2007. gada 18. oktobra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2007.gada 18.oktobra sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums būtu izvērtējams priekšlikums par darba kārtības grozīšanu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Attīstības plānošanas sistēmas likums” (Nr.366/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 2.novembrim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pārejam pie darba kārtības pirmās sadaļas – “Prezidija ziņojumi” par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu!… Es atvainojos, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 13. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums – par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Solvitas Āboltiņas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 25.oktobrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.

Izskatīsim darba kārtības otro sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Sandras Eglītes iecelšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas ieteikumu iecelt Sandru Eglīti Ventspils tiesas tiesneša amatā. Juridiskajā komisijā bija diezgan ilgas debates par Tiesu varas likuma normu interpretāciju, un pēc šīm debatēm ar nelielu balsu pārsvaru lēmums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs pieteikusies deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Mēs pēdējā laikā debatējam par tiesiskumu, par likumību, par to, ka ir krīze tiesu sistēmā, par to, ka ir krīze politiskajā sistēmā. Mēs ļoti labi zinām, ka mēs gandrīz vai katru nedēļu apstiprinām šādus lēmuma projektus par tiesnešu iecelšanu, atcelšanu vai pārcelšanu.

Es šoreiz aicinu jūs aizdomāties, pirms jūs izdarāt savu izvēli un nospiežat pogu “par”, “pret” vai “atturos”, jo šis jautājums, kā jau es teicu, ir saistīts arī ar krīzi tiesu sistēmā, par kuru mēs runājam jau sen un par kuru sakām, ka atbildīgi esam arī mēs. Likuma pantā, kas nosaka prasības, kādas ir izvirzāmas tiesnešiem, ir rakstīts, ka tiesnesim ir jābūt Latvijas pilsonim, ka tiesnesim ir jābūt juristam, turklāt augsti kvalificētam juristam.

Kandidāte, par kuru mums ir jābalso šodien, savā iesniegumā un dokumentos, kas ir pievienoti šim lēmuma projektam, rakstot iesniegumu, lai kļūtu par tiesnesi, raksta, ka viņa apzinoties to, ka viņai vēl nav iegūta augstākā juridiskā izglītība, bet uz to brīdi, kad būšot nokārtoti eksāmeni, šī izglītība, viņa cerot, viņai būšot jau iegūta pilnībā. Uzdodiet jautājumu katrs pats sev un atbildiet: “Vai tas ir augsti kvalificēts jurists, kurš tikai šogad ir saņēmis diplomu, kas apstiprina to, ka viņam ir šī izglītība?”

Es neko sliktu nevaru teikt par šo konkrēto kandidātu, kas te atnāca. Šī meitene acīmredzot ir godīga un ir labi, uzcītīgi strādājusi Ventspils tiesā septiņus gadus par tiesneša palīgu, bet vai tomēr tā ir atbilde? Vai tā tomēr nav mūsu atbildība, izvēloties tiesnešus, bet pēc tam domājot, ir vai nav krīze šajā sistēmā?

Es vienkārši aicinu katram pašam to izvērtēt. Es, būdama cilvēks, kas ir strādājis šajā sistēmā un kas ir vēlējies, lai mēs katrs varētu tai uzticēties, uzskatu, ka tāda prakse nav atbalstāma un nav turpināma.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Tam, ko teica Solvita Āboltiņa, es varu pilnībā pievienoties, jo Tieslietu ministrijas rīcībā, manuprāt, ir vērojamas tādas dīvainības, ka patiešām uz tiesneša amatu – kaut arī likumā ir rakstīts, ka kandidātam ir jābūt piecu gadu darba stāžam – tiek virzīti cilvēki, kuri pēc augstskolas beigšanas ir nostrādājuši ļoti īsus termiņus. Mēs Juridiskajā komisijā vairākkārtīgi esam vērsuši Tieslietu ministrijas atbildīgo personu uzmanību uz šo faktu, ka šādus cilvēkus nevajadzētu virzīt. Tas viss kulmināciju sasniedza pagājušajā nedēļā, kad Tieslietu ministrija virzīja uz tiesneša amatu personu, kura tikai 2007.gadā ir beigusi augstskolu.

Un acīmredzot tāpēc mēs pieņēmām lēmumu ierakstīt melns uz balta likumā, ka ir jābūt šim piecu gadu darba stāžam pēc augstskolas beigšanas. Šobrīd likumā ir rakstīts, ka vienkārši ir jābūt piecu gadu darba stāžam, ko Tieslietu ministrija sāk arvien ļaunprātīgāk izmantot – kādam ir trīs gadi, divi gadi… Bet šis nu ir tas gadījums, kur stāžs nav pat viens gads.

Tāpēc Juridiskā komisija mainīs šo likumu. Šobrīd likums prasa vispār tikai piecus darba gadus. Un šo konkrēto kandidāti Juridiskā komisija (ar vienas balss pārsvaru) atbalstīja tikai tādēļ, ka acīmredzot tiem, kuri atbalstīja šo kandidāti, kļuva cilvēciski žēl šīs kandidātes, jo vaina jau nav pašā kandidātē, vaina ir Tieslietu ministrijas rīcībā, šādus kandidātus virzot. Vienkārši bija žēl sabojāt šim konkrētajam cilvēkam dzīvi Tieslietu ministrijas neprofesionālās, neadekvātās rīcības dēļ.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pirms daudziem gadiem tika iedibināts tiesneša palīga institūts, un tiesneša palīga amats skaitījās kā viens no galvenajiem amatiem turpmākajā tiesneša karjeras veidošanā. Iedibinot tiesneša palīga institūtu, likumdevējs darbojās faktiski ar mērķi veidot nākamo profesionālo, pieredzējušo tiesnesi. Un tāds arī bija šīs normas mērķis. Tieši likumā “Par tiesu varu” ir atrunāts, ka tiesneša palīga darba stāžs tiek ieskaitīts juridiskajā darba stāžā. Ja likumdevējs nav precīzi formulējis savu gribu, tad ir jāvaino pašiem sevi, nevis cilvēki, kuri veido šo karjeru un kuri iegūst atbilstošu izglītību, pieredzi un kvalifikāciju.

Tā ka paskatīsimies uz baļķi savā acī un nemeklēsim skabargu citā!

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sandras Eglītes iecelšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 18, atturas – 17. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Inetas Riekstiņas iecelšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas ieteikumu iecelt Inetu Riekstiņu Siguldas tiesas tiesneša amatā. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Inetas Riekstiņas iecelšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Ainara Latkovska, Artura Krišjāņa Kariņa, Kārļa Šadurska, Dzintara Zaķa, Lindas Mūrnieces, Ingrīdas Circenes, Ingunas Rībenas, Jāņa Reira, Ausmas Ziedones-Kantānes un Ilmas Čepānes pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par Alekseja Loskutova atstādināšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas lēmums ir pieprasījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Vispirms es gribu pateikties tiem tūkstošiem Latvijas cilvēku, kuri šodien ir sapulcējušies pie Saeimas ēkas, jo viņiem… (Aplausi.)… jo šiem cilvēkiem nav vienaldzīgs demokrātijas liktenis Latvijā, un šie cilvēki jau ir izteikuši savu vērtējumu Ministru prezidentam, valdībai, un arī mums šodien ir jāizsaka savs – Saeimas vērtējums. Un, ticiet man, šie cilvēki izteiks vērtējumu arī Saeimai.

Mūsu pieprasījums Ministru prezidentam Kalvītim tika iesniegts 26.septembrī – aiznākamajā dienā pēc KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšanas. Toreiz mūsu rīcībā bija daudz mazāk informācijas, tāpēc varbūt tie jautājumi, kurus mēs šodien uzdotu premjeram Kalvītim, būtu daudz konkrētāki un diemžēl arī asāki.

Šobrīd mūsu rīcībā ir arī Ģenerālprokuratūras vēstule “Saskaņas Centra” frakcijai, kurā šī Kalvīša rīcība ir atzīta par pretlikumīgu. Mēs zinām arī notikumu tālāko attīstību un valdības balsojumu. Mēs esam dzirdējuši valdības izveidotās komisijas locekļa Jaundžeikara verdiktu Loskutovam: “Vainīgs!” vēl pirms komisijas darba beigām. Mēs zinām par Visvalža Lāča iesniegumu prokuratūrā, kurā viņš darīja zināmu, ka Augusts Brigmanis jau pirms divām nedēļām zināja, kāds būs valdības lēmums Loskutova atlaišanas sakarā, un sāka jau organizēt Saeimas balsojumu savā frakcijā.

Bezgala grūti premjeram ir bijis saglabāt seju pēc šāda politiski motivēta likumpārkāpuma. Lai atrastu jebkādu attaisnojumu saviem uzbrukumiem Loskutovam un KNAB, Kalvītis neatlaidīgi atkārto, ka KNAB ir jābūt paraugiestādei, tāpēc viņš esot sarīkojis paraugsodīšanu. Tiesa gan, paraugprāvas bija pierastas valstī, kuras tiesiskās mantinieces cara Vladimira ēzeļa ausu ordeni premjers nesen nopelnījis.

Rodas iespaids, ka šodien, vajājot Loskutovu, Kalvītis cenšas atriebties par KNAB panākumiem digitalizācijas afēras izmeklēšanā un saglābt savai partijai pusmiljonu latu, kas būtu jāsamaksā valsts kasē kā soda nauda par likumpārkāpumiem vēlēšanu kampaņā. Nepieļaujami ir izmantot dienesta stāvokli, lai paglābtu savu partiju no soda. Turklāt tas tiek darīts klaji pretlikumīgi, jo saskaņā ar likumu KNAB priekšnieku no amata pienākumiem tikai stingri noteiktos gadījumos var atstādināt vienīgi ģenerālprokurors, nevis premjers.

Ja jau mums, premjera vārdiem runājot, ir “paraugKNAB”, gribētos arī paraugpremjeru, kurš pats sevi nekavējoties sodītu, atkāptos un atbrīvotu latviešu tautu no savas politiskās klātbūtnes. Jo nevaru nepiekrist Tautas partijas ideologa Mārča Bendika vārdiem, ka tik slikta kā Kalvīša valdība mums vēl nekad nav bijusi. Un, ja Kalvīša valdība vēl kādu laiku turēsies, pat “ierindas biedram” var nepietikt naudas, cik dārga pozitīvisma kampaņa Tautas partijai būs nepieciešama, lai iekļūtu arī nākamajā Saeimā.

Otrdien, klausoties ASV vēstnieces runu, mani pārņēma dziļš kauns, jo viss vēstnieces teiktais par notikumiem Latvijā bija balta patiesība. Līdz šim valdošie politiķi, kas vārdos allaž apliecināja uzticību brīvībai, demokrātijai, tiesiskumam, bet ar saviem darbiem parasti palika korupcijas, varas visatļautības, nesodāmības purvā un veica varas sagrābšanu šaura personu loka interesēs, tomēr centās, lai uz āru tas sabiedrotajiem Rietumos nebūtu redzams. Kalvīša valdība šajā ziņā ir spērusi vēl soli uz priekšu, ko jau nodemonstrēja ar likumpārkāpumiem pozitīvisma kampaņā, pie varas tiekot. Un tad pagājušā gada ziemā sekoja Kalvīša avantūra drošības iestāžu likumu sakarā. Un tagad pavisam klaji tas parādās šajā pretlikumīgajā politiskās izrēķināšanās kampaņā: notiek izrēķināšanās ar KNAB priekšnieku. Kalvīša valdībai, šķiet, ir vienalga, ko par mums domā mūsu sabiedrotie. Mums tas nav vienalga!

Vakar, Dombura raidījumā runājot par Loskutova atlaišanas motivāciju, Pabriks ar Godmani vilka pavisam savādu dziesmu. Ja vien ministri neapmeloja savu premjeru, viņi šo netīro spēli parādīja vēl daudz nesimpātiskākā gaismā. Izrādās, ka Kalvītis nespēj sastrādāties ar Loskutovu. Kā gražīga jaunkundze piecērt kājiņu un smalkā balstiņā sauc: “Aizvāciet no manām acīm šo briesmīgo cilvēku!”

Bērnu rakstnieka Džanni Rodari grāmatā bija tāds personāžs – hercogs Mandarīns, kurš allaž, lai panāktu savu iegribu izpildi, līda uz skapjaugšas un piedraudēja mesties zemē, ja viņa vēlmes neizpildīs. (Aplausi.) Pilnīga analoģija, kolēģi! Es gan domāju, ka Latvijas sabiedrība atviegloti uzelpotu, ja kaprīzais hercogs liktu mierā godavīru Loskutovu un mestos lejā no skapjaugšas.

Pareizi vakar teica Juta Strīķe, ka divi godīgi cilvēki vienmēr varēs sastrādāties. Par Loskutova kunga godaprātu es nešaubos.
Tātad, ja sadarbība nav iespējama, vaina jāmeklē kaprīzajā premjerā, kurš turklāt ir spējis savos padotajos iedvest tādu sulaiņa padevību, ka patiesi jāpabrīnās, kā ar šādiem dotumiem var vadīt, piemēram, ārlietu resoru.

Taču patiesībā Kalvītis ar šo šantāžu savus ministrus ir nostādījis interešu konfliktā, jo, balsojot par Loskutova atlaišanu, viņi jau faktiski nevērtēja KNAB priekšnieku, viņi glāba savu ādu, jo pretējā gadījumā, ja Lokustovs paliek, kaprīzais hercogs atkāpjas un valdība krīt.

KNAB priekšnieku visprecīzāk raksturoja ģenerālprokurors Maizītis. Viņa vārdiem runājot, Loskutova kungs ir cilvēks, kas var sekmīgi strādāt tik smagu un tik jutīgu darbu.

Par sevi es varu teikt, ka es ar lielu prieku varu atzīt savu kļūdīšanos vērtējumā par Loskutova kungu. Kad valdošā koalīcija viņu virzīja amatā (kā tagad izrādās, ar Šķēles un Lemberga svētību), es neko lielu necerēju. Taču tagad mēs, gan es, gan visa mūsu frakcija – frakcija “Jaunais laiks” –, esam priecīgi, ka toreiz kļūdījāmies un Loskutova kunga vadībā KNAB ir nostiprinājies un tūkstošiem Latvijas cilvēku devis cerības, ka par spīti divu oligarhu izmisīgajām pūlēm paglābties no cietuma, par spīti trešā oligarha, mācekļa, tiesiskajam nihilismam un valsts un personīgās kabatas jaukšanai, tiesiskums uzvarēs un ka mūsu nākamās paaudzes dzīvos daudz taisnīgākā un pārtikušākā Latvijā.

Kolēģi! Šodien mūsu rokās ir izvēle – vai Saeimas vairākums ir ar tautu vai ir pret tautu. Izvēle ir mūsu rokās. Atbalstīsim frakcijas “Jaunais laiks” iesniegto pieprasījumu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos paust frakcijas “Saskaņas Centrs” vārdā mūsu viedokli par Alekseja Loskutova atstādināšanu un par frakcijas “Jaunais laiks” iesniegto pieprasījumu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir specifiska valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir novērst un apkarot valsts amatpersonu, to skaitā arī pašu augstāko amatpersonu, likumpārkāpumus. Lai veiktu šos pienākumus, KNAB un tās vadītājam ir nepieciešamas augstas procesuālās aizsardzības garantijas, lai mazinātu dažādu pārbaudēs iesaistīto amatpersonu iespēju ietekmēt KNAB priekšnieka lēmumus.

Tādēļ pēc ilgām diskusijām Saeimā par KNAB neatkarības pakāpi tika pieņemts lēmums, ka par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata saskaņā ar likumu var lemt tikai Saeima – un vienīgi uz Ministru kabineta kopīga ieteikuma pamata.

Visas šīs tiesiskās garantijas ir nostiprinātas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kas attiecībā pret citiem civildienesta un darba attiecības regulējošiem likumiem ir speciālais likums. Tāpēc patiesu izbrīnu rada Ministru prezidenta Kalvīša lēmums uzurpēt Ministru kabinetam piešķirtās pilnvaras un vienpersoniski uz Veismanei nosūtītās vēstules pamata ierosināt disciplinārlietu pret KNAB priekšnieku Loskutovu un atstādināt viņu no amata pienākuma izpildes. Sekojot šādai argumentācijai, Ministru prezidents tikpat labi varētu ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru personu, kurai uzticību izsaka Saeima. Piemēram, pret Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Cik absurda ir šāda iespējamība, tikpat absurda ir Ministru prezidenta iespējamā kompetence ierosināt disciplinārlietu pret KNAB priekšnieku. Ministru prezidenta mēģinājumi Loskutovam piemērot vispārējas Valsts civildienesta likuma un Darba likuma normas kā jebkuram civildienesta ierēdnim vai darbiniekam, neņemot vērā speciālajā likumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, noteiktās garantijas, mūsuprāt, ir juridiski nepamatoti.

Minēto iemeslu dēļ frakcijas “Saskaņas Centrs” vārdā tās priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs 27.septembrī nosūtīja ģenerālprokuroram Maizītim vēstuli ar lūgumu izvērtēt Ministru prezidenta 2007.gada 24.septembrī izdotā dokumenta ar nosaukumu “G.Veismanei” juridisko atbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumam. No Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurores Bērziņas kundzes 15.oktobrī tika saņemta atbilde pēc būtības.

No vēstules izriet, pirmkārt, tas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums neregulē jautājumu par biroja priekšnieka iespējamo saukšanu pie disciplināratbildības un ka šā jautājuma izvērtēšanai nepieciešams papildu termiņš. Otrkārt, atzīts, ka starp Ministru prezidentu un KNAB priekšnieku nepastāv Darba likumā regulētas darba tiesiskās attiecības un Ministru prezidents nav atzīstams par KNAB priekšnieka darba devēju. Un, treškārt, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta septītajā un astotajā daļā ir noteikta kārtība biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata un noteikti tie gadījumi, kad biroja priekšnieku atstādina no amata. Turklāt atstādināšana ir ģenerālprokurora kompetencē. Darba likuma normu piemērošanai nav pamata, jo speciālais likums ir noteicis citādi.

Pastāvot augstāk minētajiem apstākļiem, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurore atzīst, ka biroja priekšnieka atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas notikusi, pamatojoties uz Ministru prezidenta Kalvīša 2007.gada 24.septembra dokumentā minētajām normām, un tai nav tipiska pamata.

Cienījamie kolēģi! Visbeidzot jāatzīst – pat ja kāds tomēr vēl aizvien, vēl joprojām, uzticas Kalvītim un pieņem par pareizu Ministru prezidenta pausto izpratni attiecībā uz viņa kompetenci ierosināt disciplinārlietu pret Saeimas ievēlētu personu –, ka konkrētajā gadījumā Ministru prezidents nav ņēmis vērā arī to, ka saskaņā ar KNAB likuma 25.panta trešo daļu disciplinārlieta par KNAB amatpersonas rīcību ir jāierosina ne vēlāk kā viena mēneša laikā no disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas. Ja disciplinārlieta ir ierosināta pēc šā noteiktā termiņa un pēc šā termiņa personai uzlikts disciplinārsods, tad šāds sods būs prettiesisks, jo uzlikts pēc noilguma termiņa iestāšanās.

Mūsu secinājums ir ļoti vienkāršs: KNAB priekšnieka atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas notika, pamatojoties uz Ministru prezidenta Kalvīša 2007.gada 24.septembra dokumentā minētajām normām, un tai nav un nevar būt tiesiska pamata.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tas, kas šobrīd notiek valstī, ir vistiešākās sekas pagājušajā gadā notikušajai Tautas partijas pozitīvisma kampaņai, ko tiesa ir atzinusi par nelikumīgu.

Šīs pozitīvisma kampaņas rezultāts ir tas, ka kāds ir kļuvis par premjeru, pasludinājis sevi par stabilitātes garantu, bet patiesībā kļuvis par krīzes garantu. Kāds strauji šo valsti ved bezdibenī un kāds šo parlamentu ir padarījis par varas piedēkli, liekot koalīcijas vairākumam balsot tā, kā pasūta valdība.

Tieši tāpēc ir tapis šis pieprasījums.

Šī pozitīvisma kampaņa ir radījusi tālejošas sekas. Tieši tāpēc ir atstādināts Loskutovs, tieši tāpēc tiek vājināts KNAB darbs. Jo tieši KNAB Loskutova vadībā bija tas, kurš sodīja Tautas partiju ar administratīvo sodu par šo pašu pozitīvisma kampaņu, tieši KNAB Loskutova vadībā bija tas, kurš uzskatīja, ka Tautas partijai ir valsts kasē jāiemaksā vairāk par pusmiljonu latu. Un pat Tautas partijai, kurai, iespējams, šī nauda krīt no mākoņiem, tā ir pārāk liela summa.

Tā ka es zinu, kāpēc Tautas partijas frakcija šodien balsos pret frakcijas “Jaunais laiks” iesniegto pieprasījumu. Taču es neredzu nevienu iemeslu, kā dēļ lai jebkurš cits šajā zālē sēdošais atbalstītu Tautas partijas biznesa projektus, kā dēļ lai jebkurš cits šajā zālē sēdošais atbalstītu vienkāršu atriebību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un tā vadītājam.

Es aicinu atbalstīt frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, kolēģi! Te jau tika daudz runāts par visu šo. Es gribētu uzsvērt tikai vienu – juridisko aspektu tajā nelikumību virknē, kura beidzās ar Loskutova kunga atstādināšanu no amata ar Ministru kabineta lēmumu.

Es gribētu uzsvērt to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka KNAB priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Nu tik tālu mēs esam nonākuši.

Šā paša likuma 5.panta septītā daļa paredz, ka biroja priekšnieka darbības izvērtēšanai ir Ministru kabineta (es uzsveru – Ministru kabineta!) noteiktajā kārtībā jāizveido komisija. Ministru kabinets nevar izveidot, kā viņi to darīja, komisiju KNAB priekšnieka darbības izvērtēšanai, vispirms nenosakot kārtību, kādā šī komisija ir izveidojama. Kā zināms, šāda kārtība līdz pat šim laikam nav tikusi Ministru kabinetā pieņemta. Taču atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma pārejas noteikumu 6.punktam Ministru kabinetam šādi noteikumi bija jāizdod jau triju mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru kabinets 2007.gada 26.septembrī izdeva rīkojumu Nr.596, kurš paredz, ka vajag izveidot komisiju KNAB priekšnieka darbības izvērtēšanai sakarā ar… it kā sakarā ar biroja darbībā konstatētajām nelikumībām, un kuram gan piešķirts slepenības statuss. Nepastāvot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā prasītajai kārtībai, kādā veicama šādas komisijas izveidošana, Ministru kabinets ir balstījies uz Ministru kabineta kārtības rulli. Saskaņā ar šo normatīvo aktu Ministru kabineta rīkojums ir iekšējs tiesību akts, kas saistošs iekšēji padotām personām, nevis citām personām.

Šāds tiesību normu piemērošanas akts nav administratīvais akts. Savukārt KNAB likums nepārprotami noteic, ka komisiju KNAB priekšnieka darbības vērtēšanai vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors. Tomēr saskaņā ar Prokuratūras likuma 1.panta pirmo daļu prokuratūra un ģenerālprokurors ir tiesu varas, nevis izpildvaras sastāvdaļa. Ministru kabineta rīkojums, kas ir iekšējs normatīvais akts, nevar būt saistošs ģenerālprokuroram. Tātad Ministru prezidents ar rīkojumu nevar iekļaut komisijas sastāvā nedz ģenerālprokuroru, nedz – vēl jo vairāk! – divu Saeimas komisiju vadītājus, kuri pārstāv likumdevēju varu un pieder pie likumdevējas varas.

Līdz ar to var secināt, ka Ministru kabineta 2007.gada 26.septembra rīkojums Nr.596 ir pretlikumīgs.

Un tā ir tikai viena epizode! Tas ir sākums tai nelikumību virknei, kas, kā bija paredzēts, noslēgsies šeit, Saeimā, ar mūsu balsojumu. Es nezinu, varbūt pats esmu ietekmējies no Tautas partijas pozitīvisma un Latvijas Pirmās partijas pozitīvisma kampaņas pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, bet tomēr nepamet sajūta, ka mēs Saeimā neturpināsim šo nelikumību virkni. Mēs pieliksim šeit punktu. Man liekas, vispār šādam balsojumam nevajadzētu notikt, bet, ja arī balsosim, tad atbalstīsim Loskutova palikšanu amatā un neatbalstīsim Ministru kabineta nelikumību virkni, ko uzsāka ar šo rīkojumu 26.septembrī! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies, Daudzes kungs, par doto iespēju runāt. Es biju sagatavojusies runāt par juridiskiem kritērijiem, kas apliecinātu, ka procesuālā taisnīguma princips šajā lietā ir pārkāpts. Taču daudz par šo lietu runāja Agešina kungs un Latkovska kungs, un tāpēc es tagad izdarīšu to, ko es vēl nekad visa šā gada laikā no šīs tribīnes neesmu darījusi. Proti, es jums atgādināšu Andersena pasaku par pliko karali. Un es vēršos pie pozīcijas deputātiem, kuri līdzīgi kā karaļa galminieki visu laiku apgalvoja — cik karalim ir skaistas zīda drēbes, cik viņam ir skaistas žaketes, cik viņam ir skaists augums, un cik viņš ir brīnišķīgs! Bet šajā pūlī atradās viens mazs puisītis, kurš teica: “Bet tas karalis taču ir pliks!” Un es aicinu tos pozīcijas deputātus, kuri turpina glaimot un apgalvot, ka karalis ir brīnišķīgs, ka karalis ir valsts garants, tomēr ņemt vērā, ka šis puisītis te stāv ārā aiz durvīm – šodien tā bija ievērojama Latvijas tautas daļa, kura pateica, ka šis karalis ir pliks. Un tādēļ, lai varētu pamatīgāk izvērtēt visus priekšnoteikumus šā jautājuma atrisināšanai, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies jums.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Latkovska, Kariņa, Šadurska, Zaķa, Mūrnieces un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par Alekseja Loskutova atstādināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 46, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Ligita Silaraupa.

L.Silaraupa (ZZS frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja.

Ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis, ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

L.Silaraupa.

3.priekšlikumu ir iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis, bet tas nav guvis komisijas atbalstu, jo šādi nosacījumi jau ir iekļauti Ministru kabineta noteikumos.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

L.Silaraupa.

4.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

L.Silaraupa.

6.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

L.Silaraupa.

7. ir Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

L.Silaraupa.

Arī 8.priekšlikums ir saņemts no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

L.Silaraupa.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas –nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēža kungs!

Dāmas un kungi! Strādāsim ar darba dokumentu Nr.1191B – likumprojektu “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums”.

Par likumprojektu ir saņemti, ja nemaldos, 33 priekšlikumi. No tiem par 1.pantu ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. saņemts no Juridiskā biroja. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3. – arīdzan Juridiskā biroja priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4. – komisijas atbalstītais Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 5.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja, un tas attiecas uz šo pašu 1.pantu. Aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta izslēgšanu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

7. – Juridiskā biroja piedāvājums izslēgt 7.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

8.priekšlikums saņemts par 8.panta otro daļu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9. – finanšu ministra Spurdziņa kunga priekšlikums par 12.pantu. Tas ir atbalstīts daļēji, iekļaujot atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

40.panta pirmās daļas izslēgšanu, attiecīgi mainot numerāciju, piedāvājis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Juridiskā biroja piedāvātā 15.panta ievaddaļas redakcija ir guvusi atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tāpat arī par 17.panta ievaddaļu Juridiskā biroja izteiktais piedāvājums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Finanšu ministrs Spurdziņš piedāvājis svītrot 17.panta pirmās daļas 5.punktu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aizstājums 19.panta nosaukumā saņemts no finanšu ministra Spurdziņa kunga. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

16.priekšlikums attiecas uz 20.pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums par aizstājumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

17. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums par šo pašu pantu. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

22.panta izslēgumu ir piedāvājis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ar prieku to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdzīgs izslēgums attiecas uz 23.pantu. Arī to komisija ir vienprātīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Trešās nodaļas nosaukumu citā redakcijā ir piedāvājis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

24.panta redakcija, kuru ir piedāvājis Juridiskais birojs, pēc būtības ir atbalstīta, bet labajā pusē ir redzama komisijas redakcionāli precizētā redakcija. Tātad teksts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Par 25.pantu ir 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tālāk. Jautājumā par lēmumu pārsūdzēšanu Juridiskais birojs ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tālāk mums ir jāskatās teksts arī 31.lappusē. 24.priekšlikums saņemts no finanšu ministra Spurdziņa kunga, un komisija to ir atbalstījusi. Tas attiecas uz lēmumu pieņemšanas termiņiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu mūsu iepriekš svītroto pantu vietā ir piedāvājis Juridiskais birojs. Komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums par ceturtās nodaļas redakciju ir daļēji atbalstīts Tas ir iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā, kura redzama 27.priekšlikumā Atbildīgā komisija aicina atbalstīt savu redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Ceturtās nodaļas redakcija, kuru piedāvājis Juridiskais birojs, komisijā ir guvusi vienprātīgu atbalstu. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu saņemts no Juridiskā biroja, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tāpat pārejas noteikumos par likuma spēkā stāšanās dienu ir saņemts finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums, un es aicinu parlamentu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu Nr.403/Lp9 – “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi”.

Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par šo likumprojektu. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Ligita Silaraupa.

L.Silaraupa (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” un nolēma pieņemt otrajā lasījumā. Ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Silaraupa.

Arī 2.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

L.Silaraupa.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (reģistrācijas numurs 439/Lp9).

Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 30.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Likumprojekts “Ēku energoefektivitātes likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Ziedonis Rubezis.

Z.Rubezis (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu pirmajā lasījumā un ir to atbalstījusi. Tā ka lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu, lai varētu turpināties darbs pie tā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ēku energoefektivitātes likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Z.Rubezis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trīs nedēļas – līdz 8.novembrim.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Par minēto likumprojektu diemžēl neviens priekšlikums netika saņemts. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 30.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (reģistrācijas numurs 382/Lp9). Kopumā Juridiskā komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Stepaņenko.

3. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

4. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Stepaņenko.

5. – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2007.gada 30.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Attīstības plānošanas sistēmas likums” (Nr.366/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 2.novembrim”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos deputāts Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu konkrētā likumprojekta otrajam lasījumam. Jo, kā mēs komisijā debatējām, starp ekspertiem un darba grupu vēl šobrīd ir nopietnas debates par to, kā veidot šo likumu un kā veidot šo mūsu plānošanas sistēmu. Tā ka lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā izmaiņas. Komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā šodienas, tas ir, 18.oktobra, Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Deputātiem nav iebildumu. Saeimas sēdes darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Jūsu mapēs ir dokuments Nr.1453, kura nosaukums ir “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.
Tas ir atbildīgās komisijas iesniegts likumprojekts, kas atrisina dažas tehniskas problēmas, kuras Valsts ieņēmumu dienestam radušās ar mūsu tā sauktās pretinflācijas paketes pieņemšanu. Tāpēc komisijas vārdā aicinu deputātus nobalsot par likumprojekta izskatīšanas steidzamību un pēc tam atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – nav, atturas – 28. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Paldies, dāmas un kungi! Komisijas vārdā aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 24.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Un aicinu likumprojektu izskatīt Saeimas sēdē šā gada 1.novembrī. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis finanšu ministram Oskaram Spurdziņam adresētu deputātu Latkovska, Zaķa, Mūrnieces, Kariņa un Kantānes jautājumu “Par pieeju valsts noslēpumam”. Jautājums tiek nodots finanšu ministram Oskaram Spurdziņam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Kabanova, Sokolovska, Mitrofanova, Buzajeva, Buhvalova jautājumu tieslietu ministram Gaidim Bērziņam – “Par situāciju Pārlielupes cietumā”. Jautājums tiek nodots tieslietu ministram Gaidim Bērziņam.

Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi, kas ir Latvijas un Portugāles parlamentu sadarbības grupas locekļi! Aicinu jūs uz nelielu, burtiski septiņu minūšu ilgu sanāksmīti tepat Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam (ZZS).

A.Bērziņš (ZZS).

Cienītie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks šodien pulksten 11.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks pulksten 10.05 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds 9.Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies Dzintars Ābiķis, Inta Feldmane, Boriss Cilevičs, Sandra Kalniete, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Aleksandrs Mirskis, Linda Mūrniece… ir, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone, Andis Kāposts, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters… ir.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2007.gada 18.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.