Tiekoties ar Lietuvas un Igaunijas prezidentiem Rīgas pilī 30.oktobrī

Vakar Rīgas pilī notika triju Baltijas valstu prezidentu ikgadējā tikšanās.

Tikšanās laikā Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess pārrunāja Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības jautājumus. Īpaša uzmanība sarunas laikā tika veltīta Ignalinas atomelektrostacijas būvniecībai. Baltijas valstu prezidenti vienojās par atomelektrostacijas būves nepieciešamību neatkarīgi no Polijas paustās nostājas, kā arī uzsvēra, ka tiks darīts viss nepieciešamais projekta ātrākai virzībai.

Sarunas gaitā apspriesti arī citi enerģētiskās drošības jautājumi un Baltijas valstu vienotā pozīcija, izstrādājot kopīgu Eiropas Savienības enerģētikas politiku. Tāpat tika diskutēts par Eiropas Savienības kaimiņu politikas jautājumiem un Eiropas Savienības Padomes neformālajā sanāksmē panākto kompromisu par Reformu līgumu.

Tikšanās gaitā Baltijas valstu prezidenti pārrunāja pievienošanos Šengenas līgumam un to, kā atteikšanās no robežkontroles punktiem ietekmēs valstu pierobežās dzīvojošo cilvēku ikdienu.

Baltijas valstu prezidenti apsprieda arī nākamgad gaidāmās visu trīs valstu neatkarības 90.gadadienas svinības.

Valsts prezidenta preses dienests

Kopīgajā preses konferencē Rīgas pilī 30.oktobrī

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers:  

Mēs esam aizvadījuši pusotru stundu ļoti auglīgās sarunās un viedokļu apmaiņā starp trim Baltijas valstu prezidentiem. Šī gadskārtējā tikšanās vēlreiz pierādīja, ka mēs esam ne tikai kaimiņi un labi sabiedrotie, bet ka mums ir arī daudz kopīgu interešu un mērķu nākotnei. Mums ir jāpaveic daudz kopīgu darbu, lai mūsu tautas varētu dzīvot labāk.

No apspriestajiem jautājumiem pirmais, protams, bija enerģētika. Joprojām visas mūsu valstis turpina atbalstīt Ignalinas atomelektrostacijas celtniecību un elektroenerģijas pārvades savienojumu starp Lietuvu un Poliju. Mēs redzam, ka šis ir labākais projekts, kas varētu būt, un mēs vienojāmies par to, ka darīsim visu, lai ātrāk tiktu uz priekšu un lai sekmētos mūsu sadarbība ar Poliju.

Mēs pārrunājām arī jautājumu, ka tuvākajā nākotnē visas trīs valstis pievienosies Šengenas līgumam. Šengenas līgums lielā mērā izmainīs mūsu pilsoņu iespējas pārrobežu sadarbībā. Tika apspriests, kā atzīmēsim šo notikumu – uz Igaunijas robežas, uz Lietuvas robežas – un kas būs tas, kas mainīsies mūsu dzīvē. Kas būtu jādara, lai uzlabotu pārrobežu sadarbību pierobežā dzīvojošajiem cilvēkiem. Protams, mēs aplūkojām arī drošības jautājumus.

Mēs apspriedām arī mūsu viedokli Eiropas Savienībā (ES) par attiecībām ar Krieviju. Esam vienisprātis, ka jābūt kopīgai ES politikai attiecībās ar Krieviju.

Runājām arī par to, ka nākamgad visām trim Baltijas valstīm būs 90 gadu jubileja, un faktiski mēs svinēsim arī Pirmā pasaules kara beigu jubileju, jo mūsu valstu dibināšana kļuva iespējama, sabrūkot trim lielām Eiropas impērijām. Protams, mēs runājām arī par kaimiņattiecību politiku un savstarpējo attiecību jautājumiem.

Un, pirms dodu vārdu prezidentam Adamkum un prezidentam Ilvesam, es gribu uzsvērt, ka šī bija ļoti veiksmīga tikšanās.

Lietuvas prezidents Valds Adamkus:

Liels paldies! Būtībā Latvijas Valsts prezidents jau ļoti labi izklāstīja mūsu sarunu tematiku. Taču es īpaši gribētu uzsvērt vienu aspektu: šī tikšanās iezīmēja pat vēl ciešāku mūsu trīs valstu sadarbību, kopš situācija ir mainījusies un mēs esam ES un NATO dalībvalstis. Uzskatu, ka tagad mēs kopīgi varam labāk aizsargāt savas nacionālās intereses un savu reģionālo politiku, jo mūsu kopīgā balss Eiropas valstu ģimenē būs labāk sadzirdama.

Latvijas prezidents jau iezīmēja vairākus ļoti būtiskus jautājumus, vispirms jau enerģētiku. Un es arī mūsu sarunās uzsvēru un tagad gribu atkārtot savu viedokli, ka enerģētiskā neatkarība nozīmē arī politisko neatkarību. Un vienīgi diplomātiska neatkarība sekmēs mūsu ekonomisko sadarbību, kalpojot mūsu tautu interesēm. Šie mērķi visefektīvāk īstenojami kopīgiem spēkiem. Gribu arī uzsvērt, ka visas trīs mūsu valstis centienos rast vispieņemamākos risinājumus aktuālajām šodienas problēmām iet ļoti līdzīgu ceļu.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess:

Mani kolēģi jau tik daudz pateica, ka man atlicis tikai tāds mazumiņš, ko piebilst. Taču arī es gribu uzsvērt enerģētiskās neatkarības aktualitāti un mūsu nākotnes dzīvi ES kopīgās enerģētikas politikas apstākļos. Manuprāt, tieši tagad mēs sākam saprast, cik šāda neatkarība ir svarīga un ko nozīmē elektrības importēšana no trešajām valstīm. Man šķiet, ikvienam domājošam cilvēkam Baltijas valstīs ir skaidrs, cik šie priekšlikumi enerģētikas jomā mums ir nozīmīgi. Pārējos jautājumus jau atspoguļoja mani kolēģi, taču es īpaši gribēju uzsvērt tieši šo aspektu.

Jautājums: Par Baltijas valstu kopīgo atomelektrostacijas projektu: vai šo projektu neapdraud Polijas ambīcijas?

V.Adamkus: Nē, es šeit neredzu nekādus draudus. Mēs bijām paredzējuši, ka šajā apspriedē mums pievienosies arī Polijas prezidents, taču viņš neieradās, es domāju, galvenokārt sakarā ar politisko situāciju savā valstī. Taču savstarpējās sarunās Polijas puse ir apliecinājusi, ka viņiem nepieciešama līdzdalība šajā projektā, jo viņiem vajadzīga elektrība savas valsts attīstībai. Polija to apliecinājusi ļoti skaidri, un tas ir galvenais. Polija ir uzsvērusi, ka tai nepieciešams šis “elektrības tilts” un ka tā piedalīsies mūsu projektā. Domāju, ka visi tehniskie jautājumi tiks atrisināti, kad tiks nodibināta kompānija atbilstoši Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvju iesniegtajiem priekšlikumiem. Protams, liels atbalsts ir fakts, ka ES jau būtībā atbalstījusi šo “elektrības tilta” projektu kā tādu, kas ļoti interesē visu ES saimi.

T.H.Ilvess: Es absolūti nepiekrītu viedoklim par tā sauktajām Polijas ambīcijām šajā jomā. Mana valsts Poliju allaž uzskatījusi par labu sabiedroto, kas mūs atbalstījusi grūtos laikos. Polija ir nozīmīgs draugs bez kādām ambīcijām pret mums. Ja jūs gribat runāt par poļu ambīcijām, tad jāatgriežas pie Sigizmunda II laika, jo viņam bija ambīcijas.

V.Zatlers: Es teikšu tā, ka par sadarbību ar Poliju mēs esam noskaņoti drīzāk optimistiski. Ceru, ka sadarbība ar tās jauno valdību būs ātrāka un dinamiskāka. Prakse rāda: ja kādai valstij ir iekš-politiskas problēmas, tad tas traucē arī starptautisku sadarbību. Paziņojumi, kas nāk no Polijas, liecina, ka tagad vairāk uzmanības tiks pievērsts sadarbībai gan ar Centrālās Eiropas, gan ar Baltijas valstīm. Es domāju – situācija, ka Polija varētu kļūt par buferzonu starp Baltijas valstīm un Centrāleiropu, ir pilnīgi nepieņemama, drīzāk jau Polija var būt kā tilts starp Baltiju un Centrāleiropu.

Jautājums: Ignalinas atomelektrostacijas projekts kavējas Polijas dēļ. Cik ilgi jūs esat gatavi gaidīt uz Poliju? Vai redzat iespēju trim Baltijas valstīm strādāt pie šā projekta vienām, bez Polijas? Varbūt pie-saistot kādu citu partneri?

T.H.Ilvess: Es nedomāju, ka projekts kavētos Polijas dēļ. Tas ir daudz specifiskāk. Domāju, ka problēma ir nevis Polijā, bet pašā Ignalinā. Problēma ir skaidras informācijas trūkums.

V.Adamkus: Es gribētu paskaidrot, ka priekšlikums tika izstrādāts tikai tagad. Privāto kompāniju priekšlikums tiks pabeigts mēneša beigās un prezentēts latviešiem, igauņiem un poļiem. Varu apgalvot, ka projekts nekavējas Polijas dēļ. Ja Polija nepaudīs savu viedokli, tā būs viņas izvēle, un trīs Baltijas valstis ķersies pie šā projekta īstenošanas vienas. Runa nav tikai par savienojumu ar Poliju. Es domāju, ka mēs strādājam arī pie savienojuma iespējas ar Zviedriju, lai izietu uz Skandināvijas reģionu.

V.Zatlers: Šis jautājums man tika uzdots jau Viļņā, un es teicu, ka Polijai ir mēnesis laika, lai pieņemtu lēmumu. Jo, protams, nevar būt tāds stāvoklis, ka part-neris bezgalīgi ilgi domā – piedalīties vai nepiedalīties projektā. Es pilnīgi piekrītu prezidentiem Ilvesam un Adamkum, un mēs arī šodien vienojāmies, ka Polija nebūs tā, kas mūs atturēs no šā projekta. Mums pašiem jātiek skaidrībā par to, kas jādara Lietuvā, un šis process saistīts gan ar vides izpēti, gan ar jautājumu, kas būs mūsu partneris šajā projektā. Mēs vienojāmies, ka nedrīkstam apstāties un gaidīt. Mums jāsāk strādāt, pašiem savā starpā saskaņojot viedokļus, kas joprojām ir atšķirīgi.

Jautājums: Dažas Igaunijas amatpersonas izteikušās, ka augstais inflācijas līmenis Latvijā kaitē arī Igaunijas un Lietuvas tēlam. Vai trīs prezidenti tam piekrīt?

T.H.Ilvess: Domāju, ka mums uz katru valsti jāraugās atsevišķi. Inflācija ir problēma visās valstīs ar strauju attīstību. Ja jums ir strauja ekonomikas attīstība, tad jums ir arī augsta inflācija. Raugoties uz ES kopumā, tā nav vienkārši Latvijas vai Baltijas valstu problēma. Tā ir kompleksa problēma, kas var skart ikvienu.

V.Adamkus: Situācija jau tika labi raksturota. Kas attiecas uz Lietuvu, mēs nekādu iespaidu nejūtam.

V.Zatlers: Es tikai gribu papildināt: ja mēs paraugāmies dažādu valstu statistikas rādītājos un salīdzinām nacionālā kopprodukta un inflācijas rādītājus, tad skaidri redzams, ka šie rādītāji pieaug ļoti līdzīgi. Piemēram, ja nacionālais kopprodukts pieaug par 2%, tad arī inflācija pieaug par 2%. Tā ka kaut kāda likumsakarība šajos procesos ir. Galvenais uzdevums ir sekmīgi tikt galā ar šīm problēmām, ko rada ekonomiskā situācija, atceroties, ka šāda situācija laiku pa laikam rodas daudzās pasaules daļās.

Jānis Ūdris,

“LV” ārlietu redaktors

Pēc ieraksta “LV” diktofonā, neoficiālā tulkojumā no angļu valoda