Valsts sekretāru 2007.gada 25.oktobra sanāksmē

AM: Par finansējumu Latvijas skautu un gaidu centrālajai organizācijai

25.oktobrī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par dotācijas piešķiršanu biedrībai “Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija””.

Rīkojuma projekts nosaka piešķirt no 2007.gada AM budžeta līdzekļiem dotāciju 9464 latu apmērā biedrībai “Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija”.

AM dotācija ir paredzēta biedrības biroja darbības un starptautiskās sadarbības nodrošināšanai, kā arī mājaslapas rekonstrukcijai, informatīvo materiālu sagatavošanai un izdošanai. Piešķirtais finansējums sniegs iespēju stiprināt biedrības kapacitāti, lai turpinātu iesākto darbu karavīra kā perspektīvas profesijas popularizēšanā sabiedrībā.

Viens no biedrības “Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija” darbības mērķiem ir veicināt bērnu un jauniešu personīgo izaugsmi, attīstot viņos nepieciešamās dzīves prasmes, iemaņas, pilsonisko apziņu un patriotismu. Izsludinātais MK rīkojuma projekts vēl jāapstiprina valdībai.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par valsts atbalsta programmu koģenerācijas elektrostaciju attīstībai

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 25.oktobrī starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi vēl vienu 2007.–2013.gada ES struktūrfondu plānošanas perioda valsts atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstībai.

Programmas mērķis ir būtiski paaugstināt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas apjomu no atjaunojamiem energoresursiem, dažādot primāro enerģijas resursu piegādes un paaugstināt elektroenerģijas pašnodrošinājumu, tādējādi mazinot Latvijas atkarību no primāro enerģijas resursu importa.

Noteikumu projekts nosaka projektu iesniedzējiem izvirzāmās prasības, atbalstāmās un neatbalstāmās darbības, projektu iesniegumu atlases izsludināšanas, projektu iesniegumu iesniegšanas, vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projekta īstenošanas un atbalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī atbildīgo iestādi, sadarbības iestādi un to funkcijas.

Aktivitātes ietvaros atbalstu var saņemt Komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība, kura ir licencēts sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs un nodrošina centralizēto siltumapgādi. Maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte ir 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Projekta iesniegumā minētās aktivitātes ir jāīsteno trīs gadu laikā pēc līguma noslēgšanas ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu.

Aktivitātes ietvaros īstenotie projekti tiek līdzfinansēti no Kohēzijas fonda līdzekļiem, un pieejamais publiskais finansējums sastāv no 17 345 202,72 latiem.

Programmu administrēs valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”. Aktivitātes īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase. Paziņojumu par projektu iesniegumu pieņemšanu izsludinās vismaz mēnesi pirms projektu iesniegumu pieņemšanas sākšanas, norādot projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas ietvaros pieejamo finansējumu, tās sākuma un beigu termiņu. Aicinām uzņēmējus sekot līdzi aktuālākajai informācijai Ekonomikas ministrijas un Mājokļu aģentūras mājaslapā internetā.

Atbilstoši atbalsta programmu ieviešanas kārtībai Ekonomikas ministrija plāno nosūtīt Finanšu ministrijai nepieciešamos dokumentus darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātes “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība” notifikācijas procedūras sākšanai Eiropas Komisijā.

Starpinstitūciju saskaņošanai tika nodots Ministru kabineta noteikumu projekts “Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.5.2.2.aktivitātes “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība” ieviešanas kārtība”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu

Lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības direktīvu prasības, ir izstrādāts jauns likumprojekts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Likumprojekts, ko izstrādāja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, 25.oktobrī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tāpat saskaņošanai ministrijās tika nodoti arī grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas izskatāmi kopā ar jauno likumprojektu.

Likuma mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Tas definē to personu loku, uz ko attieksies likuma prasības, klienta identifikāciju un izpēti, ziņošanas kārtību par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, atturēšanos no darījuma veikšanas un tā apturēšanu, uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumus, kā arī īpašās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Likuma subjekti ir kredītiestādes, finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, komercsabiedrību reģistrācijas pakalpojumu sniedzēji, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus. Tāpat likuma prasības attieksies arī uz citām fiziskām vai juridiskām personām, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, mākslas un kultūras vērtību, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielākam apmēram.

Likuma subjektiem būs pienākums atsevišķos darījumos veikt klienta identifikāciju un klienta izpēti, noskaidrojot patieso labuma guvēju, iegūstot informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību un līdzekļu izcelsmi, kā arī veikt klienta darījumu uzraudzību pēc darījuma attiecību sākšanas un, identificējot neparastu vai aizdomīgu darījumu, ziņot par to Kontroles dienestam.

Paredzams, ka tiks ieviesta “uz risku balstīta pieeja” cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, paredzot, ka likuma subjekti veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un, vadoties no minētā novērtējuma, iekšējās kontroles sistēmā nosaka klientu izpētes apjomu. Gadījumos, kad likuma subjektiem ir pamatotas aizdomas vai ir informācija par to, ka darījums tiek veikts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai, tiem būs pienākums atturēties no darījuma veikšanas, ziņojot Kontroles dienestam.

Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā likuma Kontroles dienestam 14 dienu laikā būs jāpieņem lēmums par to, vai ir pamats sākt pārbaudi par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas faktu. Ja šāds lēmums tiek pieņemts, Kontroles dienests būs tiesīgs apturēt darījuma izpildi uz laiku līdz 30 dienām. Minētajā termiņā Kontroles dienests iegūs papildu informāciju par darījumu un tajā iesaistītajām personām un, ja iegūtā informācija liecinās, ka varētu būt pamats kriminālprocesa sākšanai, tiks pieņemts lēmums par darījuma apturēšanu uz laiku līdz 45 dienām un materiālu nodošanu procesa virzītājiem.

Tāpat jaunajā likumā precīzāk tiks regulēti jautājumi, kas saistīti ar klientu identificēšanu un patieso labuma guvēju noskaidrošanu.

Lai saskaņotu Kriminālprocesa likuma un jaunā likuma normas, ir sagatavoti atbilstoši grozījumi Kriminālprocesa likumā. Ar izmaiņām plānots saskaņot tiesību aktos lietoto terminoloģiju, kā arī papildināt Kriminālprocesa likumu ar norādi, ka mantu, kas atzīstama par noziedzīgi iegūtu, nosaka īpašs likums. Tā kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīcija noteikta speciālajā likumā, no Kriminālprocesa likuma plānots izslēgt likuma pantu, kas definē, kāda manta atzīstama par noziedzīgi iegūtu.

Izstrādājot likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, konsultācijas notikušas ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas–Amerikas Finanšu foruma pārstāvjiem.

FM: Par grozījumiem likumā par zemes reformu pilsētās

Valsts sekretāru sanāksmē 25.oktobrī tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās. Ar izmaiņām tiesību aktā plānots noteikt zemes nomas maksas pieauguma griestus, līdzīgi kā pieauguma ierobežojums nākamgad tiek plānots nekustamā īpašuma nodoklim.

Latvijā zemes nomas maksa, kas tiek piemērota piespiedu zemes nomas gadījumos, ir 5% no zemes kadastrālās vērtības. Tā kā no nākamā gada Valsts zemes dienests plāno aktualizēt zemes kadastrālās vērtības, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās.

Grozījumi paredzēs, ka zemes nomas maksa 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru vairāk kā par 25%. Valsts zemes dienests prognozē vairākkārtēju zemes vērtības pieaugumu no 2008.gada: lauksaimniecības zemei – divas reizes, individuālo dzīvojamo māju apbūves zemei – 5,6 reizes, komercdarbības objektu apbūves zemei – 5,5 reizes un ražošanas objektu apbūves zemei – 5,1 reizi.

Lai neradītu papildu finansiālo slogu, ir jānosaka šāds nomas maksas pieauguma ierobežojums. Līdzīgi tiks ierobežots arī nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums.

Paredzams, ka grozījumi likumā stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par grozījumiem Izglītības likumā

25.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” paredz paplašināt pedagoga tiesības, palielināt skolēnu pienākumu loku un atbildību, kā arī pastiprināt vecāku līdzatbildību izglītošanās procesā.

Lai Izglītības likums būtu mūsdienīgs un ļautu elastīgi pieiet izglītības jomas pilnveidošanai, nepieciešami grozījumi tā saturā, nosakot valsts un pašvaldību atbildību pieaugušo izglītības īstenošanā, izglītojamā un pedagoga tiesības un pienākumus, pašvaldības tiesības noteikt daļēju maksu pašvaldības dibinātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs mācību materiālā bāzes papildināšanai un pilnveidošanai.

Grozījumi Izglītības likuma 14.pantā paredz, ka Ministru kabinets (MK) nosaka kārtību, kādā valsts finansē ne tikai pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības, bet arī pirmsskolas izglītības programmas. Savukārt grozījumu projekta 14.panta 16.punkts nosaka, ka MK kompetencē ir arī pedagogu darba slodzes, ne tikai darba samaksas kārtības un darba samaksas apmēra noteikšana.

Lai celtu pedagoga darba prestižu un lomu izglītības iestādes darbībā, Izglītības likuma 52.pantā noteiktās pedagoga tiesības ir paplašinātas, nosakot tiesības piedalīties izglītības procesa pilnveidošanā, kā arī tiesības saņemt ne tikai materiālo, bet arī izglītības procesa īstenošanai nepieciešamo informatīvo nodrošinājumu. Papildus noteiktas tiesības saņemt sabiedrības atbalstu izglītības procesa īstenošanā.

Izglītības likuma 54.pants šobrīd nosaka, ka skolēna pienākumi ir iegūt pamatizglītību, ievērot izglītības iestādes nolikumu un iekšējās kārtības noteikumus, ar cieņu izturēties pret valsti un sabiedrību. Savukārt grozījumi Izglītības likumā šos pienākumus papildina, nosakot, ka skolēns ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt izglītības iestādi, viņam jāievēro pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses, jāsargā sava un citu personu veselība un dzīvība, jāpiedalās izglītības iestādes apkārtējās vides saglabāšanā un sakopšanā.

Būtiski papildinājumi ieviesti likuma 58.panta pirmajā daļā, kas nosaka vecāku (personu, kas realizē aizgādības tiesības) pienākumus. Grozījumi paredz, ka vecākiem jāievēro ne tikai sava bērna tiesības, bet arī pārējo bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses, jāinformē izglītības iestāde par bērna veselības stāvokli, specifiskām īpatnībām un citiem apstākļiem, kuri būtu nozīmīgi izglītības procesā.

Būtisku ieguldījumu un priekšlikumus šā likumprojekta grozījumu izstrādē sniedza augustā visā Latvijā notikušās reģionālās izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu konferences “Dialogs un saskaņota rīcība izglītībā”. Šo konferenču ietvaros bija īpaša darba grupa, kas pētīja tieši skolas un ģimenes sadarbības jautājumus un tajā piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības speciālisti, izglītības nozares pārstāvji un eksperti, IZM amatpersonas, kā arī vecāku pārstāvji.

IZM: Par mācību priekšmetu starptautisko olimpiāžu uzvarētāju apbalvošanu

Ministru kabinets (MK) plāno apbalvot Latvijas skolēnus, kuri šogad starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs sasniedza augstus rezultātus. Par to 25.oktobrī lēma Valsts sekretāru sanāksmē, atbalstot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK rīkojuma projektu “Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs”.

2007.gadā divpadsmit Latvijas skolēni starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs ieguva sešas bronzas medaļas un sešus Atzinības rakstus. Par iegūto trešo vietu 700 latu liela balva tiks piešķirta Mihailam Arhangeļskim (Kembridžas universitātes 1.gada students), Romānam Čaplinskim (Rīgas 92.vidusskolas 11.klases skolnieks), Armandam Rīderam (Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 1.kursa students), Gintam Kalniņam (Salacgrīvas vidusskolas 12.klases skolnieks), Gļebam Ivanovskim (Maskavas Fizikas un tehnikas institūta Molekulārās un biofizikas fakultātes 1.kursa students) un Mārtiņam Puriņam (Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa students), bet 500 lati par iegūto Atzinības rakstu – Artūram Bačkuram (Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolnieks), Guntaram Kitenbergam (Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa students), Mārtiņam Kokainim (Viesītes vidusskolas 11.klases skolnieks), Vladimiram Murevičam (Kembridžas universitātes 1.gada students), Jurijam Varneļam (Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas fakultātes 1.kursa students) un Madaram Virzam (Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa students), naudas balvas tiks piešķirtas arī viņu pedagogiem. Laureātus un viņu pedagogus apbalvos arī ar MK Goda diplomu un krūšu nozīmi. Balvu kopsumma sastāda vairāk nekā 13 tūkstošus latu.

Rīkojuma projekts vēl jāapstiprina MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par sociālo iemaksu likmi, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem

Plānots, ka nākamajā gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārīgā gadījumā, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem (pensiju apdrošināšana, apdrošināšana pret bezdarbu, darba negadījumu apdrošināšana, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana, kā arī vecāku apdrošināšana), paliks nemainīga – 33,09%, kur darba devējs maksā 24,09% un darba ņēmējs – 9%.

Balstoties uz Labklājības ministrijas (LM) plānotajiem 2008.gada budžeta rādītājiem, ir izstrādāts sociālo iemaksu likmes sadalījums atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām. 2008.gadā tas plānots šāds:

Cilvēkam, kurš brīvprātīgi pievienojies pensiju apdrošināšanai, brīvprātīgo iemaksu likme ir vienāda ar obligāto iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai. Tā nākamgad nedaudz samazinātos, t.i., 23,65% (šogad – 24,49%).

Cilvēkam, kurš brīvprātīgi pievienojies pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī vecāku apdrošināšanai brīvprātīgo iemaksu likme ir vienāda ar attiecīgajiem apdrošināšanas veidiem noteikto obligāto iemaksu likmju summu, kas nākamgad nedaudz paaugstinātos, t.i., 31,10% (šogad – 31,04% ).

Lai atceltu “griestus” pabalstam par bērna kopšanu, no 2008.gada 1.janvāra plānots ieviest jaunu valsts sociālās apdrošināšanas veidu – vecāku apdrošināšanu. Tas nozīmē, ka jaundzimušā māte vai tēvs varēs saņemt vecāku pabalstu 70% apmērā no savas sociālās iemaksu algas, kas līdzināsies algai, ko vecāks saņem “uz rokas” pēc nodokļu nomaksas. Jaunais vecāku pabalsts vakar 1.lasījumā apstiprināts Saeimā.

Saistībā ar plānoto jaunās vecāku apdrošināšanas ieviešanu, obligāto iemaksu likmes sadalījums pa sociālās apdrošināšanas veidiem nedaudz mainās:

valsts pensiju apdrošināšanai – 23,65 %;

sociālajai apdrošināšanai pret bezdarbu – 1,75 %;

sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām – 0,24 %;

invaliditātes apdrošināšanai – 2,92 %;

maternitātes un slimības apdrošināšanai – 3,45 %;

vecāku apdrošināšanai – 1,08%

Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2007.gada 25.oktobrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

LM: Par atbalstu bezdarba riskam pakļautajiem cilvēkiem

Lai nodrošinātu savlaicīgu atbalstu bezdarba riskam pakļautajiem cilvēkiem un novērstu viņu “izkrišanu” no darba tirgus, Labklājības ministrija (LM) plāno ieviest vairākus jaunus preventīvos bezdarba mazināšanas un aktīvos nodarbinātības pasākumus bezdarbniekiem.

Paredzēts, ka ar valsts atbalstu bezdarbnieki īslaicīgi, līdz trīs mēnešiem, varēs izmēģināt vairākas sevi interesējošas profesijas. Pavisam gada laikā viņiem būs iespējams strādāt trīs profesijās. Tas nodrošinās bezdarbniekiem iespēju praktiskā darbā noteikt sev piemērotāko profesiju, kā arī atrast savām spējām un interesēm atbilstošu darbu.

Tāpat ar Nodarbinātības valsts aģentūras atbalstu darba devēji varēs profesionāli sagatavot un apmācīt sev noteiktās profesijās nepieciešamos speciālistus. Šāda iespēja būs tiem bezdarbniekiem, kuriem iegūtajā profesijā nav profesionālas pieredzes vai zaudētas darba prasmes un iemaņas, kā arī tiem, kuri vēlas apgūt jaunu profesiju.

Savukārt, lai veicinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku (cilvēku ar invaliditāti, zemu izglītības līmeni, atkarības problēmām) iekļaušanos darba tirgū, viņiem paredzēti kompleksi atbalsta pasākumi. To ietvaros bezdarbnieki saņems vairākus savstarpēji saistītus pakalpojumus, t.sk. speciālisti palīdzēs bezdarbniekiem risināt viņu personiskās problēmas, uzlabot un atjaunot viņu darba spējas, kā arī veicinās viņu iesaistīšanos konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, piemēram, apgūt valsts valodu vai datorzinības.

Līdztekus minētajam, plānoti pasākumi reģionālās mobilitātes veicināšanai cilvēkiem, kuri atraduši darbu citā pilsētā vai rajonā. Paredzams, ka pārbaudes termiņa laikā jaunie darbinieki varēs saņemt transporta un dzīvokļa īres izmaksu kompensāciju. Tas būs iespējams tajos gadījumos, ja darbavieta atradīsies ārpus deklarētās dzīvesvietas un ceļā uz darbavietu jāpavada vairāk nekā viena stunda vienā virzienā. Darbinieku reģionālās mobilitātes veicināšanai nākamajā gadā paredzēti 500 tūkstoši latu.

Iepriekšminētie priekšlikumi iekļauti LM izstrādātajā noteikumu projektā “Aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtība un pasākumu realizētāju izvēles principi”. Minētais projekts 25.oktobrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par grozījumiem Teiču dabas rezervāta likumā

25.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā”.

Likumprojekts paredz precizēt institūciju nosaukumus, aktualizēt robežu aprakstu, kā arī precizēt regulējamā režīma zonā pieļaujamās un aizliegtās darbības.

Likumprojekts paredz noteikt jaunu dabas parka zonu, kas izveidota, lai saglabātu vēsturiski veidojušos, ekstensīvos vides apsaimniekošanas veidus, lai sabalansētu dabas aizsardzības, vides izglītības un vietējo iedzīvotāju intereses. Dabas parka zona aizņem 114 ha.

Grozījumu projekts paredz mainīt rezervāta robežas, iekļaujot rezervātam pieguļošas teritorijas, kas ir atpirktas un reģistrētas uz valsts vārda Vides ministrijas personā. Rezervāta teritorija tiek palielināta par 320 ha.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

25.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Lieguma izveidošanas mērķis ir nodrošināt aizsardzību vairākiem Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem, piemēram, jūras piekrastes smilts un akmens sēkļiem, smilšakmens atsegumiem jūras krastā, kā arī nodrošināt aizsardzību īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām.

Noteikumu projekts sagatavots, balstoties uz dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikto teritorijas izpēti un sagatavoto teritorijas funkcionālo zonējumu.

Dabas parka teritorijas kontroli un uzraudzību veic Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija. Noteikumi tiks ieviesti piešķirtā valsts budžeta ietvaros.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par Orhūsas konvencijas dalībvalstu Pušu sanāksmes rīkošanas noteikumiem Rīgā

25.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas konvencijas “Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” Trešās pušu sanāksmes organizēšanas līguma apstiprināšanu starp Apvienoto Nāciju Organizāciju un Latvijas Republiku” projekts.

Projekts ir sagatavots, lai nodrošinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas konvencijas “Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” (Orhūsas konvencija) Trešās konvencijas dalībvalstu Pušu sanāksmes norisi 2008.gada 8.–13.jūnijā Rīgā.

Orhūsas konvencijas sestās Pušu darba grupas sanāksmes laikā, kas notika Ženēvā no 2006.gada 5. līdz 7.aprīlim, tika atbalstīts priekšlikums Trešo kārtējo Orhūsas konvencijas dalībvalstu Pušu sanāksmi rīkot Latvijā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par kvalitātes prasībām augļiem un dārzeņiem

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtība, kādā novērtējama svaigu augļu un dārzeņu atbilstība standartiem”, ko 25.oktobrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. MK noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likumu.

Grozījumi nosaka vispārīgas kvalitātes prasības tiem svaigajiem augļiem un dārzeņiem, kuri nav iekļauti Eiropas Savienības tirdzniecības standartu sarakstā, kā, piemēram, avenes, ananāsi, galda bietes, rabarberi, greipfrūti, jāņogas, upenes, mango, dzērvenes, brūklenes, mellenes u.c., ko nosaka Padomes regulas par augļu un dārzeņu tirgus kopēju organizāciju.

Grozījumi normatīvajā aktā precizē arī prasības svaigiem augļiem un dārzeņiem, kurus piedāvā tirgos, ielu tirdzniecībā, gadatirgos vai izbraukuma tirdzniecībā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa