ATSAUCĒ IETVERT:
1993.gada 28.aprīļa sēdes stenogramma
Rīta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.10.2007., Nr. 175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/165506
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
1993.gada 28.aprīļa sēdes stenogramma
Rīta sēdē
Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.
Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, sāksim darbu! Pirmais darba kārtībā ir jautājums par zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku iecelšanu.
Lūdzu Muciņa kungu tribīnē.
L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts dokuments Nr.504 – Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku un viņu vietnieku iecelšanu”. Lēmuma tekstā ir neliels papildinājums, par ko pēc šo amatpersonu iecelšanas es jums divos vārdos paskaidrošu.
Lūgums ir ar savu balsošanu akceptēt zemesgrāmatu nodaļu priekšniekus, kuriem ir tiesneša statuss pa apgabaltiesām. Lūdzu – Kurzemes apgabaltiesa, Kuldīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Dace Jansone.
Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, es mazliet precizēšu procedūru. Tātad mēs aicinām katru un par katru balsojam atsevišķi. Deputāti uzdod jautājumus, bet jums vajadzēja vēl arī pateikt komisijas viedokli par visiem.
L.Muciņš: Jā, cienījamie deputāti! Komisija, kas tika izveidota no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Lauksaimniecības komisijas pārstāvjiem, un Likumdošanas jautājumu komisija ļoti rūpīgi, neskatoties uz lielo kandidātu daudzumu, izskatīja visas kandidatūras un rūpīgi izsvēra tās. Visiem kandidātiem ir augstākā juridiskā izglītība, un komisija uzskatīja, ka visi kandidāti, kurus Tieslietu ministrija rekomendēja iecelšanai šajos amatos, ir atbalstāmi. Aicinu jūs balsot par visām kandidatūrām.
Priekšsēdētājs: Paldies. Freimaņa kungs, lūdzu!
J.Freimanis: Procedūras jautājums. Godājamais Birkava kungs, mēs šeit darām ļoti labu un vajadzīgu lietu, bet, sakiet, vai mēs nevarētu kaut kā apskatīt šos jautājumus pa blokiem? Vai būtu kāds jurists, kas mums pastāstītu par kandidātiem Kurzemes rajonā, Latgalē, Rīgā, tādēļ ka, pēc datiem spriežot, šie cilvēki ir visnotaļ uzticami un, es domāju, mēs varētu tādā veidā paātrināt šo procesu.
Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, mums par katru ir jābalso atsevišķi, tādēļ kopējā skaidrošana, manuprāt, procedūru varētu tikai paildzināt.
Tātad sāksim ar Daci Jansoni. Jansones kundze tribīnē. Vai deputātiem, lūdzu, ir jautājumi?
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Daci Jansoni kā Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci. Cupruna kungs paceļ roku papildus. Vai visi nobalsojuši rīta stundas sākumā? Nav vēl šeit īsti iesēdušies darba vietās. Viss kārtībā. Rezultātu: 89 plus Cupruna kunga balss, proti, 90 – par, 1 – pret, 3 – atturas.
L.Muciņš: Liepājas pilsēta – Inta Pūce.
Priekšsēdētājs: Inta Pūce. Un es lūgtu, lai mēs ietaupītu laiku, nākt tuvāk jau arī nākamo kandidāti Sniedzi Rūju.
Inta Pūce. Lūdzu, jautājumi! Jautājumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 81. Cupruna kungam strādā mašīna? Strādā. Pret – nav, atturas – 3. Pieņemts.
L.Muciņš: Sniedze Rūja – Liepājas rajons.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Renāte Dzeniņa. Lūdzu, Rūjas kundzei jautājumi! Jautājumu nav. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 84, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
L.Muciņš: Saldus rajons – Renāte Dzeniņa.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Andris Ozols. Lūdzu, godātie kolēģi, jautājumu nebūs? Lūdzu balsot! Rezultāts: 81 – par, pret – nav, 2 – atturas.
L.Muciņš: Talsu rajons – Andris Ozols.
Priekšsēdētājs: Nākamā – Aija Kancāne. Jautājumu nav? Ir. Lūdzu, Seiles kundze!
A.Seile: Es gribu apvienot par motīviem un jautājumu. Par motīviem es varu pateikt, ka Andris Ozols ilgu laiku ir bijis domnieks Tautas frontē no Talsu rajona. Viņš ir visnotaļ atbalstāma kandidatūra.
Jautājums. Vai ir savienojama advokāta privātprakse un zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka darbība? Es domāju, tas varbūt ir jautājums Muciņa kungam. Tātad Ozola kungam atliek izšķirties šajā mirklī.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!
A.Ozols, Talsu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amata kandidāts: Nē, tā jau nav nekāda problēma. Es esmu sava uzņēmuma īpašnieks. Tur strādāju tāpat, kā uz šo brīdi jebkurš cits kandidāts. Kad es tikšu šajā amatā ievēlēts, dabīgi, to praksi es beigšu. Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 71, pret – 2, atturas – 17.
L.Muciņš: Ventspils pilsēta – Aija Kancāne.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Laimdota Trautmane. Lūdzu, Kancānes kundze! Jautājumi? Nav. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 84, pret – nav, 7 – atturas.
L.Muciņš: Ventspils rajons – Laimdota Trautmane.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Vija Pužule. Trautmanes kundze tribīnē. Jautājumi? Nav. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 75, pret – 2, atturas – 4.
L.Muciņš: Latgales apgabaltiesa – Balvu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amata kandidāte Vija Pužule.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumi! Jautājumu nav. Lūdzu balsot! Rezultāts: 83 – par, pret – nav, atturas – 4.
L.Muciņš: Ludzas rajons – Elīna Volika.
Priekšsēdētājs: Tātad, Muciņa kungs, Ludmila Guseva, Arvīds Skrinda un Jānis Puķītis netika apstiprināti komisijā. Viņi nebija ieradušies?
L.Muciņš: Viņi nebija ieradušies.
Priekšsēdētājs: Skaidrs. Lūdzu, kolēģi, šos trīs cilvēkus pagaidām no saraksta svītrojiet. Elīna Volika – jautājumi. Lūdzu balsot! Rezultāts: 82 – par, pret – nav, 6 – atturas.
L.Muciņš: Rēzeknes pilsēta – Gunārs Siliņš.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Līga Eglīte. Lūdzu, Siliņa kungs! Jautājumi? Jautājumu nav. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 81, pret – 1, atturas – 6.
L.Muciņš: Rīgas apgabaltiesa. Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietniece – Līga Eglīte.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Gunta Freiberga. Liekas, ka jautājumu nav. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 95, pret – nav, atturas – 3.
L.Muciņš: Gunta Freiberga – Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietniece.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Ilze Ieviņa. Lūdzu jautājumus! Nav. Lūdzu balsot! Rezultāts: 80 – par, pret – nav, atturas – 6.
L.Muciņš: Ilze Ieviņa.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Liāna Liepiņa.
L.Muciņš: Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietniece.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumi! Balsosim! Rezultāts: par – 85, pret – nav, atturas – 4.
L.Muciņš: Liāna Liepiņa – Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces amata kandidāte.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Ilga Neimane. Jautājumi. Lūdzu balsot! Rezultāts: 86 – par, pret – nav, 4 – atturas.
L.Muciņš: Ilga Neimane – Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amata kandidāte.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Dzintra Zitmane. Lūdzu, jautājumi! Lūdzu balsot! Rezultāts: 80 – par, pret – nav, atturas – 5.
L.Muciņš: Dzintra Zitmane – Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces amata kandidāte.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Arnis Naglis. Jautājumi. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 83, pret – nav, 3 – atturas.
L.Muciņš: Arnis Naglis – Rīgas apgabaltiesas Ogres rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amata kandidāts.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Māra Balode. Lūdzu, jautājumi! Balsosim! Rezultāts: 75 – par, 4 – pret, atturas – 3.
L.Muciņš: Māra Balode – Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amatam.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Inga Spruģe. Lūdzu, jautājumi! Balsosim! Rezultāts: par – 77, pret – 2, atturas – 3.
L.Muciņš: Vidzemes apgabaltiesa. Alūksnes rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece – Inga Spruģe.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Inese Kiršteine. Lūdzu, jautājumi! Balsosim! Rezultāts: 82 – par, 2 – pret, 2 – atturas.
L.Muciņš: Inese Kiršteine – Cēsu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amatam.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Inese Čakša. Lūdzu, jautājumi! Lūdzu balsot! Rezultāts: 81 – par, 3 – pret, 4 – atturas.
L.Muciņš: Inese Čakša – Gulbenes rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amatam.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Ligita Vecauziņa. Lūdzu, jautājumi! Balsosim! Rezultāts: 85 – par, 1 – pret, 5 – atturas.
L.Muciņš: Ligita Vecauziņa – Limbažu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amatam.
Priekšsēdētājs: Pēc tam – Baiba Zepa. Jautājumi? Balsosim! Rezultāts: par – 85, pret – 1, atturas – 3.
L.Muciņš: Baiba Zepa – Madonas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amatam.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Lolita Ersta. Jautājumi? Balsosim! Rezultāts: 91 – par, pret – nav, 5 – atturas.
L.Muciņš: Lolita Ersta – Vidzemes apgabaltiesas Siguldas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amatam.
Priekšsēdētājs: Pēc tam – Sandra Dreija. Jautājumi? Balsosim! Rezultāts: 88 – par, pret – nav, 5 – atturas.
L.Muciņš: Sandra Dreija – Valkas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amatam.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Lolita Marovska. Lūdzu, jautājumi! Balsosim! Rezultāts: 83 – par, pret – 3, atturas – 2.
L.Muciņš: Lolita Marovska – Valmieras rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amatam.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Inga Zālīte. Jautājumi? Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 87 – par, pret – nav, atturas – 5.
L.Muciņš: Zemgales apgabaltiesa Inga Zālīte – Aizkraukles rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amatam.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Inta Orlicka. Jautājumi? Balsosim! Rezultāts: par – 87, pret – 1, atturas – 5.
L.Muciņš: Inta Orlicka – Bauskas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amatam.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Biruta Margēviča. Jautājumi? Balsosim! Rezultāts: 89 – par, 1 – pret, 4 – atturas.
L.Muciņš: Biruta Margēviča – Jelgavas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amatam.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Teiksma Korsaka. Lūdzu jautājumus. Rezultāts: par – 84, pret – 3, atturas – 6.
L.Muciņš: Teiksma Korsaka – Jelgavas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amatam.
Priekšsēdētājs: Pēc tam Mārīte Hāzenfūse. Jautājumi? Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 89 – par, pret – nav, atturas – 3.
L.Muciņš: Mārīte Hāzenfūse – Tukuma rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amatam.
Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 90, pret – 1, atturas – 4.
L.Muciņš: Cienījamie kolēģi, būtu nepieciešams nobalsot arī par lēmuma projektu kopumā, bet es priekšsēdētājam iesniedzu nelielu papildinājumu. Pirms atzīt par ieceltiem, mums ir nepieciešams arī papildināt šo lēmumu ar vārdiem – “nodibināt sekojošas zemesgrāmatu nodaļas”, jo Zemesgrāmatu likums tikai noteica, ka ir jānodibina tādas, bet, kam tas ir jādara, tas noteikts nav. Tātad saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” mums ir piecas apgabaltiesas un visās piecās apgabaltiesās atbilstoši rajoniem un pilsētām ir zemesgrāmatu nodaļas. Ar šādu 1.punktu es lūdzu papildināt šo lēmumu un balsot kopā.
Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu Muciņa kunga ierosinātu deputātu papildinājumu, ka, pirms mēs ieceļam zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, mēs nodibinām šīs nodaļas? Nav.
Balsosim par lēmumu Nr.504 dokumentā kopumā ar Muciņa kunga papildinājumu. Rezultāts: 92 – par, pret – nav, atturas – 4. Lēmums pieņemts. Apsveicu jaunos Zemesgrāmatu reģistra tiesnešus un vēlu sekmes darbā! (Aplausi.)
Lūdzu, Geidāna kungs!
I.Geidāns: Godājamais plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu dot iespēju tūlīt izskatīt 492.dokumentu par izmaiņām Muitas kodeksā, jo pēc pusdienām ir ārkārtīgi svarīga valdības sēde, kur man ir jābūt, un vakarā man jau jābūt prom. Es apsolos nerunāt pretī nevienam un pieņemt valdības viedokli par 20 procentiem. Mēs varam par to nobalsot trīs minūšu laikā.
Priekšsēdētājs: Lieku Geidāna kunga priekšlikumu uz balsošanu, ka mēs izskatām šo jautājumu tūliņ. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 51 – par, 18 – pret, atturas – 16. Tas ir procedūras jautājums. Tātad Geidāna kungs tūdaļ varēs kāpt tribīnē.
Lūdzu, Biezā kungs! Pēc tam – Blumberga kungs.
J.Biezais: Par procedūru. Es jau iepriekš gribēju nākt. Mēs ļoti daudz balsojam un mēs būsim piekusuši, tik ātri nevar.
Priekšsēdētājs: Paldies, Biezā kungs! Lūdzu, Blumberga kungs!
O.Blumbergs: Man ir lūgums noteikt likuma “Par telekomunikācijām” izskatīšanu uz pulksten vieniem, jo mēs vakar to ļoti vienkāršu iemeslu dēļ pametām – iesākām un neturpinājām. Tur viss ir pilnīgi sagatavots.
Priekšsēdētājs: Balsosim par Blumberga kunga priekšlikumu – telekomunikāciju likumu skatīt pulksten 13.00 pēc rektoru apstiprināšanas pabeigšanas. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 59 – par, 3 – pret, atturas – 11. Ceru, ka izdosies izskatīt Blumberga kunga ierosinātajā laikā.
Lūdzu, Endziņa kungs!
A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Jums ir dokuments Nr.492. Salīdzinājumā ar otro lasījumu izmaiņu nav. Kā jūs redzat, tad blakus ir pielikts valdības 27.janvāra atzinums. Tagad muitas priekšnieks Geidāna kungs piekrīt valdības viedoklim, ka dokumentā Nr.492 būtu jānomaina 60 procenti ar 20 procentiem, un mēs varētu tādā gadījumā balsot.
Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Geidāna kungs?
I.Geidāns: Cienījamie kolēģi! Es ļoti un no sirds pateicos Likumdošanas jautājumu komisijai, ka tā ir atbalstījusi mūsu lūgumu par 60 procentiem, bet es piekrītu lielākajai daļai, kuri uzskata, ka pietiek ar 20. Paldies jums un balsosim!
Priekšsēdētājs: Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 56, pret – 14, atturas – 8. Tas ir otrais lasījums, ja? Es vēl nepaguvu dokumentu pat atrast, cik ātri tas iet. Tādā gadījumā paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumiem ir par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pagaidu dislokāciju. Kas ziņo? Man ir vienīgi zināms, ka Panteļejeva kungs ziņo par šo dokumentu, bet viņa nav vispār patlaban Latvijā.
Lūdzu, Freimaņa kungs!
J.Freimanis: Godājamie kolēģi, man nav saprotams, kāpēc Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija nevarēja no sava vidus atrast nevienu cilvēku, kas par šo jautājumu ziņotu. Ja tiešām izrādās, ka Cilvēka tiesību komisijai nav šīs potences, tad es ierosinātu atcelt iepriekšējo balsojumu un atgriezties pie Cilinska kunga jeb frakcijas “Satversme” varianta, jo mēs te mīņājamies uz vietas tikai tāpēc, ka cilvēki nevar savā starpā izstrīdēties.
Tātad es uzturu balsojumu. Ja gadījumā Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas variants nav gatavs, tad vajag atcelt iepriekšējo balsojumu un atgriezties pie frakcijas “Satversme” varianta.
Priekšsēdētājs: Vai Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas pārstāvji var informēt par situāciju?
I.Geige: Mēs ierosinām atlikt. Mēs komisijā lēmumu nepieņēmām. Mēs tagad neesam kā lēmuma projekta iesniedzēji.
Priekšsēdētājs: Paldies, Dobeļa kungs!
J.Dobelis: Es vispār apsveicu jūs, kolēģi, ar sekmīgu darbu. Vispirms mēs vakar nobalsojām par to, ka strādāsim tikai vienu dienu tagad. Nu, malači! Pirms tam, kad mēs runājām un strīdējāmies par šo variantu, tad vairākums ļoti kaismīgi aizstāvēja kaut kādu vidus variantu, kaut kādu projektu, par ko mēs varētu vienoties. Tagad izrādās, ka vairs nekā nav. Es uzskatu, ka tā ir absolūta bezatbildība no to cilvēku puses, kuriem vajadzēja šo projektu sagatavot, un varu tikai atbalstīt Freimaņa kunga piedāvāto balsojumu, ka tādā gadījumā, ja nav cita, tad ir jāizskata frakcijas “Satversme” piedāvātais variants.
Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs.
A.Krastiņš: Es gribēju kolēģiem atgādināt, ka pagājušajā plenārsēdē, kad tika arī nobalsots, ka šis jautājums ir skatāms šodien pulksten 10.00 saskaņā ar mūsu delegācijas aizņemtību nenotikušajās sarunās ar Krieviju, Panteļejeva kungs uzsvēra, ka Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija nevar būt par šā dokumenta autoru, jo tur ir izdarījusi labojumus Tautas frontes frakcija, un tāpēc šis dokuments ir jāuzskata par Tautas frontes frakcijas iesniedzamo. Ja Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija ignorē Augstākās padomes plenārsēdes lēmumu par šā jautājuma skatīšanu šodien 10.00 pēc viņu pašu lūguma un ja Tautas frontes frakcijas vadības, es skatos, arī nav uz vietas, lai lemtu par šo jautājumu, es ierosinu un atbalstu Jura Dobeļa ierosinājumu, ka tādā gadījumā mums ir jāskata otrs alternatīvais projekts, kas pagājušajā reizē tika skatīts, apspriests un diskutēts. Tautas frontes frakcija nav gatava ziņot, ne arī Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija.
Visādā gadījumā es kā deputāts lūdzu Mndātu un deputātu ētikas komisiju izskatīt šo jautājumu, kādā veidā viena komisija var praktiski “noraut” jautājuma izskatīšanu, kas speciāli bija nobalsots uz šodienu pulksten 10.00. Atkārtoti bija balsots par to, ka tomēr 10.20, lai varētu iecelt tiesnešus. Praktiski tas paralizē visu Augstākās padomes plenārsēdes darbu. Es domāju: lai kādi arī būtu politiskie apsvērumi, bet tā ir necieņa pret saviem kolēģiem.
Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs, lūdzu!
J.Dobelis: Es varētu tomēr šoreiz arī atgādināt, ka pagaidām vēl skaitos Tautas frontes frakcijas priekšsēdētāja vietnieks. Laikam vienīgais, kas varētu atbalstīt šo frakcijas “Satversme” variantu. Jebkurā gadījumā mūsu frakcijas vadība nav apskatījusi šonedēļ neko tamlīdzīgu. Līdz ar to paliek tas pats variants, par ko jau es runāju. Paliek Cilinska kunga piedāvātais variants. Nav cita varianta. Nu taču neizliksimies par strausiem un neizliksimies, ka mēs vispār neesam spējīgi kaut ko tādu izskatīt. Es tomēr atkārtoti piedāvāju balsot. Tā ir labākā laika ekonomija, ko mēs patlaban varam atļauties.
Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs.
A.Plotnieks: Godātie kolēģi, situācija, kas patlaban ir izveidojusies, ir zināmā mērā absurda. Tas ir, šeit ir pieņemts lēmums, komisijai uzdots veikt zināmu darbu, mūsu priekšā ir šis dokuments, kura (es nezinu, vai kāds ir nobalsojis komisijas sēdē vai nav) augšējā daļiņā jūs lasāt: “Iesniedz Latvijas Republikas Augstākās padomes Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija.” Neatkarīgi no šīs komisijas emocijām, simpātijām vai antipātijām šis dokuments ir saistošs, un tomēr tas ir jāizskata šodien. Katrā ziņā plenārsēde nevar organizēt savu darbu, vadoties no tā, vai kādam komisijas loceklim labpatīk piedalīties vai nepatīk piedalīties. Tāpēc es tomēr ierosinātu atklāt diskusiju par šo dokumentu, jo tas ir iekļauts arī mūsu darba kārtībā ar numuriņu 2, un neviens šo mūsu lēmumu nav atcēlis.
Priekšsēdētājs: Simsona kungs, lūdzu!
P.Simsons: Cienījamie kolēģi, es drusciņ gribu komentēt iepriekšējos izteikumus. Šobrīd mums ir informācija no divām instancēm – Krastiņa kungs paziņoja Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas informāciju, Dobeļa kungs kā Tautas frontes frakcijas priekšsēdētāja vietnieks pateica frakcijas viedokli. Līdz ar to kolēģa Plotnieka ierosinājumam šeit nav nekāda pamata. Acīmredzot abas šīs institūcijas, kuras ir strādājušas pie pagājušajā reizē nobalsotā varianta skatīšanas, no šī varianta atsakās. Mums atliek pieņemt tikai to, ko kolēģis Cilinskis ir piedāvājis.
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, man jāinformē jūs vienīgi par to, par ko mani informēja vakar vakarā Indulis Bērziņš. Viņš sagaidīja un šobrīd pavada Kuveitas delegāciju, būs atpakaļ pulksten 11.00, bet viņš man darīja zināmu, un tas ir fakts, ka Tautas frontes frakcijā lēmums par šo jautājumu netika pieņemts.
Cilinska kungs, lūdzu!
E.Cilinskis: Kad mēs izskatījām šo jautājumu pagājušajā reizē, Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija atteicās un Panteļejeva kungs atteicās no šā sava varianta. Tas variants palika kā Tautas frontes variants. Tātad, nobalsojot par trim alternatīviem priekšlikumiem, tika nobalsots ņemt par pamatu šo variantu. Pēc tam bija arī iesniegti priekšlikumi. Es pats iesniedzu dažus priekšlikumus pie šā varianta. Kopā ar Marjašas kundzi mēs mēģinājām sagatavot uzlabotu variantu. Es nezinu, kur tas ir izskatīts. Acīmredzot šis uzlabotais variants jau vairs nav izskatīts nedz Tautas frontes frakcijā, nedz arī Cilvēka tiesību komisijā. Tātad iznāk tā: ja šie autori atsakās no šā lēmuma, tādā gadījumā patiešām mums tīri no procesuālā viedokļa atliek tikai atgriezties pie frakcijas “Satversme” izstrādātā lēmuma un tad vismaz godīgi nobalsot par vai pret šo lēmumu. Tad arī redzēsim.
Priekšsēdētājs: Eglāja kungs.
V.Eglājs: Es gribu atgādināt, kā beidzās iepriekšējais darbs pagājušajā nedēļā. Šeit notika debates, pēc tam balsojām un pēc tam vienojāmies, ka nevis izslēdzam, bet turpinām šajā brīdī ar izskatīšanu pa punktiem. Tieši tādā veidā mēs pabeidzām. Mums debates bija beigušās, un dokuments šodien jāizskata pa punktiem. Tāda ir vienošanās iepriekšējā plenārsēdē. Ja dokuments ir, punkti ir un var izteikt viedokļus un balsot, es neredzu, ka tas būtu neiespējams.
Priekšsēdētājs: Endziņa kungs.
A.Endziņš: Tautas frontes frakcijā šis jautājums nav skatīts. Tās, ko paceļ tagad Dobeļa kungs, ir tikai viņa personīgās domas.
Priekšsēdētājs: Marjašas kundze.
R.Marjaša: Es gribu apstiprināt to, ko teica deputāts Cilinskis. Tiešām, pēc pagājušās plenārsēdes mēs abi divi ar Cilinska kungu apsēdāmies pie šā lēmuma projekta, paņēmām visas rakstiski ienākušās piezīmes un labojumus un izstrādājām vienu dokumentu. Bet palika jautājums, kas ir šā dokumenta iesniedzējs. Es Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijā, kaut gan Panteļejeva kunga nebija, referēju par šo jautājumu. Bet mūsu komisijā ir pārstāvēti ļoti dažādi politiskie grupējumi. Berklava kungs bija pret to, ka tādā veidā tiek iesniegts, tāpēc ka tas variants ir par mīkstu. Romašova kungs bija pret to, ka šis variants ir par smagu, pārējie vispār kratījās nost. Un tādos apstākļos šis dokuments man ir. Ja parlaments vēlas to izskatīt bez autora, tad, lūdzu, to var pavairot un skatīt.
Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.
J.Freimanis: Es tikai gribu apstiprināt vēl papildu informāciju. Es arī vakar runāju ar Bērziņa kungu. Un Bērziņa kungs man lūdza palīdzēt vienā ārlietu jautājumā. Kad es viņam uzdevu jautājumu, kā tad būs ar šīm termiņa uzturēšanās atļaujām, tad viņš apstiprināja, ka nezinot, ko iesākt. Tātad, ja Bērziņa kungs nezina, ko iesākt, tad frakcija “Satversme” zina, ko iesākt.
Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs.
J.Dobelis: Es esmu spiests nākt vēlreiz pie mikrofona, jo Endziņa kungs teica, ka manas domas ir manas personīgās domas. Manas domas vienmēr ir manas personīgās domas, Endziņa kungs! Es tikai atgādināšu, ka frakcijā šis dokuments tika skatīts. Un frakcijas pārstāvji to var apstiprināt. Pirmkārt.
Otrkārt, pēc tam, kad bija jāizskata otrreiz, frakcijas vadība vairs nav sanākusi, lai šo dokumentu sagatavotu tālākai skatīšanai. Līdz ar to Tautas frontes frakcija nav savu darbu diemžēl padarījusi līdz galam. Un viss. Tātad Tautas frontes frakcijas viedoklis te nevar būt, jo nav pabeigts darbs pie šā dokumenta.
Priekšsēdētājs: Rikarda kungs.
R.Rikards: Cienījamie kolēģi! Es domāju, mēs par velti strīdamies par procedūras jautājumiem. Lieta ir pavisam cita. Vai mēs gribam būt Krievijas province vai suverēna valsts saskaņā ar Latvijas Satversmes 2.pantu, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai? Tātad mēs paši izlemjam. Un, kā mēs izlemsim, tā arī būs. Mums ir politiķi, kas ir ar mieru, kā saka, nekaitināt lielo Krievijas impēriju, bet mums jāizlemj tā, kā mums vajag izlemt, jo mums šis jautājums tagad ir jāskata. Kādu mēs pieņemsim, tādu mēs realizēsim savu suverēno gribu.
Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs.
A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es gribētu turpināt kolēģa Eglāja domu. Mums jau ir faktiski tikai divi varianti, ko mēs varam šeit darīt. Vai nu mēs tiešām turpinām izskatīt to lēmuma projektu, kura izskatīšanu pārtraucām, pirms tam nobalsojot, ka izskatīšanai ņemam par pamatu Panteļejeva kunga dokumentu, izskatot to tālāk. Un procedūra mums neliedz to darīt. Tagad nekādi balsojumi nav vajadzīgi. Bet, protams, rodas jautājums, ka pašu autoru nav. Un bez autoriem izskatīt viņu dokumentu… kaut vai tādā veidā, ka autori vispār var noņemt no izskatīšanas, ja šā dokumenta saturs izmainās tādā veidā, ka neatbilst autora iecerei.
Un otrs variants: mēs tiešām balsojam tagad, atceļam plenārsēdes lēmumu un sākam izskatīt frakcijas “Satversme” iesniegto lēmuma projektu. Bet tam ir vajadzīgs balsojums, kas atceļ iepriekšējo lēmumu.
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad… Vēl Rikarda kungs vēlas? Lūdzu.
R.Rikards: Tagad es runāšu par procedūru. Deputāts Cilinskis, frakcijas “Satversme” varianta autors, ir ar mieru iet tribīnē un uzstāties par jebkuru variantu, jo pamatā tika ņemts “Satversmes” variants. Tie ir tikai redakcionāli labojumi, kas ir Tautas frontes variantā un Cilvēka tiesību komisijas variantā. Viņš var iet tribīnē un turpināt to darbu, ko plenārsēde iesāka. Ar to variantu. Tas bija Tautas frontes variants.
Priekšsēdētājs: Paldies. Blumberga kungs.
O.Blumbergs: Tā kā nav klāt tā varianta autora, ko mēs ierosinājām ņemt par pamatu, ir priekšlikums atlikušajā laikā līdz izskatīšanai nodot šo dokumentu Ministru padomei rūpīgai izvērtēšanai, saņemt no viņiem sagatavotu dokumentu, jo faktiski šo dokumentu nevajadzēja skatīt Augstākajā padomē, to varēja veikt vienkārši ar Ministru padomes lēmumu. Un tad strādāt produktīvi, nevis turpināt šeit ilgstošas debates par dokumentu, kurš nav galīgi sakārtots.
Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs.
A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es domāju, ka mēs kā parlaments šajā konkrētajā situācijā, protams, esam tiesīgi rīkoties tā, kā to atzīst vairākums. Bet tajā pašā laikā es gribētu, lai mēs visi tomēr apzinātos reālo situāciju un to, kurš ceļš uz kurieni ved. Tātad, ja mēs nerespektējam paši savu balsojumu, ar kuru mēs no diviem izvēlējāmies mīkstāko variantu, un tagad, pateicoties šai situācijai, ka, lūk, viens nav ieradies, otrs nav dzirdējis, trešais nav redzējis un tā tālāk, gribam izvilkt cauri cietāko variantu, kaut paši to noraidījām, tad tomēr mums strikti jāapzinās, ka parlaments šajā konkrētajā situācijā izdara krasu pavērsienu.
Kas attiecas uz dažādiem ziņojumiem šeit, kurus mēs dzirdējām, es atvainojos, tomēr mēs esam pieraduši, ka parlamentā ir jābūt priekšā kaut kādam papīram. Un tas, ka vienā sēdē nav bijis viens vai otrs, vai trešais, es atvainojos, mūs galīgi neinteresē. Mums ir konkrēts dokuments, un mums jālemj šā konkrētā dokumenta liktenis. Ja mēs to noraidām, tad mums vispār jāpārtrauc jautājums. Un es nezinu, kādā veidā mēs pie tā izskatīšanas varam atgriezties.
Tātad runa var būt tikai par dokumentu Nr.435. Aicinātu tomēr desmitkārt nepārbalsot dažkārt tādu tīri emocionālu motīvu dēļ, spiežot un spiežot kaut kādu tikai vienai daļai pieņemamu risinājumu. Paldies.
Priekšsēdētājs: Cilinska kungs.
E.Cilinskis: Mazliet dažas replikas par iepriekš izteikto. Pirmkārt, par Blumberga kunga teikto. Blumberga kungs, šķiet, nav pilnībā iepazinies ar likumdošanu šinī jomā, jo lēmums par likumu “Par ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” skaidri un gaiši nosaka, ka šeit dzīvojošie, kuri ieceļojuši līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim… Nosaka Augstākās padomes likumdošanas akti. Tātad Ministru padome, protams, varēja tikai… Likumdošanas akti. Varat izlasīt 2.punktu precīzi.
Otrs attiecībā uz to, kurš projekts bija mīkstāks. Vienam otram rodas ilūzija, ka tas projekts, ko aizstāvēja Panteļejeva kungs, ir it kā mīkstāks. Tā nav taisnība. Ja jūs būtu rūpīgāk izanalizējuši šo dokumentu tekstu, tad Panteļejeva kunga aizstāvētais projekts faktiski aizskartu vēl lielāku iedzīvotāju loku nekā “Satversmes” aizstāvētais projekts. Un es to varu pierādīt tieši pa punktiem, kā tas ir, ja kāds par to šaubās.
Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs.
Dz.Ābiķis: Es te īsti negribētu piekrist Cilinska kungam par to, kas ir jādara Augstākajai padomei un kas Ministru padomei.
Pirmkārt, es gribētu apgalvot to, ka tas, ka mēs vispār izskatām šo lēmumu, norāda uz absolūtu varas hierarhijas trūkumu Latvijā, jo tad, kad mēs pieņēmām likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”, lēmumā par šā likuma stāšanos spēkā ir skaidri un gaiši rakstīts: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1992.gada 22.jūnijam apstiprināt nolikumu par termiņa uzturēšanās atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī nolikumu par izbraukšanas rīkojumu izpildi.”
Faktiski lielākā vaina šajā situācijā ir jāuzņemas tiem deputātiem, kuri, izvērtējot valdības darbu, balsoja pret Godmaņa kunga atstādināšanu no ieņemamā amata. Jo tas, ka valdība absolūti neko nav darījusi, ir gan Godmaņa kunga “nopelns”, gan, protams, arī iepriekšējā tieslietu ministra “nopelns”, jo šīs ministrijas sastāvā atradās Imigrācijas departaments. Zināmā mērā varbūt arī Dineviča kungam te sava vaina jāuzņemas. Tā ka šobrīd acīmredzot mēs, protams, darām to darbu. Faktiski mēs spriežam un esam pacēluši ārprātīgi lielos augstumos būtībā instrukciju, valdības instrukciju. Bet nu šī situācija ir tāda, un mēs no tās nekur neaiziesim. Tāpēc es uzskatu, ka ir jābalso par projektu, par kuru ir izteicies iepriekšējā reizē parlamenta vairākums, ir jābalso bez diskusijām. Ir jābalso, lai pieliktu šai lietai punktu un izbeigtu šo lietu.
Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.
J.Freimanis: Es arī gribētu atbalstīt to, ka mums jāsāk strādāt ar 435.dokumentu, un es gribētu lūgt kolēģus deputātus nedezinformēt auditoriju. Godājamais Ābiķa kungs ir paspējis jau aizmirst, ka runa ir par to, ka Ministru padomei ir jāizstrādā procedūra. Bet šajā punktā neviens vārds nav teikts par to personu loku, kurām ir jāizsniedz vai nav jāizsniedz termiņa uzturēšanās atļauja. Un tā ir mūsu kompetence, Ābiķa kungs. Nevajag jaukt divas dažādas lietas un putrot cilvēkiem galvu!
Priekšsēdētājs: Eglāja kungs.
V.Eglājs: Es arī gribētu papildināt Ābiķa teikto. Valdībai uzdotā daļa attiecas tikai uz cilvēkiem, kuri ieceļojuši pēc lēmuma, pēc likuma stāšanās spēkā, tas ir, pēc pagājušās vasaras. Bet attiecībā uz pārējiem šajā lēmumā par stāšanos spēkā ir sacīts, ka to cilvēku atrašanos šeit, kas ir ieradušies agrāk, regulēs speciāli likumdošanas akti. Un tieši šis, ko iesācis Cilinska kungs un ko tagad turpina Panteļejeva kungs, ir viens no šiem likumdošanas aktiem, kas regulē to cilvēku uzturēšanos, kas ir šeit.
Bez tam es gribētu atgādināt, ka likumā “Par Iedzīvotāju reģistru”, liekas, 11.punktā, ir ziņas, kas jāietver. Tur ir uzturēšanās atļauju veids ārvalstniekiem un bezvalstniekiem. Jānorāda pilnīgi skaidri uzturēšanās atļauja. Tā ka tas ir ar likumdošanu jāregulē. Tāpēc nevajag. Ābiķa kungs laikam drusku kaut ko nav sapratis.
Priekšsēdētājs: Marjašas kundze.
R.Marjaša: Cienītie kolēģi! Es gribētu arī, lai tas būtu fiksēts stenogrammā, ka gadījumā, ja tiks apmierināts cienījamā Plotnieka kunga priekšlikums apskatīt šeit dokumentu Nr.435, es atgādinu, ka Cilvēka tiesību komisija nav šā dokumenta autore.
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tādējādi visas garās diskusijas rezultātā es esmu fiksējis četrus deputātu priekšlikumus. Es nosaucu tos:
Blumberga kunga priekšlikums – nodot dokumentu Ministru padomei.
Geiges kunga priekšlikums – atlikt lēmuma izskatīšanu, līdz referents, respektīvi, Panteļejeva kungs, ir klāt. Viņam ir jābūt, manuprāt, šovakar.
Marjašas kundzes priekšlikums – pavairot un skatīt to dokumentu, ko ir sagatavojusi Cilvēka tiesību komisija kopā ar Cilinska kungu, bet kas nav pavairots. Tas ir sagatavots, bet nav pavairots plenārsēdei. Tajā dokumentā ir varianti iekšā.
Freimaņa kunga priekšlikums – atcelt iepriekšējo balsojumu, ņemot par pamatu skatīšanai frakcijas “Satversme” iesniegto dokumentu.
Es esmu pareizi visus priekšlikumus formulējis? Nepareizi? Lūdzu, Freimaņa kungs, precizējiet! Pēc tam – Eglāja kungs.
J.Freimanis: Nē, Birkava kungs, jūs drusciņ mani neesat sapratis. Ja mēs varam vienoties, ka sākam runāt par 435.dokumentu nekavējoties un bez procedūras tamborējumiem, tad es šinī gadījumā neuzturu to priekšlikumu. Šinī gadījumā mana ideja ir, ka mums ir jāsāk strādāt pie 435.dokumenta. Ja kas, tad mēs, protams, varam strādāt arī pie “Satversmes” dokumenta. Bet tas ir pārāk sarežģīts balsojums, ko jūs liekat priekšā.
Priekšsēdētājs: Tas nav sarežģīts. Tie ir deputātu ierosinājumi, Freimaņa kungs. Lūdzu, Eglāja kungs! Pēc tam – Dobeļa kungs.
V.Eglājs: Es ierosināju, pirmoreiz runājot, turpināt tā, kā mēs darījām pagājušajā nedēļā, proti, to pašu dokumentu, kas visiem ir, ko mēs skatījām, par kuru mēs nobalsojām, par kuru mēs debatējām, turpināt skatīt pa punktiem. Un nekādas runas, ka kaut kas nav pavairots. Mums ir zināms, ja kāds nav pavairojis, tad to neizskatīs. Izskata to, kas ir. Tas dokuments, kas bija pagājušajā nedēļā, ir tieši tas, kas ir jāskata.
Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, nosauciet dokumenta numuru!
V.Eglājs: Es atvainojos, es no galvas nevaru pateikt. Tas ir dokuments, kas pagājušajā nedēļā 20.datumā bija ielikts, ko mēs skatījām.
Priekšsēdētājs: Precizējiet, vai tas arī ir 435.dokuments! Man šķiet, ka tā ir.
V.Eglājs: Es atvainojos, tas ir 435.dokuments.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Dobeļa kungs!
J.Dobelis: Cienījamo sēdes vadītāj! Jūs nevarat piedāvāt nevienu citu balsojumu, kamēr nav atcelts tas balsojums, kas bija pagājušo reizi, kad mēs vienojāmies par šodienu, ka izskatīsim konkrētu dokumentu. Šis konkrētais dokuments ir Nr.435. Ja jūs piedāvājat balsojumus, ka tas ir jāizskata Ministru padomē vai vispār jāatliek, vai varbūt Krievijas Federācijas valdībai ir jādod uz izskatīšanu vai kaut ko tamlīdzīgu, jebkurā gadījumā mums ir jāatceļ vispirms tas balsojums, kas mums bija. Tātad pagaidām ir viens vienīgs balsojums, kas mums atļauj strādāt pie dokumenta Nr.435. Un par to mums vairs nav jābalso. Jūs varat vienīgi piedāvāt atcelt šo balsojumu. Un tikai pēc tam mēs varam balsot vēl par kaut ko citu.
Priekšsēdētājs: Paldies. Geiges kungs.
I.Geige: Es gribēju atgādināt, ka par 435.dokumentu nav komisijas lēmuma. Ja skatām tālāk 435., tad ir jānosaka, kas ir iesniedzējs, kas ir autors.
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad acīmredzot, ja kāds no deputātiem uzturēs citu balsojumu, lūdzu pēc mana formulējuma to tūdaļ pateikt, lai mēs varētu strādāt ar 435.dokumentu. Ņemot vērā, ka ir vairāki iebildumi pret to, vispirms nobalsosim, kas ir par to, ka mēs atceļam iepriekšējo lēmumu attiecībā uz šo dokumentu. Ja mēs to atceļam, tad skatām 435.dokumentu, ja? Tad būs pēc tam jādomā, kas ir ziņotājs par 435.dokumentu un kas nāks tribīnē.
Bet vispirms mēs balsosim par šādu jautājumu. Kas ir par to, ka mēs atceļam iepriekšējo lēmumu, ka pamatā skatīšanai ir 435.dokuments? Precīzi formulēts? Balsosim par iepriekšējā balsojuma atcelšanu. Rezultāts: par – 11, pret – 60, atturas – 22. Tātad tagad mēs par pamatu liekam 435.dokumentu. Jautājums ir, kas par to ziņo?
Lūdzu, Dobeļa kungs!
J.Dobelis: Tā kā Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija atsakās ziņot par šo dokumentu, Tautas frontes frakcijas vadība, Birkava kungs un es, citus es te neredzu… Es personīgi piedāvāju Cilinska kungu kā viena līdzīga dokumenta autoru. Viņš labi zina Cilvēka tiesību komisijas līdzdalību un šīs komisijas viedokli. Lai Cilinska kungs uzstājas par 435.dokumentu! Spriedīsim par katru punktu atsevišķi! Galateksti mums noteikti atšķirsies gan no viena, gan no otra tā dokumenta, kurus mēs jau esam redzējuši.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!
V.Eglājs: Es tieši par procedūru.
Priekšsēdētājs: Lūdzu.
V.Eglājs: Jo pēc procedūras ir jāskata šis dokuments. Var balsot tikai par tiem dokumentiem, kas ir izdalīti deputātiem. Ja kaut kas neatbilst šajā dokumentā, var ierosināt jebkuru gabalu svītrot, tā ir parasta lieta. Tā ka principā, kas to aizstāv, tas nav tik būtiski. Es arī atbalstu, ka Cilinska kungs varētu to lietu darīt.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!
E.Cilinskis: Faktiski Eglāja kungs pateica to, ko es gribēju teikt. Šobrīd, ja mēs atbalstām šā dokumenta izskatīšanu, tad patiešām mēs varam balsot vienīgi par katru punktu atsevišķi vai arī par šā punkta svītrošanu un pēc tam balsot kopumā. Šinī brīdī mēs neko citu nevaram darīt, ja mēs nenolemjam kaut ko citu.
Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs.
I.Ēlerts: Diemžēl Eglāja kungs pieļāva nelielu neprecizitāti, kaut gan es zinu, ka viņš lieliski pārzina mūsu lēmumu par likumprojektu apspriešanu kārtību. Un šis lēmums un tajā ietvertā procedūra nav automātiski attiecināma uz lēmumu projektiem. Es esmu iesniedzis divus redakcionālus labojumus šajā lēmumā. Varbūt tie ir būtiski, varbūt nav būtiski, tas ir komisijas izvērtēšanas jautājums, bet bez tā, ka man ir iespējas tos aizstāvēt, es protestēju pret lēmuma izskatīšanu vispār.
A.Gorbunovs: Nekur projām neiesim, Freimaņa kungs. Man liekas, ka jūs vai Rikarda kungs esat parādījies.
Godātie kolēģi, es aicinu nobalsot par šādu priekšlikumu. Lēmuma izskatīšanas kārtībā, kā arī likuma izskatīšanas kārtībā un procedūrā paredzēts: ja deputāti ir iesnieguši savus priekšlikumus par konkrētu izskatāmo projektu, tad tie ir jāpavairo un jāiesniedz deputātiem. Mums ir jābalso par tiem. Un es pilnīgi atbalstu Ēlerta kunga priekšlikumu un lūdzu balsot, lai visi iesniegtie priekšlikumi būtu pavairoti un izsniegti deputātiem. Arī tie, ar kuriem strādāja Cilvēka tiesību komisija un kuru rezultātā radās tas projekts. Nu tas projekts ir radies. Ja tas nav iesniegts, tad tas nav iesniegts, bet deputātu priekšlikumiem ir jābūt pavairotiem, un es lūdzu par to nobalsot.
Priekšsēdētājs: Eglāja kungs.
V.Eglājs: Es gribētu precizēt par tiem priekšlikumiem, kas ir iesniegti sekretariātā, jo mums ir domstarpības par to, kurš tad ir atbildīgais. Neviens neuzņemas, un tāpēc tā priekšlikumu iesniegšana ir paredzēta, norādot, līdz kuram laikam priekšlikumi ir iesniegti. Jo var parādīties, ka no šīs dienas kāds izdomās vēl sniegt priekšlikumus. Tā ka vajag teikt, ka tie, kas ir iesniegti pagājušonedēļ līdz piektdienai vai līdz citam datumam.
Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs.
J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, mēs nupat nobalsojām, ka neatceļam to lēmumu, kāds mums ir bijis. Tātad mums ir jāsāk strādāt pie konkrēta dokumenta. Neviens no tiem, kuri gribētu pie tā strādāt, neuzņemas šodien atbildību, nav nekādu priekšlikumu, nav tātad arī par tiem jāuztraucas. Ir dokuments, konkrēts dokuments. Strādāsim pie ļoti konkrēta dokumenta! Mums nav citas izejas. Jebkurš cits mēģinājums, kaut kāds priekšlikums kaut kad kaut kur pavairot ir tikai laika stiepšana, vairāk tas nekas cits nav.
Es vakar ļoti koleģiāli lūdzu jūs nobalsot par to, ka strādāsim divas dienas nedēļā. Jūs bijāt tik laipni, ka to negribējāt darīt. Tad, lūdzu, tajā vienā dienā vismaz kaut ko izdarīsim! Sāksim strādāt pie šā konkrētā dokumenta! Ja būs kaut kas tālāk, tad arī par to runāsim, bet mums ir, ar ko sākt šo darbu. Divi autori bija, abi divi autori atsakās, ir trešais autors Cilinska kungs, kurš tūlīt var kāpt tribīnē un sākt darbu pie šā dokumenta.
Priekšsēdētājs: Dozorceva kungs.
V.Dozorcevs: It kā jāsāk strādāt, bet nav ar ko un kam. Vispār labojumu nav, tie nav izplatīti, es tos neesmu redzējis. Tas ir viens.
Otrs. Nav kam referēt. Cilinska kungam pieder alternatīvais variants. Jebkurš sapratīs, ka šis variants, kad Cilinskis šeit referēs par šo dokumentu… Krievu valodā varu pateikt: “Pusķiķ kozla v ogorod.” (“Iecelt āzi par dārznieku.” – Tulk.) Vairāk nekā.
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Pagaidām ir viens priekšlikums, Gorbunova kunga priekšlikums, kas netraucē turpināt izskatīšanu, tas ir, pavairot priekšlikumus, kurus deputāti ir iesnieguši komisijā un sekretariātā, es tā sapratu. Pirms, protams, šīs procedūras. Līdz šodienai iesnieguši, jā, ne jau pēc tam.
Lūdzu, Cilinska kungs!
E.Cilinskis: Toreiz, kad mēs beidzām apspriest šo lēmumu, tika pateikts laiks. Ja nemaldos, tas bija līdz ceturtdienai, par iesniegšanas laiku šiem labojumiem. Tā ka, ja tie ir iesniegti līdz ceturtdienai sekretariātā, tad nu tā, ja tie ir iesniegti, teiksim, šodien vai vakar, tad, es domāju, laiks ir nokavēts.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!
J.Freimanis: Es vēlreiz atkārtoju, ka tā ir tikai laika vilcināšana. Jebkuram cilvēkam, kuram pašlaik nepatīk runāt par to lietu, var atrasties trīs priekšlikumi, kuri nav pavairoti. Gorbunova kungs, jums nav taisnība. Tā ir laika vilcināšana. Un tādēļ es ierosinu sākt strādāt pie 435.dokumenta. Ja mums radīsies šie jautājumi, mēs tos godprātīgi izskatīsim. To skaitā arī visus 12 Ēlerta kunga iebildumus.
Priekšsēdētājs: Dineviča kungs.
J.Dinevičs: Man jautājums Marjašas kundzei. Sakiet, lūdzu, vai Cilvēka tiesību komisijas sākotnējais dokuments bija jūsu redakcijā ar vienu iestarpinājumu 1.punktā, tas ir, 1.1.? Cik es sapratu, tas ir palicis, un tāpēc es neesmu iesniedzis atsevišķu priekšlikumu to atgriezt tur atpakaļ.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!
R.Marjaša: Tagad man jāatgādina viss no gala. Atcerēsimies, kā tad tas bija. Cilinska kungs atnāca ar frakcijas “Satversme” priekšlikumu, kuru mēs te debatējām, vai to vispār iekļaut darba kārtībā. Karsti un gari debatējām un nonācām pie slēdziena, ka pie tā vēl ir jāpiestrādā un ka pēc tam tas ir jāiekļauj darba kārtībā. Tad Cilinska kungs to vēl pārstrādāja, un tad tas bija darba kārtībā.
Uz to laiku Cilvēka tiesību komisija bija izstrādājusi savu variantu, bet Tautas frontes frakcijā šis mūsu variants bija pārtaisīts tā, ka mēs vairs plenārsēdē nevarējām piebiedroties tam kā autori. Lūk, tā mums gāja!
Beigu beigās mēs ar Cilinski pēc pagājušās karstās sēdes apsēdāmies, viņam bija priekšlikumi (priekšlikums bija Freimaņa kungam, priekšlikums bija Zaščerinska kungam) rakstiski iesniegti, priekšlikums no Ēlerta kunga ienāca.
Ņemot vērā visus šos priekšlikumus, izstrādājām vienu kopīgu variantu, kurā atlika būtībā tikai viena liela domstarpība par šo termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanas subjektiem, cik plašs būs tas loks. Vai visi, kas 50 gadu laikā šeit ir demobilizējušies, vai tikai tie, kas pašlaik dienē armijā un demobilizējušies pēc 21.augusta. Būtībā tas būtu vienīgais konceptuālais balsojums plenārsēdē.
Bet kas notika tālāk? Tālāk notika tā, ka mana un Cilinska darba rezultātu apsprieda Cilvēka tiesību komisija un nenobalsoja par to variantu. Tautas frontes frakcija nenotika pirmdien. Tā šis variants man rokās ir nepavairots un bez autora. Man, protams, visi šie priekšlikumi šeit ir, tie ir ņemti vērā, faktiski izņemot Ēlerta kunga vienu priekšlikumu (otrs ir ņemts vērā), bet viņš arī neuzstāja uz to. Faktiski visi priekšlikumi ir ņemti vērā. Vienīgi šim lēmuma projektam šodien nav autora un nav ziņotāja. Tas ir viss.
Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs.
A.Plotnieks: Godātie kolēģi, lai mēs rastu kaut kādu izeju no šīs situācijas, varbūt tomēr pavērtēsim, kas ir mūsu rīcībā. Tātad mūsu rīcībā ir 435.dokuments, no kura, lai kā arī autors neatteiktos, tomēr izriet, ka autors ir Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija. Šobrīd rodas situācija, ka komisija nevar piekrist tam, kas šeit ir ierakstīts. Bet mums ir komisijas pārstāve Marjašas kundze, kura ir strādājusi pie šā projekta. Ņemot vērā dažādos priekšlikumus, kas ir izteikti zālē, vai nebūtu loģiski, ja tagad pavairotu Marjašas kundzes un Cilinska kunga sagatavoto projektu, kas ir 435.dokumenta variants. Marjašas kundze pēc pāris stundām stātos tribīnē, un mēs izvērtētu to piedāvājumu jau kā ļoti konkrētu 435.dokumenta variantu, kurā ir ņemti vērā zālē izteiktie priekšlikumi. Tad vismaz būtu skaidra līnija, pa kuru mēs virzāmies uz priekšu. Es ierosinātu balsot par šo priekšlikumu. Paldies.
Priekšsēdētājs: Paldies. Dobeļa kungs.
J.Dobelis: Mums ir divi varianti. Ir reāls dokuments Nr.435. Ja jums trūkst cilvēku, kas var uzstāties, es kā Tautas frontes frakcijas priekšsēdētāja vietnieks varu par šo dokumentu sniegt ziņojumu, lūgt Cilinska kungu kā cilvēku, kas ir strādājis pie līdzīgiem dokumentiem, kā konsultantu sev blakus un spriest par šo dokumentu. Tas ir viens variants.
Otrs variants ir tas, ko jums piedāvā par labojumiem, pavairojumiem utt. Otrajā variantā mani interesē tāda lieta. Kurš sniegs ziņojumu par dokumentu ar visiem pavairojumiem un cikos tas notiks? Tam ir jānotiek šodien un jābūt ir konkrēti zināmam autoram. Un tam es neticu. Tātad ir divi šādi priekšlikumi. Es jums piedāvāju šo priekšlikumu. Tas ir reāls, un mēs varam tūlīt sākt darbu.
Priekšsēdētājs: Dozorceva kungs.
V.Dozorcevs: Vispirms man liekas, ka tur bija vārds.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Matvejeva kungs!
K.Matvejevs: */Par procedūru. Droši vien tas būs visradikālākais priekšlikums. Rēķinoties ar paradoksālo situāciju, kāda izveidojās projektu iepriekšējās apspriešanas reizē, un ar dokumenta Nr.435 diezgan strīdīgo raksturu, ierosinu pārtraukt apspriešanu, dokumentu Nr.435 un Cilinska kunga piedāvāto variantu nosūtīt autoritārai starptautiskai cilvēktiesību organizācijai. Un es atļaujos jums atgādināt, ka šāds priekšlikums ir pilnīgi korekts. Mums jau ir precedents. Tā mēs rīkojāmies, kad apspriedām likumprojektu par Krievijas latviešiem. Es atceros, ka tad Bojāra kungs diezgan operatīvi saņēma kompetentu atbildi. Katrā gadījumā es prasu šo priekšlikumu likt uz nobalsošanu. Paldies./
Priekšsēdētājs: Paldies. Dozorceva kungs.
V.Dozorcevs: Priekšsēdētāja kungs, es nevaru saprast, mums bija viens priekšlikums, tas ir Gorbunova kunga priekšlikums, par kuru it kā bija jābalso. Vai jūs varat paskaidrot, kāpēc mēs nevaram balsot par šo priekšlikumu? Es, piemēram, pastāvu uz šā priekšlikuma balsošanu.
Priekšsēdētājs: Dozorceva kungs, es nevaru balsot vienīgi tā iemesla dēļ, ka jūs stāvat pie mikrofona. Man jums jādod vārds. Ja jūs aiziesit, es tūdaļ lieku uz balsošanu.
V.Dozorcevs: Es tikai otro reizi pienācu pie mikrofona.
Priekšsēdētājs: Tātad, godātie kolēģi, visi trīs priekšlikumi, kas ir ierosināti, ir balsojami, bet tie netraucē dokumenta izskatīšanu, jo mēs esam nobalsojuši, ka mēs to skatām. Tātad mēs sākam skatīt dokumentu. Lai paralēli izšķirtu jautājumu par Plotnieka kunga, Gorbunova kunga un Matvejeva kunga ierosinājumiem, es tos vienkārši lieku pēc kārtas uz balsošanu.
Tātad pirmais ir Gorbunova kunga priekšlikums – pavairot šā dokumenta izskatīšanas sākumā jau iepriekš iesniegtos priekšlikumus.
Otrs būs Plotnieka kunga priekšlikums – pavairot to dokumentu, ko ir sagatavojusi Cilvēka tiesību komisija kopā ar Cilinska kungu.
Trešais būs – nosūtīt starptautiskajai ekspertīzei. Bet neviens no šiem priekšlikumiem netraucēs pēc balsojumiem tūlīt cilvēkiem kāpt tribīnē un sākt aizstāvēt savu likumprojektu, lēmuma projektu. Lūdzu, Dobeļa kungs!
J.Dobelis: Cienījamais Birkava kungs, ja te kāds nebalso par to, ka ir jāpavairo, tad man ir jautājums, kad varēs sākt izskatīt tos pavairojumus, kad tas varētu notikt?
Priekšsēdētājs: Mēs tūdaļ sākam izskatīt šo dokumentu. Mums būs tūdaļ pārtraukums, un iesniegtie priekšlikumi pārtraukuma laikā būs pavairoti. Tas ir viss.
Lūdzu, Gorbunova kungs!
A.Gorbunovs: Es ļoti atvainojos. Ko mēs daudz diskutējam? Tā taču ir mūsu prakse. Deputātiem uz galda ir pavairotie priekšlikumi, mēs turpinām izskatīt. Tam vajadzīga stunda, pusstunda. Bet mēs jau pusstundu notērējām, kamēr tie precizējumi. Dobeļa kungs, jūsu precizējums?
Priekšsēdētājs: Tātad pirmais – pavairot deputātu priekšlikumus, kas ir iesniegti komisijā. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 52, pret – 7, atturas – 16. Procedūras jautājums. Lūdzu sekretariātu pavairot visus dokumentus.
Nākamais ir Plotnieka kunga priekšlikums – pavairot Marjašas kundzes un Cilinska kunga izstrādāto dokumentu. Lūdzu, Marjašas kundze nāk pie… Jūs dodat jau pavairot? Skaidrs.
Lūdzu, Cilinska kungs!
E.Cilinskis: Es domāju, ja vairākums būtu iepriekšējā balsojumā, tad acīmredzot tas arī ir jādara, ka ir jāpavairo šis projekts. Un tur praktiski visi labojumi ir ietverti. Tā ka es domāju…
Priekšsēdētājs: Tas, protams, būtu labāks variants, Cilinska kungs. Tātad Marjašas kundze jau atdod pavairošanai. Lūdzu, nobalsosim, ka šis dokuments tiek pavairots, jo tur jau visi tie priekšlikumi ir iestrādāti. Tas būtu daudz vienkāršāk.
Tātad balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka tiek pavairots Marjašas un Cilinska kunga kopā ar kolēģiem izstrādātais projekts, kas līdz šim nebija pavairots, jo Cilvēka tiesību komisija to neakceptēja. Visi ir nobalsojuši? Rezultāts: 62 balsis – par, 3 – pret, atturas – 8. Paldies. Tātad arī šis jautājums ir izlemts.
Nākamais, kas arī nepārtrauc izskatīšanu (mēs tikko nobalsojām, Matvejeva kungs, ka mēs turpinām izskatīšanu), ir jautājums par to, ka nosūtīt starptautiskajai ekspertīzei. Tas var tikt likts uz balsošanu. Matvejeva kunga priekšlikums ir, ka dokumenta projekts tiek nosūtīts, kā viņš teica, autoritatīvām starptautiskām organizācijām. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 32 – par, 33 – pret, atturas – 10. Lēmums nav pieņemts, bet tas netraucē, protams, šā priekšlikuma iniciatorus to sūtīt, kur viņi vēlas.
Tātad, godātie kolēģi, tagad mēs esam vēl trakākā situācijā. Cilinska kungs ir pazudis. Bet Dobeļa kungs ir. Kas kāps tribīnē aizstāvēt dokumentu? Tātad, godātie kolēģi, varbūt tiešām būtu loģiski tagad… Pārtraukums ir pēc 15 minūtēm. Dokumenti tiek pavairoti. Pēc pārtraukuma, nobalsojuši par satversmēm, mēs turpināsim dokumentu izskatīšanu, ja? Paldies, Dobeļa kungs!
Lūdzu, Breša kungs!
V.Bresis: Cienījamie kolēģi, vai neiznāca tagad tāda situācija, ka visvairāk balsu saņēma otrais variants, Plotnieka variants – 62 balsis? Tātad tas nozīmē, ka tālāk ziņo Marjašas kundze.
Priekšsēdētājs: Breša kungs, mēs nelikām tos kā alternatīvus variantus uz balsošanu. Tātad mēs varam…
Lūdzu, Plotnieka kungs!
A.Plotnieks: Godātie kolēģi, protams, no balsojuma neizriet, kurš ziņos. Bet tajā pašā laikā elementāra loģika liek mums izvēlēties ziņotāju, kas grib aizstāvēt to vai citu pantu. Ja ziņotājs ir mūsu godājamais kolēģis, kas apšauba tā vai cita panta nepieciešamību vai tā vai cita panta redakciju, es ļoti baidos un izsaku neziņu par to, kāds var būt šīs diskusijas rezultāts. Tāpēc, manuprāt, objektīvākā ziņotāja būtu Marjašas kundze, kura gatavoja šo variantu, iekļaujot dažādos priekšlikumus, un līdz ar to viņa vienīgā var reprezentēt arī zināmā mērā Cilvēka tiesību komisiju. Es ierosinātu godājamo priekšsēdētāju likt uz balsošanu visas trīs kandidatūras, kas ir gatavas runāt šeit tribīnē, un vienu no tām apstiprināt. Tā būs suverēna zālē sēdošo griba.
Priekšsēdētājs: Nē, Plotnieka kungs, tādu jautājumu es uz balsošanu nevaru likt, jo tad jau vēl kāds ierosinās kādu no ielas paņemt un nobalsot, ka tas ziņo. Mums nav tādas prakses, mēs nevaram vardarbīgi ar balsojumu piespiest kādu ziņot.
J.Dobelis: Birkava kungs…
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!
J.Dobelis: Es tiešām izsaku līdzjūtību saviem kolēģiem deputātiem, kurus smagais triju gadu darbs ir nogurdinājis, ka viņu nervu sistēma ir sākusi klibot. Jūs taču neesat uzprasījuši ne Marjašas kundzei, ne Cilinska kungam, ne man, vai mēs paši savā starpā nevaram vienoties par to, kurš ziņos. Kāpēc jūs tā nervozējat un mūsu vietā taisāties lemt? Atstājiet, lūdzu, mums trijiem šo jautājumu un mēs paši arī izlemsim to! Un tas būs visvienkāršākais un bez kādas balsošanas.
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, kamēr vairojas dokumenti, es ierosinātu pieņemt Jundža kunga ierosinājumu – laist tribīnē Dineviča kungu par civilo aizsardzību un iecelt mūsu kolēģi Mucenieku par priekšnieku. Nav iebildumu?
Lūdzu, Dineviča kungs!
J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi, kā jūs atceraties, mēs pirms kāda laika skatījām vienu šā amata pretendentu. Toreiz Augstākā padome neatbalstīja Ministru padomes izvirzīto kandidatūru. Ir notikušas zināmas konsultācijas. Kā jūs zināt, pašreiz jums tiek stādīts priekšā mūsu kolēģis Visvaldis Mucenieks. Jautājums ir izskatīts valdībā. Mucenieka kungu mēs visi pietiekami labi pazīstam. Valdība uzskata, ka viņš varēs godam veikt šo pienākumu.
Priekšsēdētājs: Paldies. Mucenieka kungam, man šķiet, tribīnē nav jāiet. Ja kāds vēlas uzdot jautājums, to var izdarīt starpbrīdī. Tad Jundža kungs dažus vārdus. Lūdzu. Vai kāda komisija arī teiks kaut ko?
Lūdzu, Jundža kungs!
T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, es gribētu lūgt jūs atbalstīt Mucenieka kandidatūru ne tāpēc, ka viņš ir mūsu kolēģis un deputāts, bet tāpēc, ka viņam tiešām ir pieredze šajā ziņā, civilās aizsardzības ziņā, jo viņš ir beidzis Elektrotehnisko fakultāti, tātad viņam ir tieši viena no tām specialitātēm, kuras ir vajadzīgas civilās aizsardzības sistēmā. Viņš ir strādājis sešus gadus ugunsdzēsības sistēmā atkal tieši tajā pašā virzienā. Un visbeidzot arī, padomju armijā dienot, viņš ir bijis tieši specialitātē, kura ir izmantojama tagad šajā Civilās aizsardzības štābā.
Un pats pēdējais. Gribu teikt, ka viņš ir viens no darba grupas dalībniekiem, kas izstrādāja likumprojektu “Par civilo aizsardzību”. Un šīs grupas viedoklis arī bija vienprātīgs, ka Mucenieka kungs varētu vadīt pašu sistēmu.
Priekšsēdētājs: Simsona kungs.
P.Simsons: Aizsardzības komisijas vārdā es varētu pie visa tā tikai piebilst, ka mēs ļoti ņēmām vērā pagājušajā reizē izteiktos kritiskos argumentus. Mucenieka kungs nav ģenerālis. Tāpēc mēs esam par viņa kandidatūru.
Priekšsēdētājs: Eglāja kungs.
V.Eglājs: Es laikam no klātesošajiem Mucenieka kungu pazīstu visilgāk – no 1956.gada. Un tāpēc es arī aicinu tomēr balsot. Mēs mācījāmies vienā kursā, vienā fakultātē. Tā ka es aicinu visus balsot. Es drusku aizņemu laiku tikai tāpēc, lai cilvēki varētu savākties vismaz skaitā.
Priekšsēdētājs: Andrejeva kungs.
G.Andrejevs: Gribu tikai atbalstīt un pateikt, ka Mucenieka kungs bija gandrīz vienīgais no deputātiem, kas no sākuma līdz beigām strādāja likumprojekta izstrādes gaitā par civilo aizsardzību. Paldies.
Priekšsēdētājs: Paldies. Cālīša kungs.
I.Cālītis: Man nav nekādu iebildumu pret Mucenieka kungu. Bet vai mēs neesam nepamatoti atstājuši novārtā tos cilvēkus un to grupu, kura faktiski šo dienestu izveidoja, pirms mēs bijām izveidojuši jebkādu likumu? Šis avārijas un glābšanas dienests pastāvēja jau pirms šā parlamenta sasaukuma. Tāds jau bija izveidots. Vai šeit nav atstumti malā cilvēki entuziasti, kuri faktiski ir daudz darījuši, paši ar savu personisko laiku un personīgiem līdzekļiem, lai radītu šo dienestu?
Priekšsēdētājs: Kas atbildēs uz Cālīša kunga jautājumu par malā atstumtajiem?
Andrejeva kungs, lūdzu!
G.Andrejevs: Neviens no tiem, kas ir gribējis strādāt, nav atstumts malā. Un arī tie, kas vadīja šo dienestu, paliek darbībā un darbosies kopā ar Mucenieka kungu.
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, jautājums ir tāds – vai mēs lemjam par Mucenieka amatu tūdaļ vai otrdien? Balsosim par Mucenieka kunga iecelšanu! Vai visi nobalsojuši? Rezultāts: par – 61, pret – 10, atturas – 12. Apsveicam Mucenieka kungu ar jaunu amatu.
Godātie kolēģi, septiņas minūtes līdz pārtraukumam. Es lūgtu jūsu atļauju pārtraukumu rīkot septiņas minūtes agrāk. Pārtraukums līdz 12.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas! Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim satversmju un rektoru apstiprināšanu un pēc tam turpināsim lēmumu par termiņa uzturēšanās atļaujām… Es tikai gribētu precizēt. Endziņa kungs, vai Jakimovs ir atbrīvots pirms termiņa jau? Tas ir darba kārtībā 16.jautājums. Tas ir Ludzas rajona tautas tiesas tiesnesis. Lūdzu.
A.Endziņš: Ja vakardienas darba kārtībā viņu neizskatīja, tad nav.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Laķa kungs!
P.Laķis: Cienījamie kolēģi, tātad mums ir palikušas pēdējās trīs satversmes tādā tīri kvantitatīvā ziņā un pēdējie trīs rektori, es domāju, laika ziņā, bet ne kvalitātes nozīmē. Tad mēs būsim savu darbu šajā jomā beiguši.
Tātad pirmais. Tā ir Liepājas pedagoģiskās augstskolas satversme. Saskaņā ar mūsu Izglītības likumu – arī šīs mācību iestādes rektora apstiprināšana. Man ir priekšlikums – vispirms par satversmi jautājumus. Tas ir dokuments Nr.474. Es lūgtu arī rektoru šeit tribīnē.
Priekšsēdētājs: Lūdzu Dobeļa kungu tribīnē. Kārli Dobeli, nevis Juri Dobeli. Tātad, kolēģi, vai ir jautājumi par satversmi? Par satversmi jautājumu nav. Vai kāds vēlētos uzstāties debatēs? Nē. Vai ir jautājumi Dobeļa kungam?
Lūdzu, Freimaņa kungs!
J.Freimanis: Es ļoti atvainojos, bet man ir jautājums Laķa kungam.
Laķa kungs, kopš tā laika, kad mēs pieņēmām Latvijas Universitātes satversmi un tagad citas satversmes, ļoti aktuāls kļuva jautājums par izglītības un zinātnes integrāciju. Runa ir par tiem satversmes punktiem, kuri šo integrāciju apgrūtina vai atvieglo. Respektīvi, pēc jaunajiem viedokļiem, arī pedagoģiskajai mācību iestādei ir jānodarbojas ar zinātni. Diemžēl vecā kārtība ir tāda, ka “kastas intereses” ir ļoti nelabvēlīgas pret visiem, kas nāk no malas. Tā ir dzīves īstenība. Tātad, lūk, vai šajās trijās satversmēs šis jautājums ir kaut kādā veidā atspoguļots un noņem šo šķērsli, kas ir iepriekšējās satversmēs?
P.Laķis: Cienījamais kolēģi! Atbilde būtu šāda. Pirmkārt, šīs satversmes tomēr ir mazliet specifiskas, jo integrācija… Ja mēs runājam konkrēti par šo procesu, tad galvenokārt tas tomēr skar akadēmijas, institūtu integrāciju ar augstskolām. Šis process, ja mēs tā reāli runājam un nevis formāli, galvenokārt tomēr skars Rīgas mācību iestādes – Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Medicīnas akadēmiju, iespējams, ka arī Jelgavas Lauksaimniecības universitāti. Ja runājam par realitātēm, kā tas varētu būt.
Otrais faktors. Liepājas un Daugavpils augstskolas satversmēs mēs galvenokārt tomēr ņēmām vērā Izglītības ministrijas viedokli, jo šeit ir mazliet specifiska situācija. Pedagogu, mediķu un to, kas nodrošina likumdošanas darbību, sagatavošana būtībā ir valsts pasūtījums. Ļoti strikta sistēma, kur valsts var atļauties atšķirībā no visiem citiem gadījumiem, pēc mūsu domām, iejaukties arī zināmā mērā mācību procesā. Tas ir otrs.
Kas attiecas uz šo integrācijas elementu, formāli aiztures ir noņemtas gan Liepājas, gan Daugavpils satversmē, bet es neņemos apgalvot, ka reāli tas nebūs. Jūs saprotat, tas būtu pārsteidzīgi no manas puses.
J.Freimanis: Es saprotu. Tieši tāpēc, ka Daugavpils mācību iestādei ir vesela virkne ļoti interesantu zinātnisku iestrāžu. Es nezinu, droši vien arī liepājniekiem ir, bet daugavpiliešiem ir. Šis jautājums nav formāls tāpēc, ka vispārējo disciplīnu kursos taču var iesaistīt kvalificētus zinātniekus no malas. Un tas ir pozitīvi. Bet vai tas šeit ir iespējams?
P.Laķis: Freimaņa kungs, šeit tas ir iespējams vairāk nekā Rīgā, godīgi sakot. Drīzāk ir jautājums… Šeit varbūt ir tā vieta, kur akadēmiskajiem zinātniekiem varbūt ir vairāk iespēju, bet viņi tās neizmanto.
Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Dobeļa kungam? Vai kāds vēlas uzstāties debatēs par abiem šiem jautājumiem? Laķa kungs, tātad mēs izejam cauri visus rektorus, visas satversmes un balsojam otrdien pulksten 13.00?
P.Laķis: Jā, acīmredzot. Es baidos, ka šeit nebūs kvoruma.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, varbūt zināšanai reģistrēsimies. Rezultāts: 77. Tātad varam balsot.
Vispirms balsosim par Liepājas pedagoģiskās augstskolas satversmi, par tās apstiprināšanu. Dokuments Nr.474. Rezultāts: 71 – par, pret – nav, 6 – atturas. Satversme ir apstiprināta.
Tagad balsosim par rektora apstiprināšanu. Rezultāts: par – 63, pret – nav, atturas – 5. Apsveicam rektoru ar apstiprināšanu. (Aplausi.)
Lūdzu nākamo!
P.Laķis: Nākamā ir Daugavpils Pedagoģiskās universitātes satversme un attiecīgi Daugavpils Pedagoģiskās universitātes rektors. Tātad, cienījamie kolēģi, dokuments Nr.447. Tā ir satversme un turpat ir arī par rektoru.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie kolēģi, jautājumus par satversmi un jautājumus rektoram! Nav jautājumu ne par satversmi, ne par rektoru? Paldies. Tātad varam balsot.
Vispirms balsosim par satversmes apstiprināšanu. Rezultāts: par – 68, pret – nav, atturas – 2. Es lūgtu sekretariātu vēl zvanīt, jo tomēr mums ir kritiski maz cilvēku.
Tātad nākamais balsojums ir par rektoru, par rektora apstiprināšanu. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 75, pret – nav, atturas – 2. Apsveicam rektora kungu! (Aplausi.)
P.Laķis: Pēdējā šajā virknē ir Latvijas Policijas akadēmijas satversme un attiecīgi Latvijas Policijas akadēmijas rektors. Iepriekšējos gadījumos bija tikai mūsu komisijas – Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas – slēdziens un Izglītības ministrijas slēdziens, bet šajā gadījumā šis dokuments ir saskaņots arī ar Iekšlietu ministriju un izskatīts arī mūsu Iekšlietu un aizsardzības komisijā. Visās četrās institūcijās ir pozitīvs vērtējums: gan satversme, gan arī rektors ir apstiprināts.
Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Vispirms par satversmi. Par satversmi jautājumu nav. Lūdzu jautājumus Indrikova kungam.
Pie mikrofona Preinberga kungs.
G.Preinbergs: Indrikova kungs, vai tas atbilst patiesībai, ka vairāk nekā puse no priekšmetiem tiek pasniegti krievu valodā?
Z.Indrikovs, Latvijas Policijas akadēmijas rektora amata kandidāts: Pasniegti visi ar šo mācību gadu… Es runāju par akadēmijas pamatkursiem, bet ne par tiem, ko mēs pārņēmām mantojumā no Minskas augstākās skolas Rīgas fakultātes. Ar šo mācību gadu visi priekšmeti tiek pasniegti tikai latviešu valodā.
G.Preinbergs: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus.
G.Romašovs: */Jautājums Indrikova kungam. Jūs pašlaik nomājat telpas bijušajā Birjuzova vārdā nosauktajā karaskolā. Cik jūs Krievijas pusei maksājat par šo telpu nomu?/
Z.Indrikovs: Mēs nemaksājam nekādu nomas maksu, bet mēs sedzam visus ekspluatācijas izdevumus un atstājam par to, ko mēs tērējam. Siltums, elektrība, ūdensvads, kanalizācija… Tie ir mūsu izdevumi, ko mēs sedzam. Apkopjam teritoriju, jo mēs ar janvāra mēnesi esam pilnīgi pārvākušies bijušās Birjuzova skolas telpās simtprocentīgi.
Līgums par nodošanu starpvalstu līmenī nav parakstīts, bet mēs reāli tur atrodamies.
Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs.
S.Zaļetajevs: */Sakiet, lūdzu, cik mācību stundu akadēmijā ir iedalīts svešvalodu apgūšanai? To skaitā es domāju kā krievu, tā angļu valodu./
Z.Indrikovs: Mums pirmajā mācību posmā, arodizglītības posmā, tiek mācītas divas valodas, tas ir, latviešu valoda tiem, kuri beiguši krievu skolas un vāji pārzina, tas ir, kam atzīme ir zemāka par “labi”. Ja ir “teicami” vai “labi”, tad viņi mācās pēc izvēles, ja ir “apmierinoši”, tad viņi mācās obligāti arī latviešu valodu. Un tāpat latviešu skolas beigušie kā pirmo svešvalodu mācās krievu valodu – 172 stundas pirmajā mācību gadā.
S.Zaļetajevs: Bet angļu valodu un vācu valodu?
Z.Indrikovs: Angļu valodu un vācu valodu mācās, sākot ar otro gadu, četras stundas nedēļā. Otrajā, trešajā, ceturtajā kursā – trīs kursos mācās angļu un vācu valodu.
S.Zaļetajevs: Paldies. Un vēl viens jautājums. Sakarā ar akadēmijas budžetu… Cik jūs prasījāt un cik jums bija iedalīts, un vai jūs tas apmierina, cik ir iedalīti līdzekļi?
Z.Indrikovs: Mums iedeva 52 procentus no tā, ko mēs lūdzām. Kritisks stāvoklis… Mēs esam parādā par siltumu, jo tur mums bija ieplānots miljons 700 tūkstoši, tas ir, gandrīz viena ziemas mēneša norma. Mēs varam galus knapi savilkt kopā, bet kapitālais remonts… Komunikācijas ir izgājušas no ierindas, ūdensvads, siltuma apgāde, jumti tek, tie ir cauri, tas viss mums kaut kādā veidā jārisina.
S.Zaļetajevs: Un vēl pēdējais jautājums. Kāds ir jūsu iestādē konkurss? Vai vispār ir? Vai ir pietiekami daudz cilvēku?
Z.Indrikovs: Mēs saņēmām no 450 līdz 500 iesniegumiem pirmajā gadā. Otrajā gadā bija mazliet vairāk. Kad nokārtoja iestājpārbaudījumus, tad pirmajā gadā konkursa dēļ netika uzņemti 30 reflektanti, pagājušajā gadā uzņēmām visus, kuri nokārtoja iestājeksāmenus. 330 cilvēkus uzņēmām vasarā un rudenī papildus vēl 30 no strādājošajiem.
S.Zaļetajevs: Paldies.
Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Bet tomēr ir ļoti liela deputātu kustība. Laķa kungs, kā mēs rīkosimies? Jābalso? Tātad par satversmi mēs arī vēl nenobalsojām.
Vispirms balsosim par satversmes apstiprināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par satversmi. Laķa kunga balss papildus “par”. Rezultāts: par – 78, pret – 1, atturas – 9. Nākamais balsojums – par rektora apstiprināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Laķa kunga balss papildus “par”. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu: par – 67, pret – 7, atturas – 12. Apsveicam Indrikova kungu ar apstiprināšanu. (Aplausi.)
P.Laķis: Paldies.
Priekšsēdētājs: Tātad mēs esam izskatījuši paredzētos jautājumus un varam turpināt apspriest jautājumu par termiņa uzturēšanās atļaujām.
Kas ir ziņotājs šajā jautājumā? Kas stāv tribīnē? Vai ir panākta vienošanās?
Lūdzu, Dobeļa kungs!
J.Dobelis: Ir panākta vienošanās. Ne Marjašas kundzei, ne man nav nekādu iebildumu, ka ziņo Cilinska kungs.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs, tribīnē!
E.Cilinskis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kādas izmaiņas ir izdarītas salīdzinājumā ar to projektu, kas tika pieņemts par pamatu? Vispirms ir nomainīta preambula, jo tā preambula…
Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, es vēlētos precizēt. Vai mēs tagad apspriežam 510. vai tomēr 435.dokumentu?
E.Cilinskis: Es sapratu, ka ir nobalsots par 510.
Priekšsēdētājs: Skaidrs. Paldies.
E.Cilinskis: Tātad nomainīta ir preambula, jo 435.dokumentā šī preambula īsti neatbilda faktiskajai situācijai, jo arī personas ar termiņuzturēšanās atļaujām Iedzīvotāju reģistrā tiek fiksētas.
Tālāk 1.1.punktam ir divi varianti: viens no šiem variantiem – pirmais – atbilst sākotnējam Cilvēka tiesību komisijas variantam. Tas attiecas tikai uz tiem, kas ir atvaļināti pēc 1991.gada 21.augusta, un to arī atbalstīja Marjašas kundze.
Otrs variants atbilst gan frakcijas “Satversme”, gan arī 435.dokumenta iepriekšējam tekstam. Tātad attiecas uz visām šīm personām, kas ieradās Latvijas Republikā kā PSRS Bruņoto spēku un citu militāro formējumu militārpersonas vai ir ieceļojušas Latvijas Republikā tieši pēc demobilizācijas. Tāpēc šeit ir divi balsojumi, par ko būs jāizšķiras deputātiem.
1.2.punktā, pēc Marjašas kundzes priekšlikuma, ir papildinājums: “ja šīs personas ieradušās Latvijā sakarā ar dienestu PSRS Bruņotajos spēkos”. Tātad, manuprāt, šeit tā bija otra lieta, kur mums bija domstarpības. Es uzskatu, ka nepieciešams šis papildinājums. Tā ka par to būtu vēl jānobalso atsevišķi.
Tālāk papildus ir, pēc mana priekšlikuma, radies 1.4.punkts, lai būtu skaidrība ar personām, kas ir “keča” mājās. No vienas puses, tātad tām, kuras ir bijušas militārpersonas, un, no otras puses, ka tiek fiksētas tās militārpersonas, kas nav bijušas militārpersonas. Tātad tādā veidā. Ja tiek pieņemts pirmais variants, tādā gadījumā vajadzētu vēl izdarīt svītrojumu 1.4.punktā, proti, šā lēmuma 1.1.punktā – “minētās”, jo pretējā gadījumā “keča” mājās vajadzētu tam attiekties uz visām personām, kas bijušas militārpersonas.
Tālāk 2.punktā ir ievērots Freimaņa kunga priekšlikums, ka pēc šā termiņa izbeigšanās iespējama uzturēšanās atļaujas pagarināšana individuālā kārtībā. To mēs pieņēmām. Mans viedoklis ir tāds: ja gadījumā tiek pieņemts otrais variants, tad noteikti šādam papildinājumam būtu jābūt. Ja ir pieņemts pirmais variants, tas tad ir diskutabls.
Tālāk. 3.punktā nav izmaiņu. 4.punkts ir papildināts pēc Zaščerinska kunga priekšlikuma, kas arī atbilst Ēlerta kunga priekšlikumam. Tātad – “un viņu ģimenes locekļiem”. 5. un 6.punktā izmaiņu nav. Paldies.
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad mums jāskata pa punktiem. Pa punktiem mēs motivējam un pēc tam balsojam. Es redzu, ka Freimaņa kungs steidzas pie mikrofona. Lūdzu, Freimaņa kungs! Tikai skatīsim pa punktiem, nevis… Vispirms preambula. Tātad par preambulu nevienam nekādas…
E.Cilinskis: Es atvainojos, ir Ēlerta kunga priekšlikums – izslēgt preambulu. Noņemt.
Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs uztur savu balsojumu? Neuztur. Tātad preambula paliek. Vai nepieciešams balsot? Neviens neprasa.
1.punkts. Tātad acīmredzot vispirms mums jānobalso par pirmo un otro variantu.
E.Cilinskis: Es atvainojos, 1.punktā ir 511.dokuments, kas ir Ēlerta kunga priekšlikums. Tas faktiski ir redakcionālas dabas, proti, ka noteiktajā kārtībā tiesības pieprasīt termiņa uzturēšanās atļaujas ir… Un tekstā ir: “noteikt, ka Latvijas Republikā noteiktajā kārtībā termiņa uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā izsniedz…” Manuprāt, abi šie varianti ir identiski.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!
I.Ēlerts: Tie, protams, gluži identiski nav. Tātad mans priekšlikums radās pēc Panteļejeva kunga pamatotā izteikuma, ka šīs atļaujas ir vajadzīgas pašām lēmumā minētajām personām, lai tās varētu realizēt savas tiesības: cilvēktiesības, dažādas sadzīves vajadzības un tamlīdzīgi. Katrā gadījumā, es saprotu, ja militārpersona uzturas tikai kazarmās aiz žoga, kas ir zināmā mērā eksteritoriāls veidojums, tai šādu vajadzību nav un šī uzturēšanās atļauja nav vajadzīga.
Katrā gadījumā tas viss ļautu noņemt šim lēmuma projektam it kā to piespiedu raksturu, kas varbūt tāds arī nav. Es aicinātu tomēr par šo manu redakciju balsot, jo lēmuma būtība no tā nemainās, bet zūd šis piespiedu raksturs, jo cilvēki nelasīs pamatlikumu. Ja mēs atsaucamies pilnīgi uz pamatlikumu, tad var būt, ka zināmas problēmas var radīt 35.panta “Par ārvalstnieku ieceļošanu” 8.punkts – “darbojas totalitārā u.c. vardarbīgas metodes izmantojošā organizācijā, kas rada draudus valsts drošībai”. Te var parādīties problēmas viņiem.
Priekšsēdētājs: Tātad, kolēģi, par šo priekšlikumu kas runā, lai mēs varam nobalsot!
Lūdzu, Cilinska kungs vispirms!
E.Cilinskis: Es domāju, ka te nekāda būtība nemainās, ja kolēģiem nav, kas uzturētu to… Es varētu piekrist Ēlerta kungam. Ja kāds uztur to veco variantu, tad ir jābalso.
Priekšsēdētājs: Tātad darba grupa, kurā Cilinska kungs spēlē vadošo lomu, piekrīt Ēlerta kunga variantam. Vai kāds no deputātiem uztur, ka ir jābalso par šo variantu speciāli? Tātad mēs varam akceptēt to, ka tas ir pieņemts.
Lūdzu, Freimaņa kungs varbūt vēl. Tad pēc kārtas, kas runās.
J.Freimanis: Jā, godājamie kolēģi, mums tagad ir jāizšķiras 1.1.punktā par pirmo un otro variantu. Un šajā sakarībā es gribēju jautāt vienkārši uzziņai, kuru variantu mēs pieņemam, jo no tā attiecīgi mainīsies tālākie punkti, kā jau Cilinska kungs teica. Mums nav īsti skaidrs, vai 1.2.punktā ir tāda jauna atruna. Manuprāt, šie nosacījumi neattiecas uz minēto personu bijušajiem laulātajiem, kad tie ir stājušies citā laulībā. Jūs saprotat, kas notiks dzimtsarakstu nodaļās tagad? Kur tas punkts ir uzradies?
E.Cilinskis: Tāds punkts ir ietverts. Ja jums ir priekšlikums to svītrot, tad par to var balsot. Bet mēs vēl šobrīd neesam līdz šim punktam nokļuvuši. Mums ir jāizšķiras par 1.1.punktu.
Priekšsēdētājs: Varbūt atgriezīsimies pie tā pēc tam, mazlietiņ vēlāk.
Selecka kungs, tad – Dineviča kungs.
V.Seleckis: Cienījamie kolēģi! Cik es saprotu, tātad šinī jautājumā, izvēloties pirmo vai otro variantu, mēs praktiski izšķiramies par šā lēmuma būtību. Es saprotu šo situāciju tā, arī lēmuma projekta nosaukums to fiksē, ka mūsu mērķis ir pieņemt lēmumu, kas attiektos uz Krievijas karaspēka pagaidu uzturēšanos, un radīt juridiskus priekšnoteikumus tam, lai varētu no tā atbrīvoties. Ja mēs pieņemam otro variantu, kā šeit ir piedāvāts, tad, cik es saprotu, šis lēmums skars ne tikai tos cilvēkus, kuri ir militārdienestā pašlaik, bet arī vēl ļoti plašu civilpersonu loku. Aptuveni to skaits varētu būt ap 250–300 tūkstoši cilvēku, kuru senči varbūt te kādreiz ir ieradušies kā militārpersonas, bet kuri pašlaik vairs nekādā ziņā nav saistīti ar to un kuru atrašanos noskaidrot un fiksēt, manuprāt, ir grūti. Tam būs nepieciešams kaut kāds speciāls dienests, jo, ja senči ir ieradušies 1945. vai 1946.gadā, tad mazdēli šobrīd vairs nekādi nav saistīti ar to, un nav tik viegli fiksējams, kā šie cilvēki ir nokļuvuši Latvijā.
Līdz ar to, manā skatījumā, pieņemt otro variantu praktiski nozīmē to, ka mēs nevarēsim īstenot arī pirmajā variantā paredzēto mērķi, jo tad šīs civilpersonas mēs sajaucam ar patiesām militārpersonām, visus iemetam vienā katliņā, līdz ar to arī pirmajā variantā paredzētos ļaudis. Mēs nevarēsim no viņiem atbrīvoties, tā es saprotu šo jautājumu. Tāpēc, manā skatījumā, ja mēs patiešām gribam, lai militārpersonas atstāj Latviju, mums ir iespējams balsot tikai par pirmo variantu.
Priekšsēdētājs: Dineviča kungs. Pēc tam – Budovska kungs.
J.Dinevičs: Es arī par balsošanas motīviem. Izvēloties starp 1.1.punkta pirmo un otro variantu, manuprāt, vajadzētu atbalstīt pirmo variantu, jo šis modelis jau principā ir izrisināts arī starpvalstu sarunās. Un Krievijas delegācija praktiski ir piekritusi šādam risinājumam.
Kas attiecas uz citām civilpersonām, delegācija ir runājusi un ekspertu līmenī tiek gatavots vēl viens nolīgums starp Latvijas valdību un Krievijas valdību par izceļošanas procesa regulēšanu. Un es domāju, ka šie civilcilvēki iet zem šā nolīguma teksta. Man liekas, ka tas ir, ievērojot viņu brīvu gribu, nevis tā, ka mēs attiecīgi šeit kaut ko uzspiežam. Es aicinātu balsot par šo pirmo variantu.
Priekšsēdētājs: Budovska kungs. Pēc tam – Zeltkalne.
M.Budovskis: Cienītie kolēgas! Es tomēr pretēji iepriekšējam runātājam aicinātu balsot par otro variantu. Jautājums, es saprotu, ir grūtāks izpildes struktūrām. Jā, tas varbūt saistās ar kādiem 250 000 cilvēku. Bet tanī pašā laikā, sakiet, lūdzu, ja mēs nobalsojām par pirmo variantu un tur ir iekļauti apmēram kādi 70 000 cilvēku, kāds statuss tiem pārējiem būs? Jo ikviens no tiem, kas minēts otrajā variantā, faktiski šeit atrodas bez kāda noteikta statusa. Tādā gadījumā varbūt izpildes struktūrai iet grūtāk. Varbūt patiešām ir lielāks darbs. Bet tiem cilvēkiem, kurus šeit reģistrē un iedod šo uzturēšanās atļauju, šī uzturēšanās ir ar pilnīgi citu statusu. Tāpēc, cienītie kolēgas, lai mēs izvairītos no nākotnes problēmām, no konfliktiem, kuri atkal uzbangos Saeimā, es domāju, izvēlēsimies otro variantu, jo principā šobrīd mēs nerunājam par to, kādā veidā tas tiek izpildīts, bet runājam par principiālu politisku risinājumu. Un šim risinājumam patiešām šo iebraucēju vārdā ir jābūt otrajam variantam, lai viņu atrašanās šeit kaut kādā veidā ar statusu tiek noteikta.
Priekšsēdētājs: Zeltkalnes kundze. Pēc tam – Dobeļa kungs.
B.Zeltkalne: Es gribētu precizēt un lūgt palabot nedaudz 1.4… (Zālē troksnis.)
Priekšsēdētājs: Zeltkalnes kundze, pie 1.4. mēs nonāksim un tad par to speciāli balsosim. Lūdzu pēc tam!
Dobeļa kungs.
J.Dobelis: Mani tiešām interesē, kurš tad galu galā vēlreiz sāks nodarboties ar pensionēto militārpersonu apzināšanu un uzskaiti, ja mēs atkal kratāmies vaļā no šā jautājuma? Tā ir vienīgā iespēja solīdi sākt šā jautājuma risināšanu. Un pirmais solis jebkurā gadījumā mums ir, ka ir jāuzskaita šīs pensionētās militārpersonas. Nevajag jaukt tās ar kaut kādām civilpersonām! Jo ļoti daudzas no šīm militārpersonām ir ieradušās Latvijā kā speciāli privileģētas militārpersonas. Un kā šīs pensionētās militārpersonas šie cilvēki saņēmuši ārpuskārtas dzīvokļus un baudījuši daudzas citas privilēģijas. Vai tiešām mēs nemaz negribam šos cilvēkus zināt? Mums te nosauca diezgan interesantu ciparu – 200 vai 300 tūkstoši. Vai tad starptautiskajai domai nav jāatspoguļo šis stāvoklis Latvijā? Vai mums nav jāparāda, cik baismīgs ir šis skaitlis? Un cik tas ir šausmīgi apdraudošs? Kā tas apdraud latviešu tautas eksistenci Latvijā? Kāpēc mēs no šā jautājuma gribam atteikties? Mēs mierīgi varam šo lietu sākt ar šo personu apsekošanu un uzskaiti. Un to mēs visu varam ļoti civilizēti izdarīt.
Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, pēc tam – Eglāja kungs.
S.Zaļetajevs: */Par procedūru. Bija priekšlikums vispirms atbildēt uz jautājumiem un pēc tam izteikties par motīviem. Tāpēc man ir jautājumi par otrā varianta 1.punktu./
Priekšsēdētājs: Lūdzu.
S.Zaļetajevs: Pirmais tas ir tas. Tur ir teikts – “tieši pēc demobilizācijas”. Ko tas nozīmē – “tieši”? Vai tajā pašā mirklī, tajā pašā stundā, tajā pašā diennaktī vai tajā pašā mēnesī? Kas to risina? Kas ir tas “tieši”?
E.Cilinskis: Jā. Atbildu. To risina Pilsonības un imigrācijas departaments. Tas nozīmē, ka personai nav bijusi cita dzīvesvieta pēc šīs demobilizācijas un tā ir ieradusies tūlīt. Ja ir bijusi cita dzīvesvieta pa vidu, tad tas neattiecas.
S.Zaļetajevs: Un otrais. Daudzas bijušās militārpersonas pēc atvaļināšanas nodzīvojušas 10 gadus šeit, strādājušas civilamatos un nopelnījušas šeit pensiju, Latvijas Republikas pensiju. Un saņem šo pensiju. Kas būs ar tiem, kas nopelnījuši Latvijas Republikas pensiju, ja tiks pieņemts šis otrais variants?
E.Cilinskis: Šis lēmums nekādā gadījumā neregulē pensiju piešķiršanas lietas.
Priekšsēdētājs: Eglāja kungs laikam… Viņš nostājās, bet pazuda. Tātad Marjašas kundze. Pēc tam – Gorbunova kungs.
R.Marjaša: Sakarā ar Dobeļa kunga izteikto vēlēšanos apzināt visus pensionētos un atvaļinātos virsniekus, es vienkārši domāju, ka tas ir pavisam… tam nav vajadzīgs Augstākās padomes lēmums. Vajag Dobeļa kungam izmantot savas deputāta pilnvaras, aiziet uz Mēness ielu, kur ir Krievijas karaspēka finansu nodaļa, un tur dabūt visus sarakstus. Bez tam, kā ir redzams, viņi pa pastu saņem ik mēnesi pensiju no Krievijas. Mums nevajag šajā lietā pieņemt Augstākās padomes lēmumu. Tas ir viens.
Kas attiecas uz šo variantu, tad es gribu pateikt, kādas būs… Budovska kungs nesaredz nekādas milzīgas grūtības tā realizācijā. Bet es kā juriste saskatu milzīgu grūtību apstāklī: ja arī mēs sadabūsim visus tos 100 000 un viņiem visiem izsniegsim tās termiņa uzturēšanās atļaujas, tad vislielākās grūtības radīsies, kad mums vajadzēs viņus izraidīt no Latvijas un piespiest Krieviju pieņemt un pārlaist viņus vīzu režīma apstākļos pāri savai robežai. Tie ir 100 000 cilvēku, kuri nav pagaidām izteikuši vēlēšanos kļūt par Krievijas pilsoņiem. Tātad tomēr mums jāpaskatās druscītiņ tālāk. Ja mēs vienkārši gribam “gaiļa kliedzienu”, tad var jau nokliegties neatkarīgi no tā, vai uzlēks saule vai ne. Paldies.
Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs. Pēc tam – Preinberga kungs.
A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Kā es sapratu un kā ne vienreiz vien ir izteikušies kolēģi no Igaunijas un Lietuvas, tad Latvija arvien vairāk attālinās no Lietuvas un Igaunijas konkrētu mērķu realizēšanā armijas izvešanā.
Ja mēs pieņemam šo otro variantu, tad šis attālums paliek arvien lielāks. Un mūsu draugi, kuri arī šeit ir bijuši Augstākajā padomē (varbūt man nav jānosauc viņu uzvārdi), prasa ļoti vienkārši: vai jūs tiešām nesaprotat, ka pirmais un galvenais uzdevums ir, lai Krievijas armijas regulārās daļas atstāj Latviju. Šim mērķim ir jāvelta visi sarunu procesi, viss politiskais process, un pēc tam var visu citu darīt, bet nevis otrādi, savienot šo procesu kopā, kas šo procesu praktiski apstādina. Man ar dziļām bažām jākonstatē, ka tā tas praktiski notiek. Mēs arvien vairāk attālināmies no Igaunijas un Lietuvas, it sevišķi šā mērķa sasniegšanā.
Es pilnīgi piekrītu Dobeļa kungam, ka ir jāapzina šis kontingents. Bet vai tas ir labākais variants – šā kontingenta apzināšanu sasaistīt ar regulāro armijas daļu izvešanu? Vai tas ir labākais variants tieši tagad to darīt? Es domāju, ka ne. Ja mums ir kāds lēmuma projekts vai likumprojekts, kas šo kontingentu speciāli apzinās un speciāli noteiks tā statusu, es jebkurā brīdī balsošu par šo lēmuma projektu un par šo likumprojektu. Un tas būs dabiski, ja mēs tiešām noteiksim šā kontingenta statusu. Ja mēs šā kontingenta statusu nosakām, to sasaistot ar regulāro armiju, un tādā veidā pasakām, ka visu esam izdarījuši, tad man nekādi pamatoti argumenti nerodas, lai es par to balsotu. Es balsošu “par” pirmo variantu.
Priekšsēdētājs: Preinberga kungs. Pēc tam – Simsona kungs.
G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka 1993.gads ir pasaules mazo tautību gads. Neviens mūsu tiesības neaizstāvēs, ja mēs paši to nedarīsim. Ja ņemam vērā šo kontingentu, kas paredzēts otrajā variantā, jāatceras, no kurienes un kā viņi šeit ir gadījušies. Atcerēsimies piecdesmito, sešdesmito, septiņdesmito gadu lielās demobilizācijas! No kurienes visi šie cilvēki ir nākuši? Ne jau no Melnās jūras piekrastes. Ne no Maskavas, ne no Pēterpils. Viņi nāca no Ziemeļiem, no Sibīrijas. Bet ko viņi darīja tur, par to liecina 1987. un 1988.gadā Gorbačova izdotā pavēle “Par virsnieku un kareivju apbalvošanu par cītīgu darbu Lielā Tēvijas kara laikā aizmugurē”. Ko viņi darīja tajos novados, arī mums ir zināms. Un savas tautas priekšā esot, mēs nemaz nedrīkstam citu variantu izvēlēties kā vien otro. Paldies.
Priekšsēdētājs: Simsona kungs, pēc tam – Bērziņa kungs.
P.Simsons: Cienījamie kolēģi, es gribētu piedāvāt paskatīties uz šo lēmumu drusciņ no citas puses, ne no tās, ko mums šodien tur piketētāji piedāvāja. Ar šo lēmumu mēs legalizējam vienai daļai viņu uzturēšanos Latvijā. Ar to, ka Ēlerta kungs piedāvāja un kolēģis Cilinskis piekrita 1.punktā drusciņ grozīt redakciju… Tas ir pozitīvs moments, jo tas dod izvēles iespēju pieprasīt šo legālo dokumentu vai nepieprasīt. Lūk, šeit mēs tālāk pasakām, kam mēs dodam tādu iespēju.
Es gribu piekrist kolēģim Zaļetajevam, ka nav pareizi šie trīs vārdi – “tieši pēc demobilizācijas”, jo situācija pēc demobilizācijas varēja būt ļoti atšķirīga. Iedomājieties vienu krievu karavīru, kuram nav ne tēva, ne mātes, ne māju! Viņš ir no bērnunama aizgājis dienēt un pēc dienesta viņš izvēlas dzīvesvietu kaut kur plašajā Padomju Savienībā. Un viņš te, kur ir dienējis, pēc demobilizācijas paliek dzīvot. Tā ir viena kategorija, uz kuriem mēs šo, manuprāt, nevaram attiecināt. Jo tad, kad viņš šeit apmetas uz dzīvi, viņš jau ir civilpersona.
Bet es gribētu tāpēc šo trīs vārdu vietā citu redakciju. Tā varētu būt iespējama tāda: “militārpersonas vai personas, kas ieceļojušas Latvijas Republikā, izmantojot demobilizētajām personām no PSRS valsts varas piešķirtās tiesības izvēlēties dzīvesvietu Latvijā”. Lūk, šeit tas moments ir jāņem vērā, ko kolēģis Dobelis minēja drusciņ citādā formā, ka virsnieks, kurš bija dienējis visā plašajā Krievzemē, ārzemēs vai kur, par nopelniem saņēma (viņam neļāva dzīvot Maskavā, viņam neļāva dzīvot varbūt Kijevā vai kur) kā apbalvojumu, kā garantiju iespēju dzīvot Rīgā. Lūk, šī kategorija šeit ir jānosaka skaidri un gaiši. Es domāju, ka tas atrisinātu visas šīs šaubas un visas šīs bažas.
Otrais variants pasaka, lūk, tieši šīs kategorijas, kurām mēs saskaņā ar 1.punktu dodam iespēju legalizēt savu atrašanos šeit. Visi pārējie pēc tam, kad būs pilsonības likums, risinās savu personīgo jautājumu individuālā kārtā, kā viņi paši gribēs.
Priekšsēdētājs: Bērziņš, pēc tam – Škapars.
I.Bērziņš: Mēs visi redzējām, ka šis lēmums konkrētajā brīdī deva iespēju, es uzsveru, deva iespēju Krievijai starptautiskās sabiedrības acīs nostādīt mūs ļoti neveiklā pozīcijā. Vai mums tas patīk vai nepatīk, cienījamie kolēģi, bet armijas izvešanas process neies uz priekšu, ja nebūs šī starptautiskā spiediena, starptautisko organizāciju un citu valstu atbalsta. Pretējā gadījumā Krievija savas intereses būtu turpinājusi saglabāt šeit. Un tieši tādēļ es aicinu, balsojot par šo lēmumu, balsot par pirmo variantu, jo pirmais variants ir, pirmkārt, izpildāms, reāli izpildāms. Otrkārt, pirmais variants netraucēs starpvalstu delegācijai pašreizējā sastāvā vai pēc vēlēšanām nākamajā sastāvā starpvalstu sarunu ceļā panākt to, ko var panākt tikai starpvalstu sarunu ceļā vai arī mūsu armijas darbības rezultātā pret Krievijas armiju. Pastāv divi varianti, cita varianta, cienījamie kolēģi, nav.
Priekšsēdētājs: Škapara kungs. Pēc tam – Dozorceva kungs.
J.Škapars: Es gribētu atgādināt, ka šis ir lēmums, nevis likums. Tāpēc, teiksim, tās piebildes, ka mēs nostiprinām tiesības kaut kādam citam kontingentam uz ilgiem laikiem, ir pilnīgi nepamatotas. Šeit mēs lemjam pavisam konkrētu gadījumu. Jautājums ir par to, kādā gadījumā mēs lemsim veiksmīgāk. Es domāju, ka mēs veiksmīgāk lemsim tad, ja runāsim pavisam par noteiktu jautājumu. Un šeit, man liekas, pirmajā variantā ir šis jautājums pilnīgi precīzi arī formulēts.
Šeit Dobeļa kungs izvirzīja jautājumu par apsekošanu un uzskaiti. Domāju, ka tie, kas oponēja šim viedoklim, pilnīgi precīzi teica, ka uzskaiti tik tiešām Mēness ielā var iegūt ļoti vienkārši un pat bez lēmuma. Ja būtu nepieciešams lēmums, var lēmumā arī fiksēt šādu punktu, ja mūs interesē informācija. Bet šeit nav runas par informāciju. Runa ir par viena nopietna jautājuma risināšanu.
Kas attiecas uz pirmo daļu, jautājums ir pilnīgi skaidrs. Man ir pilnīga pārliecība, ka šis jautājums jārisina. Un tāpēc es esmu par pirmo variantu un par pirmā varianta pieņemšanu.
Kas attiecas uz tām problēmām, kas ir izvirzītas otrajā variantā, es domāju, ka šīs problēmas būs jārisina gan starpvalstu sarunās, gan arī mums pašiem šeit. Bet tas ir nākamās kārtas jautājums, kuru lems parlaments pēc tam, kad šis jautājums būs aktuāls.
Priekšsēdētājs: Dozorceva kungs, pēc tam – Plotnieka kungs.
V.Dozorcevs: Man ir priekšlikums pārtraukt debates un tūlīt balsot, tāpēc ka argumenti izskatās drūmāki nekā teksts. Es lūdzu likt uz balsošanu manu priekšlikumu.
Priekšsēdētājs: Balsosim par Dozorceva kunga priekšlikumu – pārtraukt motivāciju un izšķirties par pirmo vai otro variantu balsojot.
Mēs balsojam par to, ka pārtraucam debates šajā jautājumā, respektīvi, motivāciju par pirmo un otro variantu. Pēc tam balsosim par variantiem. Rezultāts: par – 62, pret – 14, atturas – 9.
Godātie kolēģi, tātad balsošanas motivāciju par pirmo un otro variantu mēs pārtraucam. Tagad mēs vispirms balsosim par pirmo variantu, pēc tam par otro variantu. Kurš variants saņems lielāku balsu skaitu, tas arī tiks pieņemts.
Dobeļa kungs vēlas repliku. Par replikām mēs nenobalsojām, ka nedrīkst. Lūdzu, replikai viena minūte.
J.Dobelis: Es tikai gribētu atgādināt mums visiem, ka mēs neesam ne Lietuvas, ne Igaunijas stāvoklī. To, ko pieņēma Lietuva jautājumā par pilsonību, par dzīvokļu iedošanu šiem pensionētajiem militāristiem, mēs nekad nedrīkstam atļauties. Es lūgtu to neaizmirst.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ābiķa kungs!
Dz.Ābiķis: Man ir tāds retorisks jautājums. Vai termiņa uzturēšanās atļaujas iedošana piespiedīs šos cilvēkus aizbraukt? Ko tas praktiski atrisinās šajā gadījumā? Vienīgais, ko tas atrisinās, ka, ņemot vērā šo milzīgi lielo masu, Krievija pieliks sarunām punktu. Tā tas būs.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Dz.Ābiķis: Praktiski tas nav šā jautājuma risinājums.
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs pārtraucam izteikšanos. Vienīgi es nedrīkstu nedot vārdu laikam Cilinska kungam, ja tikai viņam nav par balsošanas motīviem jāizsakās.
E.Cilinskis: Jā, es tikai izteikšos par procedūru. Es nerunāšu par motīviem. Pie otrā varianta nupat ir iesniegts Simsona kunga redakcionāls priekšlikums. Tātad nomainīt… Bet varbūt, ja nebūtu iebildumu, vispirms izvēlēsimies, kuru variantu ņemt par pamatu, un tad par šo redakcionālo priekšlikumu. Ja tiks pieņemts otrais.
Priekšsēdētājs: Jā, pareizi! Godātie kolēģi, tātad balsošanas režīms. Vēl Budovska kungs. Par procedūru.
M.Budovskis: Patiešām par procedūru, jo Simsona labojums otrajam variantam ir būtisks. Ja to mēs ņemam klāt, es domāju, ka ļoti daudz balsu noslieksies tieši uz otro variantu.
Priekšsēdētājs: Jā, bet mēs paturēsim prātā, ka Simsona kungs savu labojumu tūdaļ iesniegs rakstiskā veidā. Tātad mēs balsosim par to pēc tam.
Lūdzu, Simsona kungs!
P.Simsons: Cienījamie kolēģi, tādā gadījumā es prasītu neatkarīgi no tā tagad balsot par pirmo vai otro variantu, bet otrais ar manu labojumu lai tiktu balsots kā atsevišķs variants. Es iesniedzu Cilinskim rakstveidā.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!
E.Cilinskis: Tādā gadījumā es neredzu, vai otrajā variantā bija tekstā – “izmantojot demobilizētajām personām no PSRS valsts varas piešķirtās tiesības izvēlēties dzīvesvietu Latvijā”. Es principā kā ziņotājs piekrītu šim variantam.
Priekšsēdētājs: Tātad, pēc Cilinska kunga priekšlikuma, par otro variantu tiks balsots ar Simsona kunga labojumu.
Lūdzu, Gorbunova kungs!
A.Gorbunovs: Replika. Tā kā Freimaņa kungs neiebilst pret šādu procedūru un Eglāja kungs klusē kā ūdeni mutē ieņēmis, ka tāda procedūra mums notiek, tad es arī lūdzu par pirmo variantu balsot šādā redakcijā – “pēc 1990.gada 4.maija atvaļinātās”.
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai tas ir šā varianta vietā? Vai darba grupa piekrīt balsot uzreiz par Gorbunova kunga priekšlikumu?
E.Cilinskis: Man šeit ir grūti komentēt, jo es pirmo variantu neuzturu, bet, ja, teiksim, Marjašas kundze…
Priekšsēdētājs: Marjašas kundze piekrīt? Skaidrs. Lūdzu, Eglāja kungs!
V.Eglājs: Manu vārdu piesauca. Es domāju, ka šādā veidā korekti abi varianti ir tuvināti zināmā mērā. Būs vieglāk izlemt. (Zālē smiekli.)
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mums ir mazliet dīvaina situācija, bet es to vēlreiz precizēšu. Tātad pirmais variants. Mēs balsojam par to, ka 21.augusta vietā ir 1990.gada 4.maijs. Tas ir pirmais variants. Par to mēs balsojam vispirms. Pēc tam mēs balsosim par otro variantu ar Simsona kunga labojumu.
Lūdzu, Škapara kungs!
J.Škapars: Mūsu zālē sāk parādīties ļoti pēkšņas improvizācijas, kas varbūt pat vairs neatbilst nekādiem procedūras noteikumiem. Mēs šeit sākam “piemest” klāt aizvien jaunus variantus. Tā mēs varam turpināt līdz bezgalībai. Tāpēc būtu priekšlikums vispirms nobalsot par tiem pamatvariantiem, par kuriem ir rakstisks teksts, kas ir redzams visiem. Nobalsosim par tiem un tad pēc tam balsosim par labojumiem, kas nākuši klāt katrā no variantiem.
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, jūs taču labi zināt, ka lēmuma apspriešanas gaitai mums vispār īstas procedūras nav. Tādēļ mēs varam rīkoties tieši tā, kā šeit kolēģi ierosināja, ja tikai kāds speciāli neprotestē pret to.
Lūdzu, Freimaņa kungs!
J.Freimanis: Es gribēju teikt, ka Gorbunova kungam bija brīnišķīga ideja.
Priekšsēdētājs: Tātad pirmais balsojums – 1990.gada 4.maijs. Tas ir tas datums, par kuru mēs balsojam. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 46, pret – 17, atturas – 18.
Otrs balsojums par otro variantu ar Simsona kunga labojumu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 29, pret – 30, atturas – 19. Zeltkalnes kundze precizē, ka mīnus viena balss “pret” un plus viena balss “par” otrajam variantam. Tātad pieņemts pirmais variants, tikai 1991.gada 21.augusta vietā ir 1990.gada 4.maijs.
Lūdzu, Dineviča kungs!
J.Dinevičs: Es tomēr par procedūru. Man nav skaidrs, kā Gorbunova kungs viens pats tā atnāk, piedāvā, un līdz ar to tiek izslēgti, teiksim, pārējie varianti. Tiek izslēgts arī otrais variants, teiksim, Cilinska versijā. Tad bija jābalso par četriem variantiem.
Priekšsēdētājs: Ja Dineviča kungs uzstāj, mēs, protams, vēl varētu to darīt, bet es ceru, ka viņš to nedarīs. Kolēģi, jautājums ir izlemts balsojot. Virzīsimies tālāk!
Lūdzu, Cilinska kungs!
E.Cilinskis: Tātad es saprotu, ka mēs pārejam pie 1.2.punkta, par kuru mums ar Marjašas kundzi bija nelielas domstarpības, īpaši pēc tam, kad tika pieņemts pirmais variants. Es ierosinātu svītrot palīgteikumu: “ja šīs personas ieradušās Latvijā sakarā ar PSRS Bruņoto spēku militārpersonas dienestu”. Jo man nav skaidrs, kādā veidā šie ģimenes locekļi var ierasties citādi. Tas, manuprāt, ir lieks palīgteikums. Un es ierosinātu to svītrot.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!
R.Marjaša: Ģimenes locekļi var parādīties šeit, apgādājamie var parādīties šeit, citi radinieki var parādīties šeit. Protams, es briesmīgi neuzstāju, jo pašlaik mums ir sašaurināts loks. Skatieties paši! Te ir vienkārši principa jautājums. Tā ir pieņemts lēmums, ka tas loks ir sašaurināts, varbūt tam nav tādas īpašas nozīmes. Kaut gan arī šeit var būt atsevišķi gadījumi, ka, teiksim, šīs militārpersonas apgādībā ir kāds vietējais cilvēks. Bet tad, es domāju, to varēs izlemt departaments, ja atradīsies tāds apgādājamais, kas ir paņemts apgādībā šeit. Nu, es nezinu.
Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, es saprotu, ka neviens nestrīdas par to, ka jūsu ierosinājums būtu ņemams vērā. Tātad, Cilinska kungs, precizējiet, kādus vārdus jūs vēlaties svītrot!
E.Cilinskis: Es ierosinu svītrot vārdus: “ja šīs personas ieradušās Latvijā sakarā ar PSRS Bruņoto spēku militārpersonas dienestu”. Šos vārdus.
Priekšsēdētājs: Skaidrs. Lūdzu, Freimaņa kungs! Pēc tam – Endziņa kungs.
J.Freimanis: Pirmkārt, es pilnīgi atbalstu Cilinska kunga ierosinājumu un ierosinu arī otru balsojumu. Ja nākamā rindkopa paliks, tad nākamajā dienā Ivans ar Mihailu apmainīsies ar sievām. Un viss būs kārtībā. Tātad svītrot, ka šie nosacījumi neattiecas uz 1.punktā minēto personu bijušajiem laulātajiem, ja tie stājušies citā laulībā. Balsojums par to, ka izslēgt šo teikumu.
Priekšsēdētājs: Endziņa kungs.
A.Endziņš: Es ierosinu atstāt tā, kā ir, jo galu galā arī pēc tā 4.maija tas pats virsnieks, karavīrs vai kas te atradās varēja atrast savu mīlestību un apprecēties. Mēs tagad vienu daļu šo personu izslēdzam, proti, sievu un arī bērnus, kas piedzimuši pēc 4.maija, kaut arī viņi absolūti nav nekādā sakarībā ar armiju šeit ieradušies, sieva šeit ir dzimusi un augusi. Tāpēc es lūdzu atstāt tādā pašā veidā, kā ir.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!
R.Marjaša: Jā, es arī lūdzu atstāt tādā pašā veidā, kā ir, jo tas atbilst cilvēka pamattiesībām, kas visā pasaulē tiek atzītas, ka nedrīkst jaukties ģimenēs iekšā. Viena lieta ir, ka tu esi militāras personas sieva. Tad, dabīgi, jābrauc ar savu vīru projām. Bet ja tu esi nodibinājis citu laulību… Kāpēc, Freimaņa kungs, jūs apsūdzat tikai Ivanus tādā lietā? Tikpat labi tie var būt Jāņi un Pēteri. Es lūdzu šitā nerunāt.
Priekšsēdētājs: Čepānes kundze.
I.Čepāne: Es atbalstu Marjašas kundzi, jo tas, ko liek priekšā Freimaņa kungs… Iedomājieties, kolēģi, tādu situāciju! Šeit ir atnākusi kāda militārpersona, un šeit tā ar savu sievu ir izšķīrusies. Tā sieva jau var būt trīs reizes precējusies ar kādu citu. Trīs vai četras reizes precējusies. Viņa varbūt acu galā nevar ciest to militārpersonu, bet viņai tagad par to, ka viņa pirms 20 vai 25 gadiem ir ar to apprecējusies, būs jāprasa šī uzturēšanās atļauja.
Vienīgi varbūt pie piemērošanas mēs varētu noteikt, ja Freimaņa kungam ir tādas bailes, vai kāds varbūt neapprecas ar viņa sievu vai viņu, šeit noteiktu varbūt šādus te… Mēs ņemtu vērā noteikto datumu, kad tas vairs nav pieļaujams. Ja šodien pieņemam lēmumu un rīt vai parīt tāpēc kāds taisās šķirties vai precēties. Varbūt tāpēc neņemt to vērā. Es domāju, ka tas būtu korekti.
Priekšsēdētājs: Čepānes kundze runāja tā, Dozorceva kungs. Es vēl domāju, vai Čepānes kundzei izteikt aizrādījumu vai ne.
Lūdzu, Dozorceva kungs!
V.Dozorcevs: Man ir tāds jautājums Cilinska kungam. Kas tas ir – “un citi radinieki”? Kas tā ir par kategoriju? Teiksim, Dobeļa kungs, kurš te tagad būs pie mikrofona, paskaidroja, ka tas ir “svoločs”. Bet vai juridiskā kategorija kaut kāda pastāv vai ne? Kas ir “citi radinieki”?
Priekšsēdētājs: Dozorceva kungs, jums gan es izteikšu par tādu vārdu aizrādījumu.
V.Dozorcevs: Man? Es domāju Dobelim, bet ne man.
Priekšsēdētājs: Dobelis taču vēl to neteica. Cilinska kungam būs kāda atbilde?
Lūdzu, Dobeļa kungs!
J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, es tikai gribu uzsvērt: ja mēs atstājam to, ko Freimaņa kungs piedāvāja izsvītrot, tad mēs veicinām laulības saišu iziršanu starp militārpersonām un viņu dzīvesbiedrēm. Tātad mēs veicinām zināmā mērā arī izvirtību.
R.Marjaša: Man ļoti žēl, ka mūsu deputāts Dozorcevs nelasa Latvijas Civillikumu. Kādēļ viņam lasīt? Radniecība ir asinsradniecība. Asinsradniecība pēc Latvijas Civilkodeksa.
Priekšsēdētājs: Paldies, godātie kolēģi! Tātad es precizēšu. Mums būs jābalso par to, ka no 1.2.punkta svītrojam šo teikumu, ko ierosināja Cilinska kungs. Un pēc tam mēs balsosim atsevišķi par otrās daļas svītrošanu. Cilinska kungs māj ar galvu, tātad domstarpību nav.
Zaļetajeva kungs, lūdzu!
S.Zaļetajevs: */Man tomēr ir priekšlikums. Es nezinu, kā to formulēt, bet katrā gadījumā tas ir pirmais priekšlikums: no 1.2.punkta izsvītrot vārdus:/ “arī tad, ja laulība šķirta”. */Tas ir pirmais priekšlikums. Otrais priekšlikums: izsvītrot vārdus:/ “un citiem radiniekiem”.
Priekšsēdētājs: Skaidrs. Paldies. Tātad saņemšanas kārtībā mēs balsosim par trim priekšlikumiem attiecībā uz svītrošanu 1.2.punktā. Pirmais priekšlikums – svītrot vārdus: “ja šīs personas ieradušās Latvijā sakarā ar PSRS Bruņoto spēku militārpersonu dienestu neatkarīgi no ierašanās laika Latvijā”.
Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu precizējiet, Cilinska kungs!
E.Cilinskis: Bez vārdiem – “neatkarīgi no ierašanās laika Latvijā”. Tātad – “dienestu”. Tur beidzas priekšlikums.
Priekšsēdētājs: Līdz vārdiem “sakarā ar militārpersonas dienestu”, ja? Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 30, pret – 26, atturas – 11. Nav svītrots.
Nākamais priekšlikums – Zaļetajeva kunga priekšlikums svītrot vārdus “arī tad, ja laulība šķirta”. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 28, pret – 20, atturas – 16. Nav svītrots.
Svītrot vārdus – “un citiem radiniekiem”. Tas ir nākamais priekšlikums. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 25, pret – 16, atturas – 23. Tātad 1.2.punkts paliek esošajā redakcijā.
Lūdzu, Čepānes kundze! Arī kļūdījās? Tātad lūdzu labot. Čepānes kundze bija pret svītrošanu, nevis par. Tātad: 17 – pret, 24 – par.
Un tagad mums jābalso par 1.2.punkta otrās daļas svītrošanu, ko ierosināja Freimaņa kungs. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 13, pret – 35, atturas – 21.
Turpinām. 1.3.punkts
E.Cilinskis: 1.3.punktā priekšlikumu un iebildumu nav.
Priekšsēdētājs: 1.4. Zeltkalnes kundze, lūdzu, jums bija priekšlikums!
E.Cilinskis: Vispirms 1.4.punktā sakarā ar pirmā varianta pieņemšanu priekšlikums ir arī man, jo 1.4. attiecas uz tā sauktajām keča mājām, un uz militārpersonām, kas dzīvo šajās mājās, nekādi nevarētu attiekties nosacījums – “pēc 4.maija”. Tāpēc man ir priekšlikums svītrot no šā teksta palīgteikuma vārdus – “šā lēmuma 1.1.punktā minētās”.
Priekšsēdētājs: Zeltkalnes kundze.
B.Zeltkalne: Es gribētu te tikai precizēt: “kas pierakstītas ēkās”. Vai tad nevarētu palabot – “ēkās un dzīvokļos”? Jo nav tikai “kečam” piederošas ēkas, ir arī pašvaldību valdījumā esošajās mājās atsevišķi “keča” dzīvokļi, kuros dzīvo militārpersonas. Tas būtu vienkārši precizējums.
E.Cilinskis: Es varētu piekrist.
Priekšsēdētājs: Nav nevienam iebildumu pret šādu labojumu?
R.Marjaša: Nē, es gribu pateikt, ka tomēr tie dzīvokļi nav īpašumā, Zeltkalnes kundze. Tie dzīvokļi ir pašvaldību īpašumā. Un arī toreiz bija pašvaldību dzīvokļi. Tie tikai bija “keča” uzskaitē. Bet tam nav izšķirošas nozīmes. Galvenā runa ir par ēkām.
Cienījamie kolēģi, ja mēs šeit nobalsosim par Cilinska priekšlikumu, tad tomēr tieši 1.4.punktā mēs atkal būtībā mainām koncepciju attiecībā uz šīm personām, kas tajos dzīvokļos dzīvo. Mēs šīs personas nostādām daudz sliktākā stāvoklī tieši tāpēc, ka tās tur dzīvo. Te mēs atkal paplašinām to loku, tā kā nenobalsojām par otro variantu. Uz visiem pārējiem attieksies pirmais variants, par ko mēs nobalsojām, bet uz tiem, kuriem ir tā nelaime dzīvot šajās mājās, attieksies tas plašais variants. Kur šeit ir juridiskā loģika, es nezinu. Padomājiet paši! Es diemžēl nevaru piekrist tam.
Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs.
I.Ēlerts: Es atbalstītu Marjašas kundzes priekšlikumu – izslēgt šo punktu vispār. Taču, ja gadījumā tas paliek, es aizrādu uz nopietnu kļūdu otrajā rindā, mēs nekad neatzīstam, ka šīs ēkas ir bijušas bruņoto spēku īpašums. Mēs neatzīstam PSRS Bruņoto spēku vai vispār Krievijas Federācijas vai PSRS īpašumu tiesības uz nekustamo īpašumu Latvijā. Tātad – “lietošanā”. Ja šis punkts paliek, tad ir jābūt bez 1.1.punktā minētajām PSRS militārpersonām. Būtībā tiek atkārtots šis 1.1.punkts. Ir jābūt arī ģimenes locekļiem, 1.2.punktā minētajiem ģimenes locekļiem un nevis – “jebkuri ģimenes locekļi”. Jo likumdošanā ģimenes locekļi nav definēti kā radinieki vai kas cits. Bet aicinātu, protams, slēgt ārā, jo šis punkts taču atkārto 1.1. un 1.2. zināmu daļu. Es neredzu tam jēgu.
Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, visu 1.4. slēgt ārā?
I.Ēlerts: Jā.
Priekšsēdētājs: Paldies. Budovska kungs.
M.Budovskis: Es gribētu lūgt precizējumu. Tādā gadījumā, ja mēs arī par šo punktu balsojam un to paturam, vai 1991.gada 21.augusts tiek svītrots laukā? Ņemot vērā mūsu iepriekšējo likumu par nekustamo īpašumu, tam ir jābūt izsvītrotam.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!
E.Cilinskis: Pašlaik tā varētu būt, ja mēs varētu piekrist Zeltkalnes kundzes variantam – “un dzīvokļos”. Tālāk Ēlerta kungam un laikam Lagzdiņa kungam bija ļoti pareizs norādījums, ka “īpašums” ir jānomaina ar “lietošanā” vai “valdījumā”. Pieņemsim – “lietošanā”, kāds bija priekšlikums. 21.augusts varētu mierīgi palikt par atskaites punktu šinī ziņā. Kaut kādam atskaites punktam ir jābūt.
Tālāk par šo būtību. Ja gadījumā jūs neatbalstāt manu priekšlikumu – svītrot šā lēmuma 1.1.punktā minēto –, tādā gadījumā šis punkts zaudē jēgu. Tātad faktiski varētu būt divi varianti: pirmais – izslēgt 1.1.punktā minēto, un otrs variants – izslēgt punktu kopumā. Atstāt to tādu, kāds tas ir šobrīd, tas neko neizsaka.
Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs.
J.Lagzdiņš: Es gribētu piekrist Cilinska kungam un Ēlerta kungam. Redziet, kāda ir situācija. Liepājā ir ļoti daudz šādu ēku, jo tūlīt pēc 1940.gada jūnija faktiski karaspēks tās pārņēma savā īpašumā, valdījumā vai lietojumā, nav svarīgi, kā mēs to saucam. Šobrīd šīs ēkas ir tā sauktajā keča uzskaitē. Ļoti daudzas ir arī pirmskara laikā celtas ēkas. Liepājā tādu ir 67 visā pilsētā. Es domāju, tas ir, blakus tām ēkām, kas atrodas namu pārvalžu pārziņā. Un šajās ēkās praktiski šobrīd nedzīvo gandrīz neviena persona, kas ir saistīta ar padomju armiju, tur dzīvo pašreiz arī ļoti daudzi pilsoņi, tur neapšaubāmi dzīvo arī pēckara laikā ieceļojušās civilpersonas, kam nav bijusi nekāda saskare ar armiju. Liepājā ir ļoti daudz dzīvojamā fonda, ko pēckara laikā ir uzcēlusi armija. Tā ir apmēram viena trešdaļa. Dzīvokļu maiņas rezultātā faktiski lielākajā daļā šo ēku dzīvo gan pilsoņi, kā es jau teicu, gan arī nepilsoņi un ļoti plašs kontingents, kuram nav sakara ar armiju.
Es piekrītu Marjašas kundzei, ka tādēļ mēs šīs personas šā apstākļa dēļ nostādām neizdevīgākā stāvoklī nekā pārējos punktos minētās personas. Tikai tādēļ vien, ka nez kāpēc tās ir iemainījušās vai pierakstītas šajos dzīvokļos. Tāds man ir jautājums. Kādēļ šāda attieksme, vadoties tikai no šā kritērija?
Priekšsēdētājs: Eglāja kungs.
V.Eglājs: Es tomēr ierosinātu mainīt to “īpašumu” pret “valdījumu”, jo tas ir pilnā saskaņā ar Civillikumu. Tādas īpašuma attiecības, kādas bija Savienībā, pilnīgi atbilstu Civillikuma jēdzienam – “valdījums”.
Priekšsēdētājs: Budovska kungs.
M.Budovskis: Cik es saprotu, tad kā radikālākais varētu būt priekšlikums 1.4.punktu svītrot. Ja nenobalsos par svītrošanu, tad man ir ierosinājums mainīt šo, kā Cilinska kungs teica, atskaites punktu no 1991.gada 21.augusta uz 1990.gada 4.maiju, kā tas mums ir, pieņemot pirmajā variantā.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!
A.Endziņš: Cienījamie kolēgas! Ja mēs neizsvītrojam 1.4.punktu, tādā gadījumā mēs kā atskaites punktu nosakām 1990.gada 4.maiju. Tas attiecas tikai uz militārpersonām. Bet tagad mēs jebkuru civilpersonu nostādām sliktākā situācijā nekā to pašu atvaļināto virsnieku, it sevišķi, ja viņš nedzīvo šādās “keča” mājās. Tāpēc es atbalstītu Ēlerta kunga priekšlikumu – svītrot, jo mēs esam izvēlējušies 1.1. variantu, un šeit tas ir jau pavisam kas cits.
Priekšsēdētājs: Tā, varam balsot. Bet vēl Freimaņa kungs steidzas.
J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Te nav tādā gadījumā nekādas loģikas. Ja mēs runājam un uztraucamies par šīm civilpersonām, kam nav sakara ar armiju, tad tālāk jau ir šī atruna. Tā ka mums šie abi jautājumi ir pilnīgi saistīti.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs, formulējiet balsošanas priekšlikumu!
E.Cilinskis: Tātad balsojumi varētu būt divi. Pirmais balsojums – par šā punkta svītrošanu. Otrs balsojums – par šādu redakciju: “civilpersonām, kas ir pierakstītas ēkās un dzīvokļos, kuras pēc 1990.gada 4.maija ir PSRS Bruņoto spēku valdījumā, izņemot personas, kas nav bijušas PSRS militārpersonas vai to ģimenes locekļi”. Ir divi varianti.
Priekšsēdētājs: Dozorceva kungs.
V.Dozorcevs: Man ir tāds jautājums. Tur ārā stāv viens cilvēks, kas ir civilpersona, bet dabūja dzīvokli… Kādreiz bija tādi 15 procenti, kurus pilsēta kādreiz bija spiesta atdot armijai. Tātad viņš tur stāv… Viņš nekad nav dienējis, viņš prasa – kā tad ar mani? Viņš it kā konsultējies ar kādu deputātu un zina šo punktu. Viņš nav militārpersona, viņš ir civilpersona. Bet viņam pilsētas vai rajona izpildkomiteja iedeva tādu dzīvokli. Ko viņš var darīt?
Priekšsēdētājs: Marjašas kundze.
R.Marjaša: Izmantojot man piešķirtās autortiesības, es piedāvāju… Es neiebilstu, ka šo punktu svītro un pēc tam noregulē ar speciālu lēmumu šo dzīvokļu statusu. Es neiebilstu pret svītrošanu. Ja gadījumā tomēr šis punkts tiek atstāts, tad es katrā ziņā lūdzu jūs, lai paliek atsauce uz 1.1.punktu. Citādi, es vēlreiz atkārtoju, šīs civilpersonas būs daudz sliktākā stāvoklī nekā tās personas, uz kurām vispār šis 1.punkts ir attiecināts. Ja mēs izsvītrojam atsauci uz 1.1.
Priekšsēdētājs: Vispirms balsosim par Ēlerta kunga priekšlikumu kā radikālāko – svītrot 1.4.punktu. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 53, pret – 16, atturas – 12. Līdz ar to punkts ir svītrots un tālākie balsojumi nav vajadzīgi.
Lūdzu, Cilinska kungs! Es ļoti atvainojos Blumberga kungam, ka pulksten 13.00 mums bija nobalsots par telekomunikāciju likumu, bet es ļoti ceru, ka mēs pagūsim to līdz pusdienu pārtraukumam izskatīt.
Lūdzu, Cilinska kungs!
E.Cilinskis: 1.5. nav nekādu priekšlikumu.
Priekšsēdētājs: Vai deputāti pieprasa balsošanu par 1.5.?
E.Cilinskis: 2.punktā, pēc deputāta Freimaņa priekšlikuma, ir iekļauts pēdējais teikums: “Pēc šā termiņa izbeigšanās iespējama uzturēšanās atļaujas pagarināšana individuālā kārtībā”. Man būtu priekšlikums, ņemot vērā, ka mēs esam to praktiski attiecinājuši vairs tikai uz militārpersonām, izslēgt šo teikumu.
Priekšsēdētājs: Tātad par to būtu jābalso…
(Deputāte R.Marjaša no zāles kaut ko skaidro.)
E.Cilinskis: Tas jau faktiski neko lielu neizsaka.
Priekšsēdētājs: Kāds pieprasa balsošanu? Nē. Zaļetajeva kungs, lūdzu!
S.Zaļetajevs: */Jā, es uzskatu, ka par šo jautājumu tomēr ir jābalso. Kā motivācija var kalpot tas, ka mēs tomēr neizsvītrojām punktu, kas attiecas uz laulātajiem, kas jau šķirti. Es uzskatu, ka šis punkts jāatstāj, vismaz domājot par tiem cilvēkiem, kas kādreiz ir bijuši laulāti ar karavīriem, bet tagad ar viņiem nav nekādā sakarā. Kaut vai šo cilvēku labā šis teikums jāatstāj./
Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Vēl Romašova kungs, lūdzu!
G.Romašovs: */Jautājums Cilinska kungam. Vai jūs redzējāt likumu par iebraukšanu, kurā ir tikai divi apmešanās veidi – pastāvīgais un līdz zināmam termiņam? Iekļaujot šo normu šajā lēmumā, jūs nonākat pretrunā ar to likumu, tādēļ norma nedarbosies. Atvainojiet! Kāpēc mūsu likumdošanā jānodarbojas ar populismu?/
Priekšsēdētājs: Tātad bija priekšlikums svītrot šo teikumu. Ja Lagzdiņa kungs nenāk pie mikrofona šajā sakarībā, tad varam balsot.
Vēl Dozorceva kungs?
V.Dozorcevs: Man ir jautājums valsts ministram. Vai viņš uzskata, ka vispār reāli ir izslēgt šo normu? Vienalga, būs kaut kāda prakse, ka būs jāpagarina cilvēkiem. Atsevišķi tādi gadījumi būs. Ja mēs izsvītrosim, tad nebūs vispār nekādas pieejas pie traģēdijām, pie drāmām un tā tālāk. Es uzskatu, ka pagaidām viņiem ir jārisina šīs problēmas un viņam jāizsakās par šo jautājumu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs!
J.Dinevičs: Atbilde ir pavisam vienkārša. Rīcība būs, Dozorceva kungs, atbilstoša tiem likumiem un lēmumiem, kuri pašreiz ir spēkā Latvijas Republikā.
Priekšsēdētājs: Eglāja kungs.
V.Eglājs: Es gribētu paskaidrot, ka šajā gadījumā 2.punkts ir par cilvēka tiesībām. Ja tas ir izsvītrots, tad, protams, to var darīt. Nevarētu pagarināt, ja būtu atklāti ierakstīts, ka nevar pagarināt. Tāpēc tagad tā…
R.Marjaša: Jā, jā. Tikai es gribu atsaukties, ka principā likumā jau ir paredzēta kārtība, kādos gadījumos pēc termiņa uzturēšanās atļaujas notecēšanas ir iespējams izdot pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Tas ir noregulēts. Aizlieguma šeit nav. Tādēļ es neuzskatu… Te nevajag baidīties, te nekādas principiālas nozīmes nav, vai paliks tas vai nepaliks. Tiešām, ja mēs te aizliegtu, arī tad tas aizliegums nedarbotos, jo tas ir lēmums, un likums to atļauj.
Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par priekšlikumu svītrot šo teikumu: “Pēc šī termiņa izbeigšanās iespējama uzturēšanās atļaujas pagarināšana individuālā kārtībā.” Rezultāts: par svītrošanu ir 26, pret – 25, atturas – 18. Tātad nav svītrots.
Turpināsim.
E.Cilinskis: Tālākajā 3.punktā un līdz pat beigām nekādu priekšlikumu, kuri nebūtu pieņemti, nav. 4.punktā ir ievērots tātad – “un viņu ģimenes locekļiem”.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!
J.Lagzdiņš: Man ir priekšlikums 4.punktā svītrot trīs vārdus – “par termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu”. Ja mēs pieņemam šādā redakcijā 4.punktu, tas nozīmē, ka 4.punkta atsauce attiecas tikai uz 1.punktu un 2.punktu, jo tikai šajos divos punktos ir runa par termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu. 3.punktā ir runa par darba attiecībām. Lai attiecinātu šo atsauci uz visiem trijiem iepriekšējiem punktiem, jāsvītro šie četri vārdi – “par termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu”.
E.Cilinskis: Es piekrītu.
Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešams balsot? Kāds pieprasa? Cupruna kungs, tad – Zaļetajeva kungs.
I.Cupruns: Kolēģi, es gribētu tā rūpīgāk izlasīt 4.punktu, jo gribu ierosināt mazliet citādu redakciju. Vēlāk paskaidrošu, kādēļ. Šis lēmums neattiecas uz Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijas Republikas pilsoņu ģimenes locekļiem. Tās ir dažādas personas. Latvijas Republikas pilsoņi, kas ir iesaukti armijā, demobilizējušies un dzīvo Latvijā, ir viena kategorija, bet otra kategorija – demobilizētie armijas cilvēki, kas ir apprecējušies ar Latvijas pilsoņiem un ir Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi. Šeit ir divas kategorijas. Un tādēļ būtu pareizāks, bez šaubām, šis variants, ka – “LR pilsoņu ģimenes locekļi”.
Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs.
S.Zaļetajevs: */Mēs tik ātri pārskrējām 3.punktam, ka es nepaspēju tam izsekot. Tāpēc es lūdzu tomēr atgriezties pie 3.punkta./
Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, pabeigsim ar 4., ja Dozorceva kungs… Un tad atgriezīsimies pie 3.
Lūdzu, Dozorceva kungs!
E.Cilinskis: Es domāju, ka Cupruna kunga priekšlikumu arī var pieņemt, tas ir tikai redakcionālas dabas.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dozorceva kungs!
V.Dozorcevs: */Sakarā ar 4.punktu. Es tomēr gribētu, lai Cilinska kungs un visi tie, kas šo punktu atbalsta, man paskaidrotu, ar ko virsnieks, kas apprecējis Latvijas Republikas nepilsoni, ir sliktāks par virsnieku, kas precējies ar Latvijas Republikas pilsoni? Ar ko viņš ir sliktāks? Es gribētu, lai Cilinska kungs man to paskaidro./
E.Cilinskis: Es nevēlos atbildēt uz šo jautājumu.
Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, kā jūs formulēsit 4.punktu, kāds tas izskatīsies?
E.Cilinskis: 4.punkts ir šādā redakcijā: “Šā lēmuma nosacījumi neattiecas uz Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijas Republikas pilsoņu ģimenes locekļiem.”
Priekšsēdētājs: Tātad šis ir viens variants. Dozorceva kungs.
V.Dozorcevs: Man ir priekšlikums izsvītrot “un viņu ģimenes locekļiem”. */Es lieliski saprotu, ka tas ir to cilvēku mājasdarbs, kuri, piedalīdamies šī dokumenta veidošanā, savas ģimenes iekšpusē dzīvo šādā atmosfērā. Nu, ir gadījies grēks: ģimenē ir virsnieks, bet viņa otrā puse – pilsone. Ko darīt? Es saprotu, ka šī ir izeja no situācijas, ja mājās, virtuvē ir tāda problēma. Visu var, ja tikai es pats no šī trieciena esmu pasargāts. Lūk, tāpēc mēs ar to šeit sastopamies. Es ierosinu to izsvītrot./
Priekšsēdētājs: Ko tieši svītrot? Vārdus – “un viņu ģimenes locekļiem”? Tad jūs gribat, lai šā lēmuma nosacījumi attiecas uz ģimenes locekļiem? Tikai uz pilsoņiem attiecas, bet uz ģimenes locekļiem ne? (Zālē notiek apspriešanās.) Nu, tad jau jūs neesat izpratis šā teikuma būtību.
Lūdzu, Zaščerinska kungs!
J.Zaščerinskis: Pieņemsim variantu, ka bijušais armijas cilvēks – virsnieks – ir precējies ar latvieti – pilsoni. Tagad iznāk tā, ka jāšķir ģimene un viņam jādodas projām. Tāpēc tomēr es uzskatu, ka tai piebildei ir jābūt. Ģimenes mēs nešķirsim.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gorbunova kungs!
A.Gorbunovs: Vai nu jūs gribat, Dozorceva kungs, vai negribat, bet es personīgi to vērtēju kā tādu provokatorisku priekšlikumu mūsu nogurušajā atmosfērā un aicinu nesvītrot ārā.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dozorceva kungs!
V.Dozorcevs: Tātad mēs šķirsim ģimenes, mēs tikai nešķirsim pilsoņu ģimenes, bet vispār ģimenes mēs šķirsim. Es pastāvu uz balsošanu. Izsvītrot – “un viņu ģimenes locekļus”.
Priekšsēdētājs: Tātad, godātie kolēģi, es saprotu tā, ka pirmais balsojums būs svītrot šos vārdus – Dozorceva kunga priekšlikumā…
Ščipcova kungs, lūdzu!
O.Ščipcovs: */Es domāju, ka šoreiz tas nav tik svarīgi – provokācijas dēļ šo punktu izsvītrot vai neizsvītrot. Es uzskatu, ka viss šis lēmums ir provokatīvs./
Priekšsēdētājs: Balsosim par Dozorceva kunga priekšlikumu – svītrot vārdus “un viņu ģimenes locekļiem”. Rezultāts: par – 25, pret – 44, atturas – 13. Šis svītrojums nav pieņemts.
Bet es saprotu arī tā, ka ir redakcija, ko ierosināja Cupruna kungs, un ir redakcija, kas ir pamatteksta redakcija.
E.Cilinskis: Nē, es pieņēmu Cupruna kunga redakciju.
Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, lūdzu!
S.Zaļetajevs: */Man jautājums par 3.punktu. Vai 4.punktu jau esam izskatījuši?/
Priekšsēdētājs: Nē. Tātad šis punkts tagad skan tā: “Šā lēmuma nosacījumi neattiecas uz Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijas Republikas pilsoņu ģimenes locekļiem.” Lai nebūtu pārpratumu, nobalsosim par šo redakciju. Rezultāts: par – 53, pret – 21, 3 – atturas.
Lūdzu, Zaļetajeva kungs! Pēc tam – Dobeļa kungs.
S.Zaļetajevs: */Es lūdzu atgriezties pie 3.punkta. Runa ir par to, ka šeit ir formulētas darba attiecības un attiecas uz 1.punktā norādītajām personām. Normai ir obligāts raksturs. Kopš tā laika, kad mēs pieņēmām Ēlerta labojumu, ar kuru tiek dotas tiesības prasīt uzturēšanās atļauju uz zināmu laiku, iznāk tā: mēs dodam tiesības pieprasīt atļauju uz laiku, bet nedodam nekādu izvēli darba attiecībās. Es uzskatu, ka tas 3.punkta formulējums tajos gadījumos ir pretrunā ar Ēlerta kunga labojumu, ar tā garu, jo dod tikai iespēju…/
Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs.
J.Dobelis: Vispirms, cienījamo sēdes vadītāj, es nevaru piekrist, ka mēs izskatām 4.punktu un pēc tam nākam atkal atpakaļ pie 3.punkta. Mums nevajadzētu tādu praksi tomēr atbalstīt. Es gribēju runāt par 5.punktu.
Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs, mēs esam tādu praksi piekopuši. Ja ir radušās neskaidrības pārlieka tempa dēļ, tad tomēr tās novērsīsim un pēc tam runāsim par 5.punktu.
J.Dobelis: Nu, labi.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!
V.Eglājs: Es tomēr nekādi nevaru piekrist Zaļetajeva kungam tajā jomā, ka tam, kam nebūs noregulēts viņa statuss, drīz vien vispār būs grūtības jebko kārtot. Tā ka šīs termiņa uzturēšanās atļaujas ir priekšrocība attiecībā pret tiem, kuriem nekā nebūs. Citādi taču nevar būt.
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lai nerastos pārpratumi, nobalsosim par šā 3.punkta redakciju. Ja nav citu priekšlikumu.
Lūdzu, Zaļetajeva kungs!
S.Zaļetajevs: */Man ir priekšlikums pēdējam punktam vēl pierakstīt vārdus:/ “ja viņi noteiktajā kārtībā pieprasījuši termiņa uzturēšanās atļaujas”. */Lūk, šāds papildinājums 3.punktam. Tad lēmumā būs normāla loģika./
Priekšsēdētājs: Paldies. Marjašas kundze, par šo?
R.Marjaša: Jā, par to punktu. Man nekas nebūtu pretī, ja vispār to punktu svītrotu. Tas neko nemaina, jo likumā ir noteikts, kādas darba attiecības ir regulējamas personām, kurām ir termiņa uzturēšanās atļauja. Automātiski. Neatkarīgi no tā, vai mēs te atsauksimies uz to likumu vai ne. Tam nav principiālas nozīmes. Uz tām personām, kuras saņems uzturēšanās atļauju, attieksies šā likuma 31. un 45.panta noteikumi neatkarīgi no tā, vai persona to ir izdarījusi labprātīgi vai piespiedu kārtā, Zaļetajeva kungs!
Priekšsēdētājs: Marjašas kundze, jūs pieprasāt balsojumu par svītrošanu? Nē.
Lūdzu, Zaļetajeva kungs, bet tūliņ arī būs jau starpbrīdis.
Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kunga priekšlikums ir svītrot 3.punktu. Balsosim. Rezultāts: par izslēgšanu – 47, pret – 26, atturas – 14. Šis punkts ir izslēgts.
Un tagad Dobeļa kungs.
J.Dobelis: Par 5. Cienījamie kolēģi, varbūt jūs tomēr iedziļinieties tanī datumā, tanī 1.augustā, ko mēs taisāmies uzdot Latvijas Republikas valdībai. Vai kāds ir padomājis, cik tas ir reāli? Mēs te divus mēnešus tagad gurķosimies Augstākajā padomē. Līdz ar to valdībai būs lielāka slodze. Tālāk vēl nāks klāt viss jūlija mēnesis, kad tiks sastādīta jaunā valdība, un jūs jau gribat, lai jūlija mēneša laikā tā tiek galā ar šo darbu! Tas ir absolūti nereāli, pēc manām domām. Es ieteiktu izvēlēties daudz reālāku datumu, proti, kādus trīs mēnešus vēlāk vai gada beigās.
E.Cilinskis: Es atvainojos, ja Iedzīvotāju reģistrs tika galā ar iedzīvotāju reģistru, tad ar 70 tūkstošiem cilvēku tikt galā līdz 1.augustam, kur tas darbs jau daļēji ir uzsākts, manuprāt, ir pilnīgi reāli.
J.Dobelis: Bet kurš ar to nodarbosies?
E.Cilinskis: Iedzīvotāju reģistrs.
Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi pie mikrofoniem! Es ļoti atvainojos, jau ir pārtraukums, bet man šķiet, ka mums ir jāpabeidz.
Lūdzu, Simsona kungs!
P.Simsons: Es kategoriski protestēju pret kolēģa Dobeļa izteikto frāzi “gurķoties”. Gurķoties vai negurķoties – tā ir katra deputāta personīga darīšana. Augstākā padome netaisās “gurķoties”, jo gandrīz katram ir vesels lērums darbu, kurus nav pagūts padarīt.
Priekšsēdētājs: Paldies, Simsona kungs! Jūs izdarījāt to manā vietā. Man to vajadzēja pateikt.
Lūdzu, Krastiņa kungs!
A.Krastiņš: Es ierosinu 1.jūliju vai beidzamais termiņš būtu 6.jūlijs. Mēs neko nevaram uzdot Latvijas Republikas Ministru kabinetam, kas sāks darboties pēc 7.jūlija. Nebūsim tik pārāk pašpārliecināti! Tāpēc es piedāvāju 1.jūliju. Paldies.
Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu par 1.jūliju? Nav. Tātad nav nepieciešams balsot.
Cilinska kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par kopējo balsojumu?
E.Cilinskis: Es domāju, ka šobrīd ir pietiekams skaits deputātu, lai šai lietai pieliktu punktu. Ierosinu balsot.
Priekšsēdētājs: Paldies. Freimaņa kungs.
J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es gribētu ierosināt vienu nelielu vārdiņu, jo mums ir pagājusi garām viena ļoti bīstama lieta. Atgriezīsimies pie 1.1.punkta. Ja mēs runājam par… Mēs esam pārlikuši laiku – “4.maijs”. Toreiz tie nebija Krievijas Federācijas Bruņotie spēki. Mums 1.1.punktā ir jāraksta tā: “Krievijas Federācijas (PSRS)”. Jo 4.maijā tie nebija Krievijas Federācijas Bruņotie spēki. Un reakcija būs skaidra. Tātad iekavās vārdiņš PSRS.
E.Cilinskis: Tas būtu pieņemami.
Priekšsēdētājs: Jā, tātad pieņemami. Paldies. Balsosim par lēmumu kopumā. Lūdzu sekretariātu zvanīt. Dozorceva kungs ir “pret”. Tātad viena balss papildus “pret”. Un vienas balss “par” būs mazāk. Rezultāts: par – 69, pret – 22, atturas – 1. Ņemot vērā korekciju… Tātad: 68 – par, 23 – pret.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kurdjumova kungs!
L.Kurdjumovs: */Pirms aizejam pārtraukumā, es lūgtu tagad pārbaudīt, vai zālē ir tāds deputātu skaits, kāds piedalījās balsošanā. Es lūdzu mani atvainot./
Priekšsēdētājs: Kurdjumova kungs, man nekādu līdzekļu, kā to pārskaitīt nav.
L.Kurdjumovs: */Mums ir balsu skaitīšanas komisija, mēs varētu pārbaudīt izdrukas… Jo zālē tādu, kas varēja nobalsot par šo lēmumu, ir cilvēku 60, ne vairāk./
Priekšsēdētājs: Es lūgšu tādā gadījumā balsu skaitīšanas komisiju skatīties, bet es jau to vairs nevaru izdarīt... Tagad pārtraukums.
(Pārtraukums)