Par notiekošo Letonikas II kongresu un nākamo — Letonikas gadu

Letonika – nozare, kas pēta latviešu valodu, vēsturi un kultūru, stabili ieņēmusi savu vietu valsts prioritāri attīstāmo pētniecības virzienu vidū. Programmu “Letonika” finansē valsts, bet koordinē Latvijas Zinātņu akadēmija. Tās 16 apakšprogrammu izpildē iesaistījušās: Latvijas Universitāte, citas augstskolas un pētnieciskie institūti Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī. Tas ir vērā ņemams zinātniskais potenciāls, it īpaši tādēļ, ka apvieno zinātniekus, augstskolu mācību spēkus, arhīvu, muzeju speciālistus, novadpētniekus. Valsts programma sāka darboties ar 2006.gadu, taču letonikai ir dziļākas saknes, par ko liecināja jau Letonikas I kongress 2005.gada oktobrī.

Šāgada 25. un 26.oktobrī Letonikas II kongress sāka darbu Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, kur zinātnieki risināja Kurzemes novada kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes un saglabāšanas problēmas. Nu, 29.–31.oktobrī, kongress turpina darbu Rīgā un Valmierā, bet Latgales sabiedrības attīstības problēmas laiku lokos – valodas, politikas, juridiskajos, socioloģiskajos un vēsturiskajos aspektos – risinās Daugavpilī 12.–13.novembrī.

30.oktobrī notika Letonikas II kongresa svinīgā atklāšana Rīgas Latviešu biedrības namā. Valsts himnu un “Daugav’s abas malas” dziedāja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas studenšu – topošo skolotāju un visu kongresa dalībnieku koris. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, atklājot kongresu, ar prieku atzīmēja plašo ģeogrāfisko un tematisko loku – 13 sekcijās un tradicionālajā Krišjāņa Barona dienas konferencē klausītāju uzmanībai piedāvāti 380 referāti, kopā ar Liepājā nolasītajiem – 428. Tas ir iespaidīgs skaits, it īpaši, ja ņem vērā, ka līdzās referentiem akadēmiķiem un zinātņu doktoriem ir 22,7% ar maģistra un bakalaura grādu. LZA prezidents, uzteicis viņu ieinteresētību un entuziasmu, saskata šeit labu rezervi doktoru skaita papildināšanai un novēlēja jaunajiem izmantot kongresā gūto pieredzi promocijas darbu aizstāvēšanā.

Kongresa atklāšanas sēdes dalībnieki saņēma Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lietuvas prezidenta Valda Adamkus kopīgu apsveikumu un radošu panākumu vēlējumus letonistikā un baltistikā (skat. šā “LV” 1.lpp.). Par letonikas īpašo nozīmi “kvalitatīvas sabiedrības” veidošanā runāja izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe Baiba Rivža. Apsveikuma vārdus sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš, akcentējot LU, klasiskas universitātes, lomu šajā pētniecības virzienā un solot to saglabāt un veicināt. Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks atzinīgi vērtēja domu par 2008.gadu kā Letonikas gadu un solīja RLB dalību šajā procesā.

Zinātniskos ziņojumus nolasīja: akadēmiķis Jānis Stradiņš — “Letonikas sākotne un nākotne”, LZA korespondētājlocekle Ilga Jansone — “Pareizrakstības reformas simtgade”, akadēmiķis Viktors Hausmanis — “Latviešu literatūrzinātnes peripetijas”, akadēmiķe Maija Kūle — “Letonika Eiropā un Eiropai” un LZA korespondētājlocekle Ausma Cimdiņa — “Zenta Mauriņa. Latvijas kultūras simbols Eiropā”.

Letonikas II kongress savus klausītājus priecē ar kaut ko neparastu – atklāšanas plenārsēdes tiešraidi internetā un trim izstādēm. Tās noder kā teicams ilustratīvais materiāls tēmu atklāsmei. “Valsts pētījumu programma Letonika” – izstāde ar aptverošu nosaukumu tika atklāta LZA izstāžu telpā 16.oktobrī. Te iegūstama ietilpīga informācija – visu programmas apakšprojektu raksturojums, izpildītāju vārdi un uzvārdi un pievilcīgā vizuālā formā attēlots jau sasniegtais. Šī “sabiedriskā prezentācija” būs skatāma līdz novembrim. Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā Rūpniecības ielā 10 var iepazīties ar izstādi “Letonikas avoti. Latvijas piekraste”. Savukārt kongresa dienās LZA Mazās zāles vestibilā skatāma “Nevardarbīgā pretošanās dokumentos un publikācijās”. Visas izstādes krāsaini papildina Letonikas II kongresa referātus.

Kongress darbu turpina, gaidāmi daudzi jaunatklājumu pilni ziņojumi, perspektīvu pētniecības tēmu izkristalizēšanās un, iespējams, pētnieku grupu komplektācijas.

Un 2008.gada pasludināšana par Letonikas gadu, lai mēs atcerētos, ka nākamgad atzīmēsim Latvijas valsts 90.gadadienu un mūsu modernās, uz latīņu raksta pamata veidotās, šodien lietojamās ortogrāfijas simtgadi. Būs arī citi ievērojami kultūras dzīves notikumi, lai, bagātinot mūsu zināšanas ar jaunos pirmavotos iegūtu faktu materiālu, mēs veidotu sabiedrības garīgumu. Jo nāciju raksturo ne vien nacionālais kopprodukts, bet arī tautas attīstības indekss, kura veidošanā humanitārajām zinātnēm piekrīt izšķiroša loma.

Interesentu ziņā — mājaslapa www. letonikasprogramma.lv

Ilga Tālberga,

LZA Zinātniskais sekretariāts