Latvijas ekonomikas simtdienu soļi

Ekonomikas ministrijas un tās pārziņā esošo institūciju paveiktais laikā no 16.07.99. līdz 20.10.99.

Integrācija Eiropas Savienībā

Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā (NPIES) atjaunotā versija tika apstiprināta MK šī gada 15.jūnijā un tā paredz Ekonomikas ministrijai nodrošināt 13 NPIES prioritāro darbību izpildi. Līdz šim brīdim NPIES ietvaros ir veikti gan pasākumi likumdošanas saskaņošanas jomā, gan institūciju stiprināšanas un citās jomās.

Latvijas Nacionālais Progresa ziņojums

Lai gan Latvijas Nacionālā Progresa ziņojuma pamatversija tika iesniegta Eiropas Komisijai šī gada jūlijā; līdz pat 16.septembrim Ekonomikas ministrija savas kompetences jomās aktīvi iesaistījās ziņojuma pamatversijā iekļautās informācijas atjaunošanas gaitā un sniedza atbildes uz visiem Eiropas Komisijas papildus izvirzītajiem jautājumiem. Latvijas Attīstības un Privatizācijas aģentūru vadītāji piedalījās 16.septembra Latvijas un Eiropas Komisijas konsultatīvajā sanāksmē, kur viens no dienas kārtības jautājumiem bija konsultācijas par Eiropas Komisijas kārtējo Progresa ziņojumu par Latviju (kurš savukārt tiek izstrādāts balstoties uz Latvijas puses sagatavoto Nacionālo Progresa ziņojumu).

Pievienošanās Partnerība

Pievienošanās Partnerības dokumenta atjaunošanas procesā, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas noteiktajām īstermiņa un vidēja termiņa prioritātēm, tika izvirzītas vēl divas papildus vidēja termiņa prioritātes:

1) Turpināt stiprināt un attīstīt valsts statistikas sistēmu un saskaņot to ar ES prasībām;

2) Enerģētika — turpināt enerģētikas iekšēja tirgus, naftas krājumu un enerģijas efektivitātes likumdošanas saskaņošanu un ieviešanu. Veicināt institucionālās kapacitātes ieviešanu, kas būtu sagatavota darbībai iekšējā enerģētikas tirgū. Atbalstīt sistēmas ieviešanu, kas būtu spējīga nodrošināt sektora svarīgāko harmonizēto dokumentu un starptautiskās prakses pieņemšanu un attīstību.

ES tehniskās palīdzības piesaistes jomā

Šī gada augustā tika veikta Nacionālās indikatīvās programmas datu bāzes aktualizācija, sagatavojot 3 jaunus projektu pieteikumus iekļaušanai datu bāzē: 1) Stiprināt Patērētāju aizsardzību reģionos ("Strengthening of Consumer Protection in regions");

2) Atbalstīt Latvija privatizācijas aģentūru stratēģisko uzņēmumu privatizācijā; ("Support to the Latvian Privatisation Agency in Privatising Strategic Enterprises");

3) Atbalstīt Lattelekoma privatizāciju un nodibināšanu ( floatation ). ("Support to Privatisation and Floatation of Lattelekom") .

Šī gada augustā un septembrī tika veikts intensīvs darbs, gatavojot projektu pieteikumus Phare 2000.gada Nacionālajai programmai, un rezultātā, atbilstoši izvirzītajām prioritātēm, trīs iespējamajās atbalsta jomās tika iesniegti sekojoši 8 projektu pieteikumi:

I. Institūciju stiprināšana:

Prioritāte Nr.1. Uzņēmējdarbības vides tālāka pilnveidošana atbilstoši ES prasībām

Stiprināt konkurences ieviešanu Latvijā;

Izveidot vienotu uzņēmējdarbības atbalsta struktūru un uzlabot MVU pieeju finansēm;

Uzņēmējdarbības vides uzlabošana.

Prioritāte Nr.2. Statistikas un uzskaites sistēmu pilnveidošana atbilstoši ES prasībām

Valsts statistikas sistēmas uzlabošana saskaņā ar ES prasībām.

II. Investīcijas Acquis ieviešanai:

Prioritāte Nr.1. Uzņēmējdarbības veicināšana un priekšnoteikumu radīšana sekmīgai MVU attīstībai:

Latvijas nacionālās kvalitātes garantijas projekts

Starptautiska Finansu centra izveidošana Rīgā

III. Investīcijas ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai:

Prioritāte — Uzņēmējdarbības veicināšana

Attīstīt sekundārās kontraktēšanas sistēmu izveidot inovētu uzņēmējdarbību Latgales reģionā;

5 milj. EUR depozīts Enerģijas efektivitātes fonda investīciju aktivitātēm speciālos reģionos

Centrālās Statistikas Pārvaldes departamenti un daļas Starptautisko sakaru un Eiropas integrācijas daļas vadībā ir izvērtējušas ES likumdošanas aktus statistikas jomā un sagatavojušas Nacionālo programmu Acquis Communautaire pārņemšanai statistikā.

Sagatavots plašs materiāls par progresu statistikas jomā laika periodā no 1998.gada jūnija līdz 1999.gada augustam EK apakškomisijas sanāksmei par Eiropas līguma izpildi 1999.gada 17.septembrī.

Aktualizēta Latvijas puses Progresa ziņojuma iestāšanās ES sadaļa par statistiku un Statistikas pielikums.

 

Uzņēmējdarbības attīstības veicināšana

Ekonomikas ministrija kopīgi ar Latvijas Attīstības aģentūru (LAA) attiecīgajā laika posmā īpašu uzmanību veltīja pasākumiem, kas vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, t.i., uzņēmumu darbības izmaksu samazināšanu, kā arī efektīva dialoga izveidošanu starp Latvijas valdību un jau esošajiem ārvalstu investoriem. Ekonomikas ministra, LAA un Ārvalstu investoru padomes kopīgu tikšanos laikā ar vairāku nozaru ministriem tika pārrunāta pasākuma plāna administratīvo barjeru novēršanai investīcijām izpildes gaita, kā arī Ārvalstu investoru padomes tikšanās rekomendāciju ievērošana. Tiek gatavota nākamā Ārvalstu investoru padomes tikšanās š.g. 30.novembrī.

Pirmo reizi Latvijā sagatavots un izsūtīts vairāk kā 5 tūkstošiem lielo uzņēmumu to 1997.gada finansiālās darbības analītiskais salīdzinājums ar citiem tās pašas ekonomiskās darbības uzņēmumiem, kopsavilkuma informācija apkopota biļetenā, kas ir iegūstams kā publikācijas, tā arī elektroniskā formā. Līdz oktobra mēneša beigām tiks pabeigts analoģisks projekts par 1998.gada rezultātiem.

Ir izstrādāts un šā gada 7.septembra Ministru kabineta sēdē izskatīts Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju attīstības kreditēšanas projekts . Ar šīs sēdes protokollēmumu tika uzdots atbildīgajām ministrijām, kuru ziņā ir MVU kreditēšanas fondi, kā arī citi šīs attīstības atbalstam novirzāmie līdzekļi, līdz šā gada 10.oktobrim iesniegt Ekonomikas ministrijai informāciju par iespējām piesaistīt minētos līdzekļus šī projekta īstenošanai, lai pēc minētās informācijas saņemšanas un koncepcijas projekta papildināšanas šo dokumentu iesniegtu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Ministrijām saskaņošanai nosūtīts arī Valsts uzņēmējdarbības attīstības fondu darbības koordinācijas projekta koncepcijas projekts.

Laika posmā no š.g. 16.jūlija līdz 14.oktobrim EM ir nodevusi VSIA "Reģionu attīstība" finansēšanai no Reģionālā fonda 34 uzņēmējdarbības projektus (kopā pavisam nodoti 362 projekti).

Šajā laika periodā Sabiedrības darbinieki ir apsekojuši 47 projektus to atrašanās vietās, ir noslēgti 39 līgumi par Reģionālā fonda līdzekļu saņemšanu (kopā pavisam noslēgti 230), tajā skaitā 200. un 201. līgums, kura parakstīšana Valmieras rajonā notika svinīgā atmosfērā ar prezidentes padomnieces, Saeimas deputātu, Reģionālā fonda konsultatīvas komisijas pārstāvju, ministrijas darbinieku, pašvaldību vadītāju un masu mediju līdzdalību.

Projekti, kuru realizācija notiek ar Reģionālā fonda līdzdalību paredz izveidot apmēram 4000 darba vietas (no tām 1999.gadā —1400 darba vietas). Līdz 1999.gada 1.septembrim reāli ir izveidotas 720 darba vietas.

 

Makroekonomika

Ir izstrādāta valsts ekonomiskās attīstības stratēģijas struktūra un tās sadaļu izstrādes grafiks. Stratēģijas pirmo variantu paredzēts pabeigt 2000. gada martā.

Sagatavots 2000.gada statistiskās informācijas valsts programmas projekts.

Šā gada oktobrī sadarbībā ar Norvēģijas Lietišķo socioloģisko pētījumu institūtu uzsākts plašs dzīves apstākļu pētījums, kas vienlaicīgi notiek visās trijās Baltijas valstīs. Pētījuma gaitā tiks aptaujātas 3500 mājsaimniecības par dažādiem dzīves apstākļu faktoriem: veselību, izglītību, ekonomisko stāvokli, ienākumiem, u.c.

Turpinājās lauku saimniecību reģistra veidošana – ir apsekoti 176 tūkst. lauku īpašumu.

Izstrādāts "Lauksaimniecības skaitīšanas noteikumu" projekts.

1999.gada jūlijā sākts inovāciju pilotapsekojums . Apsekojuma rezultātā tiks iegūta informācija par inovāciju aktivitātēm 562 valsts lielākajos ražošanas uzņēmumos.

Noslēgts līgums starp CSP un Latvijas Banku, kas nosaka, ka valsts maksājumu bilanci, sākot ar informāciju par 2000.gada pirmo ceturksni, sagatavo Latvijas Banka.

Apstiprināts galveno darbu saraksts 2000.gada Tautas skaitīšanas sekmīgai veikšanai Latvijā. Saeimā pirmajā lasījumā pieņemts Tautas skaitīšanas likuma projekts.

Valdības komisijas 2000.gada Tautas skaitīšanas sagatavošanas vadīšanai sēdē izskatīti un pamatvilcienos apstiprināti 2000.gada tautas skaitīšanas pamatdokumentu — Mājsaimniecības lapas un Personas lapas projekti.

Sagatavotas vairākas izsoles un konkursi skaitīšanas veikšanai nepieciešamo materiāltehnisko resursu iegādei.

Izvērtēts starptautisks konkurss Phare finansētajam projektam "Integrēta statistisko datu apstrādes un vadības sistēmas". Vērtēšanas rezultāti nodoti apstiprināšanai LR Finansu ministrijai un ES Delegācijai.

Savstarpēju sarunu rezultātā starp CSP un Zviedrijas "Baltic Sea IT Fund" ir panākta vienošanās par Zviedrijas valdības neatmaksājamu līdzfinansējumu projekta "Lieljaudas ātrdarbīga dokumentu skanēšanas sistēma" realizācijai Tautas skaitīšanas tehniskā nodrošinājuma vajadzībām.

Izdota "Latvijas statistikas gadagrāmata"(grāmatā un kompaktdiskā), kā arī "Demogrāfijas gadagrāmata" un statistisko datu krājums "Rīga skaitļos".

Četrus mēnešus agrāk kā iepriekšējā gadā plašam lietotāju lokam izdots uzlabots gada biļetens "Latvijas makroekonomika skaitļos 1998", kurš ietver jaunu informāciju par starptautiskajiem salīdzinājumiem.

Par godu Latvijas statistikas jubilejai septembrī tika sagatavots un izdots speciāls datu krājums "Latvijas 80 gadi statistikas spogulī", kur atrodami dati kopš neatkarīgās Latvijas statistikas pirmsākumiem, kā arī kopā ar Latvijas Statistiķu asociāciju – rakstu krājums "Latvijas statistikas 80 gadi", kurā atspoguļota centrālās statistikas iestādes un citu institūciju, kas nodarbojas ar statistiku, attīstība pirmskara Latvijā, okupācijas gados un atjaunotajā Latvijā.

Sagatavota tabulu un teksta informācija Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat publikācijas "Portrait of Regions" sējumam par Baltijas valstīm.

Sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas statistikas iestādēm un šo valstu muitas institūcijām sagatavots gada izdevums angļu valodā "FOREIGN TRADE 1998", kur apkopota eksporta — importa informācija par Baltijas valstīm.

Sākot ar šā gada septembri Internet lietotājiem pieejama pilnveidota CSP mājas lapa latviešu un angļu valodā.

 

Tirdzniecības politikas sakārtošana

Izstrādāta un iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcija par vienotu likumu "Par iekšējā tirgus aizsardzību", "Antidempinga likums" un "Par kompensācijas pasākumiem" administrēšanu.

Ministru kabinets ir pieņēmis Ekonomikas ministrijas sagatavotos noteikumus "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība".

Šai laikā akceptēti arī MK noteikumi "Noteikumi par līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas".

 

Patērētāju tiesību aizsardzība

Šīs valdības darbības laikā saskaņā ar "Patērētāju tiesību aizsardzības likumu" tika izstrādāts Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums, valdība amatā apstiprināja centra direktoru.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pildot savas funkcijas, kopš valdības apstiprināšanas ir:

— sniedzis 1232 konsultācijas patērētājiem likumdošanas, procedūru un preču kvalitātes jautājumos;

— izskatījis 105 patērētāju iesniegumus un sūdzības;

— organizējis 9 patērētāju iegādāto preču ekspertīzes;

— apsekojis 183 tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumus un sagatavojis informāciju patērētājiem par preču iegādes un pakalpojumu izmantošanas iespējām un nosacījumiem;

— iepazīstinājis 339 pārdevējus un pakalpojumu sniedzējus ar patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajiem aktiem;

— nolasījis lekciju uzņēmējiem Latvijas Attīstības aģentūrā par ražotājiem izvirzītajām prasībām no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa ieiešanai ES vienotajā tirgū;

— informējis sabiedrību par patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem un centra darbību (publikācijas presē, uzstāšanās radio un televīzijā) — 25 sagatavoti materiāli;

— pārbaudījis patērētāju tiesību ievērošanu 313 tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumos;

— izskatījis 208 administratīvo pārkāpumu lietas par patērētāju tiesību pārkāpumiem.

Ir pieņemti MK noteikumi "Kārtībā kādā piesakāms patērētāja prasījums par nepienācīgas kvalitātes preci vai pakalpojumu un veicama preces vai izgatavotās lietas ekspertīze", "Noteikumi par līgumu par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegādi uz laiku".

 

Vienlīdzīgas konkurences politikas veidošana

Konkurences politiku Latvijā reglamentē Konkurences likums, kas stājās spēkā ar 01.01.1998. Konkurences likuma mērķis ir nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos un labvēlīgus apstākļus konkurences aizsardzībai visas sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, pārtraucot normatīvajos aktos aizliegtas darbības un noteiktajā kārtībā saucot vainīgās personas pie atbildības.

Nolūkā harmonizēt Latvijas konkurences likumdošanu ar Eiropas Savienības normām ir sagatavoti un Ministru kabinetā pieņemti "Noteikumi par vienošanos apdrošināšanās jomā atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma". Vienlaikus turpinājās darbs pie grozījumiem spēkā esošajos MK noteikumos "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība" un Ministru kabineta "Kārtība, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem", lai pilnveidotu procedūras noteikumus Konkurences likuma pārkāpumu un paziņoto vienošanos izskatīšanā.

Ir izstrādāti grozījumi Konkurences likumā, apkopojot likuma piemērošanas 1,5 gada laikā iegūto pieredzi. Grozījumi izdarīti ar mērķi paaugstināt Konkurences likuma piemērošanas efektivitāti. Grozījumi Konkurences likumā 30.09.1999. ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

No Konkurences likuma normu un principu ievērošanas viedokļa Konkurences padome ir izvērtējusi citu institūciju sagatavotu likumu un normatīvo aktu projektus un sniegusi savus atzinumus: Labklājības ministrijai tika nosūtīts atzinums par Ministru kabineta noteikumu "Aptieku atvēršanas un darbības kārtība" projektu; sagatavoti atzinumi par Ministru kabineta noteikumu "Kārtība, kādā Zemkopības ministrija veic pārtikas uzņēmumu atzīšanu un reģistrāciju" projektu un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par cukuru"".

Īstenojot Konkurences likuma normu ievērošanas uzraudzības funkciju, šajā laika periodā Konkurences padome veica izpētes darbu 20 lietās (no tām 11 lietas ir pabeigtas un pie 9 lietām darbs vēl turpinās), kuras skāra uzņēmējdarbību dažādos tautsaimniecības sektoros: aviācijas pakalpojumi, pasažieru autopārvadājumi, telekomunikācijas, siltumapgāde, pārtika u.c.

Rīgas apgabaltiesa, izskatīja divas iesniegtās prasības par Konkurences padomes lēmumiem:

SIA "DauTKom" sniedza tiesā prasību par Konkurences padomes 10.12.1998. lēmuma par dominējošā stāvokļa kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgū Daugavpilī ļaunprātīgu izmantošanu atcelšanu. Pirmās instances tiesa SIA "DauTKom" prasību noraidīja. Lieta tiks nozīmēta izskatīšanai apelācijas instancē.

SIA "Baltic Sugar Company" sniedza tiesā prasību par Konkurences padomes 05.05.1999. lēmuma par soda naudas uzlikšanu atcelšanu. Tiesa prasību neapmierināja un soda nauda Ls 14 383 apmērā ir ieskaitīta valsts budžetā.

Konkurences padomē no augusta līdz oktobrim strādāja eksperts konkurences jautājumos no Japānas Godīgās tirdzniecības komisijas ( Fair Trade Commission ), sniedzot konsultācijas par Konkurences padomē izskatāmajām lietām, kā arī organizējot 5 seminārus, kuros iepazīstināja tā dalībniekus ar savu pētījumu atziņām par Japānas un Latvijas konkurences likumdošanu.

Šā gada 30.–31.augustā Phare projekta "Tehniskā palīdzība Latvijas likumdošanas saskaņošanai ar ES likumdošanu" ietvaros Konkurences padomē tika organizēts seminārs par konkrēto tirgu ( relevant market ), kurā piedalījās pārstāvji arī no Saeimas, Ekonomikas, Tieslietu un Satiksmes ministrijām, Eiropas integrācijas biroja u.c.

 

Kvalitātes struktūrpolitika

Š.g. 15.jūlijā Briselē notika 2. sarunu raunds par Eiropas atbilstības novērtēšanas protokola (ECAP) sagatavošanu un slēgšanu. Latvija ir pirmā no četrām uzaicinātām valstīm (Čehija, Ungārija, Igaunija) ar kuru ir sāktas minētā protokola noslēgšanas sarunas.

ECAP protokols ir Latvijas un ES asociatīvā līguma sastāvdaļa un tā noslēgšana dos iespēju Latvijas ražotājiem uz atvieglotākiem nosacījumiem eksportēt produktus uz Eiropas savienības dalībvalstu tirgiem bez papildus atbilstības novērtēšanas (sertifikācijas, testēšanas u.c.), radot papildus pievienoto vērtību eksporta precēm. Protokola noslēgšana būtiski palielinās Latvijā ražoto preču konkurētspēju un samazinās izmaksas, kas rodas Eiropas savienības dalībvalstīs kārtojot administratīvos jautājumus un saņemot sertifikātu (atļauju) no attiecīgajām Eiropas savienības dalībvalstu institūcijām produkcijas realizācijai ES dalībvalstu tirgos. Ir saskaņots līguma pamatteksts, patreiz tiek gatavoti protokola pielikumi un nākamais sarunu raunds, kas paredzēts novembra vidū Rīgā ar Eiropas ekspertu piedalīšanos, kuri tuvāk iepazīsies un novērtēs eksistējošās Latvijas struktūras, kurām būtu jānodrošina ECAP līguma normāla funkcionēšana.

Tiek veikti gatavošanās darbi konferencei "Kvalitātes vadība ieejot XXI gadsimtā", kura notiks 12.novembrī. Konferences ietvaros notiks Latvijas kvalitātes balvas pasniegšanas ceremonija. Patreiz tiek novērtēti uzņēmumi un organizēta konference. Latvijas Kvalitātes asociācija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstādes "Uzņēmums 2000" ietvaros sniegs konsultācijas uzņēmējiem par kvalitātes sistēmu ieviešanu uzņēmumos, atbilstības novērtēšanas procedūrām Latvijā.

Atbilstoši Valsts programmai "Standartizācijas attīstība Latvijā" no jūlija līdz oktobrim izstrādāti un pieņemti 305 standarti no tiem 282 Eiropas standartu (Kopējais standartu skaits 763, no tiem 586 Eiropas standartu) .

Ar PHARE PRAQ III programmas atbalstu noorganizēti 4 apmācību semināri un apmācīti vairāk nekā 100 uzņēmēju, konsultantu, uzraudzības institūciju vadītāju u.c.

Saeimas pirmajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu", valdībā akceptēti "Noteikumi par distances līgumu" un "Noteikumi par apavu marķēšanu".

Izstrādes stadijā ir MK noteikumu projekti: "Noteikumi par kristāla marķēšanu", "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi", "Par enerģijas efektivitātes prasībām mājsaimniecībā izmantojamiem refrižeratoriem un saldējamām iekārtām", "Grozījumi 1996.gada 24.decembra MK noteikumos Nr.464 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā tiek atzīti ārvalstīs izdotie produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanas apliecinājumi un apstiprinājumi reglamentētajā sfērā"", "Grozījumi 1996.gada 24.decembra MK noteikumos Nr.465 "Par testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju un sertificēšanas un inspicēšanas institūciju akreditāciju"".

 

Valsts investīciju programma

un ārējo investīciju piesaiste

Ņemot vērā NVS valstu un konkrēti Krievijas ekonomiskās krīzes radītās sekas, eksporta veicināšanas jomā ir veikti pasākumi ar mērķi ierobežot nelabvēlīgo ārējo apstākļu ietekmi. Turpinās Eksportētāju atbalsta marketinga programmas ( Cost Sharing Grant Scheme ) realizācija, sadarbībā ar PHARE konsultantiem turpinājās tirdzniecības misiju programma, koordinēta uzņēmumu eksporta pārorientācijas programma, eksportētāju apmācību programma.

Pārskatīta un sagatavota Valsts investīciju programma 2000.gadam, kur projektu finansējums no valsts pamatbudžeta sastāda Ls 40,7 milj., kā arī pārskatītas un sagatavotas VIP projektu saistības 2001., 2002. un turpmākajiem gadiem.

Sagatavots un izskatīšanai MK Komitejas sēdē nodots MK rīkojuma "Par investīciju projektiem, kas 1999.gadā finansējami no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, valsts aizdevumiem un galvojumiem, kā arī valsts speciālā budžeta līdzekļiem" projekts.

Sagatavots pārskats par Valsts investīciju programmas projektu realizāciju 1999.gada I. pusgadā.

Investīciju veicināšana un mārketings

1999. gada pirmajos deviņos mēnešos ir ieviesti vai atrodas ieviešanas stadijā LAA piesaistīti investīciju projekti apmēram 60 miljonu latu apmērā. LAA aktīvi strādā pie vairāk kā 15 potenciālo projektu piesaistes.

Par nozīmīgu informācijas avotu ārvalstu un Latvijas uzņēmumiem ir izveidota LAA interneta mājas lapa. Tajā regulāri tiek ievietota un aktualizēta detalizēta informācija par Latvijas likumdošanu par Latvijas uzņēmumiem. Mājas lapā ievietota informācija par projektu finansēšanas iespējām ieskaitot investīciju fondu sarakstu.

Turpinās darbs pie vairākiem Latvijā iniciētiem investīciju projektiem ar lielu ekonomisko potenciālu. Ir veikts OSB un MDF šķiedrplātņu ražošanas iespēju izvērtējums (pētījumi pieejami LAA mājas lapā). Apzināti ieinteresētie partneri Latvijas pusē.

Veikto projektu marketinga aktivitāšu rezultātā, sadarbībā ar LAA pārstāvi Lielbritānijā un Latvijas pilnvaroto pārstāvi Portugālē norit sarunas ar ieinteresētām firmām (Louisiana Pacific no ASV un SOANE no Portugāles). Oktobrī notiks projektu detalizēta apspriešana ar šīm kompānijām.

Ar PHARE programmas konsultanta palīdzību pabeigta pirmā kārta ārvalstu partneru piesaistei Latvijas uzņēmumiem. Atlasīti un novērtēti 18 uzņēmumi izveidojot par tiem detalizētus darbības aprakstus. Balstoties uz šiem aprakstiem ir uzsākta investora vai partnera piemeklēšana attiecīgajiem uzņēmumiem.

Turpināta sadarbība ar Valsts mežu dienesta Celulozes projekta darba grupu, lai sagatavotu valsts priekšrocību un atbalsta paketi ārvalstu investoram celulozes rūpnīcas projektā. Veikti finansu aprēķini ceļa un dzelzceļa pieslēguma izmaksām no maģistrālēm līdz plānotajai celulozes kombināta vietai, kā arī sagatavots pieteikums Valsts Investīciju programmai.

LAA sniegusi juridiskos pakalpojumus 31 ārvalstu uzņēmējsabiedrībām un fiziskajām personām.

Procentuālais juridisko pakalpojumu sadalījums (aptuveni):

Nodokļu jautājumi: 20%

Nekustamais īpašums: 2%

Imigrācija: 30%

Uzņēmējdarbības dibināšana: 30%

Muitas jautājumi: 2%

Citi jautājumi: 16% (licencēšana, zemes transformēšana u.c.)

Konsultējamo uzņēmējsabiedrību/fizisko personu atrašanās vieta (%):

ASV 20%

Eiropa 52% (R–Eiropas valstis sastāda aptuveni 2/3)

Citas valstis 28%

Juridiskā nodaļa regulāri izskata tiesību aktu projektus — izvērtē iespējamo to ieviešanas iespaidu uz uzņēmējdarbības vidi, un sagatavo atzinumus saskaņošanai ar Ekonomikas ministriju.

 

Ārējo ekonomisko attiecību veidošana

Starptautiski semināri un konferences

Š.g. 20.–21. augustā CSP organizēja Starptautiskā statistikas institūta 52. sesijas satelīta konferenci par tēmu "Reģionālās statistikas informācijas iegūšana". Šajā konferencē piedalījās ap 100 augsta līmeņa statistikas speciālistu no 42 pasaules valstīm.

Sadarbībā ar Eurostat organizēta konference "Makroekonomiskās statistikas nozīme Eiropas Savienības paplašināšanas procesos", kurā piedalījās Eurostat, Lietuvas, Igaunijas speciālisti, makroekonomiskās statistikas lietotāji un analītiķi.

Sadarbībā ar Eurostat un Latvijas Banku organizēta starptautiska darba sanāksme par ārvalstu investīciju statistikas jautājumiem, kurā piedalījās Centrālo Banku un statistikas institūciju pārstāvji un eksperti no 13 valstīm.

Noorganizēts Baltijas valstu statistikas iestāžu speciālistu seminārs ar Zviedrijas un Somijas ekspertu līdzdalību par nākamo tautas skaitīšanu sagatavošanu un veikšanu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā.

Turpinās sadarbība ar Zviedrijas un uzsākta ar Dānijas statistikas biroju biznesa statistikas jomā (biznesa statistikas analīze un publicēšana, biznesa statistikas strukturēto un īstermiņa apsekojumu organizēšana, sezonalitātes ietekmes novērtēšana, administratīvo datu bāžu izmantošana statistikā), kā arī ar Islandes statistiku – darbaspēka izlases apsekojumu jomā.

Eksporta veicināšana

LAA organizēto eksporta veicināšanas pasākumu rezultātā šī gada 9 mēnešos ir nodrošināts eksporta darījumu apjoms, kas pārsniedz Ls 50 miljonus.

Tas panākts:

— sniedzot atbalstu uzņēmumiem līdzdalībai starptautiskajās izstādēs, misijās un biznesa dienās;

— koordinējot apmācības programmas uzņēmēju apmācībai eksporta prasmju apguvē;

— koordinējot uzņēmumu tirgus pārorientācijas programmu;

— sniedzot uzņēmumiem konsultācijas tirgus apguvē, kā arī organizējot tiešos kontaktus ar produkcijas noņēmējiem;

— sagatavojot pētījumus par vairāku valstu eksporta tirgiem vairākās nozarēs.

Īstenojot valsts atbalsta pasākumus izstāžu un misiju dalībai ārzemēs, LAA koordinēja īpaša izstāžu atbalsta fonda līdzekļu izmantošanu. Neskatoties uz nepietiekamo un neregulāro finansējumu programmai (145.000 LVL saņemti 1998. gada beigās, 1999. gada fonds vēl arvien nav saņemts) 187 uzņēmumi saņēma atvieglojumus dalībai 16 ārzemju izstādēs un misijās (patstāvīgais vidējais ieguldījums LVL 4,9 uz 1 atbalsta latu). Rezultātā izveidoti ap 500 jaunu biznesa kontaktu, prognozējamo darījumu apjoms ir ap 7–8 milj. LVL.

Latvijas Eksporta mārketinga finansiālā atbalsta programma (LEMAP)

Projekta realizācija iesākta š.g. maijā. Paredzēts līdz 2000. gada vidum atbalstīt ap 60 eksporta mārketinga projektus. Laikā no jūlija līdz oktobrim saņemti 51 uzņēmumu pieteikumi, 26 projekti izskatīti un apstiprināti. To kopējā vērtība 141237 lati. Pašlaik notiek sarunas ar Finansu ministriju kā šos līdzekļus uzņēmumi varētu saņemt. Noraidīti 2 iesniegtie projekti, atlikti 3 projektu izskatīšana.

Eksporta prasmes apmācību projekts

Izstrādāts LAA, sameklēts finansējums no Dānijas valdības un uzsākts projekts vienlaicīgi 3 Baltijas valstīs. Projekta pirmajā fāzē Latvijā notika mācību semināru cikls (kopsummā 2 nedēļas) Latvijas eksporta konsultantiem un eksporta uzņēmumu speciālistiem — sagatavoti 19 konsultanti. Šobrīd projekts ieiet otrajā fāzē, kur ir paredzēti tiešo konsultāciju pusgada projekti 10 uzņēmumos ar apmācīto konsultantu spēkiem un dāņu ekspertu piesaisti.

Konsultācijas un atzinumu sagatavošana projektiem, kas iesniegti Valsts Investīciju programmai

1999. gadā izskatītas un izvērtētas 122 valsts investīciju projektu koncepcijas un projektu pieteikumi finansu institūcijām, kuru kopējā vērtība ir 27 milj. latu.

Normatīvie dokumenti

MK ir iesniegts Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas (ĀTNP) projekts.

Izstrādāts MK rīkojuma projekts par pievienošanos PTO deklarācijai par tirdzniecību ar informācijas tehnoloģijas produktiem.

Saskaņošanas stadijā Dānijas Karalistes valdības un Fēru salu valdības, no vienas puses, un Latvijas Republikas valdības, no otras puses, brīvās tirdzniecības līguma (BTL) projekts.

Sagatavošanas stadijā atrodas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Slovēnijas Republikas Ekonomikas ministrijas nolīgums par tirdzniecības, ekonomisko un zinātniski tehnisko sadarbību.

Sagatavošanas stadijā atrodas LR Valdības un Horvātijas Republikas Valdības līgums par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību.

Sagatavots un iesniegts Ņižgorodas apgabala gubernatora vietniekam Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Ņižgorodas apgabala Administrācijas vienošanās par sadarbību tirdzniecības un ekonomiskā jomā.

Sagatavots un iesniegts Saratovas apgabala Administrācijas pārvaldes priekšniekam Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Saratovas apgabala Administrācijas vienošanās par sadarbību tirdzniecības un ekonomiskā jomā.

Starpvaldību komisijas

Š.g. 30. jūlijā Rīgā notika LR – Bulgārijas ekspertu konsultācijas par Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu.

Š.g. 7., 8. oktobrī Sofijā notika pirmais sarunu raunds par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas Brīvās tirdzniecības līgumu.

Apvienotās komitejas

23.09.99 Ženēvā notika LR un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu 4. Apvienotās komitejas sēde, kurai Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departaments sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Finansu ministriju, Zemkopības ministriju, Valsts zivsaimniecības pārvaldi, VID Galveno muitas pārvaldi un Konkurences padomi izstrādāja Latvijas puses nostājas dokumentu, kā arī sagatavoja un apkopoja nepieciešamos informatīvos materiālus.

Darbs pie starptautiskiem projektiem

Turpinās mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai veltītā Eiropas Savienības projekta "Baltijas jūras partneriāts 2001" ( Baltic Sea Partenariat Riga 2001 ) sagatavošana tā norisei Rīgā, 2001.gada maijā. Š.g. 11.oktobrī notika Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektā iesaistīto koordinatoru tikšanās, kuras laikā tiks apspriesta projekta turpmāka virzība, finansējums, kā arī citi organizatoriski jautājumi un prezentēti trīs Baltijas valstu Tirdzniecības un rūpniecības kameru ziņojumi.

Darbs pie starptautiskām izstādēm

Saskaņots pagaidu paviljona tehniskais projekts ar EXPO’2000 organizatoriem.

Izsludināta izsole par tiesībām celt pagaidu paviljonu Vecrīgā.

Sagatavotas skices pagaidu paviljona ekspozīcijai.

Š.g. 12. septembrī noorganizēta EXPO’2000 projekta prezentācija Latvijā ar mērķi piesaistīt preses uzmanību un uzsākt sponsoru piesaistīšanas kampaņu.

Organizētas tikšanās

30.07.99. — ASV vēstnieka vizīte Ekonomikas ministrijā ar mērķi pārrunāt investīcijas, privatizāciju, ministrijas prioritātes.

23.07.99. — tikšanās ar Baltkrievijas Republikas vēstnieku M.Mariņiču.

16.08.99. — ekonomikas ministra tikšanās ar Somijas vēstnieku H.Hamalainenu.

23.08.99. — Zviedrijas vēstnieka V.E.Hansa Magnussona vizīte Ekonomikas ministrijā.

19.09.99. — Itālijas vēstnieka A.Pjetromarči vizīte Ekonomikas ministrijā.

17.09.99. — ekonomikas ministra tikšanās ar Somijas uzņēmēju delegāciju.

17.09.99. — ekonomikas ministra tikšanās ar Francijas Nacionālās Asamblejas deputāti L.Moro.

20.09.99. — ekonomikas ministrijā notika ministrijas pārstāvju tikšanās ar Veneto (Itālija, Venēcijas reģions) Reģionālās valdības Ekonomikas komisijas pārstāvju delegāciju, kuras laikā Itālijas puse ierosināja parakstīt Nodomu protokolu par iespējamo sadarbību starp Veneto reģionu un LR izstāžu organizēšanas, profesionālās izglītības attīstības, kā arī ostu un lidostu attīstības jomā. Ekonomikas ministrija apkopo atbildīgo valsts institūciju atzinumus par minētā Nodoma protokola parakstīšanas lietderību.

21.09.99. — notika Ekonomikas ministra V. Makarova tikšanās ar Polijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā H. E. Jaroslavu Bratkieviču.

22.09.99. — tikšanās ar Moldovas Republikas premjerministru I.Sturzu.

23.09.99. — tikšanās ar Japānas firmas Mitsui pārstāvjiem.

29.09.99. — ekonomikas ministra tikšanās ar Vācijas federālās zemes Bādenes–Virtembergas ministru prezidenta vietnieku un ekonomikas ministru Dr.V.Doringu, viņu pavadošās politiskās delegācijas un masu mediju pārstāvjiem.

05.10.99. — valsts sekretāra tikšanās ar 5. Austrijas Tirdzniecības misijas vadītāju un viņu pavadošajiem misijas pārstāvjiem.

06.10.99. — ekonomikas ministra tikšanās ar Lielbritānijas vēstnieku S.T. Nešu.

11.10.99. — ekonomikas ministra tikšanās ar Brīvās Hanzas pilsētas Hamburgas Senāta prezidentu, birģermeistaru O.Rundi un Hamburgas tautsaimniecības pārstāvju delegāciju.

 

Enerģētika

Tika izstrādāta un valdībā apstiprināta Enerģētikas sektora stratēģija, sagatavota tā attīstības normatīvā bāze, vietējo pieejamo energoresursu efektīvas izmantošanas izvērtējums, normatīvie akti naftas ieguves licencēšanas uzsākšanai.

Veikts ES pilotprojekts "Energoresursu patēriņš un izmaksas rūpniecības un būvniecības nozarēs", kurā apsekoti ap 2.tūkst. uzņēmumu.

Būtiska ir Energoefektivitātes fonda darbības uzsākšana. Kopš š.g. jūlija apstiprināti 6 projekti, no tiem 3 projekti saņēmuši finansējumu kopā 346400 latu apmērā, kas sastāda apmēram 50% no fonda līdzekļiem. Energoefektivitātes fonds saņēmis PHARE līdzekļus;

Ir izstrādāta un apstiprināta "Tarifu aprēķinu metodika elektroenerģijas iepirkšanai no koģenerācijas stacijām ar elektrisko jaudu virs četriem megavatiem".

Ir izstrādāts Elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas tīkla pakalpojumu tarifu aprēķinu metodikas projekts, kuru paredzēts apstiprināt š.g. 26. oktobra Energoregulēšanas Padomes sēdē.

Ir izstrādāti licencēšanas nosacījumi un piešķirtas licences:

- 2 siltumapgādes uzņēmumiem, kuriem piešķirtas 2 licences siltumenerģijas ražošanai un 1 licence siltumenerģijas realizācijai;

- 5 sašķidrinātās gāzes apgādes uzņēmumiem, kuriem piešķirtas 5 licences sašķidrinātās gāzes sadalei un 5 licences sašķidrinātās gāzes realizācijai;

- 3 elektroenerģijas apgādes uzņēmumiem, kuriem piešķirtas 3 licences elektroenerģijas ražošanai.

Ir izstrādāta un konceptuāli apstiprināta "Kārtība, kādā iepērkams un piegādājams elektroenerģijas pārpalikums no koģenerācijas stacijām ar elektrisko jaudu vairāk par četriem megavatiem".

 

Privatizācija

Sagatavoti un valdībā iesniegti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" pašvaldību īpašuma objektu un zemes privatizācijas procedūras vienkāršošanai un efektivitātes palielināšanai, kas dos iespēju no Valsts īpašuma privatizācijas ieņēmuma operatīvi finansēt zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu, politiski represēto personu privatizācijas sertifikātu dzēšana un citus MK noteiktos pasākumus.

Valdībā iesniegti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", paredzot, ka visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas nododamas privatizācijai līdz 2000. gada 1.jūlijam.

MK iesniegts konceptuālais ziņojums "Par valsts īpašuma pārvaldi un apsaimniekošanu" vienotas valsts īpašuma pārvaldes un apsaimniekošanas sistēmas izveidošanai.

Akcionāru mazākuma tiesību aizsardzībai publiskajās akciju sabiedrībās Saeimas Tautsaimniecības komisijā iesniegti priekšlikumi likumprojektā "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"".

Lai precīzi noteiktu gadījumus, kad valsts (pašvaldību) akciju sabiedrībās tiek veidotas padomes, noteiktu to sastāvu un iecelšanas kārtību, Saeimas Tautsaimniecības komisijā iesniegti priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībā".

Izstrādāti un PA padomē akceptēti VAS "Latvijas Kuģniecības" privatizācijas noteikumi, izsludināta pieteikšanās padziļinātai izpētei un izsolei.

Ministrijām saskaņošanai nosūtīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā politiski represētajām personām izmaksājama kompensācija naudā, dzēšot privatizācijas sertifikātus".

Iesniegts valdībai grozījums "Valsts īpašumu privatizācijas fondu programmā".

Lauku zemes privatizācijas procedūras precizēšanai un paātrināšanai pieņemti "Noteikumi par maksājumiem, izpērkot īpašumā piešķirto zemi lauku apvidos".

Pilsētu zemes privatizācijas paātrināšana pieņemti grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 6. maija noteikumos Nr.171 "Noteikumi par kompensācijas aprēķināšanu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un maksas noteikšana par īpašumā nodoto zemi pilsētās"

Valdība informēta par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmas 1999. gadam izpildi pirmajā pusgadā.

Pieņemti" Grozījumi MK 1995.gada 29. augusta noteikumos Nr. 266 "Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nolikums."

Lai noteiktu mājas apsaimniekošanas parādu samaksas kārtību, pārdodot dzīvokli, Saeimā uz otro lasījumu iesniegti priekšlikumi likumprojektā "Grozījumi likumā "Par dzīvokļa īpašumu"".

Ministrijām saskaņošanai nosūtīts projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos Nr. 210 "Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi"". MK noteikumu grozījumi nepieciešami, lai pēc privatizācijas sertifikātu derīguma termiņa beigām nodrošinātu neizmantoto privatizācijas sertifikātu dzēšanu un anulēšanu atbilstīgi likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 18. pantam.

Izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē iesniegts Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 15. augusta noteikumos Nr. 253 "Noteikumi par starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem"". Grozījumu projekts nepieciešams, lai noteiktu licencēto starpniecības uzņēmumu darbības ar privatizācijas sertifikātiem izbeigšanas kārtību.

Izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē iesniegts Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 20. maija noteikumos Nr. 187 "Kārtība, kādā izmaksājama kompensācija naudā, dzēšot par bijušo īpašumu lauku apvidos piešķirtos zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus"". Noteikumu grozījumu projekts nepieciešams, lai noteiktu par īpašumā bijušo zemi lauku apvidos piešķirtās naudas kompensāciju izmaksu pabeigšanas kārtību pēc sertifikātu izmantošanas termiņa beigām.

Ir sagatavots un iesniegts izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā likumprojekts "Grozījumi likumā ""Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". Šis likumprojekts nosaka dzīvojamās mājas neprivatizētās daļas atsavināšanas kārtību, nosaka valsts un privātpersonu īpašumā esošo dzīvojamo māju valsts un pašvaldības īpašuma daļas privatizācijas kārtību, paredz dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās domājamās daļas precizēšanas kārtību.

Šajā laika periodā:

— sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par 122 dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai;

— noslēgti 581 līgumi par dzīvojamo māju pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, reģistrāciju zemesgrāmatā un sagatavošanu privatizācijai;

— pasūtīti 1068 zemes piesaistes projekti un 712 inventarizācijas lietas, sagatavotas reģistrācijai zemesgrāmatā 257, bet iereģistrētas zemesgrāmatā 279 valsts dzīvojamās mājas;

— 269 valsts dzīvojamās mājās uzsākta vispārējā privatizācija. Izsūtīti privatizācijas paziņojumi 7112 dzīvokļa īrniekiem, 3669 dzīvokļu īrnieki piekrituši tos privatizēt, bet pirkuma līgumi noslēgti par 2442 dzīvokļiem;

— saņemti 2087 iesniegumi no valsts dzīvojamo māju īrniekiem par dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. CDzMPK lēmums par dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ir pieņemts attiecībā uz 2657 dzīvokļiem. Saņemti arī 23 iesniegumi par mākslinieku darbnīcu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai; nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai 23 mākslinieku darbnīcas. Ir pieņemti 18 iesniegumi no neapdzīvojamo telpu nomniekiem par viņu nomāto neapdzīvojamo telpu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, bet nomniekiem īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nodotas 27 neapdzīvojamās telpas.

 

Jaunie ministrijas darbības principi

Mainoties un attīstoties valsts prioritātēm arī valsts pārvaldes aparātam jāspēj pietiekami operatīvi pilnveidot savu darbību. Ekonomikas ministrijas darbā turpmāk būs skaidri izteiktas divas prioritātes: valsts ekonomiskās stratēģijas noteikšana un koordinēšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Lai sekmīgāk realizētu šīs prioritātes tika mainīta Ekonomikas ministrijas organizatoriskā struktūra.

Valsts ekonomiskās stratēģijas noteikšana un koordinēšana būs Ekonomiskās politikas programmu koordinācijas departamenta pārziņā, kurš darbosies ciešā saistībā ar ES integrācijas departamentu un Makroekonomiskās analīzes un prognožu departamentu. Valsts investīciju un finansu vadības departamentā apvienotas gan iekšējo, gan ārējo finansu programmu un valsts investīciju programmas vadība.

Otras prioritātes sekmīgai realizēšanai galveno darbu veiks Uzņēmējdarbības attīstības politikas departaments, Kvalitātes struktūrpolitikas un vadības departaments un Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departaments. Galvenā uzmanība tiks pievērsta tirdzniecības tehnisko barjeru likumdošanas koordinācijai, patērētāju interešu aizsardzībai, tirdzniecības politikas sakārtošanai, rūpniecības attīstībai, ārējām ekonomiskajām attiecībām u.c.

Kā vēl vienu svarīgu organizatoriskās struktūras izmaiņu jāatzīmē Privatizācijas departamenta likvidēšanu (tā vietā Juridiskā departamenta sastāvā darbosies Privatizācijas procesu uzraudzības nodaļa) un Juridiskā departamenta nostiprināšanu. Privatizācijas process valstī tuvojas noslēgumam, tāpēc arī tā vadīšanai ministrijā nav vairs nepieciešama plaša struktūra. Savukārt Juridiskā departamenta nostiprināšana ļaus daudz kvalitatīvāk sakārtot ministrijas kompetencē esošo Latvijas normatīvo aktu bāzi atbilstoši ES standartiem.

Izmaiņas stājas spēkā ar šī gada 1. novembri.

 

Ekonomikas ministrijas apkopota informācija par ministrijas struktūrvienību un pārziņā esošo institūciju — Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Attīstības aģentūras, Latvijas Privatizācijas aģentūras, Konkurences padomes, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, SIA "Reģionu attīstība", Energoapgādes regulēšanas padomes, Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas — darbu pašreizējās valdības laikā.