• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 672 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.10.2007., Nr. 175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/165547-sabiedriska-transporta-pakalpojumu-sniegsana-radusos-zaudejumu-un-izdevumu-kompensesanas-un-sabiedriska-transporta-pakalpojuma-...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.673

Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā

Vēl šajā numurā

31.10.2007., Nr. 175

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 672

Pieņemts: 02.10.2007.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta noteikumi Nr.672

Rīgā 2007.gada 2.oktobrī (prot. Nr.55 43.§)
Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma
5.panta pirmās daļas 3.punktu, 11.panta otro daļu,
12.panta trešo daļu un 16.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. Autotransporta direkcija nodrošina sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu, sadali un piešķiršanu;

1.2. nosaka un aprēķina pārvadātāju zaudējumus, kompensē pārvadā­tājiem ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību;

1.3. pašvaldībām nosaka un aprēķina finansējumu no valsts budžeta zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem, kā arī piešķir pašvaldībām finansējumu no valsts budžeta ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistīto zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem un kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību;

1.4. nosaka, aprēķina un kompensē pārvadātājam ar valsts noteikto minimālo kvalitātes prasību ieviešanu saistītos izdevumus un piešķir pašvaldībām finansējumu no valsts budžeta ar valsts noteikto minimālo kvalitātes prasību ieviešanu saistīto izdevumu kompensēšanai pārvadātājiem, kā arī kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību;

1.5. pārvadātājs nosaka pakalpojuma tarifu, ievērojot tarifu aprēķināšanas metodiku sabiedriskā transporta pakalpojumiem.
2. Pārvadātājam kompensē šādus ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus:

2.1. pamata maršrutu tīklā (maršrutā) sniegto sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksas, kas pārsniedz gūtos ieņēmumus;

2.2. izmaksas pamata maršruta tīklā, kas radušās, ievērojot pasūtītāja noteiktos tarifus, tai skaitā atsevišķām pasažieru kategorijām, kurām pasūtītājs noteicis braukšanas maksas atvieglojumus.
3. Pārvadātājs ir tiesīgs pieprasīt pasūtītājam kompensēt izdevumus, kas pārvadātājam radušies, ieviešot pasūtītāja vai normatīvajos aktos noteiktās minimālās kvalitātes prasības sabiedriskā transporta pakalpojumiem pēc sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas, ja to ieviešana pārsniedz ar iepriekš noteikto kvalitātes prasību nodrošināšanu saistītos izdevumus.
II. Finansēšana
4. No valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem pārvadātājam kompensē:

4.1. šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētos zaudējumus, ja tie saistīti ar pārvadājumiem reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā, - pilnā apmērā;

4.2. šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētos zaudējumus, ja tie saistīti ar pārvadājumiem reģionālajā vietējās nozīmes maršrutu tīklā, - pilnā apmērā;

4.3. šo noteikumu 3.punktā minētos izdevumus, kas saistīti ar Ministru kabineta noteikto kvalitātes prasību ieviešanu pārvadājumos reģionālajā starppilsētu nozīmes, reģionālajā vietējās nozīmes vai pilsētas nozīmes maršrutu tīklā, - pilnā apmērā;

4.4. šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētos zaudējumus, ja tie saistīti ar pārvadājumiem pilsētas nozīmes maršrutu tīklā, - Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 11.pantā noteiktajā apmērā.
5. Šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minētos zaudējumus, kas radušies reģionālajā vietējās nozīmes vai pilsētas nozīmes maršrutu tīklā, finansē no pasūtītāja budžeta.
6. Ja saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 7.pantu pilsētas nozīmes maršruts, kuru organizē republikas pilsēta, ārpus pilsētas administratīvās teritorijas sastāda vairāk par 20 % no kopējā maršruta garuma, Autotransporta direkcija veic pārrēķinu, nosakot republikas pilsētai piešķiramo finansējumu, lai pilnā apmērā kompensētu izdevumus par maršruta daļu, kas ir ārpus pilsētas administratīvās teritorijas.
7. Zaudējumus, kas saistīti ar to Ministru kabineta noteikto pasažieru kategoriju pārvadāšanu, kurām ir tiesības izmantot sabiedrisko transportu ar braukšanas maksas atvieglojumiem, iekļauj kopējās izmaksās, nosakot kompensāciju apmēru saskaņā ar šo noteikumu 2.1.apakšpunktu.
8. Zaudējumus par pārvadājumiem pamata maršrutu tīklā, ja tie pārsniedz Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteikto maršruta tīkla veidošanas apjomu (nodrošināt pārvadājumus līdz izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, darbavietām, valsts un pašvaldību institūcijām to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā), pārvadātājam sedz no pasūtītāja budžeta, izņemot gadījumus, ja par šiem pārvadājumiem finansiālās saistības ir uzņēmusies cita institūcija.
9. Šo noteikumu 3.punktā minētos izdevumus, kas saistīti ar pasūtītāja noteikto kvalitātes prasību ieviešanu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas un kas pārsniedz ar iepriekš noteikto kvalitātes prasību nodrošināšanu saistītos izdevumus, sedz no pasūtītāja budžeta.
10. Līdzekļi šo noteikumu 4.punktā minēto kompensāciju izmaksai paredzēti Satiksmes ministrijas valsts budžeta pro­grammā "Sabiedriskais transports". Au­to­trans­porta direkcija valsts budžeta programmā "Sabiedriskais transports" piešķirtos līdzekļus sadala šādi:

10.1. izmaksājot kompensācijas pārvadātājiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos;

10.2. piešķirot finansējumu pašvaldībām, lai tās kompensētu pārvadā­tājiem radušos zaudējumus reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un pilsētas nozīmes maršrutos.
11. Lai nodrošinātu šo noteikumu 4.punktā minēto kompensāciju izmaksu, pašvaldības katru gadu iesniedz Autotrans­porta direkcijā šādus aprēķinus:

11.1. rajona pašvaldības - par šo noteikumu 4.2. un 4.4.apakšpunktā minēto kompensāciju apmēru nākamajiem trijiem gadiem un to izmaksāšanas kārtību reģionālajam vietējās nozīmes vai pilsētas nozīmes maršrutu tīklam;

11.2. republikas pilsētas pašvaldības - par šo noteikumu 4.4.apakšpunktā minēto kompensāciju apmēru nākamajiem trijiem gadiem un to izmaksāšanas kārtību pilsētas nozīmes maršrutu tīklam.
12. Veicot šo noteikumu 11.punktā minētos aprēķinus, pašvaldības ievēro šo noteikumu 8.punktā minētos sabiedriskā transporta maršrutu tīkla veidošanas nosacījumus.
13. Šo noteikumu 11.punktā minēto kompensāciju aprēķinam pašvaldība pievieno:

13.1. pārvadātāju iesniegtos pārskatus par iepriekšējā pārskata periodā (kalendāra gadā) radītajiem zaudējumiem saskaņā ar šo noteikumu 2.1.apakšpunktu. Ja pašvaldība pārvadātājam, uzliekot pienākumu (saistības) vai piešķirot tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, ir noteikusi sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu, papildus minētajam pārskatam tā iesniedz informāciju par zaudējumiem, kas radušies, ievērojot noteiktos tarifus;

13.2. pašvaldības lēmumu par pieprasījuma izskatīšanu;

13.3. prognozēto zaudējumu un izdevumu kompensēšanai nepieciešamo finansējuma apjomu nākamajam periodam (trim gadiem);

13.4. izmantoto algoritma aprakstu un tā pamatojumu.
14. Autotransporta direkcija mēneša laikā pēc šo noteikumu 11. un 13.punktā minēto aprēķinu un informācijas saņemšanas to izvērtē un iesniedz Satiksmes ministrijā informāciju par papildus nepieciešamā finansējuma apmēru, lai to iekļautu prioritāšu sarakstā iesniegšanai Ministru kabinetā.
15. Ja pašvaldībai piešķirtais finansējums zaudējumu un izdevumu segšanai nav pietiekams, pašvaldība izvērtēšanai Autotransporta direkcijā iesniedz šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minēto informāciju par periodu, kura laikā pārvadātājs sniedzis sabiedriskā transporta pakalpojumus un kas var būt īsāks par pārskata periodu (kalendāra gadu).
16. Ja pašvaldība pēc kompensāciju izmaksas par pārskata periodu (ceturksni) ir ietaupījusi no valsts budžeta piešķirto finansējumu, minētos līdzekļus novirza pārvadātājam, lai segtu radušos zaudējumus vai izdevumus par pārskata periodu (kalendāra gadu). Ja piešķirto finansējumu neizlieto, izmaksājot zaudējumu kompensāciju par pārskata periodu (kalendāra gadu), Satiksmes ministrija precizē pašvaldībai nākamajā gadā piešķiramo valsts budžeta līdzekļu summu.
17. Ja valsts budžeta programmā "Sabiedriskais transports" nepietiek līdzekļu, lai pilnībā nodrošinātu zaudējumu un izdevumu kompensāciju izmaksu, par nepieciešamā finansējuma apjomu un finansējuma avotu lemj Ministru kabinets.
III. Zaudējumu un izdevumu noteikšana (aprēķināšana) atsevišķā uzskaitē
18. Ja pārvadātājs ne tikai sniedz pakalpojumus, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgums, bet veic arī citu veidu saimniecisko darbību, pārvadātājam jānodrošina saimnieciskās darbības atsevišķā uzskaite. Tā ir nodalāma un veicama tāpat kā gadījumā, ja sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedz atsevišķs, patstāvīgs komersants.
19. Pārvadātāji atsevišķo uzskaiti veic pa pārvadājumu veidiem (reģionālie starp­pilsētu nozīmes maršruti, reģionālie vietējās nozīmes maršruti vai pilsētas nozīmes maršruti) un pa maršrutiem attiecīgajā pārvadājumu veidā, autobusiem un trolejbusiem uzskaitot nobraukto kilometru skaitu, sliežu transportam - vagonu vai sastāva nobraukto kilometru skaitu.
20. Pārvadātājam jānodrošina kopējo ieņēmumu un kopējo izmaksu aprēķins par pārvadājumu veidu un par katru maršrutu atsevišķi.
21. Pārvadātājs nosaka viena kilometra pašizmaksu:

21.1. pilsētas nozīmes maršrutu tīklā - par maršrutu tīklu kopā;

21.2. reģionālajā vietējās nozīmes maršrutu tīklā un reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā, veicot pārvadājumus ar autobusiem, - par pārvadājumu veidu;

21.3. reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā, veicot pārvadājumus ar vilcieniem, - par pārvadājumu veidu un par katru maršrutu atsevišķi.
22. Viena kilometra pašizmaksu pārvadājumu veidā aprēķina, dalot kopējās prognozētās izmaksas (latos) ar kopējo nobraukumu (kilometros) attiecīgajā pārvadājumu veidā. Viena kilometra pašizmaksu noteiktā maršrutā aprēķina, dalot uz maršrutu attiecināmās kopējās prognozētās izmaksas (latos) ar attiecīgajā maršrutā veikto nobraukumu (kilometros).
23. Pasūtītājs var pieprasīt pārvadātājiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumu ar autobusiem, atsevišķi aprēķināt sabiedrisko transportlīdzekļu paš­izmaksu atkarībā no transportlīdzekļa ietilpības vai citiem pasūtītāja noteiktajiem rādītājiem.
24. Pārvadātājs prognozēto izmaksu un tarifu (braukšanas maksas) aprēķinu attiecīgajam pārskata periodam (kalendāra gadam) (1.pielikums) iesniedz pasūtītājam vismaz divus mēnešus pirms nākamā pārskata perioda.
25. Ja pārskata periodā no pārvadātāja neatkarīgu iemeslu dēļ pārvadātāja kopējās izmaksas ir mainījušās vairāk kā par 5 % (piemēram, krasa degvielas (elektroenerģijas) cenu izmaiņa, nozīmīgas pasažieru pārvadājumu apjoma izmaiņas), pārvadātājs ir tiesīgs iesniegt pasūtītājam precizētu viena kilometra pašizmaksas aprēķinu saskaņā ar šo noteikumu 21. un 22.punktu.
26. Pārvadātājs grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos grāmatvedības organizācijas dokumentos rakstiski norāda:

26.1. degvielas (energoresursu) patēriņa normas, ko pārvadātājs aprēķina, ievērojot šajos noteikumos noteikto degvielas (energoresursu) patēriņa aprēķina metodiku (2.pielikums);

26.2. riepu norakstīšanas kārtību;

26.3. izmaksu sadales metodiku (procentuālo sadalījumu un izmaksu attiecināšanas veidu), ievērojot šādus kritērijus:

26.3.1. autobusiem vai trolejbusiem tiešās izmaksas noteiktā pārvadājumu veidā attiecina pret nobrauktajiem kilometriem, sliežu transportam tiešās izmaksas attiecina pret vagonu vai sastāva nobrauktajiem kilometriem noteiktā pārvadājumu veidā;

26.3.2. netiešās izmaksas sadala starp saimnieciskās darbības veidiem (virzieniem), attiecinot pret tajos gūtajiem ieņēmumiem, un netiešo izmaksu daļu, kas noteikta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, attiecina pret veiktajiem kilometriem (sliežu transportam - pret vagonu vai sastāva nobrauktajiem kilometriem), sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus pilsētas nozīmes, reģionālajos vietējās nozīmes vai reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos.
27. Uz tiešajām izmaksām attiecina izmaksas, kas norādītas pārskata par sabiedriskā transporta pakalpojumu peļņu vai zaudējumiem (3.pielikums) (turpmāk - pārskats) 5., 6., 7. un 8.rindā, savukārt uz netiešajām izmaksām - pārskata 9., 11. un 12.rindā norādītās izmaksas.
28. Nosakot zaudējumu apmēru, pieņem, ka sabiedrisko transportlīdzekļu nolietojumu un vērtību pārskata gadā noraksta saskaņā ar lineāro metodi, nosakot lietderīgās lietošanas laiku sabiedriskajiem transportlīdzekļiem:

28.1. autotransportam (autobusiem) - 8 gadi;

28.2. sliežu transportam (vilcieniem un tramvajiem) - 20 gadu;

28.3. pilsētas elektrotransportam (trolejbusiem) - 12 gadu.
29. Pasūtītājs var aprēķināt zaudējumu kompensāciju saskaņā ar pasūtījuma līgumā noteiktu citu nolietojuma un vērtības norakstīšanas metodi (nevis šo noteikumu 28.punktā minēto metodi), ja īpašu sabiedriskā transportlīdzekļa ekspluatācijas apstākļu dēļ sabiedriskā transportlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir mazāks par šo noteikumu 28.punktā noteikto lietderīgās lietošanas laiku.
30. Lai noteiktu pārvadātāja zaudējumu apmēru un pasūtītājs aprēķinātu izmaksājamās kompensācijas apmēru, pārvadātājs iesniedz pasūtītājam:

30.1. pārskatu par ceturksnī gūto peļņu vai zaudējumiem 30 dienu laikā pēc pārskata perioda (ceturkšņa) beigām;

30.2. pārskatu par kalendāra gadā gūto peļņu vai zaudējumiem, kā arī paskaidrojumus par pārskata posteņiem saskaņā ar gada pārskatu iesniegšanas termiņiem, kas noteikti reglamentējošos normatīvajos aktos par uzņēmumu gada pārskatu sastādīšanu.
31. Pārskatu aizpilda atsevišķi pa pārvadājumu veidiem - reģionālie starppilsētu nozīmes maršruti, reģionālie vietējās nozīmes maršruti vai pilsētas nozīmes maršruti.
32. Pārskatā atsevišķi norāda:

32.1. pamata maršrutu tīklā kopā gūtos ieņēmumus un izmaksas, kas radušās, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar pasūtījuma līgumu, tai skaitā papildu izdevumus, kas radušies, ieviešot pasūtītāja vai normatīvajos aktos noteiktās minimālās kvalitātes prasības sabiedriskā transporta pakalpojumiem;

32.2. maršrutu tīklā ārpus pamata maršrutiem kopā gūtos ieņēmumus un izmaksas, kas radušās, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar pasūtījuma līgumu. Nosakot pašizmaksu pārvadājumiem ārpus pamata maršruta tīkla, pārvadātājs kopējās izmaksās paredz arī peļņas normu.
33. Ja pasūtītājs, uzliekot pienākumu (saistības) vai piešķirot tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, ir noteicis pakalpojuma tarifu, pārvadātājs papildus šo noteikumu 30.2.apakšpunktā minētajam pārskatam iesniedz:

33.1. informāciju par pasažieru pārvadāšanu (4.pielikums);

33.2. informāciju par maršrutiem, kuros radušies zaudējumi (5.pielikums).
IV. Sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa (braukšanas maksas) noteikšanas metodika
34. Sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu (braukšanas maksu) nosaka pārvadātājs un iesniedz pasūtītājam kopā ar viena kilometra pašizmaksas aprēķinu (1.pielikums) šo noteikumu 24.punktā noteiktajā termiņā.
35. Ja pasūtītājs, uzliekot pienākumu (saistības) vai piešķirot tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, nav noteicis pakalpojuma tarifu, pārvadātājs divus mēnešus pirms tarifa (braukšanas maksas) maiņas iesniedz pasūtītājam informāciju par prognozēto tarifu (braukšanas maksu).
36. Pārvadātājs veic visu reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos pārvadāto pasažieru apgrozības uzskaiti. Pasažieru apgrozība ir katra pārvadātā pasažiera veiktā attāluma (nobraukto kilometru) summa (pasažieru kilometri).
37. Pilsētas nozīmes maršrutos pārvadātājs veic pārvadāto pasažieru (skaita) uzskaiti.
38. Pārvadātājs sabiedriskā transporta pārvadājumos tarifu (braukšanas maksu) aprēķina katram pārvadājumu veidam kopā, izņemot pārvadājumus pa dzelzceļu reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos.
39. Tarifu (braukšanas maksu) reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos nosaka saskaņā ar vienu no šādām metodēm:

39.1. maksa par pasažiera veikto attālumu - maksa par pasažiera veikto attālumu starp tarifa pieturām;

39.2. maksa par zonu (joslu) - maksa par maršruta posmu, kas var būt proporcionāla vai neproporcionāla braukšanas attālumam.
40. Nosakot tarifu (braukšanas maksu) reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos, pārvadātājam ir tiesības:

40.1. kombinēt šo noteikumu 39.punktā minētās tarifa (braukšanas maksas) noteikšanas metodes;

40.2. noteikt tarifu (braukšanas maksu) par nepilnu zonu (joslu) tādu pašu kā par pilnu zonu (joslu);

40.3. noteikt dažādus tarifus (braukšanas maksu) dažādiem sabiedriskā transporta veidiem, dažādos maršrutos un dažādos laika periodos;

40.4. piemērot atlaides turp-atpakaļ virziena biļetēm, grupas biļetēm un rokas bagāžas biļetēm, kā arī ieviest braukšanas maksas atlaides citu veidu biļetēm;

40.5. noteikt iekāpšanas (sākuma) tarifu, kas pilsētas nozīmes maršruta robežās atbilst attiecīgajā pilsētā noteiktajam tarifam (braukšanas maksai).
41. Pārvadātājs ir tiesīgs noteikt papildu maksu un iekļaut to tarifā (braukšanas maksā) par šādiem pasažieru pārvadājumu uzlabojumiem pilsētas nozīmes maršrutos, reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos:

41.1. par ātrumu, ja ceļā pavadītais laiks pārvadājuma laikā ir nozīmīgi samazināts salīdzinājumā ar pārvadājuma laiku citos sabiedriskajos transportlīdzekļos šajā maršrutā;

41.2. par pasažieriem nodrošinātām ērtībām, ja sabiedriskā transport­līdzekļa iekārtojums ir uzlabots un tas ievērojami atšķiras no citu sabiedrisko transportlīdzekļu salona iekārtojuma;

41.3. par biļetes pārdošanu sabiedriskajā transportlīdzeklī, ja pasažieriem tiek nodrošināta iespēja iegādāties biļeti iekāpšanas stacijā vai pieturas punktā, kā arī citās biļešu izplatīšanas vietās pilsētas nozīmes maršrutos.
42. Tarifu (braukšanas maksu) pilsētas nozīmes maršrutos nosaka atbilstoši šādām metodēm:

42.1. vienreizēja braukšanas maksa vienam braucienam vienā maršrutā (bez braukšanas attāluma ierobežojuma);

42.2. abonementa maksa ar maršrutu un pārvadājumu veidu ierobežojumiem vai bez tiem noteiktam termiņam;

42.3. vienreizēja braukšanas maksa vienam braucienam (bez braukšanas attāluma ierobežojuma) - zonas (joslas) biļete vienā vai vairākos maršrutos vai pārvadājumos vienas joslas ietvaros;

42.4. vienreizēja braukšanas maksa (bez braukšanas attāluma ierobežojuma) - laika biļete vienā vai vairākos maršrutos vai viena vai vairāku veidu pārvadājumos noteiktā laika intervālā ar tiesībām izmantot pārsēšanos;

42.5. vienreizēja braukšanas maksa šo noteikumu 42.1., 42.3. un 42.4.apakšpunktā minētajos gadījumos, nosakot lietošanas ierobežojumus, ņemot vērā sezonu vai citus laika ierobežojumus (piemēram, nakts, diena).
43. Pārvadātājs, nosakot abonementa maksu:

43.1. ņem vērā pasūtītāja noteikto vidējo braucienu skaitu attiecīgajā periodā un piemērojamās atlaides lielumu;

43.2. ir tiesīgs palielināt abonementa maksas atlaidi.
44. Ja pārvadātājs atbilstoši šo noteikumu 40.4.apakšpunktam piemēro atlaides, kas pārsniedz pasūtītāja noteiktās atlaides, un atbilstoši šo noteikumu 43.2.apakšpunktam atlaides lielums pārsniedz vidējo braucienu skaitu (ir mazāks nekā pasūtītāja noteiktais vidējo braucienu skaits), ar minēto atlaidi saistītie zaudējumi un izdevumi uzskatāmi par pārvadātāja pašrisku.
45. Ja pasūtītājs atļauj vienlaikus lietot šo noteikumu 39.1. un 40.5.apakš­punktā minētās tarifu noteikšanas metodes, maksu par braucienu aprēķina, reizinot pasažiera brauciena attālumu ar tarifu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 39.1.apakšpunktam, un pieskaitot sākuma tarifu.

46. Reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos nosaka viena pasažieru kilometra pašizmaksu:

T(pas. km) = I , kur
pas. km

I - prognozētās pasažieru pārvadājumu kopējās izmaksas (latos). Kopējo izmaksu apmēru nosaka, ņemot vērā noteikto izmaksu apmēru saskaņā ar pārvadātāja apstiprināto izmaksu sadales metodiku atbilstoši šo noteikumu III nodaļai;

pas. km - prognozētie pasažieru kilometri. Pasažieru kilometrus nosaka šādi:

46.1. ja pārvadājumi iepriekš nav veikti, ņem vērā pasūtītāja noteiktos pasažieru kilometrus attiecīgajam pārvadājumam;

46.2. pamatojoties uz pārvadātāja pieredzi sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iepriekšējā periodā un aprēķiniem, - prognozēto pārvadāto pasažieru skaitu reizina ar vidējo pārvadājumu attālumu vai prognozētos ieņēmumus dala ar pārvadājumā noteikto tarifu (braukšanas maksu). Ja pārvadājumā ir noteikti diferencēti tarifi, pasažieru kilometri ir katra pārvadātā pasažiera veiktā attāluma summa, ko uzskaita pārvadātājs.

47. Pilsētas nozīmes maršrutos nosaka viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksu. To aprēķina, prognozētās kopējās izmaksas (latos) attiecīgajā maršruta tīklā dalot ar pārvadāto pasažieru skaitu.
48. Maksu par rokas bagāžas pārvadāšanu, kuru pārvadā bagāžas nodalījumā, un dzīvnieku pārvadāšanu nosaka pasūtītājs vai pārvadātājs, ja pasūtītājs nav noteicis tarifus.
49. Ja pasūtītājs, uzliekot pienākumu (saistības) vai piešķirot tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, nav noteicis pakalpojuma tarifu, pārvadātāja vidējais tarifs (braukšanas maksa) maršrutā nedrīkst pārsniegt šo noteikumu III nodaļā noteikto pasažieru pārvadājumu pašizmaksu attiecīgajā maršrutā.
V. Zaudējumu kompensēšana
50. Pārvadātājiem kompensējamo zaudējumu apmēru nosaka, pamatojo­ties uz šo noteikumu 30.punktā minētajiem pārskatiem, kā arī ņemot vērā, vai pasūtītājs ir noteicis tarifus vai nav noteicis tarifus.
51. Pasūtītājs, pamatojoties uz šo noteikumu 30.punktā minētajos pārskatos norādīto informāciju, faktiskos zaudējumus nosaka šādi: no ieņēmumiem, kas gūti, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus, atņem pamatotos izdevumus. Šo noteikumu izpratnē par ieņēmumiem uzskatāmi ieņēmumi no pārdotajām biļetēm, tai skaitā mēnešbiļetēm, un citi ieņēmumi, kas gūti, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus.
52. Izmaksājamo kompensācijas apmēru nosaka šādi: saskaņā ar šo noteikumu 51.punktu noteiktajam zaudējumu apjomam pieskaita peļņas apjomu. Peļņas apjomu nosaka šādi: ieņēmumus reizina ar peļņas procentu, ko aprēķina, summējot 2,5 % un Latvijas valsts ilgtermiņa obligāciju iepriekšējā gada peļņas likmes vidējo vērtību procentos.
VI. Papildu izdevumu kompensēšana
53. Izdevumus, kas saistīti ar pasūtītāja vai normatīvajos aktos noteikto minimālo kvalitātes prasību ieviešanu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas, pārvadātājs iekļauj pašizmaksas aprēķinā un norāda pārskatā (3.pielikums) atbilstoši šo noteikumu 32.1.apakšpunktam.
54. Informāciju par normatīvajos aktos noteikto minimālo kvalitātes prasību ieviešanu (piemēram, biļešu tirdzniecības kvalitātes nodrošināšana, transportlīdzekļu aprīkojuma uzlabošana - zemās grīdas, apkures un ventilācijas sistēmas), kā arī ar to saistītajām izmaksām pārvadātājs iesniedz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājam.
VII. Kompensācijas izmaksas kārtība
55. Katru mēnesi līdz desmitajam datumam pārvadātājam izmaksā zaudējumu kompensāciju par iepriekšējo mēnesi, ja sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumā nav noteikts citādi.
56. 30 dienu laikā pēc pārskata saņemšanas pasūtītājs izvērtē un precizē zaudējumu kompensācijas apmēru, pamatojoties uz šo noteikumu 30. un 33.punktā minētajiem pārskatiem.
57. Lai pasūtītājs varētu noteikt zaudējumu kompensācijas apmēru un novērtēt pārvadātāja aprēķināto zaudējumu pamatotību atbilstoši pasūtījuma līgumam un šo noteikumu 30.punktā minētajiem pārskatiem, pasūtītājs ņem vērā:

57.1. pārvadātāju grāmatvedības organizācijas dokumentos noteikto, tai skaitā šo noteikumu 26.punktā minēto informāciju, kontu plānus, to kodu un simbolu lietošanas noteikumus, krājumu vērtēšanas metodes, ilgtermiņa ieguldījumu (pamatlīdzekļu) uzskaites, nolietojuma un vērtības norakstīšanas metodes;

57.2. pakalpojumu kvalitātes vadības sistēmas aprakstus par procesiem pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai;

57.3. personāla vadības sistēmas aprakstus.
58. Zaudējumu kompensācijas apmēru precizē katru ceturksni saskaņā ar šo noteikumu V nodaļā noteikto kompensācijas aprēķināšanas metodi.
59. Pārvadātājam izmaksā kompensāciju, ņemot vērā atbilstoši šo noteikumu 52.punktam aprēķinātos faktiskos zaudējumus, ja pasūtītājs ir noteicis tarifus un zaudējumu kompensācijas apmērs nesedz faktiskos zaudējumus.
60. Zaudējumu kompensācijas apmērs nedrīkst pārsniegt aprēķināto faktisko zaudējumu apmēru, ja pārvadātājs ir ievērojis pasūtītāja noteiktos tarifus.
61. Ja sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības piešķirtas saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, kompensācijas apmēru nosaka atbilstoši iepirkuma līgumā noteiktās sabiedriskā transporta pakalpojuma līgumcenas un faktiski gūto ieņēmumu starpībai.
62. Pēc kompensācijas apmēra precizēšanas saskaņā ar šo noteikumu 58., 59. un 61.punktu pārvadātājs un pasūtītājs vienojas par kompensācijas izmaksas kārtību:

62.1. ja izmaksātā kompensācija ir bijusi mazāka nekā radušies zaudējumi, starpība izmaksājama turpmākajos mēneša maksājumos;

62.2. ja izmaksātā kompensācija pārsniegusi radušos zaudējumus, starpība ieturama turpmākajos mēneša maksājumos.
63. Šo noteikumu 62.1.apakšpunktā minētajā gadījumā viena mēneša maksājums nevar būt lielāks par iepriekšējā ceturkšņa divu mēnešu vidējo maksājumu apmēru.
64. Pasūtītājs pēc zaudējumu kompensācijas apmēra precizēšanas (koriģēšanas) izmaksā pārvadātājam kompensāciju līdz pārskata periodam (ceturksnim) sekojošā trešā mēneša desmitajam datumam. Ja kopējais par pārskata gadu izmaksātās kompensācijas apmērs ir mazāks par aprēķināto, pasūtītājs 30 dienu laikā izmaksā pārvadātājam atlikušo kompensācijas daļu.
65. Ja pārskata gada laikā izmaksātās zaudējumu kompensācijas apmērs pārsniedz faktisko aprēķināto kompensācijas apmēru:

65.1. pasūtītājs pārmaksāto kompensācijas daļu ieskaita nākamajā pārskata periodā, ja pārmaksa nepārsniedz 10 % no kopējā pārskata gada kompensācijas apmēra;

65.2. pasūtītājs piedzen no pārvadātāja pārmaksātos līdzekļus, ja tie pārsniedz 10 % no kopējā pārskata gada kompensācijas apmēra.
66. Pasūtītājam pēc sabiedriskā transporta pakalpojumu uzraudzības (pārbaudes) veikšanas un kompensācijas saņemšanas tiesiskuma izvērtēšanas ir tiesības samazināt kompensācijas apmēru, ieturot nepamatoti izmaksāto kompensācijas daļu no nākamās kompensācijas.
VIII. Uzraudzība un kontrole
67. Kompensācijām paredzēto līdzekļu izmantošanas likumību, lietderību un pareizību kontrolē Satiksmes ministrija.
68. Ja konstatēti pārkāpumi pārvadājumu veikšanā, uzskaitē vai datu iesniegšanā un ir pamatotas aizdomas par piešķiramās kompensācijas saņemšanas tiesiskumu, pasūtītājs:

68.1. aptur kompensāciju apmēra aprēķināšanu un aiztur aprēķināto kompensāciju izmaksu;

68.2. precizē kompensāciju aprēķinus un piemēro pasūtījuma līgumā noteikto soda sankciju;

68.3. nosaka termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi;

68.4. izskata jautājumu par nepieciešamību lauzt sabiedrisko pakalpojumu pasūtījuma līgumu.
69. Ja pārvadātājs iesniedz pasūtītājam šajos noteikumos noteiktos pārskatus, neievērojot noteiktos termiņus, pasūtītājs aiztur šo noteikumu 55.punktā noteiktos kompensācijas maksājumus. Kompensāciju izmaksu atsāk tikai pēc šo noteikumu 30.punktā minēto pārskatu izvērtēšanas un kompensācijas apmēra precizēšanas. Ja pārvadātājam minētās kompensācijas aizturēšanas dēļ ir radušies papildu zaudējumi, tie uzskatāmi par pārvadātāja pašrisku.
70. Autotransporta direkcijas darbiniekiem, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības:

70.1. iepazīties ar pārvadātāja organizēto pakalpojumu kvalitātes vadības sistēmu, tai skaitā pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu un tai nepieciešamo materiāltehnisko resursu bāzi, arī pārvadātājam piederošo vai lietošanā esošo sabiedrisko transportlīdzekļu izmantošanu un to aprīkojumu;

70.2. iepazīties ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistīto ieņēmumu un izmaksu atsevišķo uzskaiti, kā arī ar grāmatvedības un citiem ar aprēķiniem un maksājumiem saistītajiem dokumentiem, kas pamato saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un uzziņas;

70.3. pieprasīt no pārvadātājiem šajos noteikumos minētos dokumentus, gada pārskatus, citus nepieciešamos dokumentus, izskatīt tos, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus;

70.4. iepazīties ar pašvaldībās veikto kompensāciju aprēķināšanas kārtību un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību, piekļūt dokumentiem, pieprasīt atbildīgo darbinieku paskaidrojumus.
71. Ja Autotransporta direkcija pašvaldības darbībā konstatē nepilnības sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas jomā, tā nosūta Satiksmes ministrijai informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem, ierosinot veikt nepieciešamos kontroles pasākumus.
72. Satiksmes ministrija, izvērtējot pašvaldībā konstatētos pārkāpumus sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas jomā, arī kompensāciju izmaksas neatbilstību tiesību aktos noteiktajiem mērķiem un kārtībai, nosaka termiņu, līdz kuram pašvaldībai jānovērš konstatētie likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi, un uzdod Autotransporta direkcijai aizturēt pašvaldībai paredzētā finansējuma izmaksu atbilstoši konstatētajam pārkāpumam. Ja pašvaldība Satiksmes ministrijas noteiktajā termiņā nenovērš pārkāpumus un neatgūst nepamatoti iztērētos līdzekļus, aizturēto finansējumu pašvaldībai neizmaksā.
73. Pasūtītāja (pašvaldības) darbiniekiem ir šo noteikumu 70.1., 70.2. un 70.3.apakšpunktā minētās tiesības.
IX. Noslēguma jautājumi
74. Zaudējumu kompensācijas aprēķināšanai piemēro Eiropas Padomes 1969.gada 26.jūnija Regulas (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena, pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem, nosacījumus.
75. Ja pasūtītājs saskaņā ar pasūtījuma līgumu pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai vai ieviešanai ir noteicis pārejas periodu, līdz kura beigām pārvadātājs var izmantot viņa rīcībā esošos sabiedriskos transportlīdzekļus, tad pasūtītājs, aprēķinot zaudējumu kompensāciju, ņem vērā pārvadātāja noteikto nolietojuma un vērtības norakstīšanas metodi sabiedriskā transportlīdzekļa lietderīgās lietošanas laikā.
76. Noteikumus piemēro sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai pēc 2008.gada 1.janvāra.
Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.672
Prognozēto izmaksu un tarifa (braukšanas maksas) aprēķins

01.JPG (27494 bytes)

Norādījumi pārskata aizpildīšanai

Aprēķinus veic atsevišķi par pārvadājuma veidu, izņemot pārvadājumus pa dzelzceļu, kur aprēķinus veic atsevišķi par katru maršrutu un kopā par pārvadājuma veidu.

1.aile - pārvadājuma veidā (reģionālais starppilsētu nozīmes, reģionālais vietējās nozīmes vai pilsētas nozīmes maršruts) noteiktais maršruta kods.

2.aile - prognozētās kopējās izmaksas pārvadājuma veidā vai maršrutā.

3.aile - prognozētais nobraukums (kilometri vai vagonkilometri).

4.aile - prognozētais pārvadājamo pasažieru skaits.

5.aile - aprēķinātie (noteiktie) pasažieru kilometri (aizpilda tikai par reģionālajiem starppilsētu nozīmes un reģionālajiem vietējās nozīmes maršrutiem).

6.aile - prognozētā pašizmaksa uz vienu kilometru (2.aile/3.aile).

7.aile - viena pasažieru kilometra pašizmaksas aprēķins (2.aile/5.aile) (aizpilda tikai par reģionālajiem starppilsētu nozīmes un reģionālajiem vietējās nozīmes maršrutiem).

8.aile - viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksa (2.aile/4.aile) (aizpilda tikai par pilsētas nozīmes maršrutiem).

9.aile - prognozēto tarifu (braukšanas maksu) nosaka, ņemot vērā viena pasažieru kilometra pašizmaksas, kā arī Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumu Nr.672 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība" IV nodaļā minēto pakalpojuma tarifa (braukšanas maksas) noteikšanas metodiku (aizpilda tikai par reģionālajiem starppilsētu nozīmes un reģionālajiem vietējās nozīmes maršrutiem).

10.aile - prognozēto braukšanas maksu pilsētas nozīmes maršruta tīklā nosaka, ņemot vērā viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksu, kā arī Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumu Nr.672 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība" IV nodaļā minēto pakalpojuma tarifa (braukšanas maksas) noteikšanas metodiku (aizpilda tikai par pilsētas nozīmes maršrutiem).

Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.672
Degvielas (energoresursu) patēriņa aprēķina metodika

1. Ja nav zināma konkrēta autobusa (markas un modeļa) izgatavotāj­rūpnīcas noteiktā degvielas patēriņa norma (100 km nobraukumam), degvielas patēriņa normu nosaka eksperimentāli atbilstoši metodikai.

2. Degvielas patēriņa normu autobusiem nosaka atbilstoši šādai metodikai:

2.1. transportlīdzekļa degvielas tvertni maksimāli piepilda ar degvielu;

2.2. pieraksta odometra atzīmi (B);

2.3. ar transportlīdzekli ikdienas darba režīmā nobrauc noteiktu daudzumu kilometru (apmēram 200-500 km) un atkārtoti pieraksta odometra atzīmi (B1);

2.4. transportlīdzekļa degvielas tvertni atkārtoti maksimāli piepilda ar degvielu un pieraksta ielieto degvielas daudzumu (A).

3. Degvielas patēriņu (100 km nobraukumam) atbilstoši šī pielikuma 2.punktā minētajai metodikai aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Degvielas patēriņš (litri/100 km) = A x 100
B1 - B

4. Degvielas patēriņu var noteikt eksperimentāli, ja autobuss aprīkots ar speciālām degvielas patēriņa iekārtām (ierīcēm).

5. Energoresursu (elektroenerģijas vai citu enerģijas avotu) patēriņa normu nosaka, izmantojot transportlīdzeklī (elektrotransportā) uzstādītas kontrolierīces (mērierīces) vai vēsturiski uzkrāto informāciju un šādu formulu:

Patēriņa norma (kWh/10 tūkst. t-km bruto) = Patēriņš (kWh) x 10, kur
Tūkst. t-km bruto

Tūkst. t-km bruto = vagonu km x vagonu masa tonnās
1000

6. Degvielas patēriņa norma dīzeļvilcieniem nosakāma, izmantojot transport­līdzeklī uzstādītas kontrolierīces (mērierīces) vai vēsturiski uzkrāto informāciju un šādu formulu:

Patēriņa norma (litri/10 tūkst. t-km bruto) = Patēriņš (litri) x 10, kur
Tūkst. t-km bruto

Tūkst. t-km bruto = vagonu km x vagonu masa tonnās
1000

7. Visus aprēķinus un darbības, ko veic degvielas vai energoresursu patēriņa normas noteikšanai eksperimentāli, dokumentē pārvadātāja noteiktajā kārtībā.

Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.672
Pārskats par sabiedriskā transporta pakalpojumu peļņu vai zaudējumiem

02.JPG (77985 bytes)

03.JPG (87872 bytes)

Norādījumi pārskata aizpildīšanai

1. Pārskatu par sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem aizpilda atsevišķi:

1.1. par pārvadājumu veidiem - reģionālajiem starppilsētu nozīmes, reģionālajiem vietējās nozīmes vai pilsētas nozīmes maršrutiem;

1.2. par pamata maršruta tīklā kopā saņemtajiem ieņēmumiem un izmaksām, tai skaitā izdevumiem, kas radušies, ieviešot pasūtītāja vai normatīvajos aktos noteiktās minimālās kvalitātes prasības sabiedriskā transporta pakalpojumiem;

1.3. par ārpus pamata maršrutu tīkla maršrutos kopā saņemtajiem ieņēmumiem un izmaksām saskaņā ar pasūtījuma līgumu.

2. Aizpildot pārskatu, jāņem vērā:

2.1. ieņēmumu posteņos iekļauj tikai ieņēmumus, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu;

2.2. izmaksu posteņos iekļauj tikai tās tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu. Izmaksu posteņos iekļaujamas arī izmaksas, kas pārvadātājam nepieciešamas pakalpojuma nodrošināšanai, piemēram, tehnisko nobraukumu izdevumi.

3. Pārvadātājs papildus pārskatā iekļaujamajai informācijai var norādīt arī citu nepieciešamo informāciju.

4. Pārskata rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja pārskats sagatavots elektroniski un ir noformēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

1.rinda

Ieņēmumi

Neto ieņēmumi, kas gūti no biļešu (mēnešbiļešu) pārdošanas. Zaudējumu un izdevumu kompensācijas maksājumi netiek ietverti.

2.rinda

Iepriekšējos gados saņemtais un ietaupītais valsts finansējums

Norāda ieņēmumus, kas attiecināmi saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.537 "Kārtība, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā".

3.rinda

Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi

Pārējie ieņēmumi, kas gūti, veicot saimniecisko darbību - sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana, piemēram, ieņēmumi par reklāmas izvietošanu uz transportlīdzekļa.

5.rinda

Materiālu izmaksas

5.1.rinda

Izejvielas, materiāli

Izejvielu, materiālu iegāde un ar to saistītās izmaksas.

5.2.rinda

Rezerves daļas un citi ekspluatācijai nepieciešamie materiāli

Rezerves daļu un citu ekspluatācijai nepieciešamo materiālu iegāde un ar to saistītās izmaksas, kā arī kārtējais remonts, kas veikts pārvadātāja uzņēmumā.

5.3.rinda

Degviela (energoresursi)

Degvielas (dīzeļdegvielas, benzīna, gāzes) iegādes izmaksas sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, kā arī elektroenerģijas iegādes izmaksas elektrotransporta piedziņai.

5.4.rinda

Riepas/riteņu pāri

Riepu (autobusiem, trolejbusiem) vai riteņu pāru (tramvajiem, vilcieniem) iegādes un to atjaunošanas darbu izmaksas.

5.5.rinda

Citas materiālu izmaksas

Pārējās materiālu izmaksas, kas nav minētas 5.1.-5.4.rindā un kas pārvadātājam radušās, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumu, vai ir ar to saistītas, vai izriet no tās.

6.rinda

Personāla izmaksas:

(nenorāda administrācijas personāla izmaksas)

6.1.rinda

Atlīdzība par darbu sabiedrisko transportlīdzekļu vadītājiem

Darba samaksa sabiedrisko transportlīdzekļu vadītājiem, ņemot vērā pārvadātāja noteikto darba algas aprēķina metodiku.

6.2.rinda

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sabiedrisko transportlīdzekļu vadītājiem

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sabiedrisko transportlīdzekļu vadītājiem (sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas iemaksātas valsts budžetā saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

6.3.rinda

Atlīdzība par darbu citiem darbiniekiem

Darba samaksa par darbu citiem darbiniekiem, piemēram, remontstrādniekiem, kasieriem, operatoriem.

6.4.rinda

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas citiem darbiniekiem

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas citiem darbiniekiem, piemēram, remontstrādniekiem, kasieriem, operatoriem (sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas iemaksātas valsts budžetā saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

6.5.rinda

Citas sociālās nodrošināšanas izmaksas

Pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas, piemēram, brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas.

7.rinda

Pārējās sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas izmaksas

7.1.rinda

Sabiedrisko transportlīdzekļu apdrošināšana, licences, transportlīdzekļa reģistrēšana

Izmaksas, kas saistītas ar sabiedrisko transportlīdzekļu apdrošināšanu, licenču, transportlīdzekļu reģistrēšanu, tehniskās apskates veikšanu.

7.2.rinda

Uzturēšanas izmaksas

Izmaksas, kas saistītas ar palīgtelpu uzturēšanu (piemēram, remontdarbnīcām, stāvvietām, mazgātavām izmantotā elektrība, nomas maksājumi, komunālie maksājumi).

7.3.rinda

Remonta izmaksas

Izmaksas, kas saistītas ar sabiedrisko transportlīdzekļu apkalpošanu vai remontu, kas veikts ārpus pārvadātāja uzņēmuma.

7.4.rinda

Maksājumi par biļešu izplatīšanu (starpniecību)

Maksājumi par biļešu izplatīšanu (starpniecību) autoostās, stacijās vai citās vietās.

7.5.rinda

Citi pakalpojumi

Izmaksas, kas saistītas ar pārvadātājam sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, maksa par iebraukšanu autoostās, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

7.6.rinda

Citas saimnieciskās darbības izmaksas

Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas nav minētas 7.1.-7.5.rindā un kas pārvadātājam radušās, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumu vai ir ar to saistītas, vai izriet no tās, piemēram, mazvērtīgā inventāra izmaksas, operatīvā līzinga maksājumi.

8.rinda

Līdzekļu vērtības norakstīšana

8.1.rinda

Sabiedriskie transportlīdzekļi

Tikai to transportlīdzekļu nolietojums un norakstīšana, kas tiek izmantoti sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai.

8.2.rinda

Sabiedriskajā transportlīdzeklī izmantojamais inventārs

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai izmantojamo transportlīdzekļu inventāra (piemēram, kases aparātu, kafijas automātu) nolietojums un norakstīšana.

8.3.rinda

Citi pamatlīdzekļi

To pamatlīdzekļu nolietojums un norakstīšana, kas tiek izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai remontdarbnīcās, mazgātavās, stāvvietās.

9.rinda

Administrācijas izmaksas

9.1.rinda

Atlīdzība par darbu administrācijas personālam un administrācijai

Darba samaksa par darbu administrācijas personālam un administrācijai.

9.2.rinda

Sociālās nodrošināšanas izmaksas administrācijas personālam un administrācijai

Sociālās nodrošināšanas izmaksas, tai skaitā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas iemaksātas valsts budžetā saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

9.3.rinda

Sakaru izdevumi

Izdevumi par pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem.

9.4.rinda

Uzturēšanas izmaksas administrācijai

Izmaksas, kas saistītas ar administratīvo telpu uzturēšanu, piemēram, nomas maksa par administrācijas telpām, komunālie maksājumi, telpu remonta izdevumi, saimniecības preces.

9.5.rinda

Administrācijas darbībai nepieciešamo pamatlīdzekļu norakstīšana

To pamatlīdzekļu nolietojums un norakstīšana, kas tiek izmantoti administrācijas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

9.6.rinda

Transporta izdevumi administrācijai

Administrācijai nepieciešamo transportlīdzekļu uzturēšana, tai skaitā degvielas un citu materiālu izmaksas.

9.7.rinda

Pārējās administrācijas izmaksas

Pārējās administrācijas izmaksas, kas nav minētas 9.1.-9.6.rindā un kas pārvadātājam radušās, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumu vai ir ar to saistītas, vai izriet no tās.

10.rinda

Ārkārtas ieņēmumi

Ieņēmumi, kas gūti darījumos, kuri nepārprotami atšķiras no pārvadātāja parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma.

11.rinda

Ārkārtas izdevumi

Izdevumi, kas rodas darījumos, kuri nepārprotami atšķiras no pārvadātāja parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma.

12.rinda

Procentu maksājumi un līdzīgas izmaksas

Procentu maksājumi par aizņemtajiem līdzekļiem.

13.rinda

Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi

Pārskata periodā gūtā peļņa vai zaudējumi no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas.

Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.672
Informācija par pasažieru pārvadāšanu 20__.gadā
04.JPG (49474 bytes)
Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
5.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.672
Informācija par maršrutiem, kuros radušies zaudējumi 20__.gadā
05.JPG (46952 bytes)

06.JPG (32579 bytes)

Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!