Par Eiropas Savienības 2008.gada budžetu
Parlamenta ieteiktais ES budžeta apjoms 2008.gadam ir 124,2 miljardi eiro (maksājumos), kas ir lielāks nekā Eiropas Komisijas, kā arī ES dalībvalstu ministru ieteiktais. Deputāti prasa būtisku līdzekļu palielinājumu Galileo programmai, Kosovai un Palestīnai.
Pirmoreiz ES budžeta projektā izaugsmei un nodarbinātībai paredzēts piešķirt vairāk līdzekļu nekā lauksaimniecības politikai.
Parlamenta piedāvātais budžeta apjoms ir 124,2 miljardi eiro maksājumos un 129,7 saistībās. Tas pārsniedz Komisijas priekšlikumu (0,97% no ES nacionālā kopienākuma) un ES Padomes piedāvāto projektu (0,95%). Vienlaikus Parlaments aicina nepārsniegt 0,99% ES nacionālā kopienākuma robežu.
Eiropas Komisija piedāvāja 121,5 miljardus eiro maksājumos un 129,1 miljardu eiro saistībās. ES Padome (dalībvalstis) budžeta finansēšanai attiecīgi iesaka 119,1 un 128,4 miljardus eiro.
ES budžets 2007.gadā bija 126,6 miljardi eiro saistībās un 115,5 maksājumos.
Eiropas Parlaments kā prioritātes 2008.gada budžetā izvirzījis izaugsmi un attīstību jeb Lisabonas mērķus, tostarp satelītnavigācijas sistēmu “Galileo”, Eiropas Tehnoloģiju institūtu, pētniecības un jauninājumu projektus, arī Eiropas transporta tīklus. Parlaments prasa atjaunot ES Padomes samazinātās summas kohēzijas politikai, kas domāta reģionu nevienlīdzības novēršanai. Par prioritāru deputāti uzskata atbalstu palestīniešu teritorijām un Kosovai.
Parlaments arī apstiprināja sarakstu ar tā dēvētajām sagatavošanas darbībām. Tās ļauj finansēt laikā ierobežotus pasākumus, kam nav paredzēts atbalsts citur budžetā. To vidū – projekts satiksmes drošībai trīs ES un Krievijas robežšķērsošanas vietās: Terehovā, Narvā un Vālimā. Šim mērķim Parlaments prasa 3,5 miljonus eiro saistībās un trīs miljonus eiro maksājumos.
Galileo un Eiropas Tehnoloģiju institūts
Uzskatot, ka prioritāte ir tehnoloģiju attīstība un ES konkurētspēja, deputāti ierosina palielināt ES finansējumu Galileo programmai par 739 miljoniem eiro, ES līdzdalības summai projektā 2008.gadā kopumā sasniedzot 890 miljonus eiro. Parlaments uzskata, ka projekts pilnībā jāfinansē no Kopienas budžeta, pretējā gadījumā ES jārēķinās ar risku, ka tas paliks neīstenots.
ES Padome budžeta pirmajā lasījumā Galileo finansēšanai nolēma atvēlēt tikai 151 miljonu eiro. Lai finansējumu palielinātu, kā prasa Parlaments, nepieciešamas izmaiņas ES ilgtermiņa budžetā, bet par to jāpanāk vienošanās ar ES Padomi.
Tas pats attiecas uz Eiropas Tehnoloģiju institūta (ETI) finansējumu. Parlaments nobalsoja par ES finansējumu 2,9 miljonu eiro apjomā ETI valdes vajadzībām un jaunas budžeta pozīcijas izveidei institūta darbībai.
Gadījumam, ja par Galileo un ETI neizdosies panākt vienošanos ar ES Padomi, abi projekti varētu tikt finansēti no Septītās pētniecības pamatprogrammas, kas paredzēta ES zinātnes un jauninājumu projektiem.
Ārpolitika un drošība
Resursus Kopējai ārējai un drošības politikai ieteikts ierobežot par 20% un ārpolitikas finansēšanai izmanot tā dēvēto elastīguma instrumentu, kas ļauj ES labāk reaģēt uz neparedzētām situācijām.
Deputāti atbalsta Eiropas Komisijas ieteikto palīdzības palielinājumu Kosovai un palestīniešu teritorijām, vienlaikus prasot papildu 10 miljonu eiro atbalstu katrai.
Eiropas Parlamenta budžets
Eiropas Parlaments nobalsoja arī par savu budžetu 1,452 miljardu eiro apjomā, uzsverot, ka dalībvalstīm, kā arī Parlamentam jāņem vērā ES pilsoņu viedoklis par Parlamenta ģeogrāfisko izkliedētību trīs darba vietās, kā arī ar to saistītās izmaksas un ietekmi uz vidi.
EP budžets top, vispirms atzinumus par savas kompetences jautājumiem gatavojot EP specializētajām komitejām. Transporta un tūrisma komitejas atzinumu 2008.gada budžetam gatavoja Roberts Zīle; Konstitucionālo lietu komitejas atzinuma autors bija Rihards Pīks. R.Pīks debatēs uzsvēra, ka Reformu līguma ieviešanai būs nepieciešami atbilstoši līdzekļi saziņai ar iedzīvotājiem, un aicināja atbalstīt palielinājumu šim nolūkam.
Nākamie soļi
Sarunas ar Padomi notiks līdz 23.novembrim. Budžetu paredzēts pieņemt Parlamentā otrajā lasījumā decembrī.
Eiropas Parlaments veic ES budžeta galīgo apstiprināšanu, to pieņemot vai noraidot kopumā. Par t.s. obligātajiem izdevumiem – lauksaimniecības izdevumiem un izdevumiem, kuri ir saistīti ar starptautiskiem nolīgumiem – pēdējais vārds pieder Padomei.