Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Aldis Maldups. “Fizisko personu maksātnespējas paredzamais regulējums”

Pašlaik vairākos likumos ir norādes uz fiziskās personas maksātnespējas iespējamību. Bet spēkā esošais speciālais likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, kas regulē maksātnespējas procesu Latvijā, neparedz iespēju maksātnespējas procesu piemērot fiziskām personām, kas nav reģistrētas kā individuālie komersanti.

Tiek uzskatīts, ka fizisko personu maksātnespējas reglamentācija speciālajā likumā varētu būt pozitīvs risinājums arī Latvijā, jo līdz ar patēriņa kredītu skaita pieaugumu pēdējos gados strauji palielinājusies arī fizisko personu faktiskā maksātnespēja. Izstrādājot jauno Maksātnespējas likumprojektu, tajā tika iekļauts Latvijai pilnīgi jauns tiesību institūts – fizisko personu maksātnespēja. Likumprojektā ietvertā fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir sniegt fiziskai personai iespēju atjaunot maksātspēju vai tikt atbrīvotai no parāda saistībām, ievērojot kreditoru intereses. Šobrīd Saeima likumprojektu ir izskatījusi un pieņēmusi otrajā lasījumā.

Šajā rakstā tiek sniegts ieskats par jaunajā Maksātnespējas likumprojektā iekļauto fizisko personu maksātnespējas regulējumu, salīdzinot to arī ar citu valstu pieredzi fizisko personu maksātnespējas procesa piemērošanā.

Elita Nīmande, Vladimirs Terehovičs. “Kriminālistikas iespējas antikriminālās politikas jomā”

Valsts antikriminālā politika pirmām kārtām ir virzīta uz valsts noturīguma attīstību pret tādu negatīvu sabiedrisku parādību kā noziedzība. Mūsdienu priekšstats par noziedzību atklājas, atzīstot par pareizu apgalvojumu, ka noziedzība ir specifiska sabiedrības īpašība radīt noziegumus.

Valsts cīņa ar noziedzību notiek dažādos virzienos, izmantojot dažādas metodes un līdzekļus. Viens no iedarbīgiem līdzekļiem cīņā ar noziedzību ir efektīva noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana, ātra vainojamo personu noskaidrošana, taisnīga soda piespriešana vainīgajām personām. Valsts antikriminālās politikas attīstības vēsture parādījusi, ka saskaņā ar demokrātiskā sabiedrībā deklarētajām vērtībām optimālākais noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā ir zinātnisku līdzekļu un metožu izmantošana.

Samirs Askerovs. “Musulmaņu tiesību avoti”

Musulmaņu tiesības ir fenomens, tās būtiski atšķiras no citām tiesību formām, tāpēc to izpēte ir pilnīgi nepieciešama, lai pareizi izvērtētu visu tiesību daudzveidību.

Mūsdienās pasaulē ir vairāk nekā 1,7 miljardi ticīgo musulmaņu (1/5 iedzīvotāju), un saskaņā ar prognozēm ap 2030.gadu ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju būs musulmaņi. Musulmaņu tiesības var aplūkot no divām pozīcijām. No laicīgā viedokļa, musulmaņu tiesības izpaužas kā vienota sistēma, kurā ietilpst kā juridiskās normas, tā arī nejuridiskās regulēšanas mehānismi  – pirmām kārtām reliģiskās un tikumības uzvedības noteikumi. Autors cenšas sniegt pozitīvu izpratni par islāmu, tā rašanos, vēsturi un uzskatiem, īpaši akcentējot tiesību avotus. Autors arī cenšas parādīt konkrētus piemērus, kuri ir pieejami musulmaņu tiesību sekotājiem, bet ne romāņu–ģermāņu tiesību sekotājiem.

“Jurista Vārda” redakcija