvijā patiešām ir ne tikai viens vien Eglāja kungs, bet ir arī vesela rinda citu institūciju, kuras vispār uzskata, ka nekas tāds nav jāveido. Un tāpēc šī panta kā vispārēja panta būtība ir jāatstāj, mūsu skatījumā.

Un otrs. Es Eglāja kungam gribu pateikt, ka šis likums nekādā gadījumā nav bijis slepens. Tas caur Prezidiju ir nodots visām komisijām, to skaitā arī Likumdošanas jautājumu komisijai. Un es vienkārši lūgtu korekti iesniegt labojumus, kad gatavojam likumprojektus uz otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Stenogrammā tiek fiksēts, ka likumprojekts tiek nodots Juridiskajai pārvaldei atzinuma došanai. Balsots tiek par Eglāja kunga priekšlikumu – svītrot 2.pantu.

Lūdzu balsot par 2.panta svītrošanu. Rezultāts: par svītrošanu – 15, pret – 13, atturas – 10. Pants netiek svītrots.

3.pants. Vai deputātiem ir ierosinājumi? 4.pants.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Man liekas, “par” bija 15 un 13 bija pretī. Un cik atturējās?

Priekšsēdētājs: 10.

V.Eglājs: Es tātad atvainojos.

Priekšsēdētājs: Jā, bija pareizi, Eglāja kungs! Nav šaubu par rezultātu.

Tātad 4.pantā nav priekšlikumu. 5.pants.

6.pants. Freimaņa kunga priekšlikums ir iestrādāts. Vai kāds no deputātiem prasa balsošanu par 7.pantu?

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es ierosinu no šā panta izņemt ārā Latvijas Banku. Jo par Latvijas Banku ir atsevišķs likums. Un Latvijas Banka nekad ar budžeta finansējumiem nenodarbojas. Tā nav Latvijas Bankas funkcija. Es ierosinu svītrot ārā to Latvijas Banku no šīs...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es piekrītu, ka Latvijas Banka ir ārpus likumdošanas un Latvijas valsts. Mēs jau to esam visu laiku sludinājuši un esam visu darījuši tā. Bet es gribētu vērst uzmanību uz to, ka beidzot arī Latvijas Banka tomēr pati ir sapratusi, ka ir Latvijas valstī. Un es domāju, ka beidzamie procesi liecina, ka arī Latvijas Banka atgriezīsies Latvijas valstī un arī Latvijas likumdošanā. Un parlaments varēs arī uz priekšu uzdot tai noteiktus uzdevumus ar likumu palīdzību, bez šaubām. Šeit nav paredzēts, ka tā to subsidē, bet kopā ar valdību strādā. Un es domāju, ka beidzot būtu normāli, ja mēs paredzētu, ka Latvijas valdība strādā kopā ar Latvijas Banku. Bet kolēģiem ir arī citi viedokļi. Mēs jau tā varam visu laiku mēģināt, ka valdība ir viens, banka ir viens un parlaments vēl trešais. Un neviens neatbild par stāvokli valstī kopumā.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Eglāja kunga priekšlikumu – svītrot vārdus “un Latvijas Banka”. Lūdzu balsot! Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par – 9, pret – 23, atturas – 8. Nav svītrots.

Vēl par 7.pantu?

V.Eglājs: Nē, par 8.

Priekšsēdētājs: 8.pants. Lūdzu.

V.Eglājs: 8.pants. Šeit bija Freimaņa priekšlikums – svītrot izvedmuitu. Te ir ierakstīts – “Freimanis”. Un šeit ir tā – “noraidīts”, jo ar izvedmuitu aizsargās patērētāju intereses un nodrošinās cukura tirgus piesātinājumu. Tas man liekas ārkārtīgi dīvaini. Ar ievedmuitu aizsargās, lai neved iekšā, un ar izvedmuitu aizsargās, lai neved ārā. Tas man liekas kaut kas dīvains.

Otrs. Ja šeit būs ar ievedmuitu aizsargāts un tās cenas būs ievērojami augstākas, tad, es domāju, neviens uz Igauniju, ne uz kurieni no šejienes to cukuru nevedīs. Un tāpēc man liekas tās izvedmuitas, kas ir sacīts te par cukuru, tiešām vajadzētu svītrot.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, kāds būs jūsu priekšlikums? Balsošanai.

V.Eglājs: Tas, kas ir Freimanim, tas ir 8.panta pirmajā daļā, tiek aplikts ar ievedmuitas un izvedmuitas nodevām. To “un izvedmuitas” svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es arī lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu – svītrot divus vārdus “un izvedmuitas”, jo izvedmuitas politika nekādi neatbilst eksporta programmu atbalstam, neatbilst brīvā tirgus principiem. Man nav saprotams, kur Lauksaimniecības komisija ir ķērusi šādas idejas, kuras nav iekļautas arī, cik es zinu, nevienā priekšvēlēšanu platformā, nekur citur. Tā būs tikai kaitniecība attiecībā pret cukura ražošanu. Cukurs nav nekāds neatjaunojamais dabas resurss, kas būtu jāapliek ar izvedmuitu, bet normāla eksporta prece, un šī, godīgi sakot, bezjēdzība no 8.panta ir jāizsvītro.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Papildus atbalstot šo divu vārdu – “un izvedmuitas” – svītrošanu, es gribētu teikt, ka ļoti iespējams, ka arī ar cukuru būs tāds pats stāvoklis, kā tas varbūt pilnīgi neticami likās ar gaļu un pienu. Ja mums liktu lemt šādu jautājumu pirms diviem gadiem, mēs droši vien būtu uztraukušies, ka ved visu ārā. Es domāju, ar cukuru būs tas pats. Mēs to nespēsim nemaz dabūt laukā. Ja reiz mums likumā nebūs ierakstīts, ka izvedmuitai ir obligāti jābūt, tad tā varēs būt un varēs nebūt, bet, ja ierakstīs, ka ir jābūt, kā tas ir par ievedmuitu un pamatoti, tad tai būs jābūt.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, vispār mūsu cerība ar muitām kaut ko atrisināt ir jau veiksmīgi piepildījusies, jo mēs gluži vienkārši šo tirgu šeit esam jau galīgi dezorganizējuši, tieši pateicoties sekmīgai muitas nodevu iekasēšanai. Šajā sakarībā, protams, noteikti ir jā­svītro izvedmuitas no tā, kaut arī es ierosinātu tā vai citādi saistīt jautājumu par ievedmuitām ar dotācijām, bet mēs neesam šodien tam gatavi. Tas paliek atklāti. Bet arī sakarā ar 8.pantu tūliņ 9.pantā arī otro teikumu vajag svītrot. Šeit atkal tās pašas izvedmuitas parādās. Un tur jau pat tranzīta kustība tiek noliegta. Ja jūs vedat no Kubas un pēc tam uz ASV, tad, vienalga, maksā izvedmuitu. Tā ka visu, kas saistīts ar izvedmuitām, no šā likumprojekta man ir ierosinājums svītrot. Gan no 8.panta šos divus vārdus, gan no 9.panta pirmās daļas otro teikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tātad lauksaimniekiem pašiem nav vēlēšanās, lai šeit būtu liktas izvedmuitas. Jo mums patiešām būtu izdevīgi šajā situācijā. Es jums tūlīt paskaidrošu. Izdevīgi ir šajā situācijā, ja mēs panākam ievedmuitas, tad arī šajā gadījumā pietiekami augstas cukura cenas turēt iekšējā tirgū. Bet es domāju, ka jūs, kungi, aizmirstat, ka ir arī kopējās patērētāju intereses, lai arī tad, ja mēs aizsargājam cita cukura ievešanu šeit, šis cukura daudzums tomēr būtu pietiekami liels. Bet tas ir jautājums, par kuru jūs varat balsot. Es nebūt neuzstāju, ka to vajadzētu izlemt tādā veidā. Tā ka, lūdzu, balsojiet!

Priekšsēdētājs: Balsosim par vairāku deputātu, pirmkārt, Eglāja kunga, priekšlikumu – svītrot vārdus “un izvedmuitas”. Rezultāts: 24 – par svītrošanu, 5 – pret, 9 – atturas. Tādā gadījumā... Tas ir 8.pantā. Par 8.panta redakciju kopumā kāds prasa balsot?

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es vispirms gribu teikt tiešām paldies par to, ka tur pirmajā daļā ir ielikta tā norma par cukura diabēta slimniekiem paredzētajām saldvielām, bet te vajadzētu sīku redakcionālu labojumu. Diabēts ir vienskaitlinieks, tādēļ – “diabēta”, nevis – “diabētu”.

G.Grūbe: Tā ir vienkārša tehniska kļūme.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mucenieka kungs, lūdzu!

V.Mucenieks: Man ir aizdomas par to jēdzienu – “līdzvērtīga saldviela”. Kā tas būtu saprotams? To definīciju, kas ir līdzvērtīga? Es domāju, te varētu būt vienkārši citas saldumvielas. Kāpēc līdzvērtīgas?

Priekšsēdētājs: Bet šo vārdu nav.

G.Grūbe: Tas ir izņemts ārā.

V.Mucenieks: Tad es atvainojos, tad man nav.

Priekšsēdētājs: Vai neviens arī neprasa balsot par šīm “līdzvērtīgajām saldumvielām”?

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Otrajā rindkopā es ierosinātu svītrot vārdus – “un tie var tikt grozīti pēc Lauksaimniecības ministrijas priekšlikuma”. Tas ir saprotams, ka var tikt grozīti. Bet man ir neskaidrība, vai tikai pēc Lauksaimniecības ministrijas priekšlikuma var tikt grozīti? Kā tas ir jāsaprot? Ja tāds tulkojums, es esmu kategoriski pretī. Tad Lauksaimniecības ministrijai ir veto tiesības! Kā tas ir saprotams?

G.Grūbe: Katrā gadījumā mēs neesam, ka tikai. Tas būtu jāprecizē. Es, Eglāja kungs, gribētu teikt, ka šeit ir jautājums, kurš būs atbildīgs. Mēs pašreiz esam tajā situācijā, ka visas šīs nejēdzības notiek un neviens nav atbildīgs. Tātad visai valdībai jūs un arī nākamais parlaments nekad nenodarīs pāri. Varbūt varētu precizēt šo redakciju? Es piekrītu, ka nevarētu būt “tikai”, bet obligāti būtu tomēr, ka atbildīgajai par šo politiku jābūt Lauksaimniecības ministrijai.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka pēc šā labojuma tātad visas nejēdzības faktiski ir Lauksaimniecības ministrijas ziņā?

G.Grūbe: Kādam atbildīgajam tomēr ir jābūt.

V.Eglājs: Vienīgi ekonomikā atbildīgs var būt tikai īpašnieks. Tur var atbildēt ar īpašumu. Ekonomiski atbildēt nevar ne ministrs, neviens cits, kas saņem algu. Viņš var atbildēt ar amatu. Bet tāpēc par šo cukura programmu ekonomisko atbildību nesīsim mēs, jo mēs to likumu pieņemam. Un tāpēc tomēr lauksaimniecības ministrs noteikti nevar, jo muitas tarifi ir Muitas tarifu padomes ziņā. Un tāpēc tomēr ir noteikta kārtība: vai nu likt iekšā, ka tikai, vai svītrot, jo jābūt ir pilnīgi skaidram.

Priekšsēdētājs: Biezā kungs.

J.Biezais: Par šo pašu tēmu. Te ir neliela loģiska kļūda. Muitas tarifus apstiprina, un tie var tikt grozīti. Grozīti tarifi arī ir tarifi. Tātad ir vairāki. Vienu brīdi ir tāds tarifs, vienu brīdi tāds. Šeit tas vārds “grozīt” ir lieks. Varbūt varētu vienoties par šādu redakciju: “Muitas tarifus apstiprina Latvijas Republikas valdība, ņemot vērā Lauksaimniecības ministrijas priekšlikumus.”

Priekšsēdētājs: Jā, jo pēc šā teksta Biezā kungs pareizi ir uztvēris pretrunu. Iznāk, ka valdība apstiprina un pēc tam Lauksaimniecības ministrija groza. Protams, ļoti ērta situācija Lauksaimniecības ministrijai.

G.Grūbe: Es pieņemu kolēģa priekšlikumu, ka šeit ir vajadzīgs precizēt. Bet es lūgtu vienkārši atcerēties to lietu, ka mēs, ja uzliekam kopēji tikai valdībai visu atbildību un nenosaucam institūciju, kurai patiešām tieši šī situācija jākontrolē, nonākam bezatbildības priekšā. Es esmu gatavs pieņemt redakciju precizējot. Bet tikai nevaru piekrist, ka šādu jautājumu svītro.

Priekšsēdētājs: Godātie cukura aizstāvji pie mikrofoniem! Jūs panāksit to, ka mēs nenobalsosim par šo pantu, jo tūlīt būs starpbrīdis.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es jau varētu atbalstīt Biezā kunga priekšlikumu, bet es arī gribētu paturēt šo komisijas vai redakcijas komisijas viedokli, ka šeit parādās Lauksaimniecības ministrija. Jo pašreizējā situācijā valstī ar to, ka valsts ir piebērta pilna ar graudiem un nav neviena, kas ir bijis atbildīgs, prasa to, ka tas ir jāuzrāda likumdošanā.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs.

A.Felss: Es tikai nelielu precizējumu. Cienījamie kolēģi, jūs nesmaidiet un nebrīnieties! Šeit šī redakcija nemaz nav tik neprecīza, kā jums šķiet. Tā atbilst faktiskajai situācijai šobrīd. Muitas tarifu padome tieši pēc šāda principa, ka ir ministrija vai resors, kas iesaka grozīt šos tarifus, tikai tad risina konkrēti vienā vai otrā virzienā konkrēto jautājumu. Tad valdība pieņem lēmumu, apstiprina. Tā ka šeit nav nekādas kļūdas. Tā ir pašreizējā kārtība, ko jūs brīnāties?

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es piekrītu Felsa kungam, ka nevajag brīnīties. Bet diemžēl ir par ko brīnīties. Tagad padomāsim tīri loģiski! Mēs savā laikā pieņēmām virkni likumu, kas reglamentē muitas darbību. Tad parādījās Muitas tarifu padome, un galarezultātā šī tarifu padome dara visu, ko grib. Un beigu beigās pat nodokļus mēs jau esam spiesti iekasēt saskaņā ar šīs Muitas tarifu padomes lēmumu. Tagad mēs ar konkrētiem likumiem sākam situāciju tā vai citādi pielabot. Vai tas ir risinājums? Varbūt tomēr griezīsimies atpakaļ, noskaidrosim, kas nosaka muitas tarifus? Tad varbūt jāuzliek tas par pienākumu tikai Ministru padomei un nevienam citam? Un tad varbūt tas varētu būt pēc Muitas tarifu padomes priekšlikuma? Bet, ja mēs iestrādāsim šeit “ministrijas”, es atvainojos, Felsa kungs, mums pazūd Muitas tarifu padome. Vienalga jūs nonāksit pie tās pašas tarifu padomes. Nevis Lauksaimniecības ministrija būs atbildīga, bet tarifu padome. Un tā atkal noteiks tādu muitu, ka mēs beigu beigās šeit brīnīsimies par rezultātu. Man būtu priekšlikums šeit tomēr saistīt ar vispārējo likuma kārtību, pirmkārt. Otrkārt, ja mēs vēlamies padarīt vienu ministriju atbildīgu izņēmuma kārtībā, tad precīzi jānosaka, ka Lauksaimniecības ministrija ir atbildīga un fiksē vai apstiprina tos vai citus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz pulksten trijiem.

 

(Pārtraukums)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!