Ministru kabineta noteikumi Nr.673
Rīgā 2007.gada 2.oktobrī (prot. Nr.55 44.§)
Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā
Izdoti saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma
6.panta pirmo un desmito daļu un 8.panta septīto daļu
1. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka pamata maršrutu tīkla un ārpus pamata maršrutu tīkla izstrādāšanas, sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījuma un maršrutu tīkla apjoma noteikšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus pamata maršrutu tīklā un ārpus pamata maršrutu tīkla.
2. Maršrutu tīkla izstrādāšana
2. Maršrutu tīklu veido, izmantojot esošo autoceļu, ielu un sliežu ceļu tīklu, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem.
3. Veidojot pamata maršrutu tīklu (piemēram, nosakot laiku, regularitāti, intensitāti), paredz piekļuves iespējas pārvadājumiem ārpus maršrutu tīkla.
4. Maršrutu tīklā maršrutus savstarpēji saskaņo atbilstoši pasažieru plūsmai un veido, izvēloties taisnāko ceļu starp pieturvietām (pasažieru apmaiņas vietām), kā arī starp maršruta sākumpunktu un galapunktu.
5. Pieturvietu izvietojumu nosaka:
5.1. reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutā - Autotransporta direkcija;
5.2. pilsētas nozīmes maršrutā - attiecīgā republikas pilsētas pašvaldība vai rajona pašvaldība pēc saskaņošanas ar attiecīgo pilsētas pašvaldību;
5.3. reģionālajā vietējās nozīmes maršrutā - rajona pašvaldība pēc saskaņošanas ar Autotransporta direkciju.
6. Pieturvietu izvietojumu nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:
6.1. pieturvietas atrodas iedzīvotājiem izdevīgās vietās;
6.2. attālums starp pieturvietām apdzīvotās vietās nedrīkst būt mazāks par 800 metriem, bet ārpus tām - par diviem kilometriem;
6.3. pilsētas pašvaldība pēc saskaņošanas ar Autotransporta direkciju, ņemot vērā pilsētas specifiku, var noteikt mazākus attālumus starp pieturvietām, nekā minēts šo noteikumu 6.2.apakšpunktā;
6.4. pasūtītājs pēc saskaņošanas ar Autotransporta direkciju un autoceļa pārvaldītāju ārpus apdzīvotām vietām var noteikt mazākus attālumus starp pieturvietām, nekā minēts šo noteikumu 6.2.apakšpunktā.
7. Attiecīgā pašvaldība pēc saskaņošanas ar Autotransporta direkciju piešķir pieturvietai nosaukumu (izņemot pieturvietas pilsētas nozīmes maršrutā). Pieturvietas nosaukumam jābūt atšķirīgam no Latvijā jau esošas pieturvietas nosaukuma, izņemot nosaukumus, kuros ietverts vietvārds.
8. Autotransporta direkcija katrai pieturvietai piešķir pieturvietas kodu (izņemot pieturvietas pilsētas nozīmes maršrutā).
9. Dzelzceļa maršrutos staciju un pieturas punktu atklāšanu reglamentē noteikumi par dzelzceļa staciju, izmaiņas punktu un pieturas punktu atklāšanu, slēgšanu un nosaukuma piešķiršanu.
3. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījuma un maršrutu tīkla apjoma noteikšana
10. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījumu un maršrutu tīkla apjomu nosaka, pamatojoties uz:
10.1. iedzīvotāju vajadzībām un tās raksturojošiem rādītājiem;
10.2. sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes rādītājiem:
10.2.1. izmantojamību - sabiedriskā transporta pakalpojuma apjomu atbilstoši ģeogrāfiskajam izvietojumam, kustības intensitātei un transporta veidam;
10.2.2. pieejamību - piekļuvi sabiedriskajam transportam, ko nodrošina sasaiste ar dažādu veidu sabiedriskajiem transportlīdzekļiem un iespējas pasažieriem pārsēsties cita veida sabiedriskajā transportlīdzeklī;
10.2.3. informācijas pieejamību - sistemātisku informācijas nodrošināšanu par sabiedrisko transportu;
10.2.4. laiku - laika aspektiem, kas būtiski braucienu plānošanā un veikšanā;
10.2.5. pasažieru apkalpošanu - sabiedriskā transporta pakalpojumu elementiem, kas ieviesti, lai nodrošinātu iespējami labāku sabiedriskā transporta pakalpojumu saskaņotību ar atsevišķu pasažieru interesēm;
10.2.6. komfortu - pakalpojuma elementiem, kas ieviesti, lai padarītu braukšanu sabiedriskajā transportā patīkamāku;
10.2.7. drošību - pasažieru personīgās drošības sajūtu, ko rada faktiski ieviestie drošības pasākumi un pasažieru informēšana par plānotajiem pasākumiem.
11. Rajona pašvaldība sagatavo lēmuma projektu par reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla izveidi un nosūta to Autotransporta direkcijai saskaņošanai. Lēmuma projektam pievieno:
11.1. attiecīgā rajona karti, kurā shematiski attēlotas maršrutu tīkla robežas un sadalījums pa pasūtījuma apjomiem, ja visu maršruta tīklu nav paredzēts nodot apkalpošanai viena sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma ietvaros;
11.2. maršrutu tīklā ietverto maršrutu (pamata maršrutu tīkla un ārpus pamata maršrutu tīkla) sarakstu (1.pielikums);
11.3. katra maršruta aprakstu un shēmu (maršruta shēma ir maršruta (ar pieturvietām) attēlojums kartē mērogā 1:200000 vai, ja maršrutā ir paredzēta pieturvieta, kas nav uzbūvēta, 1:50000). Maršruta aprakstā secīgi ar ceļu un ielu nosaukumiem norāda autobusu kustību maršrutā, pieturvietas, tai skaitā tehniskās pieturvietas (tehniskās pieturvietas ir sabiedriskā transportlīdzekļa apstāšanās vietas, kas paredzētas sabiedriskā transportlīdzekļa tehniskajai apkalpošanai, apkalpojošajam personālam darba režīma ievērošanai un pasažieru atpūtai, bet nav paredzētas pasažieru apmaiņai), pieturvietu kodu (ja tāds ir) un nosaukumu, atrašanās vietu uz attiecīgā ceļa vai ielas, attālumu starp pieturvietām (km) un maršruta garumu (km);
11.4. katra maršruta (reisa) (reiss ir sabiedriskā transportlīdzekļa kustība maršrutā no viena maršruta galapunkta līdz otram) nepieciešamības sociāli ekonomisko pamatojumu (esošās un iespējamās pasažieru plūsmas apjoma un finansiālo rādītāju analīze, pārvadājumu sociālā nozīme) (2.pielikums);
11.5. autobusu kustības sarakstu reģionālajā vietējās nozīmes maršrutā (3.pielikums) vai vilcienu kustības sarakstu maršrutā (4.pielikums) (nosūta arī elektroniski);
11.6. pasažieru un bagāžas pārvadāšanas tarifu tabulas projektu (nosūta arī elektroniski);
11.7. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atzinumu, ja reģionālais vietējās nozīmes autobusu maršruts šķērso dzelzceļa sliežu ceļus pa viena līmeņa šķērsojumu un šis šķērsojums nav iekļauts nevienā reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutā;
11.8. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atzinumu par vilcienu kustības saraksta projektu un tā atbilstību dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalījumam un tehniskajām iespējām;
11.9. attiecīgās pašvaldības izveidotas maršruta apsekošanas komisijas atzinumu par autoceļa (ielas) vai tā posma tehnisko stāvokli, ja reģionālais vietējās nozīmes autobusu maršruts izveidots pa autoceļu (ielu), kas nav iekļauts nevienā reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutā.
12. Attiecīgajam sabiedriskā transporta pakalpojumam piemērojamos sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes rādītājus un kvalitātes līmeni atbilstoši kompetencei nosaka attiecīgi Autotransporta direkcija vai republikas pilsētas vai rajona pašvaldība (turpmāk - pasūtītājs) sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumā.
13. Republikas pilsētas vai rajona pašvaldība pirms sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma organizēšanas sagatavo sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma projektu un nosūta to Autotransporta direkcijai saskaņošanai kopā ar šādiem dokumentiem (viens saskaņotā līguma eksemplārs un tam pievienotie dokumenti paliek Autotransporta direkcijas rīcībā):
13.1. informāciju par sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasībām konkrētajam maršrutam (reisam);
13.2. sabiedriskā transporta pakalpojumu pašizmaksas aprēķinu;
13.3. sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifa aprēķinu.
14. Rajona pašvaldība pēc tiesību piešķiršanas pārvadātājam sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus vizē sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma (līguma grozījumu) projektu un nosūta to Autotransporta direkcijai saskaņošanai. Līguma (līguma grozījumu) projektam pievieno:
14.1. pamatinformāciju par pārvadātāju - nosaukums, juridiskā adrese, nodarbošanās;
14.2. informāciju par pārvadātāja pieredzes un labas reputācijas apliecinājumu attiecībā uz sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu;
14.3. informāciju par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, to atjaunošanas un modernizācijas plāniem;
14.4. sabiedriskā transporta pakalpojumu pašizmaksas un pasažieru kilometra pašizmaksas aprēķinu par katru maršrutu atsevišķi;
14.5. sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifa aprēķinu.
15. Šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.3., 14.4. un 14.5.apakšpunktā minētos dokumentus iesniedz arī par katru personu grupā esošu personu un katru apakšuzņēmumu (ja tādi ir paredzēti).
16. Republikas pilsētas vai rajona pašvaldība pirms sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas pienākuma (saistību) uzlikšanas nosūta Autotransporta direkcijai saskaņošanai saistošo noteikumu projektu kopā ar šo noteikumu 13.punktā minēto informāciju (viens saskaņoto saistošo noteikumu eksemplārs un tam pievienotie dokumenti paliek Autotransporta direkcijas rīcībā).
17. Republikas pilsētas vai rajona pašvaldība, iesniedzot Autotransporta direkcijā sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma grozījumu projektu, pievieno tam šo noteikumu 14.punktā minēto informāciju, kas attiecas un paredzētajiem grozījumiem līgumā.
18. Autotransporta direkcija pirms sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma (līguma grozījumu) saskaņošanas vai pašvaldības saistošo noteikumu (saistošo noteikumu grozījumu) apstiprināšanas var pieprasīt republikas pilsētas vai rajona pašvaldībai papildu informāciju par nosacījumiem, ar kuriem paredzēts slēgt sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu (izdarīt līguma grozījumus), vai uzlikt pienākumu (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus.
19. Republikas pilsētas vai rajona pašvaldība pēc sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma (līguma grozījumu) saskaņošanas un parakstīšanas vienu līguma eksemplāru nosūta Autotransporta direkcijai.
20. Republikas pilsētas pašvaldība un rajona pašvaldība reizi ceturksnī (līdz kalendāra gada ceturksnim sekojošā mēneša desmitajam datumam) iesniedz Autotransporta direkcijā informāciju par:
20.1. jaunu maršrutu izveidošanas nepieciešamību un tās sociāli ekonomisko pamatojumu (2.pielikums);
20.2. informāciju par maršrutu (reisu) grozījumiem (īsu aprakstu par grozījumu veidu un saturu);
20.3. informāciju par izsniegtajiem un anulētajiem apliecinājumiem;
20.4. informāciju par pārvadājumiem pilsētā (5.pielikums).
21. Centrālā statistikas pārvalde reizi trijos gados apkopo informāciju par iedzīvotāju pārvietošanos.
4. Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana
4.1. Maršruta atklāšana, grozīšana, slēgšana un kustības saraksta apstiprināšana
22. Jaunu maršrutu un maršruta reisu maršrutu tīklā atklāj, maršrutu (reisu) groza un slēdz, kā arī kustības sarakstu apstiprina:
22.1. Autotransporta direkcija (pēc ieinteresēto pašvaldību un plānošanas reģionu viedokļa noskaidrošanas) - reģionālajam starppilsētu nozīmes maršrutam;
22.2. attiecīgā republikas pilsētas pašvaldība - pilsētas nozīmes maršrutam pasažieru pārvadājumos ar autobusu, trolejbusu vai tramvaju;
22.3. attiecīgā rajona pašvaldība - rajona pilsētas nozīmes maršrutam (pēc saskaņošanas ar Autotransporta direkciju) un reģionālajam vietējās nozīmes maršrutam.
23. Dzelzceļa maršrutus atklāj un vilcienu kustības sarakstus maršrutā apstiprina šo noteikumu 22.punktā minētās institūcijas pēc saskaņošanas ar infrastruktūras pārvaldītāju.
24. Pasūtītājs, ņemot vērā īpašus apstākļus (piemēram, pasažieru plūsma, laika apstākļi, autoceļa, ielas vai sliežu ceļa remonts), kustības sarakstā var paredzēt izmaiņas (piemēram, pārvadājumu sezonalitāte, intensitāte), kas stājas spēkā bez īpašas saskaņošanas.
25. Priekšlikumu par jauna maršruta (reisa) atklāšanu var iesniegt pārvadātājs un jebkura cita juridiska vai fiziska persona, iesniedzot pasūtītājam iesniegumu uz noteikta parauga veidlapas (6.pielikums). Jauna maršruta vai reisa atklāšanu var ierosināt arī pasūtītājs.
26. Šo noteikumu 25.punktā minētajam iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
26.1. maršruta (reisa) nepieciešamības sociāli ekonomisko pamatojumu (izņemot pilsētas nozīmes pārvadājumus) (2.pielikums);
26.2. maršruta (reisa) aprakstu un shēmu:
26.2.1. reģionālajam starppilsētu nozīmes maršrutam mērogā 1:200000;
26.2.2. reģionālajam vietējās nozīmes maršrutam mērogā 1:200000;
26.2.3. pilsētas nozīmes maršrutam mērogā 1:20000;
26.3. maršruta (reisa) aprakstu - secīgi ar ceļu un ielu nosaukumiem norāda sabiedriskā transportlīdzekļa kustību maršrutā, pieturvietas, tai skaitā tehniskās pieturvietas, pieturvietu kodu (ja tāds ir) un nosaukumu, atrašanās vietu uz attiecīgā ceļa vai ielas, attālumu starp pieturvietām (km) un maršruta garumu (km);
26.4. maršruta (reisa) kustības sarakstu reģionālajā vietējās nozīmes maršrutā (3.pielikums) vai vilciena kustības sarakstu maršrutā (4.pielikums) (nosūta arī elektroniski);
26.5. pasažieru un bagāžas pārvadāšanas tarifu tabulas projektu, izņemot pilsētas nozīmes maršrutus (nosūta arī elektroniski);
26.6. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atzinumu, ja autobusu maršruts šķērso dzelzceļa sliežu ceļus pa viena līmeņa šķērsojumu un šis šķērsojums nav iekļauts nevienā reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutā;
26.7. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atzinumu par vilcienu kustības saraksta projektu un tā atbilstību dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalījumam un tehniskajām iespējām;
26.8. tehnisko nobraukumu (km) no sabiedrisko transportlīdzekļu dislokācijas vietas līdz maršruta (reisa) sākumpunktam un no maršruta (reisa) galapunkta līdz sabiedrisko transportlīdzekļu dislokācijas vietai;
26.9. ar jaunā maršruta (reisa) izpēti saistīto izdevumu aprēķinu, ja iesnieguma iesniedzējam ir radušies šādi izdevumi.
27. Pasūtītājs, pamatojoties uz šo noteikumu 26.9.apakšpunktā minēto izdevumu aprēķinu, nosaka atmaksājamo izdevumu apmēru. Atmaksājamos izdevumus sedz no pasūtītāja līdzekļiem pasūtītāja noteiktajā kārtībā.
28. Jauns reģionālais starppilsētu nozīmes maršruts ir maršruts, kas būtiski atšķiras no jau esoša maršruta un dublē to ne vairāk kā par 50 procentiem. Atbilstību jaunam maršrutam pasūtītājs nosaka arī, izvērtējot tā funkcionālo nozīmi.
29. Jauns reģionālais vietējās nozīmes maršruts ir maršruts, kas būtiski atšķiras no jau esoša maršruta un dublē to ne vairāk kā par 70 procentiem.
30. Jauns pilsētas nozīmes maršruts ir maršruts, kas būtiski atšķiras no jau esoša maršruta un dublē to ne vairāk kā par 60 procentiem.
31. Jauns reiss, ievērojot šo noteikumu 28., 29. un 30.punkta nosacījumus, ir reiss, kas atšķiras no jau esoša reisa ar pienākšanas un atiešanas laiku vai maršruta shēmu, kā dēļ attiecīgi mainās vismaz viens - pienākšanas vai atiešanas - laiks.
32. Atklājot un saskaņojot maršrutu (reisu), tā identifikācijai Autotransporta direkcija nosaka maršruta (reisa) numuru reģionālajiem starppilsētu nozīmes maršrutiem un reģionālajiem vietējās nozīmes maršrutiem.
33. Pamata maršrutiem un maršrutiem ārpus pamata maršrutu tīkla identifikācijas numuru autobusiem veido četrciparu skaitlis, kura pirmais cipars nosaka maršruta veidu:
33.1. reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu pamata maršrutu tīklā apzīmē ar ciparu 7;
33.2. reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu pasažieru pārvadājumiem ārpus pamata maršrutu tīkla apzīmē ar ciparu 1;
33.3. reģionālo vietējās nozīmes pamata maršrutu apzīmē ar ciparu 5 vai 6;
33.4. reģionālo vietējās nozīmes maršrutu pasažieru pārvadājumiem ārpus pamata maršrutu tīkla apzīmē ar ciparu 2.
34. Pilsētas nozīmes maršrutiem identifikācijas numuru piešķir attiecīgā pašvaldība, izmantojot ne vairāk kā triju ciparu kombināciju.
35. Maršruta nosaukumu veido sākumpunkts un galapunkts, kur:
35.1. maršruta sākumpunkts ir lielākas nozīmes apdzīvotās vietas nosaukums, bet galapunkts - mazākas nozīmes apdzīvotās vietas nosaukums (piemēram, no galvaspilsētas uz rajona centru, no pilsētas centra uz pilsētas rajonu);
35.2. sākumpunktu izvēlas alfabēta secībā, ja maršruts savieno vienādas nozīmes apdzīvotas vietas (piemēram, no rajona pilsētas uz citu rajona pilsētu).
36. Reisa numuru veido skaitlis, kur:
36.1. pirmo nepāra ciparu lieto reisam no maršruta sākumpunkta uz maršruta galapunktu;
36.2. pirmo pāra ciparu lieto reisam no maršruta galapunkta uz maršruta sākumpunktu.
37. Maršrutu var atklāt, ja attiecīgo autoceļu (ielu) un sliežu ceļu tehniskais stāvoklis un inženieraprīkojums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un autoceļa valdītājs vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina to uzturēšanu atbilstoši minētajām prasībām.
38. Ja autoceļš (iela) netiek pienācīgi uzturēts vai ir paredzēts atklāt maršrutu pa autoceļu (ielu), kur pirms tam maršruti nav bijuši atklāti vai nav veikti pārvadājumi ilgāk par vienu gadu, Satiksmes ministrija vai attiecīgā pašvaldība izveido maršruta apsekošanas komisiju. Komisija sastāda aktu par autoceļa (ielas) vai tā posma tehnisko stāvokli un nosaka veicamos pasākumus.
39. Pilsētas nozīmes maršruta un reģionālā vietējās nozīmes maršruta autoceļa (ielas) vai tā posma apsekošanai izveido komisiju šādā sastāvā:
39.1. attiecīgās republikas pilsētas vai attiecīgā rajona pašvaldības pārstāvis - komisijas priekšsēdētājs;
39.2. autoceļa (ielas) valdītāja pārstāvis;
39.3. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" pārstāvis;
39.4. pārvadātājs vai viņa pilnvarots pārstāvis (ja nepieciešams);
39.5. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārstāvis (ja maršruts šķērso dzelzceļa sliežu ceļus pa viena līmeņa šķērsojumu).
40. Reģionālā starppilsētu nozīmes maršruta autoceļu apsekošanai izveido komisiju šādā sastāvā:
40.1. Autosatiksmes departamenta pārstāvis - komisijas priekšsēdētājs;
40.2. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" pārstāvis;
40.3. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārstāvis (ja maršruts šķērso dzelzceļa sliežu ceļus pa viena līmeņa šķērsojumu);
40.4. attiecīgās pašvaldības pārstāvis;
40.5. ja nepieciešams, pārvadātājs vai viņa pilnvarots pārstāvis, kā arī citas ieinteresētās personas.
41. Maršrutu pa sliežu ceļu (izņemot tramvaja sliežu ceļu) apseko normatīvajos aktos par dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju noteiktajā kārtībā.
42. Ja jauna autoceļa izbūves vai esošā autoceļa remonta dēļ pārvadājumā noteiktais maršruts tiek novirzīts pa apvedceļu vai ir paredzēts mainīt pieturvietu izvietojumu, autoceļa valdītāja pienākums ir saskaņot ar pasūtītāju jaunā autoceļa izbūves vai esošā autoceļa remonta darbu projektu.
43. Ja ir paredzēts vai ārkārtas apstākļos nepieciešams autoceļa, ielas vai dzelzceļa infrastruktūras remonts:
43.1. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs par dzelzceļa infrastruktūras remontu, kas saistīts ar pasažieru vilcienu kustības pārtraukšanu vai ierobežošanu dzelzceļa posmā, kā dēļ nav iespējama pasažieru pārvadājumu pasūtījuma izpilde, informē pasūtītāju, ievērojot šādus termiņus:
43.1.1. ja paredzēts dzelzceļa infrastruktūras kapitālais remonts - divus mēnešus pirms darbu uzsākšanas;
43.1.2. ja paredzēti dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas darbi un remontdarbi - vismaz 20 dienas pirms to uzsākšanas;
43.1.3. ārkārtas apstākļos (piemēram, dabas katastrofa, avārija), kad remonts jāveic, lai atjaunotu vilcienu kustību pa sliežu ceļiem vai novērstu apdraudējumu satiksmes drošībai, cilvēku dzīvībai, veselībai, personas mantai vai videi, - nekavējoties;
43.2. autoceļa (ielas) pārvaldītājs par autoceļa (ielas) remontu, kas saistīts ar kustības pārtraukšanu konkrētā autoceļa (ielas) posmā, informē pasūtītāju, ievērojot šādus termiņus:
43.2.1. ja paredzēts autoceļa (ielas) kapitālais remonts un ir ierīkots apbraucamais ceļš, - divus mēnešus pirms darbu uzsākšanas;
43.2.2. ja paredzēti autoceļa (ielas) uzturēšanas darbi un remontdarbi, - mēnesi pirms to uzsākšanas;
43.2.3. ārkārtas apstākļos (piemēram, dabas katastrofa), kad remonts jāveic, lai atjaunotu kustību pa ceļu (ielu) vai novērstu apdraudējumu satiksmes drošībai, cilvēku dzīvībai, veselībai, personas mantai vai videi, - nekavējoties.
44. Ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai autoceļa (ielas) valdītājs šo noteikumu 43.punktā minētajā kārtībā un termiņos nav paziņojis par remontdarbu uzsākšanu un pārvadātājam tādēļ rodas papildu tiešie izdevumi, tos sedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai autoceļa (ielas) valdītājs.
45. Jauna autoceļa izbūves vai esošā autoceļa remonta projektu autoceļa valdītājs (autoceļa izbūves vai remontdarbu pasūtītājs) saskaņo ar Autotransporta direkciju attiecībā uz maršruta (reisa) grozīšanu un pieturvietu izvietošanu.
46. Pārvadātāju izdevumus, kas saistīti ar apbraucamā ceļa izmantošanu, autoceļa valdītājs (autoceļa izbūves vai remontdarbu pasūtītājs) iekļauj autoceļa izbūves vai remontdarbu tāmē.
47. Lai izskatītu priekšlikumus par jauna maršruta (reisa) atklāšanu, maršruta (reisa) grozīšanu vai slēgšanu, pasūtītājs var izveidot konsultatīvo padomi (komisiju).
48. Lai atklātu jaunu reģionālo vietējās nozīmes maršrutu (reisu), rajona padome vai tās pilnvarota institūcija nosūta Autotransporta direkcijai:
48.1. maršruta (reisa) nepieciešamības sociāli ekonomisko pamatojumu (2.pielikums);
48.2. maršruta (reisa) aprakstu un shēmu;
48.3. maršruta (reisa) kustības sarakstu reģionālajā vietējās nozīmes maršrutā (3.pielikums) vai vilcienu kustības sarakstu maršrutā (4.pielikums) (nosūta arī elektroniski);
48.4. pasažieru un bagāžas pārvadāšanas tarifu tabulas projektu (nosūta arī elektroniski);
48.5. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atzinumu, ja reģionālais vietējās nozīmes autobusu maršruts šķērso dzelzceļa sliežu ceļus pa viena līmeņa šķērsojumu un šis šķērsojums nav iekļauts nevienā reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutā vai vietējās nozīmes maršrutā;
48.6. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atzinumu par maršruta vilcienu kustības saraksta projektu un tā atbilstību dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalījumam un tehniskajām iespējām;
48.7. šo noteikumu 38.punktā minētajos gadījumos - attiecīgās pašvaldības izveidotas maršruta apsekošanas komisijas atzinumu par autoceļa (ielas) vai tā posma tehnisko stāvokli;
48.8. tehnisko nobraukumu (km) no sabiedrisko transportlīdzekļu dislokācijas vietas līdz maršruta (reisa) sākumpunktam un no maršruta (reisa) galapunkta līdz sabiedrisko transportlīdzekļu dislokācijas vietai;
48.9. ar jaunā maršruta (reisa) izpēti saistīto izdevumu aprēķinu, ja iesnieguma iesniedzējam ir radušies šādi izdevumi.
49. Ne vēlāk kā 10 dienas pirms pārvadājumu uzsākšanas ar Autotransporta direkciju saskaņotā jaunā maršrutā (reisā) rajona pašvaldība Autotransporta direkciju rakstiski informē par pārvadājumu uzsākšanas datumu.
50. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības jaunā maršrutā (reisā) piešķir vai uzliek pienākumu (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu sabiedriskā transporta nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
51. Pašvaldība, uzliekot pienākumu (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu, uzlikto pienākumu (saistības) apraksta atbilstoši Padomes 1969.gada 26.jūnija Regulas (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē, 14.pantā minētajam līgumam.
52. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības jauna reisa apkalpošanai esošajā maršrutā pasūtītājs piedāvā pārvadātājam, kuram uzlikts pienākums (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu vai piešķirtas tiesības veikt pārvadājumus attiecīgajā maršrutā.
53. Ja pārvadātājam ir piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus pamata maršrutos vai ārpus pamata maršrutiem vai uzlikts pienākums (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus pamata maršrutos, pasūtītājs var piešķirt pārvadātājam tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus pamata maršrutos un ārpus pamata maršrutiem, neievērojot konkursa procedūras, kas nepieciešamas saskaņā ar šo noteikumu 50.punktu.
54. Maršruta daļa, ko pasūtītājs piešķir pārvadātājam šo noteikumu 52. un 53.punktā minētajos gadījumos, nedrīkst pārsniegt 50 % no noslēgtā pasūtījuma līguma vērtības.
55. Maršruta (reisa) grozīšana ir jebkādu izmaiņu izdarīšana braukšanas nosacījumos, izņemot braukšanas maksas (tarifa) izmaiņas.
56. Maršruta (reisa) grozīšanu var ierosināt pārvadātājs, pasūtītājs un jebkura cita juridiska vai fiziska persona.
57. Iesniegumu par maršruta (reisa) grozīšanu (6.pielikums) šo noteikumu 56.punktā minētās personas iesniedz pasūtītājam. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
57.1. kustības sarakstu reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutā, reģionālajā vietējās nozīmes maršrutā (3.pielikums) vai pilsētas nozīmes maršrutā (7.pielikums) vai vilcienu kustības sarakstu maršrutā (4.pielikums);
57.2. maršruta (reisa) aprakstu un shēmu, izņemot gadījumus, ja kustības sarakstā tiek grozīts tikai braukšanas ilgums vai reisu izpildes laiks;
57.3. maršruta (reisa) aprakstu, kurā secīgi ar ceļu un ielu nosaukumiem norāda sabiedriskā transportlīdzekļa kustību maršrutā, pieturvietas, tai skaitā tehniskās pieturvietas, pieturvietu kodu (ja tāds ir) un nosaukumu, atrašanās vietu uz attiecīgā ceļa vai ielas, attālumu starp pieturvietām (km) un visa maršruta garumu (km);
57.4. maršruta (reisa) grozījumu sociāli ekonomisko pamatojumu (2.pielikums), izņemot gadījumus, ja netiek mainīts braukšanas maršruts vai grozījumi tiek veikti dzelzceļa infrastruktūras remontdarbu laikā;
57.5. prognozējamos ienākumus no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas attiecīgajā maršrutā (reisā);
57.6. tehnisko nobraukumu (km) no sabiedrisko transportlīdzekļu dislokācijas vietas līdz maršruta (reisa) sākumpunktam un no maršruta (reisa) galapunkta līdz sabiedrisko transportlīdzekļu dislokācijas vietai.
58. Lai saskaņotu grozījumus reģionālajā vietējās nozīmes maršrutā (reisā), rajona padome nosūta Autotransporta direkcijai:
58.1. kustības sarakstu reģionālajā starppilsētu nozīmes, reģionālajā vietējās nozīmes vai pilsētas nozīmes maršrutā vai vilcienu kustības sarakstu maršrutā;
58.2. maršruta (reisa) aprakstu un shēmu, izņemot gadījumus, ja kustības sarakstā tiek grozīts tikai braukšanas ilgums vai reisu izpildes laiks;
58.3. grozījumu nepieciešamības pamatojumu, kurā norāda:
58.3.1. maršruta (reisa) sociāli ekonomisko pamatojumu (2.pielikums), izņemot gadījumus, ja netiek mainīts braukšanas maršruts vai grozījumi tiek veikti dzelzceļa sliežu vai autoceļu remontdarbu laikā;
58.3.2. prognozējamos ienākumus no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas attiecīgajā maršrutā (reisā).
59. Pirms lēmuma pieņemšanas par reģionālā starppilsētu nozīmes maršruta (reisa) grozīšanu Autotransporta direkcija noskaidro ieinteresēto pašvaldību viedokli.
60. Ne vēlāk kā 10 dienas pirms pārvadājumu uzsākšanas vai izbeigšanas ar Autotransporta direkciju saskaņotā jaunā, grozītā vai slēgtā maršrutā (reisā) rajona pašvaldība rakstiski informē Autotransporta direkciju par pārvadājumu uzsākšanas vai izbeigšanas datumu.
61. Maršruta (reisa) slēgšanu var ierosināt pasūtītājs, pārvadātājs, kā arī jebkura cita juridiska vai fiziska persona.
62. Iesniegumu par maršruta slēgšanu (6.pielikums) iesniedz pasūtītājam. Iesniegumam pievieno informāciju par pasažieru plūsmu attiecīgajā maršrutā un finansiālos rādītājus par pēdējiem diviem gadiem. Ja pārvadājumi ir veikti mazāk nekā divus gadus, iesniegumam pievieno finansiālos rādītājus par katru mēnesi no pārvadājumu sākšanas dienas.
63. Pieņemot lēmumu par maršruta (reisa) slēgšanu, pasūtītājs izvērtē nepieciešamību ieviest alternatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus.
64. Pirms lēmuma pieņemšanas par reģionālā vietējās nozīmes maršruta (reisa) slēgšanu rajona padome nosūta lēmuma projektu Autotransporta direkcijai, lai noskaidrotu tās viedokli. Pirms lēmuma pieņemšanas par reģionālā starppilsētu nozīmes maršruta (reisa) slēgšanu Autotransporta direkcija noskaidro ieinteresēto pašvaldību viedokli.
65. Par jauna maršruta (reisa) atklāšanu, maršrutā (reisā) izdarītajiem grozījumiem vai maršruta (reisa) slēgšanu pārvadātājs paziņo publiski, izvietojot informāciju autoostās, dzelzceļa stacijās, pieturvietās un plašsaziņas līdzekļos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
66. Autotransporta direkcijas lēmumu par jauna maršruta (reisa) atklāšanu, maršrutā (reisā) izdarītajiem grozījumiem vai maršruta (reisa) slēgšanu var apstrīdēt Satiksmes ministrijā.
67. Pašvaldības lēmumu par jauna maršruta (reisa) atklāšanu, maršrutā (reisā) izdarītajiem grozījumiem vai maršruta (reisa) slēgšanu var pārsūdzēt tiesā administratīvā kārtībā. Ja pašvaldība maršruta tīkla pārzināšanu un pakalpojuma organizēšanu ir deleģējusi citai personai, tad deleģētās personas lēmumu var apstrīdēt attiecīgajā pašvaldībā.
68. Īpašos gadījumos, plānojot maršrutu tīklu, sabiedriskā transportlīdzekļa statusu var piešķirt vieglajam automobilim.
4.2. Apliecinājuma izsniegšana un anulēšana
69. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības autobusu maršrutā (reisā) apliecina pasūtītāja izsniegts apliecinājums.
70. Apliecinājumu var saņemt pārvadātājs, kuram ir pasažieru autopārvadājumu veicēja speciālā atļauja (licence). Ja pārvadātājs veic dzelzceļa pasažieru pārvadājumus, apliecinājumu var saņemt pārvadātājs, kuram ir dzelzceļa pārvadājumu drošības sertifikāts, kas apliecina, ka pārvadātājam ir tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru attiecīgajos iecirkņos.
71. Apliecinājumu pārvadātājam izsniedz un anulē:
71.1. Autotransporta direkcija - reģionālajam starppilsētu nozīmes maršrutam;
71.2. attiecīgā republikas pilsētas pašvaldība - pilsētas nozīmes maršrutam pasažieru pārvadājumos ar autobusu;
71.3. attiecīgā rajona pašvaldība - reģionālajam vietējās un rajona pilsētas nozīmes maršrutam.
72. Pasūtītājs apliecinājumā norāda šādu informāciju:
72.1. apliecinājuma izsniedzējs;
72.2. apliecinājuma saņēmējs;
72.3. apliecinājuma sērija un numurs;
72.4. apliecinājuma derīguma termiņš;
72.5. maršruta nosaukums un numurs;
72.6. reisa numurs;
72.7. reisā norīkotā sabiedriskā transportlīdzekļa atiešanas laiks no viena galapunkta un pienākšanas laiks otrā galapunktā;
72.8. nedēļas dienas, kad tiek veikts reiss;
72.9. pasūtījuma līguma numurs;
72.10. cita informācija (ja nepieciešams).
73. Ja pieņemts lēmums izsniegt apliecinājumu, pasūtītājs nosaka pārvadājumu uzsākšanas dienu.
74. Apliecinājumu pārvadātājam izsniedz pēc tam, kad pretendents, kurš ieguvis sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības vai kuram uzlikts pienākums (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus attiecīgajā maršrutā (reisā), noslēdz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu.
75. 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izsniegt apliecinājumu pasūtītājs paziņo par apliecinājuma izsniegšanu, tā derīguma termiņu un pārvadājumu uzsākšanas dienu:
75.1. Autotransporta direkcija - ieinteresētajām pašvaldībām, līniju būvju valdītājiem un citām ieinteresētajām personām;
75.2. republikas pilsētas pašvaldība - ieinteresētajām pašvaldībām, līniju būvju valdītājiem un citām ieinteresētajām personām;
75.3. rajona pašvaldība - Autotransporta direkcijai, ieinteresētajām pašvaldībām, līniju būvju valdītājiem un citām ieinteresētajām personām.
76. Apliecinājumu izsniedz uz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma termiņu, izņemot šo noteikumu 77. un 88.punktā minētos gadījumus.
77. Lai nodrošinātu pietiekamus un nepārtrauktus sabiedriskā transporta pakalpojumus, īpašos gadījumos, ja pastāv satiksmes pārtraukšanas vai nepietiekamības (piemēram, dabas katastrofas, sabiedriskie pasākumi, uzņēmuma maksātnespēja) draudi un ja uz šiem gadījumiem nav attiecināmi šo noteikumu 43.punktā minētie nosacījumi, pasūtītājs var izsniegt vienreizēju vai īstermiņa apliecinājumu, nepiemērojot sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesību piešķiršanas procedūru. Kopējais vienreizējā vai īstermiņa apliecinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus.
78. Veicot pārvadājumus attiecīgajā maršrutā (reisā), pie autovadītāja atrodas apliecinājuma oriģināls. Apliecinājums ir derīgs tikai kopā ar licences kartīti pasažieru komercpārvadājumu veikšanai. Pārvadātājs apliecinājumu nedrīkst nodot citam pārvadātājam.
79. Pārvadātājs nodod apliecinājumu pasūtītājam 15 dienu laikā pēc tam, kad apliecinājums zaudējis spēku vai beidzies tā derīguma termiņš.
80. Pārvadātājam izsniegto apliecinājumu anulē, ja pasūtītājs pieņem lēmumu maršrutu (reisu) slēgt.
81. Pasūtītājs veic izsniegto un anulēto apliecinājumu uzskaiti.
82. Pārvadātāja un apakšuzņēmēja attiecības regulē apakšuzņēmuma līgums. Pārvadātājs uzņemas risku un atbildību par apakšuzņēmēja darbu.
83. Pārvadātājs vismaz mēnesi iepriekš informē pasūtītāju par nodomu slēgt apakšuzņēmuma līgumu un sniedz informāciju par apakšuzņēmēju un tā atbilstību sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
84. Pasūtītājam iesniegtais noslēgtais apakšuzņēmuma līgums ir pamats apliecinājuma izsniegšanai apakšuzņēmējam.
4.3. Eksperimentālie pārvadājumi
85. Lai apsekotu pasažieru plūsmu un analizētu maršruta darbības ekonomiskos rādītājus, pasūtītājs var atklāt eksperimentālos pārvadājumus jaunā maršrutā (reisā).
86. Eksperimentālo pārvadājumu veikšanas tiesības attiecīgajā maršrutā (reisā) piešķir šo noteikumu 50.punktā noteiktajā kārtībā.
87. Uz eksperimentālajiem pārvadājumiem nav attiecināms šo noteikumu 26.9.apakšpunkts un 27.punkts.
88. Eksperimentālo pārvadājumu veikšanai pasūtītājs pārvadātājam izsniedz apliecinājumu un nosaka tā derīguma termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem un ilgāks par sešiem mēnešiem. Ja nepieciešams eksperimentālos pārvadājumus turpināt, izsniegto apliecinājumu kopējais derīguma termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem.
89. Par eksperimentālajiem pārvadājumiem pārvadātājs sniedz pārskatu pasūtītājam tā noteiktajā kārtībā. Pārskatā ietver sociāli ekonomiskās lietderības analīzes rezultātus (ieņēmumu un izdevumu atšifrējums, pasažieru plūsmas apjoms un pārvadājumu sociālā nozīme).
90. Pēc eksperimentālo pārvadājumu sociāli ekonomiskās lietderības analīzes rezultātu un maršruta lietderības izvērtēšanas pasūtītājs pieņem lēmumu par pārvadājumu veikšanu attiecīgajā maršrutā (reisā).
91. Ja pasūtītājs pieņem lēmumu par maršruta (reisa) nepieciešamību, pārvadājumu veikšanas tiesības piešķir pārvadātājam, kas saskaņā ar šo noteikumu 85.punktu ieguvis eksperimentālo pārvadājumu veikšanas tiesības. Ja pārvadātājs atsakās sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus attiecīgajā maršrutā (reisā), pasūtītājs izvēlas jaunu pārvadātāju saskaņā ar šo noteikumu 50.punktu.
4.4. Maršrutu galapunkti un pieturvietas
92. Reģionālais starppilsētu un reģionālais vietējās nozīmes autobusa maršruts sākas un beidzas autoostā, kas ir katra autobusu maršruta galapunkts. Vietās, kur nav autoostas, maršruta galapunktu izvietojumu nosaka pasūtītājs pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību.
93. Reģionālā starppilsētu un reģionālā vietējās nozīmes autobusu maršruta galapunkts var atrasties ārpus autoostas gadījumos, ja pasažieru apmaiņa ir izveidojusies citā vietā. Šādas vietas pēc saskaņošanas ar pašvaldību nosaka pasūtītājs.
94. Apdzīvotās vietās reģionālajā starppilsētu un reģionālajā vietējās nozīmes autobusu maršrutā pasažieri iekāpj autobusā un izkāpj no tā autoostā. Ja apdzīvotajā vietā autoostas nav, pasažieri iekāpj autobusā un izkāpj no tā pieturvietās. Apdzīvotās vietās pieturvietas (ārpus autoostas) nosaka pasūtītājs pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību.
95. Pārvadātājs saskaņā ar sabiedriskā transporta nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem pasūtītāja noteiktajās pieturvietās nodrošina informācijas un kustības sarakstu plākšņu izvietošanu.
96. Informācijas un kustības sarakstu plāksnes pieturvietās novieto perpendikulāri 534.ceļa zīmei "Autobusa un (vai) trolejbusa pietura" vai 535.ceļa zīmei "Tramvaja pietura".
97. Informācijas un kustības sarakstu plāksnes pieturvietās atbilst šādām prasībām:
97.1. plāksnes forma, krāsojums, stiprinājums pie 534. vai 535.ceļa zīmes statņa un uzrakstu izpildījums atbilst valsts standartā LVS 77:2002 "Ceļa zīmes" noteiktajām prasībām attiecībā uz papildzīmēm;
97.2. minimālais burtu lielums ir 6 mm;
97.3. atbilstoši uz plāksnes izvietojamās informācijas apjomam plāksnes platums ir 18, 25 vai 36 cm, bet augstums 18 līdz 90 cm;
97.4. informācija uz plāksnes izvietota uz ietves vai ceļa nomales pusi.
98. Ja vairākas informācijas un kustības sarakstu plāksnes pieturvietā uzstāda uz viena statņa un:
98.1. plāksnes ir izvietotas viena zem otras, uz viena statņa uzstādāmas vienāda platuma plāksnes;
98.2. plāksnes ir izvietotas vienotā blokā, uz viena statņa izvietojami vienāda platuma bloki.
99. Reģionālais starppilsētu un reģionālais vietējās nozīmes dzelzceļa maršruts sākas un beidzas dzelzceļa stacijā, kas ir katra maršruta galapunkts.
100. Pasažieri iekāpj vilcienā un izkāpj no tā dzelzceļa stacijā vai dzelzceļa pieturas punktā.
101. Dzelzceļa stacijas un dzelzceļa pieturas punkti atbilst Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.
5. Noslēguma jautājums
102. Noteikumus piemēro sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai pēc 2008.gada 1.janvāra.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.673
Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.673
Maršruta (reisa) nepieciešamības sociāli ekonomiskais pamatojums
Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.673
Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.673
Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
5.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.673
Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
6.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.673
Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
7.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.673
Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks