Šonedēļ žurnālā “Komersanta Vēstnesis”:

Tuvojas brīdis, kad Latvijas uzņēmējiem tiks atvērts jaunais Eiropas Savienības (ES) fondu naudas zutenis. Šoreiz projekti tiks vērtēti, tos savstarpēji salīdzinot. Publikācijās “Kad būs “zaļā gaisma” jaunajām programmām” un ““Vieglo” dāvinājumu laiks beidzies” komersanti var uzzināt, kuras programmas tiks ieviestas visātrāk, kādas ir izmaiņas programmās, kādi ir projektu iesniegšanas un realizācijas pamatsoļi, cik daudz uzņēmēju cer uz Eiropas naudu u.c. aktuālu informāciju. Jaunums ES fondu līdzekļu apguvē: lielā nauda ir piešķirta inovācijai – jauninājumu ieviešanai ražošanā, ievērojami mazāks atbalsts plānots projektiem iekārtu iegādei.

Raksts “Mēra korupcijas temperatūru būvniecībā” iezīmē vairākas problēmas būvniecības un teritoriālās plānošanas jomā. Ekonomiskās vēlmes darboties saskaras ar valsts regulāciju un stingriem ierobežojumiem, kas veicina korupcijas risku rašanos. Piemēram, nereti pašvaldību būvvaldē viens un tas pats cilvēks izdod būvatļauju un uzrauga būvniecības procesu. Kādēļ būvnieks reizēm jūtas ķīlnieka lomā, kādas ir būvniecības likumdošanas nepilnības un to sekas, vairāk lasiet “Komersanta Vēstnesī”.

Latvijas pārtikas tirgū notiekošo nu jau var dēvēt par spēlēšanos ar cenām. Tartu veikalos cukura un miltu cena ir mazāka nekā Latvijā, bet algu pieaugums Igaunijā jau sen ir lielāks nekā pie mums. Vai tas nozīmē, ka algu un cenu kāpums tomēr nav paralēli procesi? “Komersanta Vēstnesis” uzdod jautājumus Konkurences padomei, lai viestu skaidrību par iespējami godīgu sāncensību uzņēmējdarbībā un līdz ar to gan patērētāju, gan valsts ekonomisko interešu aizsardzību. Atbildes meklējiet rakstā “Spēlēšanās ar cenām konkurences trūkumā?”

“Latvijas valdības pārstāvji bieži uzsver, ka 90% no visiem nodokļiem maksā mazie uzņēmēji, bet mums ir tāda sajūta, ka valdībai neesam vajadzīgi,” uzskata grāmatvede un SIA “Saldus grāmatvedības serviss” rīkotājdirektore Ruta Šenfelde. Kādas ir mikrouzņēmuma (trīs darbinieki!) ikdienas grūtības biznesā un pastāvēšanas noslēpums, lasiet rakstā “Grāmatvedis: labais, gudrais, vajadzīgais”.

Kamēr kaimiņvalstīs nākamā gada valsts budžeti tiek raksturoti ar vārdiem “pārāk optimistiski”, Latvijā, šķiet, ir iestājies absolūtā pesimisma laiks. Kā to vērtē Latvijas ekonomikas speciālisti, kādēļ Igaunijas sagatavoto valsts budžeta projektu dēvē par pārāk optimistisku un kāpēc Lietuva vienīgā no Baltijas valstīm nākamgad budžetu plāno ar deficītu, skaidrots publikācijā “Baltijas valdības – optimistiskas budžeta ieņēmumu prognozēs”.

Par uzņēmēju iespējām uzkrāt un ieguldīt naudu bankā, platjoslas interneta izmantošanas rādītājiem Latvijā un citās Baltijas valstīs, par zādzību skaita pieaugumu tirdzniecības vietās un citām tēmām kā katru trešdienu – “Komersanta Vēstneša” jaunākajā numurā.

“Komersanta Vēstneša” redakcija