Latvijas Republikas Ministru kabinets
1999.gada 19.oktobrī Noteikumi Nr. 352
Rīgā (prot. Nr. 56, 36.§)
Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu delegācijas nolikums
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta
iekārtas likuma 14.panta 3.punktu
I. Vispārīgais jautājums
1. Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu delegācija (turpmāk - delegācija) ir Ministru kabineta izveidota starpnozaru institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas piedalīšanos sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk - sarunas).
II. Delegācijas sastāvs
2. Delegāciju vada ārlietu ministrs (turpmāk - delegācijas vadītājs). Delegācijas darbības nepārtrauktību nodrošina sarunu vadītājs un viņa vietnieki.
3. Sarunu vadītājam ir ne vairāk kā trīs vietnieki.
4. Delegācijā ir iekļauti Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām, īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās, Eiropas integrācijas biroja un Latvijas Bankas norīkotie pārstāvji. Delegācijas personālsastāvu pēc ārlietu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.
5. Delegācijas vadītājs vai sarunu vadītājs atsevišķu jautājumu risināšanai pēc delegācijas locekļu ieteikuma var pieaicināt ekspertus, kā arī atašejus (Briselē), kuru sniegtā informācija un vērtējumi ir nepieciešami sekmīgai sarunu nodrošināšanai.
6. Delegācijā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Eiropas lietu komisijas norīkotie pārstāvji.
III. Delegācijas kompetence
7. Savā darbībā delegācija un tās atsevišķi locekļi ievēro Ministru kabineta apstiprināto pilnvarojumu paust Latvijas Republikas oficiālo nostāju sarunu jautājumos (turpmāk - sarunu mandāts).
8. Delegācijas vadītājs:
8.1. pārstāv Latvijas Republiku starpvaldību konferencē, kur pauž Latvijas Republikas oficiālo nostāju sarunu jautājumos;
8.2. sarunu mandāta ietvaros vienojas par Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā līguma nosacījumiem;
8.3. ne retāk kā reizi mēnesī informē par sarunu gaitu Ministru kabinetu, Eiropas integrācijas padomi un Saeimas Eiropas lietu komisiju;
8.4. pieņem lēmumus par jebkuriem delegācijas darbības jautājumiem.
9. Sarunu vadītājs:
9.1. organizatoriski vada delegācijas darbu, sasauc un vada delegācijas darba sanāksmes, kā arī nosaka katra delegācijas locekļa kompetenci;
9.2. pārstāv delegāciju attiecībās ar Eiropas Komisijas dienestiem;
9.3. vienojas ar Eiropas Savienības amatpersonām par sarunu darba kārtību;
9.4. nosaka ar delegācijas darbu saistītās informācijas klasifikācijas pakāpi.
10. Sarunu vadītājs un viņa vietnieki savas kompetences ietvaros var pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām un citām institūcijām informāciju, kas nepieciešama veiksmīgai sarunu norisei.
11. Sarunu vadītāja vietnieki veic sarunu vadītāja noteiktos uzdevumus un pēc delegācijas vadītāja atsevišķa rīkojuma pilda sarunu vadītāja pienākumus viņa prombūtnes laikā.
12. Delegācijas locekļi:
12.1. savas kompetences ietvaros apkopo un analizē sarunām nepieciešamo informāciju;
12.2. ir atbildīgi par attiecīgās nozares institūcijas nostāju attiecīgajos sarunu jautājumos;
12.3. novērtē nozaru institūciju sagatavoto nostāju attiecīgajos sarunu jautājumos;
12.4. piedalās delegācijas darba sanāksmēs un, pēc sarunu vadītāja norādījumiem, - arī sarunu sanāksmēs;
12.5. pilda sarunu vadītāja rīkojumus un norādījumus ar sarunām saistītos jautājumos.
IV. Delegācijas darbība
13. Delegācijas darba sanāksmes sasauc un vada sarunu vadītājs. Sarunu vadītājs nosaka sanāksmes darba kārtību un mazāko nepieciešamo delegācijas locekļu skaitu, lai varētu izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus. Delegācijas darba sanāksmes ir slēgtas. Tās tiek protokolētas.
14. Projektus un pamatojumus Latvijas Republikas nostājai attiecībā uz sarunās apspriežamajiem jautājumiem (turpmāk - sarunu pozīcija), saskaņojot projektus un pamatojumus ar citām nozaru institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, izstrādā un delegācijai iesniedz valsts institūcijas, kas saskaņā ar šo noteikumu pielikumu ir atbildīgas par sarunu attiecīgo sadaļu.
15. Delegācija izvērtē un pēc konsultēšanās ar Saeimas Eiropas lietu komisiju, ja nepieciešams, papildina iesniegtos sarunu pozīcijas projektus un iesniedz tos Eiropas integrācijas padomē. Ja delegācijas locekļu domas par sarunu pozīcijas projekta saturu atšķiras, Eiropas integrācijas padomē kopā ar attiecīgo projektu iesniedzams atsevišķu delegācijas locekļu rakstisks motivēts viedoklis.
16. Sarunu pozīciju apstiprina Eiropas integrācijas padome. Ja Eiropas integrācijas padome nevar pieņemt vienprātīgu lēmumu kādā jautājumā, sarunu pozīcijas projektu iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā. Īpaši steidzamos gadījumos delegācijas vadītājs var iesniegt sarunu pozīcijas projektu apstiprināšanai tieši Ministru kabinetā.
17. Sarunu nodrošinājumam delegācijas vadītājs var ierosināt ar sarunām saistītu jautājumu ārpuskārtas iekļaušanu Ministru kabineta un Eiropas integrācijas padomes darba kārtībā.
18. Pēc sarunu pozīcijas apstiprināšanas delegācija iesniedz to Eiropas Komisijā.
19. Delegācijas darbību tehniski nodrošina un sekretariāta funkcijas veic Ārlietu ministrija.
20. Delegācijas sastāvā iekļauto valsts institūciju pārstāvju un pieaicināto ekspertu darba samaksu nodrošina valsts institūcijas, kas viņus norīkojušas. Izdevumi, kas saistīti ar minēto pārstāvju un ekspertu piedalīšanos sarunās, valsts institūcijām, kas viņus norīkojušas, saskaņā ar faktisko līdzekļu izlietojumu tiek atmaksāti no Ārlietu ministrijai šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Ministru prezidents A.Šķēle
Ārlietu ministrs I.Bērziņš
Pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.352
Par sarunu attiecīgo sadaļu atbildīgās valsts institūcijas un pārējās iesaistītās valsts institūcijas
Sarunu sadaļa | Atbildīgā valsts | Pārējās iesaistītās | |
institūcija | valsts institūcijas | ||
1 | 2 | 3 | |
1. Brīva preču kustība | Ekonomikas ministrija | ||
1.1. sauszemes | Satiksmes ministrija | ||
transportlīdzekļi | Vides aizsardzības un | ||
reģionālās attīstības ministrija | |||
Zemkopības ministrija | |||
1.2. pārtikas preces | Labklājības ministrija | ||
Zemkopības ministrija | |||
1.3. ķīmiskās vielas | Labklājības ministrija | ||
Vides aizsardzības un | |||
reģionālās attīstības ministrija | |||
Zemkopības ministrija | |||
1.4. farmaceitiskie produkti | Labklājības ministrija | ||
Zemkopības ministrija | |||
1.5. kosmētika, stikls, | Labklājības ministrija | ||
tekstilizstrādājumi, apavi, | Satiksmes ministrija | ||
koks un atpūtas peldlīdzekļi | Zemkopības ministrija | ||
1.6. jaunā pieeja | Labklājības ministrija | ||
Vides aizsardzības un | |||
reģionālās attīstības ministrija | |||
1.7. horizontālie un | Labklājības ministrija | ||
procedūru pasākumi | |||
1.8. valsts pasūtījums | Finansu ministrija | ||
2. Brīva personu kustība | Izglītības un zinātnes | Iekšlietu ministrija | |
ministrija | Labklājības ministrija | ||
3. Brīva pakalpojumu kustība | Ekonomikas ministrija | ||
3.1. finansu pakalpojumi | Finansu ministrija | ||
Latvijas Banka | |||
3.2. pārējie pakalpojumi | Iekšlietu ministrija | ||
Labklājības ministrija | |||
Satiksmes ministrija | |||
Tieslietu ministrija | |||
4. Brīva kapitāla kustība | Finansu ministrija | Latvijas Banka | |
Tieslietu ministrija | |||
Iekšlietu ministrija | |||
5. Uzņēmējdarbības | Tieslietu ministrija | ||
likumdošana | |||
5.1. uzņēmējdarbība un | Finansu ministrija | ||
grāmatvedība | |||
5.2. rūpnieciskais un | Kultūras ministrija | ||
intelektuālais īpašums | |||
6. Konkurences politika | Ekonomikas ministrija | Finansu ministrija | |
7. Lauksaimniecība | Zemkopības ministrija | ||
8. Zvejniecība | Zemkopības ministrija | ||
9. Transports | Satiksmes ministrija | ||
10. Nodokļu politika | Finansu ministrija | ||
11. Ekonomiskā un | Finansu ministrija | Ekonomikas ministrija | |
monetārā savienība | Latvijas Banka | ||
12. Statistika | Ekonomikas ministrija | Zemkopības ministrija | |
13. Sociālā politika un | Labklājības ministrija | Ekonomikas ministrija | |
darba likumdošana | Zemkopības ministrija | ||
14. Enerģētika | Ekonomikas ministrija | Vides aizsardzības un | |
reģionālās attīstības ministrija | |||
15. Rūpniecības politika | Ekonomikas ministrija | Zemkopības ministrija | |
16. Mazie un vidējie | Ekonomikas ministrija | Vides aizsardzības un | |
uzņēmumi | reģionālās attīstības ministrija | ||
17. Zinātne un pētniecība | Izglītības un zinātnes ministrija | ||
18. Izglītība un mācības | Izglītības un zinātnes ministrija | ||
19. Telekomunikācijas un | Satiksmes ministrija | Visas ministrijas | |
informācijas tehnoloģija | |||
20. Kultūra un audiovizuālo | Kultūras ministrija | ||
pakalpojumu politika | |||
21. Strukturālā un | Starptautisko palīdzības | Finansu ministrija | |
reģionālā politika | programmu koordinācijas | Ekonomikas ministrija | |
pārvalde | Labklājības ministrija | ||
Satiksmes ministrija | |||
Vides aizsardzības un | |||
reģionālās attīstības ministrija | |||
Zemkopības ministrija | |||
Īpašu uzdevumu ministra | |||
valsts pārvaldes un pašvaldību | |||
reformu lietās sekretariāts | |||
22. Vides aizsardzības | Vides aizsardzības un | ||
politika | reģionālās attīstības ministrija | ||
22.1. horizontālā likumdošana | |||
22.2. dabas aizsardzība | Zemkopības ministrija | ||
22.3. ūdens kvalitāte | Labklājības ministrija | ||
Zemkopības ministrija | |||
22.4. gaisa kvalitāte | Labklājības ministrija | ||
Satiksmes ministrija | |||
Zemkopības ministrija | |||
22.5. troksnis no mašīnām | Labklājības ministrija | ||
un iekārtām | |||
22.6. rūpnieciskā piesārņojuma | Ekonomikas ministrija | ||
kontrole un riska vadība | Iekšlietu ministrija | ||
22.7. ķīmiskās vielas un | Labklājības ministrija | ||
ģenētiski modificētie | Zemkopības ministrija | ||
organismi, ozona slāni | |||
noplicinošās vielas | |||
22.8. kodoldrošība un | Labklājības ministrija | ||
civilā aizsardzība | Iekšlietu ministrija | ||
22.9. atkritumi | Labklājības ministrija | ||
23. Patērētāju un | Ekonomikas ministrija | Labklājības ministrija | |
veselības aizsardzība | Tieslietu ministrija | ||
Vides aizsardzības un | |||
reģionālās attīstības ministrija | |||
24. Sadarbība tieslietu | Iekšlietu ministrija | Ārlietu ministrija | |
jomā un iekšlietu jomā | Tieslietu ministrija | ||
25. Muitas savienība | Finansu ministrija | Ārlietu ministrija | |
26. Ārējās ekonomiskās | Ārlietu ministrija | Ekonomikas ministrija | |
attiecības | |||
27. Kopējā ārējā un | Ārlietu ministrija | ||
drošības politika | |||
28. Finansu kontrole | Finansu ministrija | Īpašu uzdevumu ministra | |
sadarbībai ar starptautiskajām | |||
finansu institūcijām sekretariāts | |||
29. Finansu un budžeta | Finansu ministrija | Īpašu uzdevumu ministra | |
nosacījumi | sadarbībai ar starptautiskajām | ||
finansu institūcijām sekretariāts | |||
30. Institucionālie | Ārlietu ministrija | Latvijas Banka | |
nosacījumi | Īpašu uzdevumu ministra | ||
sadarbībai ar starptautiskajām | |||
finansu institūcijām sekretariāts |
Ārlietu ministrs I.Bērziņš