Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre H.Demakova

Uz jaut. nr.28/J9 – dok. nr.1474

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu

Esmu saņēmusi 9.Saeimas deputātu Dzintara Zaķa, Aināra Latkovska, Kārļa Šadurska, Artura Krišjāņa Kariņa un Lindas Mūrnieces jautājumus (reģistra Nr. 28/J9) par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu, tajā izlietotajiem līdzekļiem, paredzamo ēkas telpu sadalījumu un to pielietojumu. Atbildes sagatavotas, ievērojot jautājumu uzdošanas secību.

1. Visi telpu aprēķini Latvijas Nacionālajā bibliotēkā veikti, pamatojoties uz Vācijā izstrādātajām bibliotēku būvniecības normām (DIN 13), kam nav analoga Latvijas būvniecības normatīvos. Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas kopējā platība sadalāma četrās lielās zonās – publiskajā, lasītāju un krātuvju, darbinieku, tehniskā nodrošinājuma zonās.

Publiskā zona – 23% no ēkas kopējās platības.

Ēkas pirmais stāvs un daļēji arī pagrabstāvs paredzēts kā publiskā telpa, kas ir brīvi pieejama ikvienam, arī tiem, kuri nav bibliotēkas lasītāji. Publiskajā zonā būs Latviešu grāmatniecības muzejs, bibliotēkas izstāžu zāle, kurā tiks iekārtotas tematiskās izstādes no bibliotēkas fondiem, konferenču centrs ar transformējamu lielo zāli 380 sēdvietām un nelielām konferenču zālēm pagrabstāvā. Publiskajā zonā atradīsies interneta un jaunāko laikrakstu kafejnīca, bibliotēkas suvenīru un grāmatu veikals, kādi tradicionāli tiek izveidoti visās lielās kultūras iestādēs. Bibliotēkas ēkas 1.stāvā paredzēta ēdnīca/restorāns, kas ikvienā šāda līmeņa bibliotēkā ir neatņemama servisa un iekšējās infrastruktūras sastāvdaļa. Publiskās zonas telpas atradīsies arī bibliotēkas ēkas augstākajos stāvos – piemēram, izstāžu zāles Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā un Mākslas centrā.

Tāpat pie publiskās zonas telpām pieskaitāmas arī bibliotēkas nodaļas, kas pilda publisku pakalpojumu izdevējiem, un bibliotēku attīstības institūts ar tālākizglītības centru;

Lasītāju un krātuvju zona – 39% no ēkas kopējās platības.

Lasītavas un krātuves atradīsies no mezonīna stāva līdz 9. stāvam. Ēkas apakšējos stāvos, kur prognozējamas lielākas lasītāju plūsmas, paredzēts izvietot uzziņu centru, sociālo un humanitāro zinātņu, biznesa literatūru, mākslas centru. Augšējos stāvos, kur lasītavu platība būs proporcionāli mazāka, atradīsies specializētās lasītavas, piemēram, karšu vai sīkdarbu nodaļas. Īpašs paredzēts bibliotēkas ēkas piektais stāvs, kur paredzēts izvietot Reto grāmatu un rokrakstu nodaļu, Letonikas nodaļu, Latvijas Universitātes Literatūras un mākslas institūta Folkloras krātuvi un Dainu skapi.

Lasītavās brīvā pieejā tiks izvietotas 350 000 grāmatas un citi iespieddarbi.

Slēgtajās krātuvēs atradīsies vēl 5,5 miljoni glabājamo vienību, t.sk. grāmatas, periodiskie izdevumi, kartes, sīkdarbi, rokraksti, notis, mūzikas ieraksti u.c.

Darbinieku zona – 18% no ēkas kopējās platības.

Darbinieku zonā būs darba vietas visiem lasītāju apkalpošanas nodaļu darbiniekiem, kā arī citiem speciālo nodaļu bibliotekāriem un bibliogrāfiem, kuri veic pētniecisko un zinātnisko darbu.

Neatņemama Latvijas Nacionālās bibliotēkas sastāvdaļa ir Bibliogrāfijas institūts, kura speciālisti veido datus un resursus, ko izmanto visā valstī un starptautiski. Piemēram, te nacionālās bibliogrāfijas veidā tiek fiksēts viss Latvijas rakstītais vārds, ko saglabāt nākamajām paaudzēm. Tiek veidots zinātnisko bibliotēku kopkatalogs par būtiskāko nacionālā bibliotēku krājuma daļu, nodrošinot tematisko, personu, institūciju meklēšanu. Personu un institūciju identificēšanai tiek veidota autoritatīva datubāze, ko izmanto pārējās bibliotēkas Latvijā un pateicoties kurai iespējama LNB līdzdarbība starptautiskos projektos. Tiek izstrādāti bibliotēku un saistīto nozaru – arhīvu un bibliotēku standarti, kas ir pamats sadarbībai tīmeklī. Tiek veidoti metadati Latvijas rakstiem periodikā, kas ir unikāls produkts starptautiskā mērogā (datubāzē ir ap 2 miljoniem ierakstu, no 1995.gada lielāko preses izdevumu aprakstos tiek nodrošinātas saites ar rakstu pilnajiem tekstiem).

Tehniskās telpas (t.sk. vertikālās komunikācijas) – 20% no ēkas kopējās platības.

Ventilācijas kameru telpas, transformatoru apakšstacijas, elektro, vājstrāvu u.c. bibliotēkas darbību un klimatu nodrošinošas iekārtas/telpas, serveru telpas, kāpņu telpu un liftu šahtas.

2. Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā ir aptuveni 6 miljoni glabājamo vienību, t.sk. grāmatas, periodiskie izdevumi, kartes, sīkdarbi, rokraksti, notis, mūzikas ieraksti u.c., turklāt, plānojot bibliotēkas jauno ēku, krātuvēs ierēķināta rezerve nākamajiem 25 gadiem, kā to ieteikuši UNESCO eksperti.

Par krājumu uzglabāšanai paredzētajām platībām bibliotēkas ēkā var spriest tikai kontekstā ar lasītāju zonai plānotajām telpām, kas kopā sastāda vairāk nekā trešdaļu no visas ēkas platības.

Daļa Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma – aptuveni 1 000 000 grāmatu un citu iespieddarbu – tiek izvietots LNB repozitārijā Silakrogā.

3. Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā apsaimniekotājiem paredzēts iznomāt tikai vienu telpu – ēdnīcas/restorāna zāli un tās palīgtelpas nama 1.stāvā. Visa pārējā ēka ir plānota tā, lai telpas būtu optimālas bibliotēkas pamatuzdevumu veikšanai.

Bibliotēkas ēkā, visticamāk, arī turpmāk atradīsies Eiropas Padomes informācijas centrs, pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa iniciatīvas tiek gatavots līgums starp LR Izglītības ministriju, LR Kultūras ministriju, Latvijas Universitāti un Latvijas Nacionālo bibliotēku par LU Literatūras un mākslas institūta un Folkloras krātuves, tai skaitā Dainu skapja, izvietošanu bibliotēkas ēkā.

Citu valstu nacionālo bibliotēku pieredze arī liecina, ka pēc jaunu ēku uzcelšanas bibliotēkās tiek izvietoti dažādu starptautisko institūciju informācijas centri (piemēram, ANO, NATO, Britu padomes, Gētes institūta, Franču kultūras centrs u.tml.).

4. Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts ietver trīs komponentes – bibliotēkas ēkas jeb Gaismas pils būvniecību, Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas jeb Gaismas tīkla ieviešanu 874 Latvijas bibliotēkās un LNB repozitārija telpu rekonstrukciju Silakrogā.

Līdzekļu izlietojums LNB projektā 1993.–2006.gads (milj.Ls)

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta prezentāciju nodrošināšanai ārvalstīs apmaksāti vienīgi LNB ēkas maketa transportēšanas izdevumi.

Ar cieņu,

kultūras ministre H.Demakova

Rīgā 2007.gada 17.oktobrī

Ministrs O.Spurdziņš

Uz jaut. nr.29/J9 – dok. nr.1471

Par augošo inflāciju valstī

Finanšu ministrija ir izskatījusi Saeimas deputātu 2007.gada 11.oktobra vēstuli Nr.8/3-2-167-(9/07), kas pārsūtīta ar Saeimas Prezidija 2007.gada 11.oktobra vēstuli Nr.12/2 – 7 – n/208-(9/07), un atbild uz tajā uzdotajiem jautājumiem par augošo inflāciju valstī.

1. punkts a) apakšpunkts:

Finanšu ministrija informē, ka ir sagatavoti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuriem ir divi būtiski uzdevumi.

1. Pirmkārt, grozījumu Publisko iepirkumu likumā uzdevums ir mazināt iepirkuma procedūru organizēšanai patērēto laiku un administratīvos izdevumus it īpaši gadījumos, kad iepirkuma paredzamā līgumcena ir salīdzinoši neliela. Lai īstenotu šo uzdevumu, ir paredzēts no Publisko iepirkumu likuma izslēgt regulējumu to iepirkumu veikšanai, kuru paredzamā līgumcena ir lielāka par 1000 latu, bet mazāka par 10000 latu, kā arī līdz 50000 latiem palielināt līgumcenu, no kuras publisko iepirkumu likumā regulētās iepirkuma procedūras piemēro tie pasūtītāji, kas ir privāto tiesību juridiskās personas atbilstoši Publisko iepirkumu likumā ietvertajiem nosacījumiem. Šo grozījumu rezultātā tiks samazināts darbinieku un finanšu resursu patēriņš salīdzinoši vienkāršu (neliela apjoma) iepirkumu veikšanā, ko būs iespējams novirzīt citu uzdevumu veikšanai. Netieši tiks mazināts arī risks, ka jau iepirkuma procedūras norises laikā (laikā no piedāvājuma iesniegšanas līdz iepirkuma līguma noslēgšanai) var pieaugt iepērkamo preču, pakalpojumu vai būvdarbu cenas.

2. Otrkārt, grozījumu Publisko iepirkumu likumā uzdevums ir radīt piemērotu un efektīvu tiesisko regulējumu to publiskās un privātās partnerības projektu realizācijai, kuri ietilpst Publisko iepirkumu likuma darbības sfērā, t.i., kuri atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrai ir atzīstami nevis par koncesiju līgumiem, bet par t.s. ilgtermiņa iepirkuma līgumiem. Līdz šim tieši piemērotas un efektīvas iepirkuma procedūras trūkums ir ticis uzskatīts par vienu no iemesliem, kādēļ ir realizēts salīdzinoši neliels publiskās un privātās partnerības projektu skaits. Lai īstenotu šo uzdevumu, ir paredzēts Publisko iepirkumu likumā iekļaut tiesisko regulējumu jaunai iepirkuma procedūrai – konkursa dialogam. Konkursa dialogu pasūtītāji drīkstēs piemērot, ja paredzamais iepirkuma līgums ir uzskatāms par sevišķi sarežģītu un atklāta vai slēgta konkursa rezultātā nebūtu iespējams noteikt uzvarētāju. Tādā veidā pasūtītājiem tiks radīta iespēja iepirkuma procedūras laikā, diskutējot ar pretendentiem, meklēt efektīvākos un inovatīvākos tiesiskos, tehniskos un finansiālos risinājumus, kas mazinās publisko līdzekļu nelietderīgas izlietošanas risku, vienlaikus nemazinot konkurenci pretendentu vidū, kā arī garantējot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.

Informējam, ka Publisko iepirkumu likumā jau šobrīd ir ietverts nepieciešamais tiesiskais regulējums elektronisko iepirkumu (e-iepirkumu) sistēmas darbībai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2004/18/EEK prasībām. Tā kā e‑iepirkumu sistēmas darbību plāno un pārzina Elektronisko iepirkumu valsts aģentūra, kas ir īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, Iepirkumu uzraudzības birojs nevar sniegt detalizētu informāciju par minētās sistēmas attīstību. Tajā pašā laikā Iepirkumu uzraudzības birojs atbilstoši savai kompetencei ir sniedzis metodoloģisku palīdzību iepirkumu veikšanā, izmantojot e-iepirkumu sistēmu, kā arī sadarbības rezultātā ir izstrādāta, piemēram, kārtība, kādā veicami medikamentu elektroniskie iepirkumi.

1.punkts b) un c) apakšpunkts:

Attiecībā uz inflācijas apkarošanas plāna 1.tabulas 2.3. un 2.4.apakšpunktā minētajiem pasākumiem informējam, ka saistībā ar mūsdienu aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū un spekulatīvo darījumu skaitu, kas izraisa nekustamo īpašumu cenu nepamatotu kāpumu, tika izstrādāti Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumi Nr.174 “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumos Nr.28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā””.

Atbilstoši šobrīd spēkā esošajai situācijai minētie noteikumi paredz paaugstinātas valsts nodevas likmes par zemesgrāmatā reģistrējamo trešo un katru nākamo nekustamo īpašumu uz attiecīgās fiziskās personas vārda, kā arī reglamentē papildu nosacījumus attiecībā uz fiziskās personas vārda trešās un katras nākamās hipotēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā.

1.punkts d) apakšpunkts:

Attiecībā uz inflācijas apkarošanas plāna 3.4.apakšpunktu atzīmējam, ka š. g. 17.maijā Saeimā 2.lasījumā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kurš paredz 9.panta pirmo daļu papildināt ar jaunu 30.punktu, kas nosaka, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts ienākums no fiziskajai personai piederošu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību pārdošanas, kā arī papildināta minētā likuma 10.panta pirmā daļa ar 7.punktu, kas paredz, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitītas ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas, ja šīs apliecības bijušas fiziskās personas īpašumā vismaz 60 mēnešus un ieguldījumu fondi darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu vai ir reģistrēti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un ir uzskatāmi par ieguldījumu fondiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē, ja minētās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.

Tika veikti grozījumi minētā likuma 8.panta piektās daļas ievaddaļā, kas paredz, ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētos privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 20 procentus (pirms minētā likuma grozījumiem – 10 procentus) no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, ja izpildīti likumā noteiktie kritēriji. Līdz ar minētā likuma grozījumiem 8.pantā tika veikti grozījumi 10.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā, kas paredz, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitītas saskaņā ar likumu “Par privātajiem pensiju fondiem” izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā – no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas) un apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot šā likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.

Uzskatām, ka iepriekš minētās likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas stimulē fiziskās personas veidot uzkrājumus.

2.punkts:

Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr. 198 “Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam” III sadaļa “Pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes noteikšana” nosaka kārtību, kādā tiek precizēta un pārrēķināta ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta izdevumu bāzes daļa (noteikumu 9., 10. un 11.punkts). Finanšu ministrija, izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2008.– 2010.gadam ir pielietojusi iepriekš minēto metodiku.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Rīgā 2007.gada 17.oktobrī