Turpinājums no 1.lpp.

Ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs vakar, 20.oktobrī, preses konferencē — par pirmajām 100 dienām ministra darbībā

Par Ekonomikas ministrijas veikumu. Pirmkārt, par savu prioritāti uzskatu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu šai valstī un atbalstu mazā un vidējā biznesa attīstībai. Kā ir veicies? Ir bijušas sešas tikšanās ar dažādiem ministriem, kurās piedalījās Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvji, ārvalstu investoru un Latvijas uzņēmēju pārstāvji. Mēs pārrunājām problēmas, kas skar katru no nozarēm, kuru pārzina konkrētais ministrs. Bija veiksmīgas tikšanās, ar kurām bija apmierinātas visas trīs puses. Par tādu es varētu nosaukt tikšanos Iekšlietu ministrijā, kad ļoti precīzi tika pateikts, kas tiks darīts, lai nodrošinātu ciešāku sasaisti, lai nepieļautu negatīvas tendences un parādības. Bija ne pārāk veiksmīgas tikšanās, bet katrā gadījumā tās bija cerīgas, jo investors un uzņēmējs redzēja: valsts pārvalde ir gatava risināt šīs problēmas, ir gatava iedziļināties, kāpēc Latvijā investīcijas ienāk lēnāk, nekā mēs vēlētos.

Otrkārt, valdībai ir sagatavota un tiek apspriesta koncepcija par atbalstu mazajam un vidējam biznesam, īpaši izceļot kredītiespējas. Ja valdība nenosauca to summu, par kuru būs valsts galvojums 2000. gadā, tad katrā gadījumā pateica ministrijām, kuru pārziņā ir dažādi uzņēmējdarbības atbalsta fondi, ka ir jāpārdomā šo fondu izmantošanas iespējas un jāsagatavo priekšlikumi mazā un vidējā biznesa atbalstam. Savukārt Hipotēku un zemes bankai jāsagatavo precīza naudas plūsma, kā šie iespējamie kredīti tiks atmaksāti. Tajā pašā laikā parādījās informācija, ka vairākām citām Latvijas bankām starptautiskās finansu korporācijas ir piedāvājušas līdzekļus mazā un vidējā biznesā atbalstam. Ko tas nozīmē? Ir valdības koncepcija, ir precīza valdības politika, un biznesa pasaule saka: mēs esam gatavi līdzdarboties šajos procesos. Tas ir nenoliedzams pluss, ko varbūt nevar šodien izvērtēt skaidrā naudā, bet ko mēs redzēsim pēc gada, vai diviem jaunajās darbavietās.

Nākamais — enerģētikas sektora politika. Laikam sabiedrībā bija pietiekami manāms, ka Ekonomikas ministrija (EM) rūpīgi iedziļinājās tajās problēmās, kas saistītas ar "Latvenergo", ar uzņēmuma attīstības perspektīvām. EM ir sagatavojusi un iesniegusi valdībā enerģētikas sektora politikas dokumentu. Tā gan tika gan kritizēta, gan slavēta, bet galvenais ir skaidrs. Latvijai līdz šāgada beigām būs valdībā akceptēta enerģētikas sektora politika, kurā būs skaidri redzami virzieni, kā attīstīsies tranzīta politika, kā — gāzes saimniecība un kā — elektroenerģijas un kurināmā sektors Latvijā. Un mēs varētu tikai priecāties, ka turpmāk šī politika, arī tieši tāpat kā valdības akceptētā politika attiecībā uz atbalstu mazajam un vidējam biznesam, kalpos tālākai investīciju piesaistei. Jo faktiski mums ir jādomā par alternatīviem enerģijas avotiem no rietumvalstīm, lai mēs nebūtu atkarīgi no šīm vienas valsts piegādēm. Tāpēc ir jādomā par Baltijas loka izveidošanu elektroapgādē, par Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus liberalizāciju.

Ekonomikas ministrija par zināmu sasniegumu uzskata valdībā akceptēto 2000. gada budžeta projektu, no kura, esmu pārliecināts, pirmkārt, ir paredzēta nauda līdzdalībai ES programmā mazā un vidējā biznesa atbalstam; otrkārt, ir atrasti līdzekļi tautas skaitīšanai Latvijā 2000. gadā; treškārt, tiks nomaksāti tie maksājumi, kas paredzēti kompensācijas sertifikātu dzēšanai politiski represētajām personām, un, ceturtkārt, ir atrasta nauda ES standartu ieviešanai Latvijā. Ir atrasta nauda arī vienotas institūcijas izveidošanai iekšējā tirgus aizsardzībai, ko es uzskatu par pietiekami nopietnu un būtisku.

