Par 2008.gada valsts budžeta projektu

Izglītības un zinātnes ministre

30.oktobrī Ministru kabinets (MK), skatot valsts budžeta projektu, atbalstīja papildu 15,5 miljonu latu piešķiršanu pedagogu atalgojuma palielināšanai:

• 14 miljonus latu, lai nodrošinātu pedagogu atalgojuma palielinājumu atbilstoši MK apstiprinātajai “Pedagogu darba samaksas programmai 2005.–2010.gadam” no 2008.gada 1.septembra, iepriekš paredzētā 10% paaugstinājuma vietā;

• 1,5 miljonus latu, lai no 2008.gada 1.septembra turpinātu pedagogu iekļaušanu vienotajā darba samaksas sistēmā, apmaksājot darbu par gatavošanos stundām.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža akcentē: “Tādējādi mēs izpildām ne tikai Izglītības likumu, izpildām MK, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) parakstīto trīspusējo vienošanos par atalgojuma palielinājumu skolotājiem, bet arī turpinām pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošanu – iekļaušanos vienotajā darba samaksas sistēmā, vienlaikus īstenojam valsts budžeta ilgtermiņa politiku, nodrošinot tajā pārpalikumu 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.”

B.Rivža norāda: “Mana un IZM īpašā prioritāte ir un paliek pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošana ilgtermiņā, tajā skaitā – līdz šim neapmaksāto skolotāju pozīciju apmaksa. To mēs esam apņēmušies un izpildīsim.” Viņa atzīmē, ka IZM gan pilnveidofinansējuma plūsmu un izglītības pārvaldību, īpaši administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, gan izstrādā pedagogu kvalifikācijas pakāpes, gan veic pētījumu par skolotāja darba slodzi, lai precīzi īstenotu pedagogu iekļaušanos vienotajā darba samaksas sistēmā no 2010.gada. Lai efektivizētu IZM centrālā aparāta un padotības iestāžu darbu, līdz šā gada beigām plānots noslēgt funkcionālo auditu.

Līdzekļi atalgojuma palielinājumam no nākamā gada 1.septembra un samaksai par papildu stundām, turpinot pedagogu iekļaušanos vienotajā darba samaksas sistēmā, rasti gan no IZM iekšējiem resursiem, gan no Finanšu ministrijas (FM) budžeta programmas:

• pārdalīti 7 miljoni latu no IZM programmas “Mērķdotācijas republiku pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” uz IZM programmu “Pedagogu darba samaksas paaugstināšana”.

Šāda iekšējo resursu pārdale bija iespējama, rūpīgi izanalizējot pirms nepilnām divām nedēļām saņemto jaunā mācību gada tarifikāciju, analizējot demogrāfiskos rādītājus un skolēnu skaita prognozes;

• piešķirti 7 miljoni latu no FM programmas “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” IZM programmai “Pedagogu darba samaksas paaugstināšana”;

• valdība atbalstīja 1,5 miljonu latu piešķiršanu no FM programmas “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” IZM programmai “Pedagogu darba samaksas paaugstināšana”.

Tieslietu ministrs

“Saeimas pirmajā lasījumā apstiprinātais 2008.gada valsts budžeta projekts ir labākais šobrīd iespējamais risinājums, un Saeimai tas jāatbalsta arī otrajā lasījumā,” uzskata tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

“Lai arī 2008.gada valsts budžeta projekts sastādīts, stingri ievērojot taupības režīma apstākļus, tomēr akūtākajām problēmām, tostarp arī tieslietu jomas sasāpējušajiem jautājumiem, ir rasts risinājums,” tā tieslietu ministrs.

G.Bērziņš norāda, ka “pašlaik Latvijas cietumos trūkst aptuveni 400 darbinieku, no kuriem lielākā daļa ir apsargi un uzraugi. Galvenais iemesls, protams, ir zemais atalgojums, tādēļ man ir prieks, ka esam saņēmuši atbalstu un budžeta projektā iespēju robežās paredzēti līdzekļi darba samaksas palielināšanai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm”.

Tieslietu ministrs atbalsta arī izskanējušo priekšlikumu pārskatīt valsts iestāžu tukšās štata vietas un apsvērt to likvidēšanu, lai tādējādi ietaupītu valsts budžeta līdzekļus. Tomēr jāpievērš uzmanība katras iestādes specifikai. “Vakantās uzraugu vietas cietumos nevar likvidēt, tās ir jāaizpilda,” atzīst G.Bērziņš. 

“2008.gada valsts budžeta projektā paredzēti līdzekļi arī tiesu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Šī nauda nedaudz palīdzēs risināt akūtos personāla komplektācijas jautājumus tiesās un nostabilizēt kolektīvu,” uzskata ministrs.

Šobrīd vienīgās tiesas, kurās veidojas lietu uzkrājumi un kavējas lietu izskatīšanas termiņi, ir Administratīvā apgabaltiesa un Administratīvā rajona tiesa. Pēc tieslietu ministra priekšlikuma, lai risinātu šo problēmu, kā arī veicinātu administratīvo tiesu pieejamību reģionu iedzīvotājiem, 2008.gada valsts budžeta projektā paredzēti līdzekļi 16 administratīvo tiesnešu amata vietu izveidei. Plānots, ka 2008.gadā tiks veikta šo tiesnešu atlase un stažēšana, lai 2009.gadā tie varētu sākt darbu reģionu apgabaltiesās.

Panākta vienošanās no 2009.gada paaugstināt zemesgrāmatu tiesnešu amata atalgojuma aprēķina koeficientu no 2,5 līdz 3,5, tādējādi pielīdzinot to rajona tiesu tiesnešu atalgojuma aprēķina koeficientam. 

“Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu finansējuma pieaugums 2008.gada valsts budžeta projektā ir ierobežots, tomēr valsts budžeta tieslietu joma ir uzskatāma par sabalansētu un Tieslietu ministrijas stratēģijas mērķiem atbilstošu. Pašreizējos apstākļos šo nākamā gada budžeta projektu uzskatu par labāko iespējamo kompromisu,” norāda ministrs.

Pašreiz 2008.gada valsts budžeta precizētais pieprasījums tieslietām ir aptuveni 114,77 miljoni latu. 2007.gadā tieslietām no valsts budžeta tika piešķirti 105,33 miljoni latu. Vairāk nekā pusi 2008.gadā tieslietu jomai pieprasītās naudas paredzēts tērēt ieslodzījuma vietu uzturēšanai un attīstībai, kā arī tiesu darba nodrošināšanai.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par Tieslietu ministrijas Goda diploma pasniegšanu Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram

29.oktobrī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Uzņēmumu reģistra (UR) galvenajam valsts notāram Jānim Endziņam par ieguldījumu UR attīstībā un darbības pilnveidošanā pasniedza Tieslietu ministrijas Goda diplomu.

G.Bērziņš galvenajam valsts notāram izteica pateicību par sniegto ieguldījumu un norādīja uz J.Endziņa būtisko lomu Komerclikuma izstrādē un ieviešanā, kas tika sekmīgi pabeigta 2004.gada beigās. Ministrs J.Endziņam novēlēja neapstāties pie sasniegtā zinātniskajā jomā un atrast laiku Komerclikuma komentāru rakstīšanai, jo J.Endziņš šajā jomā ir pieredzējušākais un pieredzes bagātākais speciālists un nepieciešamība pēc Komerclikuma komentāriem ir aktuāla.

Savukārt J.Endziņš ministram un Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim izteica pateicību par atbalstu budžeta jautājumos, kas pēdējos gados ļāvis UR veiksmīgi funkcionēt. Kā galvenos izaicinājumus UR nākamajam vadītājam J.Endziņš minēja sagatavotās UR stratēģijas ieviešanu, turpinot attīstīt elektronisko dokumentu lietošanu, kā arī turpināt personāla stiprināšanu un stabilizēšanu.

J.Endziņš UR strādā kopš 1996.gada un iestādi vada kopš 2003.gada 28.janvāra. Savu pilnvaru laikā J.Endziņš ir izveidojis UR par modernu, efektīvu un uz klientu vērstu iestādi, ar kuru tieslietu sistēma var pamatoti lepoties. Pateicoties savai un savu darbinieku iniciatīvai un atdevei, J.Endziņš ir nodrošinājis iestādes nepārtrauktu izaugsmi un attīstību, kā arī veicinājis UR sekmīgu iesaistīšanos Eiropas Savienības apritē.

Pieaugot UR funkcijām un uzdevumiem, J.Endziņš ir nodrošinājis iestādes sniegto pakalpojumu nepārtrauktu attīstību un kvalitātes pieaugumu: ir vienkāršotas reģistrācijas procedūras, nodrošināta ātra un ērta klientu apkalpošana, kas ir atzītas par labu paraugu un praksi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš augstu vērtē Uzņēmumu reģistra vadītāja Jāņa Endziņa sniegto ieguldījumu UR attīstībā.

Nākamais UR vadītājs tiks meklēts konkursa kārtībā un pašlaik komisija sagatavo konkursa nolikumu.

Tieslietu ministrijas apbalvojumi ir I un II pakāpes Atzinības raksti, Goda diplomi un zelta un sudraba rakstāmspalvas. Tradīciju apbalvot labākos tiesu sistēmas darbiniekus TM sāka 2004.gadā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa