Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2007. gada 25. oktobrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2007.gada 25.oktobrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, N.Kabanova, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam (jautājumu reģistra Nr.27/J9) 

“Par Latvijas nepilsoņu tiesību ierobežojumiem pašvaldību līmenī”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu A.Latkovska, Dz.Zaķa, L.Mūrnieces, A.K.Kariņa un A.Ziedones-Kantānes jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam (jautājumu reģistra Nr.30/J9) 

“Par pieeju valsts noslēpumam”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu J.Plinera, N.Kabanova, J.Sokolovska, M.Mitrofanova, V.Buzajeva un V.Buhvalova jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (jautājumu reģistra Nr.31/J9) 

“Par situāciju Pārlielupes cietumā”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2007.gada 22.oktobrī

Pielikums

Par Latvijas nepilsoņu tiesību ierobežojumiem pašvaldību līmenī

1. Izanalizējot 281 Latvijas pašvaldību nolikumu no 553, kas ir pieejami Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas interneta mājaslapā, tika konstatēts, ka šajos nolikumos lielākajā daļā pašvaldību Latvijas Republikas nepilsoņiem ir liegtas tiesības tikt ievēlētiem līdzās deputātiem pašvaldības komisijās un darba grupās.

Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums (27.09.05, 26.p.) nosaka ierobežojumu, kas attiecas uz revīzijas komisiju. Dažās citās pašvaldībās ierobežojumi attiecas uz visām komisijām un darba grupām (tie tika konstatēti 2 rajonu, 3 pilsētu, 5 novadu un 18 pagastu pašvaldību nolikumos – 17 Latvijas rajonos no 26 – sk. pielikumu).

Atgādinām, ka šis ierobežojums (tikai attiecībā uz revīzijas komisijām) tiešām eksistēja likuma “Par pašvaldībām”1994.gada 19.maija redakcijā, bet tika izslēgts no likuma jau ar 2000.gada 21.decembra grozījumiem.

2. Dažās pašvaldībās (Madlienas pagasta padomes nolikums, 97.p., 14.09.2005., Sējas pagasta padomes nolikums, 89.p., 18.10.2005.) tikai balsstiesīgie iedzīvotāji (LR un ES pilsoņi) var inicēt publisko apspriešanu un piedalīties tajā.

Iespējams, ka šāda pašvaldību rīcība ir saistīta ar to, ka Latvijā nav likuma par vietējiem referendumiem. Jau 6.Saeimas laikā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedza likumprojektu “Par pašvaldības aptauju”(1997.gada 4.jūnijā), taču komisija pati to atsauca un 1998.gada martā vēlreiz nāca klajā ar tāda paša nosaukuma alternatīvu likumprojektu, kas tika izskatīts 1.lasījumā. 7.Saeimas laikā šim pašam likumprojektam izdevās pārvarēt divus lasījumus, savukārt 8.Saeima vispār atteicās turpināt tā izskatīšanu. Likumprojekts paredzēja divus aptaujas variantus: ar lēmēja balsstiesībām (tikai pilsoņiem) un konsultatīvo (visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem).

3. Joprojām ir spēkā Rīgas domes noteikumu Nr.52 “Par dienesta viesnīcu dzīvojamo telpu izīrēšanu un izmantošanas kārtību Rīgā”26.03.96., 4.p. Šis punkts paredz, ka iespēja slēgt līgumu par dienesta viesnīcas īri vairāk nekā uz vienu gadu ir tikai tiem nepilsoņiem, kuri ir nodzīvojuši un nostrādājuši Rīgā ne mazāk kā 10 gadus. Uz LR pilsoņiem šis ierobežojums neattiecas.

4. Saskaņā ar 2005.g. 17.03. Civilstāvokļa aktu likuma 3(2) p. LR nepilsoņi nevar strādāt par Dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem. Cik mums zināms, tā ir vienīgā atšķirība starp pilsoņiem un nepilsoņiem, kura tiek noteikta iestādēs, kas atrodas pašvaldību pakļautībā. Nepilsonim nav aizliegts ieņemt pat pilsētas izpilddirektora amatu vai departamenta priekšnieka amatu Rīgā, tādā veidā vadot dienestus ar dažu desmitu miljonu latu lielu gada apgrozījumu.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādās vēl pašvaldībās, bez jau iepriekš nosauktajām, Latvijas nepilsoņi netiek pielaisti darbam pašvaldību komisijās un darba grupās un nevar piedalīties aptaujās?

2. Kādi vēl ierobežojumi pašvaldību līmenī ir ieviesti attiecībā uz nepilsoņiem?

3. Vai Jūs uzskatāt par pieļaujamu un normālu pašreiz izveidojušos situāciju ar nepilsoņu diskrimināciju pašvaldību līmenī?

4. Vai Jūs izmantosiet likuma dotās pilnvaras, lai atceltu pašvaldību līmenī noteiktos likumam neatbilstošos ierobežojumus nepilsoņiem?

5. Pēc atbildīgās komisijas iepazīšanās ar Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) piedāvātajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, kurā tika piedāvāts iekļaut likumā sadaļu “Vietējie referendumi un iedzīvotāju iniciatīvas”, nekāda tālāka šīs idejas virzība nenotiek. Vai Jūs tuvākajā nākotnē netaisāties iesniegt šāda rakstura likumprojektu Ministru kabineta vārdā?

6. Vai Jūs uzskatāt, ka Civilstāvokļa aktu likumā noteiktie ierobežojumi nepilsoņiem ir adekvāti un lietderīgi? Vai Jūs negatavojaties nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu šo ierobežojumu atcelšanai?

7. Vai Jūs nedomājat, ka Latvijas nepilsoņu iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās varētu kalpot par labu risinājumu nepilsoņu tiesību ierobežojuma problēmai pašvaldībās?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, N.Kabanovs,
V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2007.gada 11.oktobrī

Pielikums

Pašvaldības, kas neļauj nepilsoņiem strādāt komisijās un darba grupās (visi nolikumi tika pieņemti 2005.gadā)

Par pieeju valsts noslēpumam

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija par atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) augstu amatpersonu sarežģījumiem ar pirmās kategorijas speciālās atļaujas saņemšanu, kas nodrošina pieeju sevišķi slepenai informācijai. Iespējamība, ka šāda situācija pastāv, rada bažas par VID spēju pilnvērtīgi pildīt tam ar likumu dotos uzdevumus, piemēram, novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā (likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu”2.panta ceturtais punkts).

Likuma “Par valsts noslēpumu”12.panta otrajā daļā noteikts, ka ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs pēc saskaņošanas ar valsts drošības iestādi. Iestādes vadītājam ir noteiktas pilnvaras mainīt amatpersonu sarakstus, kurām ir nepieciešama pieeja noteiktas kategorijas valsts noslēpumam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai VID ģenerāldirektora vietniekam un Muitas kriminālpārvaldes direktoram ir nepieciešama pieeja sevišķi slepenai informācijai?

2. Vai ir veiktas izmaiņas VID ģenerāldirektora vietnieka un Muitas kriminālpārvaldes direktora amata aprakstā pēdējā gada laikā? Ja ir veiktas, kādas tās ir bijušas?

3. Ja ir veiktas izmaiņas VID ģenerāldirektora vietnieka un Muitas kriminālpārvaldes direktora amata aprakstā saistībā ar pieejas neesamību sevišķi slepenai informācijai, vai ir veiktas izmaiņas ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstā un vai tās ir saskaņotas ar valsts drošības iestādi (likuma “Par valsts noslēpumu”12.panta otrā daļa)?

Saeimas deputāti: A.Latkovskis, Dz.Zaķis, L.Mūrniece,
A.K.Kariņš, A.Ziedone-Kantāne

Rīgā 2007.gada 16.oktobrī

Par situāciju Pārlielupes cietumā

Pēc Pārlielupes cietuma apmeklējuma PCTVL deputātiem radās priekšstats, ka Jūsu vadītā ministrija un Ieslodzījuma vietu pārvalde neadekvāti novērtē situāciju šajā iestādē. Sakarā ar to lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai tiek plānots, kā par to jau publiski paziņoja ministrs, slēgt Pārlielupes cietumu un, ja tas tiek plānots, tad kādos termiņos? Vai tiek ņemts vērā tas, ka Pārlielupes cietums ir specifisks un tajā atrodas noziedznieki, recidīvisti, kuri notiesāti uz nelieliem brīvības atņemšanas termiņiem?

2. Vai tiek izskatīts jautājums par jauna cietuma korpusa celtniecību Pārlielupes cietuma ražošanas ceha vietā, ņemot vērā šī objekta lielo platību un relatīvi labo stāvokli?

3. Kādā veidā Ieslodzījuma vietu pārvalde palīdz Pārlielupes cietumam sagatavoties ziemas sezonai? Vai Jūs zināt, ka cietuma personāls ir spiests vākt Jelgavas iedzīvotāju izmestos logu rāmjus un stiklus, lai iestiklotu dzīvojamo telpu logus?

4. Kad Pārlielupes cietumā tiks nomainīti virtuves katli, kuri tur darbojas vēl no aizvēsturiskiem padomju laikiem un jebkurā momentā var kļūt nederīgi siltas pārtikas sagatavošanai?

5. Kad Pārlielupes cietumā tiks aizpildīta galvenā ārsta štata vieta? Vai Jūs neuzskatāt, ka, ņemot vērā lielo narkomānu skaitu cietumā (20% tikai uzskaitīto narkomānu), nepieciešams iekļaut štatā psihiatru narkologu? Vai tiks veikta ieslodzīto medicīniskā izmeklēšana ar mērķi identificēt personas, kuras slimo ar HIV, veneriskajām slimībām, tuberkulozi un hepatītu?

6. Vai sakarā ar paaugstināto kriminogēno situāciju cietuma apkārtnē (piemēram, pāri cietuma žogam bieži tiek pārmestas narkotikas) Tieslietu ministrija plāno vērsties pie Iekšlietu ministrijas ar lūgumu sniegt palīdzību kārtības nodrošināšanai cietuma apkārtnē?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, N.Kabanovs, J.Sokolovskis,
M.Mitrofanovs, V.Buzajevs, V.Buhvalovs

Rīgā 2007.gada 16.oktobrī