Valdība vakar arī akceptēja EM un citu institūciju sagatavotos priekšlikumus grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām". Tas nodrošinās mazākumakcionāru interešu aizsardzību. Tas nozīmē, ka Latvijā tiks paātrināta privatizācijas procesa nobeiguma fāze. Šobrīd viens otrs investors, kas iegādājies kontrolpaketi, par uzņēmuma pārējām akcijām ir zaudējis interesi. Privatizācijas aģentūrai jānodrošina gan uzraudzība, gan arī pilnvarnieku atalgojums šīm institūcijām, bet, rīkojot izsoli pēc izsoles, izrādās, ka neviens tās negrib pirkt un cena visu laiku krīt. Jo faktiski mazākumakcionāram nebija nekādu iespēju piedalīties lēmuma pieņemšanā un sagatavot šos lēmumus. Jo vienkārši visas pārvaldes institūcijas bija tikai un vienīgi akciju kontrolpaketes turētāji. Šobrīd vismaz padomē mazākuma intereses būs pārstāvētas, ja viņi spēs apvienoties līdz vismaz 10 procentiem no akciju skaita, līdz ar to viņi būs tiesīgi piedalīties lēmumu pieņemšanā. Tādā gadījumā, ja tiks lemts par akciju pārdošanu, slēpto akciju emisiju, pirmpirkuma tiesības būs visiem akcionāriem, nevis tiem atsevišķajiem, par kuriem lems valde vai padome. Būs pārtrauktas arī valdes tiesības bez pilnsapulces lēmuma palielināt pamatkapitālu līdz 30 procentiem, tādējādi samazinot mazākumakcionāru īpatsvaru. Ko es ar to gribu teikt? Ja šos priekšlikumus atbalstīs arī Saeima otrajā un trešajā lasījumā, Latvijai tiešām ir izredzes pabeigt daudzu uzņēmumu privatizāciju, kuru kapitāla daļas no 0,03 procentiem līdz 49 procentiem atrodas Privatizācijas aģentūras pārziņā.

Latvija samērā veiksmīgi turpina ES standartu ieviešanu. Faktiski šā gada laikā papildus ir ieviesti apmēram 300 ES prasībām atbilstoši standarti. Latvijas atbilstības novērtēšanas sistēma ir tuvu tam, lai to atzītu ES valstīs, līdz ar to mēs varētu runāt, ka tuvā nākotnē atsevišķās nozarēs Latvijā novērtētajai produkcijai nebūs jāmeklē atbilstības novērtēšanas sertifikāts tajās valstīs, kurās ražotājs gribēs savu preci pārdot.

Pēdējais, par ko laikam ir jārunā,— privatizācija. Gribētu pateikt, ka privatizāciju ir izdevies novirzīt no "nāves punkta", uz kura tā atradās divu gadu garumā tādēļ, ka netika pieņemts neviens lēmums par lielo valsts monopoluzņēmumu privatizāciju. Šobrīd vismaz valdībai ir skaidra turpmākā pozīcija mazākumakcionāru interešu aizsardzībai. Pateicoties EM darbinieku neatlaidībai, Privatizācijas aģentūra sāk arvien precīzāk atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem un arī beidzot rīkoties, lai privatizācijas procesu pabeigtu.

Žurnālistiem izdalītajā materiālā ir uzskaitīta vesela virkne dažādu MK dokumentu, kas pieņemti šajā laikā. Bet — es negribētu teikt, ka tas ir šo 100 dienu nopelns. Tas ir iepriekšējās ministres Ingrīdas Ūdres nopelns un EM darbinieku nopelns, kas, neraugoties uz valdības maiņu, pierādīja pašreizējai valdībai, ka šie dokumenti ir nepieciešami un atbilst valdības garam.

Nelielas reformas skar arī pašu EM. Mēs atsakāmies no saimnieciskajām funkcijām un vairāk kļūstam par ministriju, kas darbojas un runā par uzņēmējdarbības klimatu, investīciju klimatu turpmāk un par valsts makroekonomisko attīstību, saglabājot uzraudzību un pārraudzību pār privatizācijas procesu un standartizācijas statistiku.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā