Par Eiropas Komisijas pirmo pārskatu par ilgtspējīgu attīstību

ES un tās dalībvalstu politikā izvirzīts mērķis panākt ilgtspēju. ES ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija kļūst aizvien saskaņotākas. Taču, lai sasniegtu nepieciešamos rezultātus konkrētā jomā, ir ievērojami jāizvērš darbība pret ilgtspējīgai attīstībai kaitīgām tendencēm. Tādi ir galvenie secinājumi Komisijas pirmajā darba pārskatā par ES atjaunināto ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kura pieņemta 2006.gada jūnijā. Tā ir ilgtermiņa stratēģija, kas papildina vidēja termiņa pieeju, kura izvirzīta Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjauninātajā stratēģijā. Pārskatā apstiprināts, ka Eiropai ir jāīsteno pieņemtā klimata pārmaiņu politika un ievērojami jāpalielina alternatīvās enerģijas izmantošana, jāpieņem drosmīgāki lēmumi par videi nekaitīgu transportu, vairāk jādara, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, un jāturpina uzņemties vadību cīņā pret nabadzību Eiropā un pasaulē.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu sacīja: “Partnerībā ar dalībvalstīm esam guvuši ievērojamus panākumus. Šis pārskats arī parāda, ka mums jādara daudz vairāk, lai nākamajām paaudzēm mantojumā atstātu veselīgu planētu un veselīgu sabiedrību. Arī turpmāk varam stiprināt ES, dalībvalstu, pilsoniskās sabiedrības un uzņēmēju partnerību. Enerģijas, transporta, bioloģiskās daudzveidības un veselības jomā mums jādarbojas pret tendencēm, kas kaitē ilgtspējīgai attīstībai, un jāturpina ilgtspējas centieni, īstenojot Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju. Mēs turpināsim vadīt cīņu pret klimata pārmaiņām un pildīsim solījumus, ko esam devuši jaunattīstības valstīm.”

Eiropadome 2006.gada jūnijā pieņēma atjaunināto ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Tā aptver septiņus galvenos risināmos jautājumus: klimata pārmaiņas un tīra enerģija, ilgtspējīgs transports, ilgtspējīgs patēriņš un ražošana, dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana, sabiedrības veselība, sociālā integrācija, demogrāfija, migrācija un nabadzība pasaulē.

Pārskatā secināts, ka ES kopā ar dalībvalstīm ir izveidojusi vairākus derīgus politikas satvarus. Mērķi arvien vairāk saskan. No vienas puses, ir ilgtermiņa mērķis nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, kurā uzsvērta dzīves kvalitāte, paaudžu vienlīdzība un Eiropas sabiedrības dzīvotspēja, no otras puses, Lisabonas stratēģijā uzsvērtais vidēja termiņa mērķis, kas saistīts ar izaugsmi un nodarbinātību.

Pārskatā minēti trīs saskaņotāku mērķu piemēri Eiropas mērogā: politiskā programma enerģijas un klimata pārmaiņu jomā, ko Komisija virzīja, pamatojoties uz 2007.gada marta Eiropadomē panākto vienošanos; vienotais tirgus, kas pierāda, ka, atverot tirgu un veicot sociālus un vides pasākumus, var uzlabot dzīves kvalitāti; centieni uzlabot regulējumu, kas palīdz saskaņoti īstenot politiku dažādās jomās, pieprasot sistemātiski novērtēt ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi.

Lai apturētu ilgtspējīgai attīstībai kaitīgās tendences, ievērojami jāpastiprina konkrēti pasākumi. Ziņojumā apstiprināts, ka Eiropas Savienībai jāturpina koncentrēties uz septiņiem 2006.gada jūnijā izvirzītajiem uzdevumiem un īpaša uzmanība jāveltī klimata pārmaiņām un tīrai enerģijai. ES varēs sasniegt stratēģijā noteiktos mērķus, tikai īstenojot stingrākus pasākumus. Eiropas Savienību un dalībvalstis pārskatā aicina vairāk spēku veltīt, lai efektīvi īstenotu politiku, kas palīdzētu sasniegt manāmus rezultātus.

Novērtējuma pamatā ir 2007. gada Eurostat pārraudzības ziņojums par ilgtspējīgas attīstības rādītājiem, 27 dalībvalstu darba pārskati par ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanu un neatkarīga konsultanta veikts pētījums.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa