1993.gada 4.maija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirmais jautājums, ko skatām pēc pusdienas, ir vai nu likumprojekts “Par cukuru”, vai lēmums “Par valsts kontrolieru iecelšanu”. Ja Grūbes kungs neprotestē, tad celsim vispirms valsts kontrolierus. Apskatīsim, noklausīsimies.

Lūdzu Kalniņa kungu tribīnē vai ziņotāju. Valsts kontrolieri droši var ieņemt vietas tuvāk plenārsēžu tribīnei.

A.Kalniņš, galvenais valsts kontrolieris: Priekšsēdētāja kungs, man ir dziļas šaubas, ka mēs savāksim nepieciešamās 60 balsis par katru cilvēku.

Priekšsēdētājs: Kalniņa kungs, jūs taču esat pietiekami pieredzējis un zināt, ka mēs apspriežam pēcpusdienā un pēc tam balsojam otrdienā pulksten vienos. Ja jūs šī procedūra neapmierina, mēs varam arī atlikt apspriešanu uz nākamo otrdienu.

A.Kalniņš: Tādā gadījumā piekrītu jūsu piedāvātajam variantam – apspriest un balsot varbūt nākamajā nedēļā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tātad sāksim! Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es domāju, ka tāda procedūra mums vēl nav bijusi, ka personālijas mēs būtu apsprieduši tukšā zālē un balsojuši pilnā zālē. Tāda precedenta nav bijis.

Priekšsēdētājs: Ir, Freimaņa kungs, bijis. Es katrā gadījumā varu pieņemt jūsu ierosinājumu un likt uz balsošanu, ja Kalniņa kungs arī piekrīt tam. Tad mēs atliekam kontrolierus uz otrdienu pulksten 10.00 no rīta.

A.Kalniņš: Jā, es piekrītu. Bet tad stingri, lai ir 10.00 no rīta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka jautājumu par valsts kontrolieriem, visas personālijas, mēs skatām otrdien, 11.maijā, pulksten 10.00 no rīta. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 31, pret – 1, atturas – nav. Izlemts.

Nākamais likumprojekts “Par cukuru”. Lūdzu ziņotāju tribīnē!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, tātad dokuments Nr.497. Mēs atlikām šā jautājuma izskatīšanu un lūdzām Ekonomikas komisiju iesniegt savu atzinumu. Ekonomikas komisijas atzinums ir 540.dokumentā. Atzinums ir tāds, ka viņi griežas pie ministrijām, lai saņemtu atzinumu. Tāda ir šī situācija. Es neko negribu šeit komentēt.

Kas attiecas uz Juridiskās pārvaldes atzinumu, šeit mēs esam izpildījuši visus punktus, kas attiecas uz Juridiskās pārvaldes iebildēm, izņemot to, ko mēs neesam izpildījuši. Juridiskā pārvalde uzskatīja, ka šāds normatīvais dokuments nav nepieciešams, jo to var pieņemt valdība sakarā ar to, ka šajā 497.dokumentā ir arī lēmuma projekts par spēkā stāšanos. Un šeit ir pateikts, ka šie uzņēmumi iet uz tālāko privatizāciju. Skaidrs ir, ka valdība šādus lēmumus vienkārši nevar pieņemt. Tam ir jābūt reglamentētam ar likumu. Tas ir viss, ko es varētu pateikt šodien.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi? Jautājumu nav. Grūbes kungs, tādā gadījumā kādi būs jūsu priekšlikumi par tālāko procedūru?

G.Grūbe: Man priekšlikums par tālāko procedūru ir nākamajā otrdienā uz balsošanas laiku pārcelt šā likuma un lēmuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es tomēr gribētu, lai balsošana galīgajā variantā būtu tikai tad, kad būs Ekonomikas komisijas atzinums, jo atzinumu dot pēc tam būs par vēlu. Tā mēs taisām nepareizā kārtībā, jo tad atzinumam nav jēgas. Un tā mēs taisām daždažādas lietas no tā. Un tad mums beigās ar tiesu pilsonību piespriež. Jau tik tālu mēs esam. Es nezinu, ko tiesa darīs pēc tam.

G.Grūbe: Es paskaidroju Eglāja kungam. Es redzu šeit uzrakstītu, ka komisija šo jautājumu izskatīs 6.maijā. Un es ceru, kas uz balsošanas laiku tā iesniegs arī savu atzinumu.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, tātad Ekonomikas komisijas atzinums par likumu “Par cukuru” varētu būt 11.maijā izsniegts deputātiem, lai varētu izšķirties, kā balsot.

O.Kehris: Jā, tas varētu tikt izsniegts pirmdien. Un otrdien deputāti par to varētu balsot. Tiesa, es sapratu, ka šodien laikam ir izplatīts Valsts kontroles atzinums. Ja ir, mēs esam gatavi sagatavot un rītdien komisijas sēdē izskatīt šo atzinumu.

Priekšsēdētājs: Visas puses ir apmierinātas. Arī Eglāja kungs. Tātad šī likumprojekta galīgo balsojumu mēs nosakām nākamajā otrdienā pulksten 13.00. Bet līdz tam visiem deputātiem ir izsniegts Ekonomikas komisijas slēdziens.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es gribētu, lai nobalsotu tiešām šodien ar nosacījumu, ka balsotu tikai tad, ja tiešām būtu tas slēdziens. Es gribētu tomēr sasaistīt kopā. Un ar klātesošo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

G.Grūbe: Es atvainojos. Eglāja kungs, es tikai varu pateikt, ka tādā veidā var bloķēt jebkura likumprojekta pieņemšanu. Ja mēs tādā veidā sasaistām, ka mēs esam devuši jau iespēju pirmajā, otrajā lasījumā, trešajā lasījumā izteikties Ekonomikas komisijai un nekādā veidā neesam to aizturējuši… Un patiešām arī šajā gadījumā, es ceru, viņi šo dokumentu pavairos pirmdien un visiem būs iespēja iepazīties. Bet tādā veidā, ja viņiem nelabpatiksies iesniegt šo dokumentu, tad atkal otrdien nebalsot… Es neredzu šeit pamatojumu.

Tātad mans lūgums būtu, ka nekādā veidā mēs nevaram saistīt šādus balsojumus. Ja komisija vēlas, tad tā iesniedz. Ja komisija nevēlas, tad tā neiesniedz. Un nekā citādi mēs nevaram to darīt.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze.

E.Buķele: Eglāja kungs vēlējās Ekonomikas komisijas slēdzienu. Labāku vai sliktāku, vairāk vai mazāk izvērstu. Šodien mēs Ekonomikas komisijas slēdzienu esam dabūjuši. Ja Eglāja kungu tas neapmierina, tad, es atvainojos, tā ir viņa paša problēma. Un es neredzu nekādu iemeslu, lai tagad bloķētu šo likumprojektu. Citādi to nemaz nevar nosaukt.

Priekšsēdētājs: Tā kā Eglāja kungs ir ierosinājis šādu priekšlikumu un Kehra kungs stāv pie mikrofona, tad Kehra kungs acīmredzot atbildēs.

O.Kehris: Es labprāt atbildēšu Grūbes kungam. Viņam ir ļoti izteiksmīga balss un ļoti skaļa, tomēr man jāsaka, Grūbes kungs, ka mēs nebijām iekļauti. Tas ir diezgan, mūsuprāt, neparasti, teiksim. Varbūt tā ir mūsu vaina. Bet līdz mums tiešām šis likumprojekts, vai nu tā ir Juridiskās pārvaldes vaina, vai citādi, nebija nonācis. Jums taisnība, ka Ministru padomei tas acīmredzot bija nosūtīts. Bet kā tas var būt, ka tur tiek regulēti muitas tarifu jautājumi, bet Muitas tarifu padome un Ārējās tirdzniecības ministrija to vispār nezina? Tā, protams, ir visas mūsu valsts sistēmas neefektivitāte. Bet viņi šodien, cik man ir informācija, to izskata savā sēdē. Tāpat to izskata Finansu ministrija, Ekonomisko reformu ministrija. Varbūt mums tiešām būtu jāizdara kaut kādi secinājumi, lai izmeklētu, kā tas var būt, ka, teiksim, nonāk šādi likumprojekti līdz tam brīdim, kad jau ir līdz balsošanai, un par to izpildvaras struktūras nezina. Bet kāpēc pēc tam, kad mums ir izdarīts šis lūgums, lai mēs sniegtu šo savu… Mēs mēģināsim godīgi un profesionāli to iesniegt. Es nevaru pateikt, kādi būs šie rezultāti – pozitīvi vai negatīvi. Mēs izskatīsim un sagatavosim šo slēdzienu.

Priekšsēdētājs: Tā kā ir Eglāja kunga priekšlikums, es neredzu pamatu to nelikt uz balsošanu. Bet es tikai to formulēšu tā, ka Ekonomikas komisija iesniedz savu slēdzienu, kā Kehra kungs teica, līdz pirmdienai ieskaitot, un otrdien notiek balsošana pēc šā slēdziena iesniegšanas.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man ir viena piebilde. Es saprotu Kehra kungu, bet es domāju, ka viņš ir Augstākās padomes Prezidija loceklis. Un tad, kad ir iesniegts likumprojekts, jebkura komisija var prasīt, lai tai speciāli nodod izskatīšanai. Patiešām neredzu, ka mēs būtu šeit pa nakti strādājuši ar šo projektu kādā veidā. Man patiešām ir lūgums pirmdien iesniegt šo dokumentu, vai tas ir pozitīvs vai negatīvs, un otrdien balsot par to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Eglāja kunga priekšlikumu. Vispirms Ekonomikas komisijas slēdziens, pēc tam – balsošana. Rezultāts: par – 23, pret – 9 atturas – 6. Tātad šis lēmums ir saistošs kā Kehra kungam, tā Grūbes kungam.

Grūbes kungs, par lēmumu. Kā mēs rīkosimies? Vai jūs gribat to izdiskutēt arī tagad? Tas ir izdiskutēts?

G.Grūbe: Lēmums ir izdiskutēts. Un es ceru, ka Ekonomikas komisija izskatīs arī lēmumu, jo pretējā gadījumā var gadīties, ka viņi teiks, ka ar lēmumu viņi nav iepazinušies. Tāpēc man ir lūgums iepazīties ar abiem dokumentiem.

Priekšsēdētājs: Tātad arī lēmums ir izdiskutēts un tiek balsots pēc slēdziena, ko iesniegs Ekonomikas komisija.

Nākamais jautājums – iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kodoliņa kungs.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Pēc likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” otrā lasījuma deputāti iesniedza dažus priekšlikumus, kurus darba grupa pamatā ir apmierinājusi. Tāpat ir daži precizējumi, kurus iesniegusi Valsts finansu inspekcija un kuru lielākā daļa ir apmierināta. Noraidītie Valsts finansu inspekcijas priekšlikumi ir apkopoti 515.dokumenta 27., tas ir, pēdējā, lappusē.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs izskatīsim pa pantiem. Vai varbūt pa nodaļām, ja nav iebildumu deputātiem? Vai pie 1.nodaļas pantiem deputātiem ir kādi iebildumi? Papildinājumi? Pie 2.nodaļas?

A.Kodoliņš: Es vēl tikai piebildīšu, ka visi labojumi, kas ir pēc otrā lasījuma, ir pasvītroti. Tos var viegli atšķirt. Ja ir kādi redakcionāli precizējumi vai citi labojumi, tad tie likumprojektā pasvītroti.

Priekšsēdētājs: Vai ir prasība par kādu pantu speciāli balsot? Pie 3.nodaļas pantiem? Pie 4.nodaļas pantiem? Vanaga kungs! Nē. Pie 5.nodaļas pantiem? Pie 6.nodaļas pantiem? Pie 7. un 8.nodaļas pantiem? Vai ir nepieciešams balsot par kādu no priekšlikumiem, kuri ir noraidīti 9., 11., 17.pantā? Neviens nepieprasa. Tādā gadījumā uzskatīsim likumprojektu par apspriestu un balsosim otrdien.

A.Kodoliņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Par lēmuma projektu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Ekonomikas komisija, sagatavojot lēmuma projektu, vadījās pēc iespējas, ka ir nepieciešams veikt veselu pasākumu kompleksu, un tāpēc valdībai ir uzdots līdz 1.jūlijam sagatavot visu šo pasākumu plānu, kā arī iesniegt jau acīmredzot jaunajam parlamentam – Saeimai – attiecīgos nepieciešamos grozījumus likumdošanas aktos, kas skar doto līdzekļu likumu.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Vai kāds vēlas izteikties par motivāciju? Nē. Tātad atliekam balsošanu uz otrdienu.

Nākamais – likumprojekts “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”. Vai ir ziņotājs? Zeltkalnes kundzi es redzu. Viņa steidzas uz tribīni. Lūdzu.

B.Zeltkalne: Cienītie kolēģi, jums ir izsniegts dokuments Nr.535. Tātad tas ir trešajam lasījumam likums “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā” un lēmuma projekts par likuma spēkā stāšanās kārtību.

Es gribētu ļoti īsi informēt kolēģus, ka uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums. Ir izdarītas komisijā tikai nelielas redakcionālas dabas izmaiņas: pārvietoti atsevišķi apakšpunkti, kas nemaina likuma būtību. Likumdošanas jautājumu komisijā ir izskatīts arī lēmuma projekts un akceptēts, tā ka man būtu lūgums: varbūt mēs varētu skatīt pa nodaļām?

Priekšsēdētājs: Vispirms tātad par likumprojektu. Vai deputātiem ir kādi iebildumi, papildinājumi? 535. rakstisku priekšlikumu nav.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Problēma ir tā, ka mums tehniska iemesla dēļ darba kārtībā ir tikai pats likums.

Priekšsēdētājs: Ir lēmums arī.

B.Zeltkalne: Jūs neesat saņēmis tad, Endziņa kungs. Ir izdalīts.

A.Endziņš: Izdalīts – jā, bet nav darba kārtībā. Ir runa par to, ka mums vajag nobalsot.

B.Zeltkalne: Jā, es vakar runāju ar Pededzes jaunkundzi, un viņa teica, ka vakar Prezidija sēdes laikā… Viņa teica, ka prakse ir tāda: ja ir trešais lasījums un ir dokuments, tad skata arī lēmuma projektu bez balsošanas.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es domāju, ka mēs šeit netaisīsim no tā lielu traģēdiju. Tātad par likumprojektu nekādu jautājumu un iebildumu nav.

Zaļetajeva kungs vēl skrien. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Man ir priekšlikums par 2.panta 5.apakšpunktu: izsvītrot vārdu “arī”, lai runa būtu tikai par palīdzību dzīvokļa pārdošanā, izsniedzot kredītu./

Priekšsēdētājs: Kurā pantā, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */2.panta 5.apakšpunkts./

Priekšsēdētājs: Paredzot arī pircēja kreditēšanu…

S.Zaļetajevs: */…tādā veidā, lai šī apakšpunkta jēga būtu tāda, ka palīdzība tiek sniegta tikai ar kreditēšanu, māju pārdodot. Tā, lai mums nama pārdošana pati par sevi nebūtu kā palīdzība. Jo tas, man tā liekas, paver lielas iespējas ļaunprātībām. Pārdošanai, ja runa ir par tirgus ekonomiku, jānotiek visiem vienādos apstākļos, līdzīgi. Ja tiek sniegta palīdzība, tad var izsniegt atbilstošus kredītus atbilstošu atlaižu apstākļos./

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs par to pašu?

A.Endziņš: Jā, par to pašu. Šis priekšlikums tika diskutēts jau Likumdošanas jautājumu komisijā kopīgi ar Dzīvokļu komisiju un netika atbalstīts.

B.Zeltkalne: Jā, un es gribētu teikt, ka Zaļetajeva kungs nav īsti sapratis šā panta būtību. Te nav runas par māju pārdošanu, te ir runa, ka, pārdodot dzīvokļus valsts un pašvaldību mājās, paredz arī pircēja kreditēšanu. Ne jau visiem būs vajadzīga kreditēšana. Un te nav runas par māju, bet par sava dzīvokļa pirkšanu vai pārdošanu. Tā ka Endziņa kungs papildināja, ka jautājums ir izskatīts un netika pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Zaļetajeva kungs uzstāj uz balsošanu?

S.Zaļetajevs: */Jā, es pastāvu uz balsošanu un gribu tomēr vēlreiz motivēt šo priekšlikumu. Ja cilvēkam nav nepieciešama kreditēšana, tad acīmredzams, ka viņam nav vajadzīga palīdzība. Mums pavisam skaidri jāsaprot, kam sniedzama palīdzība, taču tāpat jāsaprot, ka jebkura palīdzības sniegšana ir saistīta ar risku, ka to var izmantot ļaunprātīgi. Dodot iespēju namu vai dzīvokli pārdot ar atvieglotiem noteikumiem, mēs varam radīt plašas iespējas pavisam nevajadzīgām ļaunprātībām un korupcijai./

Priekšsēdētājs: Balsosim par Zaļetajeva kunga priekšlikumu – svītrot no 2.panta 5.apakšpunkta vārdiņu “arī”. Zeltkalnes kundze ir pret. Rezultāts: par – 12, pret – 20, atturas – 8. Nav pieņemts.

Tātad likumprojektam kopumā vairāk nekādu piezīmju nav. Par to galīgi balsosim otrdien pulksten 13.

Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs iekļaujam darba kārtībā un apspriežam lēmuma projektu par šā likuma stāšanos spēkā? Nav. Vai deputātiem ir jautājumi par lēmumu? Ir.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man rodas jautājums par 2.punkta otro un trešo daļu. Likums būtībā paredz tikai, ka visa reģistrācija notiek pašvaldībās, bet šeit paliek pārreģistrācija uzņēmumos un iestādēs valsts dzīvokļu īrēšanai. Vai tas ir pamatoti un ar ko tas ir pamatots?

B.Zeltkalne: Jā, es domāju, ka varētu palikt šis punkts, ka šeit nebūtu nekādi… Tālāk jau ir norādīts.

I.Ēlerts: Bet te nav konsekventi. Tas, manuprāt, nav saskaņots ar lēmumu.

B.Zeltkalne: Ar pašu lēmuma punktu?

I.Ēlerts: Jā, ar lēmuma punktu. Likumu mēs apspriedām, un 11.panta otrā daļa pasaka, ka valsts uzņēmumi un iestādes piedāvā brīvos dzīvokļus pašvaldību noteiktajā secībā. Tātad šādas rindas var būt tikai pašvaldībās saskaņā ar tikko apspriesto likumu. Zeltkalnes kundze, kā tad tas ir? Te ir kaut kāda nesakritība un neatbilstība.

B.Zeltkalne: Ja tā māja nepieder pašvaldībai, ja tā māja pieder uzņēmumam, tad var reģistrēt šos pretendentus un pēc tam tos nodot pašvaldībai. To uzskaiti jau var veidot uzņēmums vai iestāde, kam māja pieder.

I.Ēlerts: Piedošanu, Zeltkalnes kundze, es arī varu veidot uzskaiti, taču tā nebūs saistoša nevienam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Atļaujiet man palīdzēt Zeltkalnes kundzei. Par ko ir runa 2.punkta pirmajā daļā? Runa ir par to, ka šīs rindas ir uzskaitē pie pašvaldībām. Vienlaikus mums ir uzskaite uz šo brīdi arī pie uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām. Šeit tagad ir runa, ka pirmām kārtām… Otrā daļa nosaka, ka jāsaved šī kārtība, jāpārreģistrējas šajos uzņēmumos, un trešā daļa nosaka, ka līdz tam pašam termiņam, līdz 31.decembrim, jāpārreģistrē rindās, kas ir pie pašvaldībām. Nonāks visi vienā rindā – pašvaldībās. Te ir vērsts nevis uz dažādām vietām, bet lai tagad sanāktu viss vienā vietā…

B.Zeltkalne: Jā, nebūs desmit uzskaišu. Es domāju, ka tas jau šeit netraucē, tas ir kontroles veidā.

Priekšsēdētājs: Varnasas kundze vēl grib precizēt?

R.Varnasa, Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes galvenā speciāliste: Es gribēju tikai precizēt, ka tagad ir rindas divās vietās – uzņēmumos un pašvaldībās. Turpmāk būs tikai viena uzskaites grupa – pašvaldībās. Uzņēmumos veidos kontroles sarakstus. Tas ir tā domāts.

Priekšsēdētājs: Viss skaidrs.

I.Ēlerts: Jā, paldies. Par to būtu skaidrs. Tagad 2.punkta trešā daļa. Tātad personas, kuras noteiktajā termiņā nav pārreģistrējušās, uzskatāmas par izslēgtām. Tas acīmredzot arī ir nepamatoti, jo tās vienkārši zaudēs jebkādu prioritāti, tiks uzņemtas rindā vispārējā kārtībā šajā uzskaitē.

B.Zeltkalne: Es ļoti atvainojos, Ēlerta kungs, bet mūsu uzdevums ir panākt, lai likvidētu šīs rindas. Mēs iesniegsim nākamajā plenārsēdē, atcelsim Dzīvokļu kodeksu. Kāpēc tad mēs esam pieņēmuši šos likumus par īri un par valsts un pašvaldību palīdzību? Lai likvidētu orderus, kvadratūru un rindas, lai likvidētu šo 50 gadus ilgušo tradīciju, ka cilvēks stāvēja rindā. Viņam nebija vajadzīga ne dzīvojamā platība, ne tā, bet viņš stāvēja rindā, jo, lūk, viņš tad varēja saņemt, fiktīvi pierakstot pat bieži vien cilvēkus, pierakstoties kopmītnē. Viņš tādā veidā saņēma dzīvokli. Tagad mums ir jāuzskaita vai jāreģistrē tie cilvēki pašvaldībās, kuriem tiešām ir vajadzīga reāla palīdzība, nevis jāpārveido esošās rindas atkal ar 160 vai 170 tūkstošiem rindā stāvētāju, tādā veidā visus nodrošinot ar dzīvokļiem. Tāpēc arī ir šāds te, ka tiek izslēgts no uzskaites, lai varētu apgādāt… Tāpēc jau ir šis likums, lai varētu apgādāt tos, kuru vajadzība pēc dzīvokļa tiešām atbilst šā likuma prasībām.

I.Ēlerts: Redziet, cienījamā Zeltkalnes kundze, tas viss ir saprotams no pirmajām divām daļām. Vienkāršie cilvēki lasīs un neizpratīs. Tātad faktiski tie, kas nebūs pārreģistrējušies, ja viņiem ir vajadzīga šī pašvaldību palīdzība, būs spiesti būt tās uzskaites beigās. Un tas ir viss. Ne jau, ka viņi tiek izslēgti. Skaidrs, ka uz laiku viņi tiek izslēgti.

Un pats pēdējais. Ziniet, man ir iebildumi pret 6.punkta 5.apakšpunkta redakciju – apstiprināt kārtību, kādā persona var iegūt maznodrošinātas personas statusu. Iegūt var vienkārši – zaudējot ienākuma avotu. Likumā ir daudz labāka redakcija, kā nosaka atbilstību šādam statusam.

B.Zeltkalne: Tad varbūt redakcionāli palabot šo 5.apakšpunktu.

I.Ēlerts: Un šajā pašā 6.punktā 3.apakšpunkts paredz izveidot dzīvojamo māju uzskaites un kontroles sistēmu. Mums tiek atjaunots Zemesgrāmatu likums, kas ir būtībā Nekustamo īpašumu reģistrs. Kāda velna pēc, es atvainojos par izteicienu, ir vajadzīga vēl viena uzskaites sistēma?

B.Zeltkalne: Jā, par to mēs arī runājām komisijā. Bija arī tādas domas, vai tas ir vai nav vajadzīgs. Ja kolēģi domā, ka tas nav vajadzīgs, ka pietiek ar zemesgrāmatu, kurā tiek reģistrēts īpašums, varam tad likt uz balsošanu, bet domājam, ka ir jābūt valstī kārtībai un ir jābūt zināmam tieši tam, kāda mums ir situācija, kam kas nepieder un kas ir īpašnieks. Tāpat kā tas bija neatkarīgās Latvijas laikā.

I.Ēlerts: Jā, es tādā gadījumā, ievērojot, ka šāda uzskaites sistēma varētu paņemt diezgan lielus līdzekļus no budžeta un ka tomēr zemesgrāmatas ir pamatu pamats šajā lietā, aicinātu izslēgt šo 3.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl jautājumi? Paldies. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Ja ne, tad pagaidām vienīgais priekšlikums balsošanai, apspriežot lēmuma projektu, ir Ēlerta kunga priekšlikums – svītrot 6.punkta 3.apakšpunktu par izveidoto dzīvojamo māju uzskaites un kontroles sistēmu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Kas par to, ka šis punkts tiek svītrots? Lūdzu balsot! Rezultāts: par svītrošanu – 12, pret – 5, atturas – 11.

Tātad pagaidām paliek. Ja citu priekšlikumu par balsošanu nav, lēmuma projekts uzskatāms par apspriestu un tiks balsots 11.maijā pulksten 13. Paldies.

B.Zeltkalne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums – par autortiesībām un blakustiesībām. Vai Karlsona kungs ir referents? Vaivada kungs? Tad, lūdzu, stādieties priekšā, lai deputāti zina, ar ko ir runa.

H.Lapiņš, Autortiesību aģentūras direktors, darba grupas loceklis: Darba grupa ir izdarījusi ieteiktos redakcionālos labojumus trešajam lasījumam likumā “Par autortiesībām un blakustiesībām”. Ir izdarītas izmaiņas, par ko pagājušo reizi tika nobalsots pēc deputāta Alberta Bela priekšlikuma no lēmuma par kārtību, kādā likums stājas spēkā, par tiem autoriem, kuri bija aizliegti savā laikā. Šī norma ir iestrādāta, kā pagājušo reizi nobalsoja, 30.pantā. Tāpat ir iestrādāts arī pagājušajā reizē nobalsotais – papildināt 11.pantu ar kino un video operatoriem. Tas ir 34.punkts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kāds atsevišķs balsojums par kādu no izdarītajiem papildinājumiem? Nē. Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Nē. Tātad atliekam balsošanu uz 11.maiju pulksten 13.

Vai ir par lēmuma projektu kādi jautājumi? Vai kāds vēlas izteikties debatēs? Motivācijas? Nē. Tātad arī par lēmuma projektu balsosim 11.maijā pulksten 13.00. Paldies Lapiņa kungam.

H.Lapiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums – par valsts pensijām. Grozījumi. Tautas izglītības komisija. Vai ir ziņotājs? Ziņotāja nav.

Skatām nākamo jautājumu – diplomātiskais un konsulārais dienests.

Freimaņa kungs tribīnē? Lūdzu.

J.Freimanis: Godājamais priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Tātad jūsu priekšā ir dokuments Nr.543. Tas ir projekts trešajā lasījumā. Tātad Latvijas Republikas likums “Par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro dienestu”. Gribu paziņot, ka laikā starp otro un trešo lasījumu nekādi precizējumi, iebildumi un papildinājumi netika iesniegti.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi un iebildumi? Priekšlikumi? Nav. Tādā gadījumā varam balsot par likumprojektu kopumā balsošanas laikā. Kā, Freimaņa kungs?

J.Freimanis: Jā, es domāju, ka tā varētu.

Priekšsēdētājs: Šeit ir arī lēmums par spēkā stāšanos… Nē, lēmuma vairs nav. Paldies.

Otrs – par grozījumiem un papildinājumiem. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Jā, godājamie kolēģi! Tātad arī par šo likumu nav bijuši ne kādi iebildumi, ne papildinājumi, ne precizējumi. Ja godājamajiem kolēģiem nebūtu nekas pretī, varbūt mēs varētu nobalsot kā par steidzamu un tad nākamo otrdien to galīgajā veidā pieņemt?

Priekšsēdētājs: Tas ir, arī otrajā lasījumā?

J.Freimanis: Jā.

Priekšsēdētājs: Bet, Freimaņa kungs, tas nav nepieciešams. Ja nav labojumu, papildinājumu, mēs otrajā lasījumā balsojam kā galīgajā.

J.Freimanis: Nu, ļoti labi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad otrajā lasījumā mēs esam to apsprieduši un balsojam kā par galīgo otrdien, 11.maijā, pulksten 13.

J.Freimanis: Liels paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais likumprojekts – par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju. Lūdzu ziņotāju! Ziņotāja nav.

Pārejam pie nākamā likumprojekta – par sociālā nodokļa spēkā stāšanās kārtības grozīšanu. Sociālās nodrošināšanas komisija. Ziņotāja nav.

Nākamais. Lēmuma projekts par Vienoto konvenciju par narkotiskajām vielām… Lūdzu, Bērziņa kungs, par 13. un arī par 14. un 15.

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Jūsu rīcībā ir trīs konvencijas. Šīs konvencijas ir izdalītas komisijās, to tekstus jūs varējāt izlasīt komisijās. Es ceru, ka jūs iepazināties. Ar šo dokumentu, kas, man liekas, ir pats svarīgākais, ir iepazinusies Veselības aizsardzības komisija. Tās lēmums, ņemot vērā to, ka ministrijas lēmums arī ir piekrītošs, ir pozitīvs, tas ir, tā aicina atbalstīt un pievienoties šīm konvencijām. Tieši tādu pašu lēmumu pieņēma Ārlietu komisija, jo tās ir trīs konvencijas, kas ir savā starpā saistītas. Tā ka šajā gadījumā mums vajadzētu lemt par visām trim, jo praktiski tās atsevišķi nedarbojas.

Priekšsēdētājs: Tātad, godātie kolēģi, pēc kārtas. Vai kādam ir par kādu no šīm konvencijām jautājumi ziņotājam? Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nē. Izteikties par motivāciju? Nē. Tātad par 13., 14. un 15.punktu tiek balsots 11.maijā pulksten 13. Paldies.

Nākamais jautājums – par uzņēmējdarbību. Likumprojekts. Špoģa kungs tuvojas tribīnei. Lūdzu.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi, kaut gan kopš 12.janvāra, kad mēs pēdējo reizi izdarījām kārtējos grozījumus un papildinājumus šajā likumā “Par uzņēmējdarbību”, pagājuši tikai nepilni četri mēneši, tomēr Ekonomikas komisija akceptēja, kā redzat, atkal vairākus papildinājumus un grozījumus šajā likumprojektā un piedāvā tos jūsu izskatīšanai. Kas tie par priekšlikumiem?

Visi priekšlikumi ir saistīti galvenokārt ar 232.pantu. Ir bijuši četri Ministru padomes lēmumi šo četru mēnešu laikā. Tie saistīti ar medicīnas jautājumiem un ir no Labklājības ministrijas. Kā redzams 1.punktā un 2.punktā, mediķi grib pastiprināt šo kontroli. Profesionālās savienības, respektīvi, Ārstu biedrība, sertificēs dakterus, bet vietējās pašvaldības, tas ir, rajonu un pilsētu pašvaldības, dos licences.

Otra labojumu grupa ir saistīta ar likuma “Par apdrošināšanu” pieņemšanu. Šajā sakarībā ir četri labojumi 3.punktā un papildinājums 44., jauns apakšpunkts tātad arī 6. un 7. Pie tam, cienījamie kolēģi, 7.punkta redakcija uz otro lasījumu būs citāda. Šeit ir rakstīts tā, kā bija valdības priekšlikumā, bet uz otro lasījumu mēs dosim precīzu redakciju tieši tā, kā mēs pieņemsim, kā mēs jau pieņēmām šo normu pagājušajā otrdienā likumā par akciju sabiedrībām jaunajā redakcijā, lai būtu abos likumos vienādi. Lūk, tāda ir šo jauno priekšlikumu un papildinājumu būtība.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi? Jautājumu nav. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Nē. Varam balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultāts: par – 37, pret – 2, atturas – 4. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Špoģa kungs, tātad labojumus, piebildes un piezīmes līdz nākamajai pirmdienai? Ātrāk… (Dep. K.Špoģis runā no zāles, nerunā mikrofonā.) Šīs nedēļas laikā, Špoģa kungs.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums – peļņas nodoklis. Pirmais lasījums. Kodoliņa kungs nāks? Lūdzu.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi, Ministru padome ir iesniegusi likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par peļņas nodokli””. Šie grozījumi ir saistīti ar mūsu pieņemto likumu par apdrošināšanu, lai novērstu zināmās pretrunas likumā “Par peļņas nodokli” un likumā “Par apdrošināšanu”. Ministru padome iesaka un Ekonomikas komisija ir akceptējusi nelielus grozījumus likumā “Par peļņas nodokli”, paredzot apdrošināšanas vai, pareizāk sakot, pārapdrošināšanas maksājumus gan attiecīgi 4.pantā, kur ir runa par ieņēmumiem no uzņēmējdarbības, gan arī 6.pantā, kur ir runa par izdevumiem sakarā ar uzņēmējdarbības veikšanu.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi deputātiem? Nav. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Nē. Izteikties par motīviem? Nē.

Balsošana. Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 27 – par, 2 – pret, 10 – atturas. Pieņemts. Otrais lasījums tāpat, Kodoliņa kungs? Priekšlikumus līdz nedēļas beigām? Cita varianta laikam nav.

Nākamais likumprojekts.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi, likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā””. Šo likumprojektu ir sagatavojusi Valsts finansu inspekcija, vadoties no tām problēmām, kuras ir radušās, piemērojot pašreizējo likumu un attiecīgo grozījumu. Uzdevums ir, no vienas puses, veicināt, lai tiktu novērsta izvairīšanās no nodokļu un nodevu maksājumu veikšanas, kā arī lai tomēr, attiecīgi lietojot soda sankcijas uzņēmējiem, sods par pārkāpumu būtu samērojams ar pašu pārkāpumu. Jūs zināt, ka pašreizējā praksē bieži ir bijuši gadījumi, kad neprecīzas grāmatvedības rezultātā uzņēmumi, kuriem bija pat nodokļu atbrīvojumi, ir nonākuši situācijā, kad pret tiem tiek pielietotas tādas sankcijas, kas praktiski spiež attiecīgo uzņēmumu likvidēt, jo pašreizējais likums paredz, ka šajos gadījumos, kad ir neprecīzi aprēķināta ar nodokli apliekamā peļņa, sankcijas tiek piemērotas nevis nodokļa lieluma ziņā, bet tiek atsavināta visa šī daļa, kas ir nepareizi aprēķināta, plus vēl papildu maksājums par šo it kā noslēpto, bet bieži vien netīšām neprecīzi aprēķināto summu.

Lai tomēr sods nebūtu kā zināms aizliegums, tātad ir paredzēti attiecīgi grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas nosaka, ka šajos gadījumos tiek iekasēts pilnā apmērā peļņas nodoklis par šo summu, kura nebija uzrādīta, kā arī soda nauda šā peļņas nodokļa lieluma apjomā.

Būtiskas šeit ir arī normas, kas regulē gan pašu likumdošanas procesu jautājumos par nodokļiem un nodevām, gan arī Valsts finansu inspekcijas darbību. Tā, likuma 10.pants nosaka, ka nav pieļaujama tieša iejaukšanās Valsts finansu inspekcijas kompetencē nodokļu kontroles jautājumos.

Likums arī paredz grozījumus saistībā ar to, ka uzņēmumiem, kuri ir atklājuši, ka tie ir kļūdaini veikuši nodokļu aprēķinus vai grāmatvedības uzskaiti, ir tiesības pašiem griezties pie Finansu inspekcijas darbiniekiem, uzrādot šīs neprecizitātes. Šinī gadījumā netiek lietotas soda sankcijas, vismaz tās soda sankcijas, kuras ir saistītas ar neprecīzu peļņas aprēķinu. Bez šaubām, paliek tādas soda sankcijas, kas ir saistītas ar zināmiem nodokļu maksāšanas kavējumiem.

Tālāk ir arī samazinātas vai, pareizāk sakot, grozītas normas par kavējumu naudām. Tā, 15.pantā ir noteikts, ka šīs kavējumu naudas līdzinās, pirmkārt, tai summai, kas ataino inflācijas procenta pieaugumu šajā periodā, plus soda sankcija, kas ir noteikta 0,05 procentu apmērā. Iepriekšējā soda sankcija bija noteikta 0,5 procentu apmērā. Līdz ar to dažkārt arī šīs kavējumu naudas pie neprecīziem aprēķiniem vai citu objektīvu nodokļu kavējuma iemeslu dēļ sasniedza ļoti lielas summas. Tieši tas arī noteica to, ka pati valdība pielietoja tādu praksi, ka atļāva uzņēmumiem, kuriem bija zināmas maksājumu grūtības, griezties valdībā ar lūgumu uz trīs mēnešiem pagarināt nodokļu maksājumu termiņus. Jāsaka, ka tas ir izvērties par diezgan plaši lietojamu praksi. Mūsuprāt, būtu daudz pareizāk, ja šīs kavējumu naudas būtu mazākas, tomēr šādu izņēmumu gadījumu, kad uzņēmumi tiktu atbrīvoti no kavējumu naudas maksāšanas, būtu pēc iespējas izslēdzami no pašreizējās nodokļu likumdošanas prakses. Un tie ir galvenie un būtiskākie jaunie momenti, kuri tiek piedāvāti iestrādāšanai likumā par nodokļiem un nodevām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumi. Muciņa kungs.

L.Muciņš: Es, protams, cienu Ekonomikas komisiju, kura ir brīnišķīgās domās par deputātiem un domā, ka deputāti no galvas var atcerēties veco tekstu. Man jautājums par 5.panta pirmo daļu. Vai man kā deputātam tiek atņemta likumdošanas iniciatīvas tiesība pēc šāda formulējuma, ja Ministru padome tikai ierosinās šos jautājumus?

A.Kodoliņš: Šeit ir paredzēts, ka, bez šaubām, deputātam netiek atņemtas likumdošanas iniciatīvas tiesības, bet šeit šo tiesību realizācija nebūs tāda, kāda, izskatot likumprojektus, mums bija līdzšinējā prakse tieši lasījumos. Šie priekšlikumi tiktu ieslēgti nobalsojamo priekšlikumu sarakstā, un pēc balsojumiem pieņemtu lēmumu. Šādiem priekšlikumiem būtu jāiziet pirms tam izpildinstitūciju izskatīšanas stadija un tiem plenārsēdē jānonāk jau kā priekšlikumiem, kuriem ir ja ne pilnīgs valdības akcepts, tad vismaz precīzs valdības izpildinstitūciju viedoklis.

L.Muciņš: Tad es pareizi sapratu, ka tā ir novitāte, kas ir pēc Latvijas Republikas Ministru padomes ierosinājuma?

A.Kodoliņš: Jā. Katrā gadījumā Finansu inspekcija ierosināja šādu normu, šādu stingrāku variantu. Ekonomikas komisija, apzinoties, kādi mums ir bijuši precedenti, izskatot nodokļu likumdošanu Augstākajā padomē, uzskata, ka šajā stadijā šādu normu ir lietderīgi iekļaut.

L.Muciņš: Ja atļausit, vēl viens jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Muciņš: Kas kavē Ekonomikas komisiju, sastādot Prezidija lēmuma projektu, to visu darīt, par ko jūs šeit stāstāt? Es saprotu, ka pēc būtības likumdošanas iniciatīva deputātiem tādā veidā tiek noņemta.

A.Kodoliņš: Tas jau bija komentārs.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Kodoliņa kungs, vai jūs neiebilstu, ja 1.punktiņā mēs izdarītu mazus labojumus. Tātad – “Latvijas Republikas Ministru padome (Kabinets) un Latvijas Republikas Augstākā padome (Saeima)”, jo mums jau te tā lieta ies vienu mēnesi.

A.Kodoliņš: Nepārprotami, ka šādi labojumi ir nepieciešami.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Nav. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nē. Kodoliņa kungs, neejiet projām, jo mums būs jābalso par 11.panta divām redakcijām, es domāju! Kaut gan, ja jums ir savs viedoklis, tad izklāstiet, jo nodokļu likumdošanas normu skaidrojumus tik tiešām Valsts finansu inspekcija nav tiesīga veikt. Tā ka to nevarētu pat likt uz balsošanu.

A.Kodoliņš: Jā, tieši šis apsvērums bija tas, kāpēc Ekonomikas komisija uzskatīja, ka vajag nevis dot šo skaidrojumu, bet sagatavot instrukcijas.

Priekšsēdētājs: Bet, patiesību sakot, tā 11.panta otrā redakcija ir, un otrajā lasījumā mēs varam balsot vienkārši par šo redakciju, jo te jau nav konceptuāla jautājuma.

A.Kodoliņš: Bez šaubām, skaidrojuma tiesības ir atstājamas tikai likumdevēju ziņā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es atvainojos, Kodoliņa kungs jau nupat atbildēja. Te nav ko balsot.

Priekšsēdētājs: Jā. Paldies.

A.Kodoliņš: Tikai viena problēma, bez šaubām, paliks, jo mēs nezinām, kas pārņems šīs Augstākās padomes Prezidija funkcijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Saeima, es atbildu. Tātad balsojums par likumprojektu, dokuments Nr.528. Pirmais lasījums. Lūdzu balsot! Rezultāts: 34 – par, 3 – pret, atturas – 7. Pieņemts. Tātad līdz nedēļas beigām lūdzu iesniegt savas piezīmes, priekšlikumus.

Nākamais jautājums – likumprojekts “Par autotrans­porta pārvadājumiem”. Vai referents ir? Referente nāk. Lūdzu, nosauciet sevi, lai deputāti zina, kam uzdot jautājumus.

A.Ļubļina, Satiksmes ministrijas Juridiskās daļas galvenā juriskonsulte: Labdien! Man vispirms jāatvainojas par to, ka projekta autors Pētersona kungs nevarēja ierasties, jo pašlaik viņš ir ārzemju komandējumā. Es esmu Satiksmes ministrijas Juridiskās daļas galvenā juriskonsulte. Mans vārds Aelita Ļubļina.

Priekšsēdētājs: Tātad otrais lasījums. Mēs virzāmies pa pantiem. Varbūt tā arī rīkosimies. Vai deputātiem ir priekšlikumi par terminiem? Pasvītrotie teksti ir izmaiņas, ja?

A.Ļubļina: Pasvītrotie teksti ir pēdējie labojumi un izmaiņas projektā.

Priekšsēdētājs: 1., 2., 3.pants. Deputātiem ir kādi priekšlikumi? Nav. 4.pants. Varbūt tālāk varam virzīties arī pa nodaļām, tikai mazliet lēnāk. Vai par 2.nodaļas pantiem deputātiem ir kādi jautājumi, papildinājumi? Vai kāds pieprasa par kaut ko speciāli nobalsot? Čepānes kundze, par šo? Nē. Tātad 3.nodaļa. Lūdzu, godātie deputāti! 4.nodaļa…

Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Es atvainojos, par 3.nodaļu. Cienījamā referente, varbūt par 49.pantu, par pārvadātāja tiesībām atteikties pārvadāt pasažierus un bagāžu, ja pasažiera uzvedība vai bagāžas saturs neatbilst pārvadāšanas noteikumiem. Kā to pasažiera uzvedību šoferis vērtēs, vai te… Es saprotu, ka 2.punkts ir pilnīgi pamatots, otrā daļa ir pamatota, bet pirmās daļas normas ir diezgan apšaubāmas.

A.Ļubļina: Šajā jautājumā es jums piedāvāšu mūsu ministrijas eksperta atbildi. Tas ir pasažieru pārvadājumu sektora vadītājs Kuškina kungs. Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Kuškins, Autotransporta departamenta sektora vadītājs: Paldies. Šajā sakarībā varu paziņot, ka…

Priekšsēdētājs: Nosauciet sevi un runājiet mikrofonā!

J.Kuškins: Šajā sakarībā mēs varam ziņot to, ka pasažieru pārvadāšanas noteikumi jau reglamentē, kādas normas ir jāievēro pasažieriem un kādas normas jāievēro ekipāžas locekļiem. Šinī gadījumā tie ir iereibuši pasažieri, cilvēki ar netīrām drēbēm un tamlīdzīgi.

Priekšsēdētājs: Vai Ēlerta kungu apmierina šāda atbilde?

I.Ēlerts: Man būtu priekšlikums redakcionāli uz trešo lasījumu šo jautājumu pateikt konkrēti, pateikt to, ko tikko pateica konsultanta kungs. Tātad to arī uzskaitīt likumā, lai nebūtu traktējama uzvedība, tā sakot, man viņš nepatīk un es viņu nevedu. Pēc tāda principa. Lai patiešām ir šie divi tikko pateiktie noteikumi, kas ir pilnīgi pamatoti. Ja tie būs likumā, tad viss būs pilnīgi skaidrs. Paldies.

A.Ļubļina: Paldies, precizēsim.

Priekšsēdētājs: Kurdjumova kungs.

L.Kurdjumovs: */Godājamā juriskonsulte! Sakiet, lūdzu, kādi analoģiski projekti kādās valstīs tika ņemti vērā un izmantoti par pamatu, izstrādājot šo projektu?/

A.Ļubļina: Jā, es jums varu paskaidrot, ka, izstrādājot šo projektu, tika ņemtas vērā normas, kuras ietilpst konvencijā “Par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem un starptautiskajiem pasažieru un bagāžas pārvadājumiem”, kurai ir pievienojusies arī mūsu valsts. Pamatā.

L.Kurdjumovs: */Kā es saprotu, tad jūs par pamatu ņēmāt Skandināvijas valstu, Dānijas konvenciju, pareizāk, likumdošanas aktus. Vai jūs tos uzskatījāt kā analogus, kā paraugus?/

A.Ļubļina: Tika izskatīti Zviedrijas un Somijas analoģiskie likumi. Protams, visu mēs nevaram pārņemt.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir papildinājumi, priekšlikumi par 4.nodaļas pantiem? Nav. Tādā gadījumā varam balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Ēlerta kungs vēl kaut ko ir atradis. Lūdzu.

I.Ēlerts: Man jāatvainojas, ka es nenoreaģēju laikus. Man būtu jautājums par atbilstību starp 31.panta pirmo daļu, ka kravas saņēmējs ir tiesīgs atteikties pieņemt kravu, ja tā ir pilnīgi vai – es uzsvēršu – daļēji kļuvusi neizmantojama, un 32.panta pirmo daļu, ka kravas saņēmējs ir nepamatoti atteicies pieņemt kravu, kaut arī kravu bija iespējams daļēji izmantot, un atbild par kravas bojājumiem, kas ir radušies pēc atteikuma. Vai šeit nav pretrunas? Tātad 31.pantā viņam ir tiesības atteikties pieņemt daļēji neizmantojamu kravu, bet 32.pants viņam uzliek atbildību, ja viņš atsakās pieņemt tādu kravu, ko var daļēji izmantot. Piedošanu, jebkuru sabojājušos kravu daļēji noteikti var izmantot. Tas ir pilnīgi droši apgalvojams. Tātad šeit likumā atkal ir pretruna.

A.Ļubļina: Tas ir paredzēts tāpēc, lai nebūtu pretrunu, jo ne katra krava ir izmantojama, ja tā ir daļēji bojāta. Vienīgi šeit varētu varbūt precizēt un uzskaitīt šos atsevišķos gadījumus.

I.Ēlerts: Cienījamā kundze, es jums atkārtoju, ka jebkura sabojāta krava ir daļēji izmantojama. Es nevaru iedomāties, kā var kaut ko sabojāt tādā mērā, ka to nevarētu daļēji izmantot, kaut vai, teiksim, augļus. Var izmantot bojājušos augļus kā mēslojumu. Tas vienmēr ir daļēji izmantojams.

A.Ļubļina: Šīs jūsu iebildes tiks izskatītas.

I.Ēlerts: Es ceru.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā. Rezultāts: par – 39, pret – 1, atturas – 6. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu iesniegt savas piezīmes un papildinājumus līdz šīs nedēļas nogalei trešajam lasījumam.

Nākamais likumprojekts, ja Raimonds Krūmiņš ir parādījies zālē, ir par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju. Lūdzu.

Kehra kungs, kāpēc jūs plešat rokas? Es kaut ko nepareizi izdarīju? Taisnība jau ir, bet es nācu pretī lauksaimniekiem. Ja jūs pretojaties, es likšu uz balsošanu. Bet es ceru, ka mēs ātri tiksim galā.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Paldies, Birkava kungs! Cienījamās dāmas, godātie kungi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu Nr.509! Tas ir likums “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”. Tā kā mēs par šo dokumentu bijām saņēmuši, kā allaž, priekšlikumus tikai no Ēlerta kunga, tad šie priekšlikumi negrozītā veidā arī ir jūsu priekšā. Es ziņojumā pakavēšos pie tā, kas ir pieņemts un kas ir noraidīts.

Acīmredzot mēs skatīsim šeit pa pantiem, pēc procedūras, taču es uzreiz pateikšu, kas ir pieņemts no Ēlerta kunga priekšlikumiem. Ir pieņemts 1.punkts neapšaubāmi. 2.punktā ir mainīta redakcija, principā apmierinot Ēlerta kunga priekšlikumu. Tāpat ir pilnā mērā, mūsuprāt, apmierināts trešais Ivara Ēlerta priekšlikumu punkts, kur viņš prasīja, lai visos trijos akciju realizācijas veidos gan darbiniekiem, gan citām personām, gan arī lauksaimniecības produkcijas ražotājiem būtu iespējas norēķināties ar sertifikātiem par pērkamajām akcijām.

Nav tādā veidā, kā tika iesniegts, bet ir apmierināts 4. un 5.punkts. Tur acīmredzot mēs nebijām īsti precīzi uzrakstījuši un varbūt nebija īsti precīzi saprotama koncepcija, ka uz to brīdi akciju sabiedrība, par kuru šajos punktos runā Ēlerta kungs, jau ir izveidota un ka šinī gadījumā jau ir pieņemti valsts akciju sabiedrības statūti.

Šeit tāpēc arī būtu jāpublicē valsts akciju sabiedrības statūti vai faktiski jādara vienkārši pieejami, nevis jāpublicē. Var arī nebūt nekāda jauna statūtu projekta. Var būt, teiksim, pēc akciju pārdošanas vienkārši grozījumi esošajos statūtos, kas izriet tieši no tā, ka akcijas ir pārdotas un ka šī akciju sabiedrība vairs ir ne tikai valsts, bet tīri privāta sabiedrība. Tāpēc šeit šie priekšlikumi nav pieņemti. Pieņemts ir arī būtībā 6.priekšlikums. Tas ir mazliet citā redakcijā, ka uz konkursa noteikumu publicēšanas dienu šajā pantā attiecīgi ir ierakstīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad skatīsim pa pantiem. Vai par likumā lietotajiem terminiem nav neviena priekšlikuma? Par 1.nodaļas pantiem?

R.Krūmiņš: Nebija vairāk priekšlikumu. Kā jau es teicu, citi rakstiski priekšlikumi netika saņemti.

Priekšsēdētājs: Varbūt tagad ir kāds? 2.nodaļa. Par 3.nodaļas pantiem tātad Ēlerta kungs. Lūdzu.

I.Ēlerts: Es atvainojos, tomēr es neuzskatu, ka mans priekšlikums par 2.nodaļas 3.pantu ir pieņemts. Ja tiek pārdota daļa valsts akciju sabiedrības akciju, tādā gadījumā arī šis statuss mainās, jo nav garantijas, ka izdosies mēneša laikā, respektīvi, jebkuras parakstīšanās un pārdošanas laikā nav garantijas, ka būs iespējas pārdot visas akcijas. Tādēļ es vienkārši aicinātu 3.panta 7.punktā izsvītrot vienu vārdiņu – “visu”.

R.Krūmiņš: Jā, es piekrītu!

Priekšsēdētājs: Tātad nav jābalso, Krūmiņa kungs piekrīt. Vārdiņš “visu” ir svītrots. Vai ir vēl piezīmes par 2.nodaļas pantiem? Nav. Varam pāriet pie 3.nodaļas pantiem.

Vai šeit Ēlerta kungs par kādu no pantiem pieprasa nobalsot?

I.Ēlerts: Redziet, te ir problēmas. Protams, es pilnīgi piekrītu Krūmiņa kungam, ka mani priekšlikumi par sertifikātiem ir ņemti vērā, taču ir parādījušās, ļoti iespējams, ka nevis parādījušās, bet palikušas, tādas lietas, ko es neesmu pamanījis, 13.panta ceturtajā daļā ir teikts: “Personāla akciju realizācijas termiņus un maksāšanas līdzekļus nosaka privatizācijas komisija.” Neapšaubāmi, termiņus nosaka komisija. Bet, manuprāt, maksāšanas līdzekļus nosaka likums. Vai ir vajadzīgi šie trīs vārdi – “un maksāšanas līdzekļus”?

R.Krūmiņš: Es piekrītu.

I.Ēlerts: Es jūs aicinātu izslēgt.

R.Krūmiņš: Tā kā nebija priekšlikumu, tad tas arī netika grozīts. Bet es piekrītu, ka to varētu grozīt.

I.Ēlerts: Absolūti līdzīga lieta ir 14.panta otrās daļas 5.rindiņā. Atkal – “tajā skaitā maksāšanas līdzekļiem”. To tomēr nosaka likums. Un tālāk tas viss ir pieņemts, ko es esmu iesniedzis. Tā ka nedomāju, ka privatizācijas komisija varētu noteikt maksāšanas līdzekļus arī šajā gadījumā. 14.panta otrā daļa.

R.Krūmiņš: Paldies, es piekrītu.

I.Ēlerts: Es tomēr, Krūmiņa kungs, nepiekrītu jūsu traktējumam, ka valsts akciju sabiedrības statūti privatizācijas gaitā netiek mainīti. Tādā gadījumā jau nav jēgas privatizācijai. Neapšaubāmi, ka valsts akciju sabiedrībai ir statūti. Taču privatizācija paredz valsts akciju sabiedrību pārveidot par parastu akciju sabiedrību, par kuras statūtiem nolems akcionāru sapulce. Iespējams, ka sapulce tos negrozīs. Tādā gadījumā šis projekts sakritīs ar valsts akciju sabiedrības statūtiem. Bet kā akciju sadalījums, bet sabiedrības statūti, tas tomēr būtu projekts, manuprāt.

R.Krūmiņš: Principā es te domāju tādā veidā to situāciju, ka viņi tiešām var nepieņemt jaunus statūtus, var projekta vispār nebūt. Var būt tikai šo dibinātāju paredzētie ieguldījumi. Tā kā pati privatizācijas procedūra vēl šinī stadijā neparedz to, kādā veidā var un kas var reāli iegūt šīs akcijas savā īpašumā, tad ir grūti pateikt, vai tie statūti būtu tādi vai citādi. Faktiski mēs, izskatot šo jautājumu komisijā, nospriedām, ka šeit vispār nav lietderīgi tanī stadijā vēl publicēt kaut kādu statūtu projektu un to vispār gatavot, pirms visas šīs akcijas nav pārdotas.

I.Ēlerts: Krūmiņa kungs, tomēr es piekrītu, ka lielāko tiesu gadījumos sabiedrības statūtu projekts būs tas pats. Tie būs tie paši valsts akciju sabiedrības statūti. Taču var būt arī jauns projekts. Un tādā gadījumā parakstoties cilvēkiem ir jāzina, kāds tas projekts būs, uz ko viņi iet.

R.Krūmiņš: Es tad piekristu ar piebildi: “vai statūtiem”. Ja tādi ir. Ar tādu piebildi varētu. Bet obligāti mēs nevēlējāmies prasīt, lai šinī privatizācijas procesa realizācijas stadijā jau būtu sagatavoti statūti. Tas vienkārši nav nepieciešams. Ja mēs šeit tādu normu ierakstām, tad praktiski tā ir obligāta šai privatizācijas komisijai.

I.Ēlerts: Es piekristu, ka būtu abi varianti. Tātad valsts akciju sabiedrības statūti vai statūtu projekti. Varētu būt abi divi tomēr.

Tādā gadījumā 16.panta 5.apakšpunkts vienkārši ir saskaņojams ar šo, ja jūs piekrītat.

Priekšsēdētājs: Balsojams tātad nav nekas. Abi diskutētāji ir vienojušies. Tādēļ varam balsot par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Krūmiņa kunga balss papildus “par”. Rezultāts: par – 35, pret – 1, atturas – 4.

R.Krūmiņš: Man būtu lūgums iesniegt priekšlikumus līdz rītdienas vakaram ieskaitot Lauksaimniecības komisijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais likumprojekts – par repatriāciju. Bet ziņotāja, cik es saprotu, vēl nav. Tātad par kooperatīvajām sabiedrībām – grozījumi un papildinājumi. Krūmiņa kunga arī nav.

Par nodarbinātību. Endziņa kungs par nodarbinātību? Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! Likums, tas ir, dokuments Nr.529 – “Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par nodarbinātību””. Šeit salīdzinājumā ar pirmo lasījumu absolūti nekādu izmaiņu nav. Kā redzat, tas ir tikai viens punktiņš. Un priekšlikumi arī nekādi nav saņemti.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Priekšlikumi? Nav. Tātad ir viens priekšlikums – balsot par to otrajā un galīgajā redakcijā otrdien pulksten 13.00. Paldies, Endziņa kungs!

Nākamo likumprojektu, lūdzu!

A.Endziņš: Nākamais ir dokuments Nr.530. Arī otrajā lasījumā. “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Arī šeit salīdzinājumā ar pirmo lasījumu nekādi priekšlikumi netika saņemti. Gribētu informēt vēlreiz, ka tas ir saistīts ar likuma “Par Darba inspekciju” pieņemšanu. Tātad tās ir tehniskās normas, kas norāda šo kārtību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir priekšlikumi, papildinājumi? Ja nav, tad vienīgais priekšlikums ir balsot otrajā un galīgajā redakcijā otrdien 13.00. Paldies, Endziņa kungs!

Nākamais likumprojekts… Balsot mums nevajag tagad, nē. Mēs otrajā balsosim uzreiz un tad pieņemsim to galīgi. Ja mēs tagad nobalsosim, tad mēs nobalsosim par to, ka būs arī trešais lasījums, Endziņa kungs.

Tātad 24.likumprojekts – “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”. Ir Ekonomikas komisijas slēdziens, bet nav ziņotāja. Paldies.

Nākamais – par apgrozījuma nodokli. Vai ir par apgrozījuma nodokli? Kodoliņa kungs nāk. Lūdzu.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi, runa ir par dokumentu Nr.518, nevis par kaut kādu citu. Jo tieši tas ir par apgrozījuma nodokli otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Jā, jā, es arī par citu nemaz nerunāju.

A.Kodoliņš: Tātad šeit ir runa par to normu, ka zemnieku saimniecības, ja tām ir salīdzinoši nelieli apjomi (bet šinī gadījumā arī diezgan lieli apjomi), gan arī individuālie uzņēmumi ar nelieliem apjomiem nemaksā apgrozījuma nodokli. Tā ir vispārpieņemta pasaules prakse. Vienīgi pēc pirmā lasījuma mēs Ekonomikas komisijā esam veikuši šajā likumā precizējumu, samazinot gada normu no 2000 minimālajām mēneša algām uz 500 (individuālajiem uzņēmumiem). Tas ir saistīts ar to, ka pašreiz šie individuālie uzņēmumi tomēr maksā apgrozījuma nodokli. Un šīs 500 minimālās mēnešalgas atbilst apmēram tādam neliela veikaliņa vai arī nelielas darbnīciņas gada apgrozījumam.

Tā kā mums likās, ka, ja mēs saglabātu individuālajiem uzņēmumiem normu – 2000 minimālās mēnešalgas –, tā zemnieku saimniecībai varētu tomēr izraisīt zināmas budžeta problēmas, jo tas samazinātu budžeta ieņēmumus. Pašreizējā redakcijā nevarētu runāt par kaut kādu būtisku budžeta zaudējumu. Tā būtu arī tādā gadījumā, ja šī norma būtu pārāk augsta. Tomēr rastos nevienlīdzīga konkurence starp lielajiem veikaliem un uzņēmumiem, kas jau ir tādi, vairāku pārdevēju uzņēmumiem un nelieliem uzņēmumiem.

Otra norma, kas ir pievienota, ir par sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumiem, kā arī par bezpeļņas uzņēmumiem, par šīs normas attiecināšanu uz šiem uzņēmumiem, attiecinot uz tiem arī 500 minimālo mēnešalgu normu, no kuras ir jāsāk maksāt apgrozījuma nodokļa maksājumi.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Kodoliņa kungam? Nav. Bērza kungs, lūdzu!

A.Bērzs: Apgrozījuma nodokli nemaksā individuālie uzņēmumi, kuru kalendāra gada ieņēmumi nepārsniedz 500 minimālo algu.

A.Kodoliņš: Pašreizējā norma ir, ka maksā neatkarīgi no lieluma.

A.Bērzs: Jā, pareizi, tas ir, neatkarīgi no darbības profila. Veikali arī.

A.Kodoliņš: Jā, neatkarīgi no darbības profila, jo būtu pavisam grūti šo profilu dažkārt noregulēt. Tāpēc vismaz tā prakse, ar kuru mēs iepazināmies citu valstu likumdošanā, nosaka kaut kādu minimālo lielumu neatkarīgi no profila.

A.Bērzs: Paldies. Es saprotu, Kodoliņa kungs. Man tādā gadījumā ir jautājums, kuru es gribētu uzdot. Lūk, piemēram, šie nelielie veikali, ja tie iepērk preces uzņēmumā, viņi apgrozījuma nodokli samaksā turpat fabrikā. Viņiem atvelk. Kā tādā gadījumā šīs fabrikas atšķirs, no kura ir jāiekasē šis apgrozījuma nodoklis un no kura ne?

A.Kodoliņš: Šeit ir cits jautājums. Bez šaubām, ka visa produkcija, ko veikaliņš iepirks, ir aplikta ar apgrozījuma nodokli. Šeit atvieglojumu nekādu mēs nedodam. Mēs nekad nesolām nevienam atmaksāt šo summu atpakaļ. Ir runa tikai par to, ka veikals pievieno savu daļu. Tātad šo tirdzniecības piecenojumu mēs neapliekam ar apgrozījuma nodokli. Un viss.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs.

G.Preinbergs: Kodoliņa kungs, es vēlētos pavisam skaidru atbildi. Ja šajos grozījumos pirmajā rindkopā ir rakstīts par to, ka, lūk, šo nodokli nemaksā zemnieku un zvejnieku saimniecības, ja nepārsniegs ienākumu – 2000. Tālāk ir 500. Sakiet, vai salīdzinājumā ar iepriekšējo likumu šie kritēriji ir maigāki vai stingrāki? Vai šie zemnieki vairāk maksās? Un vai šīs saimniecības mazāk maksās?

A.Kodoliņš: Pašreizējais likums neregulē kaut kādas minimālās normas, pie kurām nebūtu jāmaksā. Tātad pēc pašreizējā likuma visām zemnieku saimniecībām, visiem individuālajiem uzņēmumiem, visām sabiedriskajām organizācijām, sabiedrisko organizāciju un reliģisko organizāciju uzņēmumiem ir jāmaksā apgrozījuma nodoklis neatkarīgi no to lieluma. Mūsu idejas pamats ir tas, ka, piemēram, zemnieku saimniecībām dažkārt pat ir izdevīgi maksāt apgrozījuma nodokli. Tāpēc mēs esam iestrādājuši normu, lai īrnieks nekārto divkāršu grāmatvedību šajā sistēmā. Tātad situācijā, kad zemnieka produkcija tiek aplikta ar 6 procentu likmi, bet izejvielas, kuras viņš iepērk, ir apliktas ar 12 procentu likmi, var parādīties gadījums, ka zemnieka saimniecībai ir izdevīgi maksāt šādus maksājumus.

Tomēr prakse liecina, ka zemnieki netiek galā ar šo Finansu inspekcijai iesniedzamo deklarāciju sastādīšanu un praktiski zemnieki neuzrāda priekšnodokli un bieži vien maksā lielāku nodokli, nekā viņiem būtu jāmaksā. Bieži vien viņi nemaksā šo nodokli. Tad pret viņiem tiek pielietotas soda sankcijas no Finansu inspekcijas puses. Lai vienkāršotu situāciju, kas ir zemnieku saimniecībās, ar 2000 minimālajām mēnešalgām, tas ir, praktiski visās jaunajās zemnieku saimniecībās, kas nodarbojas ar lauksaimniecību un kur ir runa par summu – 150 000 rubļu mēneša apgrozījumu… Tātad, ja zemnieku saimniecība nodarbojas jau ar tādām darbībām, kam nav tikai lauksaimniecisks raksturs, tad bieži notiek, ka tās parasti nonāk citā kategorijā kā apgrozījuma nodokļa maksātājas. Tāda apmēram tā doma ir.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl ir jautājumi? Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Kodoliņa kungs, tātad zemnieku saimniecība, ja vēlas, var būt nodokļa maksātājs arī šajā kontekstā?

A.Kodoliņš: Jā, tieši tā. Mēs speciāli atstājām šo normu. Tikai tādā gadījumā, ja ir zināmas prasības pret grāmatvedību, ja ir jāievēro šī grāmatvedības vešana dubultajā sistēmā, tas, bez šaubām, mazlietiņ sarežģī. Bet jāņem vērā, ka daudzās zemnieku saimniecībās ir tādi cilvēki, kas var vest šādu grāmatvedību.

A.Felss: Tātad par pašu procedūru. Šim nodokļu maksātājam, ja viņš vēlas vai nevēlas, sava vēlme jāizsaka attiecīgi rajona nodokļu inspekcijā. Tāda ir procedūra, ja?

A.Kodoliņš: Pilnīgi pareizi. Tātad pēc pagājušā gada apgrozījuma nodokļa datiem, pirmkārt, zemnieku saimniecība kļūst vai nekļūst par nodokļu maksātāju un līdz ar to ieiet vai neieiet nodokļu maksātāju reģistrā. Ja attiecīgās saimniecības nav reģistrā, tā griežas pie Finansu inspekcijas, ka viņa vēlas iestāties šajā reģistrā un apņemas vest attiecīgo grāmatvedības uzskaiti. Līdz ar to tā kļūst par nodokļu maksātāju.

A.Felss: Skaidrs, paldies.

Priekšsēdētājs: Ja jautājumu vairāk nav, tad mēs balsosim par šo likumu otrajā lasījumā galīgajā variantā otrdien pulksten 13.00.

Nākamais likumprojekts – par personālsastāva dokumentu glabāšanas nodrošināšanu. Štāla kungs, liekas, nāk.

Lūdzu, Krūmiņa kungs, jūs jau pirmīt gribējāt ko teikt!

R.Krūmiņš: Man par procedūru. Vai 24.jautājums tika izziņots izskatīšanai?

Priekšsēdētājs: Jā, bet neviens netuvojās tribīnei.

R.Krūmiņš: Tādā gadījumā mēs varbūt nedzirdējām, bet ziņotājs ir Miglava kungs šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Labi. Paldies, mēs atgriezīsimies pie tā. Lūdzu.

V.Štāls, Latvijas Valsts arhīva ģenerāldirektors: Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Šodien otrajā lasījumā tiek izskatīts Latvijas Republikas likums par dažiem papildinājumiem un grozījumiem likumos, kas nodrošinās personālsastāva dokumentu saglabāšanu. Komisijā nekādi grozījumi, labojumi un papildinājumi nav saņemti. Mēs lūdzam jūs izskatīt nākošnedēļ šo likumu un iekļaut balsojumā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai jums ir kādi jautājumi, papildinājumi, grozījumi, ierosinājumi? Lūdzu, Preinberga kungs! Nē. Tātad priekšlikums viens – uzskatīt to par izdebatētu un iekļaut otrajā un galīgajā lasījumā pulksten 13.00 11.maijā.

Nākamais ir farmaceitiskās darbības jautājums. Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Pagaidām nav ziņotāja. Tagad mēs, godātie kolēģi, ejam otro riņķi. Otrajā riņķī mums ir ziņotājs par valsts pensijām. Vēl nav un laikam… Par sesto dienas kārtības jautājumu. Nav ziņotāja? Tādā gadījumā par 12.jautājumu ir ziņotājs.

12.jautājums – par sociālo nodokli, par šā likuma spēkā stāšanās kārtības grozīšanu. Lūdzu tribīnē!

I.Bite, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore: Mēs esam sagatavojuši kopā ar komisiju izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, runājiet tieši mikrofonā!

I.Bite: Sociālās apdrošināšanas pārvalžu darbinieki saskaņā ar likumu pilnvaru un atbildības ziņā ir pielīdzināti Finansu inspekcijas darbiniekiem. Bet darba apmaksa viņiem ir ļoti atšķirīga. Tādējādi mēs gribam izdarīt šo labojumu, lai arī apmaksas ziņā nedaudz tuvinātu sociālās apdrošināšanas pārvalžu darbiniekus finansu inspekcijām. Pēc tādas prēmēšanas sistēmas, kāda pastāv Finansu inspekcijā, inspektors atkarībā no tā, cik liela soda nauda ir piedzīta, saņem arī attiecīgu procentu prēmijās. Lai ieinteresētu arī mūsu pārvalžu darbiniekus aktivizēt sociālā nodokļa ieturēšanu pārvaldē, mēs lūdzām piemērot šādu pašu kārtību. Bija šeit tīri juridiski jautājumi, noformēšanas rakstura iebildumi pret šo lēmuma projektu, tagad ir Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes atzinums, ka šī pēdējā redakcija ir iesniegta likumdošanā paredzētajā kārtībā un ka viņiem nekādu iebildumu pret šo projektu nav.

Priekšsēdētājs: Šeit ir divas redakcijas. Bet man nav īsti skaidrs, kas ir kuras autors? Dokuments Nr.522.

I.Bite: Man ir Nr.484.

Priekšsēdētājs: Nr.484. Sekretariātu lūdzu ņemt 484.dokumentu.

I.Bite: Ja tas otrs ir jaunāks, tad tas droši vien ir precīzāks.

Priekšsēdētājs: Bet man ir jāzina, par kuru mēs debatējam. Varbūt deputātiem ir lielāka skaidrība? Vai ir jautājumi? Jautājumu nav. Varbūt citējiet to 3.punkta redakciju, kura tagad tiks apspriesta? Buķeles kundze precizēs, jo projektā vienā pusē ir viena norma, otrā pusē – otra, un abas ir atšķirīgas.

E.Buķele: Jautājumos par līdzekļu izlietošanu sociālajām izmaksām, sociālā nodokļa maksāšanas pareizību un piedziņu Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta sistēmas darbiniekus tiesību un atbildības ziņā pielīdzināt Latvijas Republikas Galvenās valsts finansu inspekcijas darbiniekiem. Lai veicinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību un tās darbinieku ieinteresētību, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta rīcībā tiek atstāti 20 procenti no revīziju laikā aprēķinātajiem un budžetā papildus pārskaitītajiem maksājumiem, kurus var izmantot Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Un otrajā pusē ir tā īsākā redakcija. Kas to ir iesniedzis? Te nav autoru.

I.Bite: Tā ir esošā.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Tā ir esošā. Paldies. Vai deputātiem ir kādi jautājumi? Kāds vēlas runāt debatēs? Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Nē. Tādā gadījumā par dokumentu Nr.522 balsosim otrdien pulksten 13.00. Paldies.

Ir divas minūtes līdz pārtraukumam. Es lūgtu pārtraukumā sekretariātu atrast ziņotājus vai informēt, ka viņu nebūs. Par sesto darba kārtības jautājumu – par valsts pensijām. Par repatriācijas likumprojektu. Par kooperatīvajām sabiedrībām. Par labības tirgu ziņotājs atradās. Un par farmaceitisko darbību, par labojumiem farmaceitiskās darbības jautājumā Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Paldies. Pārtraukums līdz pulksten pieciem.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Turpināsim plenārsēdi! Man patlaban par trim jautājumiem ir ziņotāji. Tātad vispirms par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā farmaceitiskās darbības jautājumos. Nav vēl atnācis ziņotājs? Preinberga kungs arī aizskrēja prom. Tikmēr kādus trīs četrus likumprojektus var pagūt izskatīt. Mazliet pagaidīsim. Pēc tam mums ir jāskata likumprojekts par labības tirgu un kā pēdējais – par apgrozījuma nodokli un komunālajiem pakalpojumiem.

Lūdzu referentu tribīnē.

T.Tālents, Labklājības ministrijas Farmācijas pārvaldes direktors: Cienījamie deputāti! Jums izskatīšanai ir dokuments Nr.516
“Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Rakstiski papildinājumi vai labojumi komisijā netika saņemti. Ja vēl ir kādi jautājumi, tad es esmu gatavs atbildēt.

Priekšsēdētājs: Es gribētu precizēt. Vai šos labojumus ir redzējusi Administratīvā kodeksa izstrādāšanas darba grupa, ko vada Kaksīša kungs?

T.Tālents: Tos skatīja cienījamais Endziņa kungs un arī… Es momentā piemirsu uzvārdu… Jā, tas bija Muciņa kungs.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi, grozījumi, papildinājumi? Ja nav, tādā gadījumā par šiem labojumiem likumā mēs varam balsot otrajā un galīgajā lasījumā otrdien pulksten 13.00. Paldies.

Nākamais likumprojekts – par labības tirgu un valsts labības rezervi.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, man gribētos izteikt tādu domu. Vai ir nopietni, ka šo pašu jautājumu mēs šodien te tādā kvorumā izskatām, jo mums praktiski lauku deputātu nav? Jautājums ir ļoti atbildīgs. Ne velti mēs šā jautājuma sakarībā ministru noņēmām. Un tagad mēs te saceram kaut kādu likumu, ar ko nodarbosies Saeima! Varbūt mums vajadzētu atlikt apspriešanu uz tādiem laikiem, kad mums būs pilnāka zāle?

Priekšsēdētājs: Es gribētu vēl teikt, ka man ir Ekonomikas komisijas slēdziens, kurā ir ierosināts neatbalstīt šo likumprojektu. Tādēļ es varu vienīgi likt jūsu priekšlikumu uz balsošanu.

J.Freimanis: Vēl jo labāk, jo tā mēs pa tukšo runāsim. Grūbes kungs jau tikai runās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs! Pēc tam – Apinīša kungs.

G.Grūbe: Es domāju, ka balsstiesības ir tikpat lielas Freimaņa kungam kā man. Es nebūt netaisos apdraudēt šīs viņa tiesības un viņam nebūtu ieteicams apdraudēt manējās. Tāpēc es vienkārši lūgtu šo jautājumu izskatīt. Ja kāds nevar ierasties, ja Freimaņa kungs nav gatavs vai Ekonomikas komisijai nav motīvu… Arī šajā lēmumā nav uzrādīti motīvi, un arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija nav saņēmusi, kas tad tur būtu jālabo. Man ir ļoti nepatīkami teikt par blakuskomisiju, ka šādā veidā mēs sākam bloķēt jebkuru lēmumu vai likumu, ja tas vienkārši mums nepatīk, un cauri, bet mēs nesaņēmām konkrētus priekšlikumus. Tad es domāju, ka tas ir vairāk nekā dīvaini, un es saprotu, ka Freimaņa kungs ir šodien ļoti uztraukts un vienkārši nekontrolē savu rīcību.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, es jums izsaku savu aizrādījumu.

Lūdzu, Apinīša kungs!

A.Apinītis: Cienītie kolēģi, kas nu vēl šobrīd esat palikuši, būsim nu tik solīdi un savu darbu darīsim uz priekšu, jo galu galā šis ir tas likumprojekts, kas, pēc savas ieceres, varētu stāties šā likvidētā labības koncerna vietā. Atcerieties šīs visas lielās batālijas ar Lukašonoka kunga personību un visu pārējo pagājušajā gadā! Arī šodien jau izskanēja doma, kādu ļaunumu ir nodarījis tas, ka šobrīd šis nekontrolētais labības tirgus, mežonīgais tirgus eksistē. Es saprotu, ja ir pretenzijas pret likumprojektu kopumā kā tādu vai pret tā pantiem… Tā ir cita lieta. Diskutēsim un katrs aizstāvēsim savu taisnību! Bet es aicinātu tomēr skatīt šo likumprojektu un virzīties uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Es gribētu godājamo Grūbes kungu nomierināt. Par manu dvēseles stāvokli viņam nav jāuztraucas. Bet runa ir par mūsu atbildības sajūtu šajā momentā. Vai mēs tādus sīkus labojumus apskatām vai arī mēs apskatām principiālu likumu, no kā tiešām ļoti daudz kas ir atkarīgs? Kas būs tie, kas šeit lems… Es, protams, atvainojos…

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, es saprotu, ka jūs nekādu priekšlikumu neierosināt?... (Deputāts Freimanis no zāles atbild.) Atlikt uz nenoteiktu laiku? Paldies.

Lūdzu, Černaja kungs!

R.Černajs: Es arī gribu atvainoties kolēģiem par to, ka Ekonomikas komisija nav iesniegusi šos savus priekšlikumus, tomēr Ekonomikas komisijas vārdā lūdzu pašlaik šodien šo likumprojektu neizskatīt, jo, atbalstot likumprojekta koncepciju, ka tomēr šāds likums ir nepieciešams… Ekonomikas komisija savā sēdē konstatēja, ka šis likums neatrisina virkni jautājumu, un tas jau arī praktiski ir… Ja mēs šodien lēmām par lauksaimniecības ministru un Lauksaimniecības ministrijas darbu, tad tas ir šīs valsts kapitālisma politikas turpinājums. Tāpēc mēs nevaram atbalstīt šo ideju, ka atkal tiek veidota jauna valsts institūcija. Praktiski likumprojekts neatrisina tos uzdevumus, kas ir formulēti 1.pantā. Tāpēc arī mūsu lūgums būtu šodien šo likumprojektu neizskatīt.

Priekšsēdētājs: Tātad ir viens balsojums – atlikt likumprojekta izskatīšanu uz nākamo otrdienu.

Grūbes kungs, lūdzu, par motīviem!

G.Grūbe: Man tomēr nav skaidra šāda taktika – visu ko tikai atlikt. Tajā pašā laikā šis jautājums ir ļoti ass, es domāju, ka ne tikai ass, bet ir pat ļoti nepieciešams izlemt. Tajā pašā laikā no Ekonomikas komisijas mēs nesaņemam konkrētus priekšlikumus, kā šo jautājumu atrisināt. Vai patiešām kolēģi domā, ka tā problēma pati no sevis atrisināsies? Vai pašiem veidot un beidzot iesniegt konkrētus priekšlikumus? Un tāpēc es lūgtu, ja patiešām izlemj to jautājumu tādā veidā, ka atlikt, tad pieņemt otru balsojumu, kas ir saistošs arī Ekonomikas komisijai, jo es saprotu, ka Ekonomikas komisija šobrīd “spēlē futbolu”.

Priekšsēdētājs: Jā, katrā ziņā, bet es tikai nesapratu, kāds būs šis otrais priekšlikums, kas būs jāliek uz balsošanu, jo tieši tas nosacījums, ko jūs tagad izvirzāt, ir analogs tam, par ko mēs balsojām tad, kad Eglāja kungs ierosināja sasaistīt nosacījumu ar balsošanu par likumu “Par cukuru”. Tātad jūsu priekšlikums…

G.Grūbe: Es paskaidroju. Es gribu precizēt, ka žēl, ka es nebiju iepazinies ar Prezidija lēmumu, jo es neesmu Prezidija loceklis. Izrādījās, ka iepriekšējo likumu “Par cukuru” Augstākās padomes Prezidijs bija nodevis oficiāli ar savu lēmumu izskatīšanai kā Ekonomikas komisijai, tā arī Likumdošanas jautājumu komisijai. Šā Prezidija lēmuma kopiju es varu arī iesniegt sēdes vadītājam. Man liekas ļoti aizdomīga šāda Ekonomikas komisijas taktika un stratēģija – jebkuru lēmumu torpedēt šādā veidā, ka “mums nebija nosūtīts, mums nebija laika, mums nebija laika iepazīties” un tā tālāk. Es domāju, ka jebkuram deputātam bija pienākums strādāt. Ja nevar iesniegt priekšlikumus, tad nav jēgas torpedēt to, ko citi dara.

Priekšsēdētājs: Bet, Grūbes kungs, es taču jums lūdzu tikai priekšlikumu! Ko jūs liekat priekšā balsot? Jūs man noskaitījāt te kaut kādu morāli.

G.Grūbe: Jā, es noskaitīju to, lai tas būtu skaidrs visiem. Es gribētu tikai pateikt to: ja šāds lēmums tiks pieņemts, ka atlikt, tad es lūgtu tādā gadījumā uzdot Ekonomikas komisijai šajā ceturtdienā izskatīt šo jautājumu un iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai ar tiem varētu rīkoties. Ja šādi priekšlikumi nav iesniegti, tad nekādā gadījumā nevar uzskatīt, ka šādā veidā varētu torpedēt plenārsēdes gaitu.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Paldies. Buķeles kundze.

E.Buķele: Cienījamie kolēģi, viens no iemesliem, kāpēc vairākums no mums šodien nobalsoja par Ģēģera kunga demisiju, bija tas, ka valstī nav agrārpolitikas. Un saprotams, ka šis likums par labību, tāpat kā par cukuru, ir tikai viens no “ielāpiem”. Pirms izšķirties un torpedēt arī šo likumu, kolēģi, es tomēr gribētu lūgt jūs padomāt par šo lietu. Vai mēs turpināsim strādāt tādā haosā vai mēģināsim ieviest kārtību atlikušajā sava darba laikā? Es aicinātu tomēr balsot un strādāt pie šā likumprojekta. Ja kādam ir kas nopietns iebilstams, tad to var darīt, nevis vienkārši nobremzēt darbu tiem deputātiem, kuri vēlas strādāt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs.

R.Krūmiņš: Arī es gribētu atbalstīt priekšlikumu strādāt pie šā dokumenta tālāk saskaņā ar procedūru un nepārtraukt šeit izskatīšanu, jo nav nekādas motivācijas, nekādi priekšlikumi nav iesniegti. Līdz ar to mums nav pamata pārtraukt izskatīšanu, jo nav neviens no priekšlikumiem ne noraidīts, ne arī kā citādi apšaubīts. Tad, kad būs saņemti priekšlikumi laikā līdz trešajam lasījumam, tad, ja kādu nepieņems, varēs arī attiecīgi lemt, ko darīt tālāk. Un tāpēc šobrīd es ierosinu turpināt izskatīšanu un beigās, iespējams, arī balsot par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tātad vispirms tiek balsots par Freimaņa kunga ierosinājumu – atlikt likumprojekta izskatīšanu līdz nākamajai plenārsēdei, respektīvi, līdz 11.maijam. Lūdzu balsot! Rezultāts: par atlikšanu – 16, pret – 10, atturas – 12. Lēmums nav pieņemts.

Turpinām izskatīšanu. Grūbes kungs, tātad jūsu priekšlikums ir balsojams vai nav balsojams? Lūdzu ziņotāju!

A.Miglavs, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta zinātniskais līdzstrādnieks: Lauksaimniecības ministrijas un Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas uzdevumā strādāju pie šīs tēmas, kā rezultātā ir radies šis likums. Laika posmā starp pirmo un otro lasījumu par šo tēmu, par Latvijas Republikas likumu “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi” nekādi priekšlikumi no deputātiem, valdības un komisijām nav saņemti. Ir saņemtas vienīgi vēstules no Ārējās tirdzniecības ministrijas, Brīvo arodbiedrību savienības un bijušās Patērētāju biedrību savienības, tagadējās centrālās savienības “Turība”. Šīs minētās trīs institūcijas šo likumprojektu principā atbalsta. Ārējās tirdzniecības ministrijas iesniegtie priekšlikumi praktiski visi ir iestrādāti šā likuma redakcijā uz otro lasījumu. Tāpat vēl papildinot ir ņemti vērā šajā konkrētajā dokumentā tie priekšlikumi, kas ir izskanējuši no speciālistiem – no lauksaimniecības speciālistiem, no graudu tirgus speciālistiem un citām personām.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs varam skatīt pa pantiem tāpat kā iepriekš. Par lietotajiem terminiem deputātiem nekādu priekšlikumu nav. Ja kāds prasa kādu atsevišķu balsojumu, lūdzu!

1.nodaļas panti. 2.nodaļas panti. 3.nodaļas panti. Lūdzu, Endziņa kungs un Krastiņa kungs! Vispirms Krastiņa kungs, kas ātrāk pie mikrofona tika.

E.Krastiņš: Es saprotu, ka 10.pants 3.nodaļā…

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

E.Krastiņš: Šis ir kārtējais regulējošais likumprojekts, kur mums ir palikušas izvedmuitas nodevas. Es lūdzu svītrot tās no šejienes. Argumentācija jau ir nez cik reižu izteikta.

A.Miglavs: Jā, tas ir kā tehnisks brāķis palicis, tam nevajadzēja būt šajā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Tātad es saprotu, ka balsot nevajag. Stenogrammā tiek fiksēts, kas no likumprojekta tiek svītrots.

A.Miglavs: Es saku, tas ir vienkārši tehnisks brāķis, ir atzīts, ka tam nevajadzēja būt.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs.

A.Endziņš: Acīmredzot te ir tehniska kļūda. 11.pantā 3.punktā, kur ir, ka graudu ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondu veido no šā likuma 9.pantā noteiktajiem atskaitījumiem no labības realizācijas. Un tālāk, ja?

A.Miglavs: 8.pantā vajadzēja būt.

A.Endziņš: Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tā jau likumprojektus nevar gatavot.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Vai es drīkstu pajautāt par 2.nodaļu?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, katrā ziņā.

I.Čepāne: Es nebiju, kad bija pirmais lasījums. Sakiet, vai tā Labības biroja pārvalde būs tāda neatkarīga institūcija vai tā būs pie Lauksaimniecības ministrijas? Kam tā būs pakļauta un kas tas tāds būs par veidojumu?

A.Miglavs: Tātad tā principā ir neatkarīga valsts institūcija, kuras direktoru paredzēts iecelt ar Ministru padomes lēmumu un kura darbotos saskaņā ar savas darbības pamatdokumentu – nolikumu –, un kura būtu tā valsts institūcija, kas fiziski realizētu valsts noteikto politiku labības tirgus jomā.

I.Čepāne: Sakiet, no kādiem līdzekļiem tā Labības biroja pārvalde tiks finansēta?

A.Miglavs: Tātad finansējuma avots. Jau šā gada budžetā ir paredzēts valsts budžeta finansējums šā Labības biroja darbam.

I.Čepāne: Tas nozīmē, ka pārvaldes struktūras lauksaimniecībā atkal pieaugs, ja?

A.Miglavs: Atklāti sakot, es negribētu tik kritiski izteikties pret pārvaldes struktūru pieaugšanu vai nepieaugšanu. Vienkārši šobrīd beidzot tiek noteikts, ka valsts funkcijas ir jāveic valsts institūcijai, nevis šai mistiskajai pašpārvaldes organizācijai, kāda līdz pagājušā gada beigām bija koncerns “Latvijas labība”. Beigās radās šī problēma, kas tad galu galā pilda šo valsts funkciju. Izrādījās, ka tā ir ražotāju pašpārvaldes organizācija. Jā.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs.

A.Miglavs: Es gribētu tikai vēl precizēt, ka tas nav pilnīgi šīs “Latvijas labības” vietā tajā aspektā, ka no līdzšinējā koncerna funkcijām ir nosijātas nost tikai tās, kas patiešām ir valsts funkcijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Birkava kungs, es ļoti atvainojos, man arī jautājums par 2.nodaļu.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

J.Freimanis: Sakiet, lūdzu, mums te ir viena monopola vietā otrs monopols. Cik liels skaitliski šis Valsts labības birojs ar visām savām padomēm, direkciju un tā tālāk šoreiz būs? Kāds tas ir? Lai mēs varētu stādīties priekšā, kas tā būs par institūciju.

A.Miglavs: Tātad orientējoši padome principā ir nepastāvīgi strādājoša institūcija. Tā ir strādājoša uz sabiedriskiem pamatiem. Kas attiecas uz tiešo Labības biroja aparātu, tad orientējoši tur varētu būt no 12 līdz 15 cilvēkiem.

J.Freimanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jēdzienu “Ministru padome” acīmredzot arī vajadzētu aizvietot vai nu ar “valdību”, vai “Ministru kabinetu”. Vai ir vēl kādi jautājumi? Vairāk nav.

Tātad varam balsot par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 20, pret – 1, atturas – 15.

Lūdzu, Apinīša kungs!

A.Apinītis: Man ir priekšlikums – līdz ceturtdienai iesniedziet, lūdzu, priekšlikumus, lai varētu likumprojektu skatīt trešajā lasījumā!

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais likumprojekts, ko mēs skatām, ir 6.likumprojekts – “Par valsts pensijām”.

Ziņotāja Bites kundze. Lūdzu.

I.Bite: Šeit ir piedāvāta viena neliela izmaiņa likumā “Par valsts pensijām”. Tas ir jau trešajā lasījumā. Es saprotu, ka iepriekšējā reizē tas ir aizķēries tīri terminoloģiski, jo tiek lietots termins “nepamatoti represētais”. Bet Augstākās padomes Prezidija skaidrojums un likums “Par politiski represētās personas statusu” – vai šeit nav pretrunu? Es uzskatu, ka šeit nekādu pretrunu nav, jo pensiju likumā tiek lietots šis termins “nepamatoti represētais” un arī mēs savā projektā bijām lietojuši šo terminoloģiju. Principā šis personu loks sakrīt.

Cik es zinu, pagājušajā reizē ir bijušas domstarpības par to, vai tas attiecas tikai uz tām personām, kurām ir reabilitācijas dokuments. Bet tas nav izšķirošais. Tas attiecas uz tām personām, kuras tika deportētas un pēc tam ir atzītas par nepamatoti represētām ar lēmumu par visu šo kategoriju. Tā ka šeit praksē nekādu domstarpību nav. Es domāju, ka šādā redakcijā šo labojumu var pieņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamā Bites kundze, man vakar bija pilsoņu pieņemšana un pie manis griezās viens pilsonis, kurš ir divas reizes tiesāts sešdesmito gadu vidū un septiņdesmito gadu sākumā saistībā ar kandžas tecināšanu un tamlīdzīgi. Pēc tam atzīts, ka viņš galu galā ir notiesāts nepamatoti. Viņš ir sēdējis būtībā divas reizes. Viņš, pēc jūsu jēdziena, arī ir nepamatoti represēts. Pēc skaidrojuma, ko jūs pievienojat šeit klāt, ir runa, ka tas ir politiski represēts. Un tas faktiski nozīmē, ka mēs pie šīs politiski represēto kategorijas pieskaitīsim jebkuru personu, kura faktiski ir cietusi nepamatoti.

I.Bite: Nu jā, bet mēs esam jau pieņēmuši pensiju likumā! Ja mēs lietojam vienotu terminoloģiju, tad mums ir šis “nepamatoti represētais”.

A.Endziņš: Vai tur nav “politiski represētais”?

I.Bite: Nē.

A.Endziņš: Tad es… Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, ja deputātiem nekādu citu priekšlikumu nav, par trešo lasījumu balsosim otrdien pulksten 13.00. Paldies.

Šodien darba kārtībā iekļautais jautājums – dokuments Nr.544. – par apgrozījuma nodokli. Kas ir ziņotājs? Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Tātad dokuments Nr.544 – likumprojekts “Par papildinājumu likumā “Par apgrozījuma nodokli”” pirmajā lasījumā. Iesniedzēji ir Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija un Demokrātiskā centra deputātu grupa. Kā jūs redzat, dokumenta lejasdaļā ir izziņa, kāds patlaban ir teksts. Normatīvais akts, kas nosaka iedzīvotāju atbrīvojumu no apgrozījuma nodokļa par dzīvokļa īres maksu un komunālajiem pakalpojumiem, tas ir, galvenokārt par apkuri, silto ūdeni un gāzi, kam tāda ir, izņemot elektroenerģiju un telefonu. Šie maksājumi nav atbrīvoti no apgrozījuma nodokļa.

Jāņem vērā, ka 1.maijs ir pēdējā diena, kad šādi atvieglojumi eksistē. Vasaras periodā un turpmāk saskaņā ar šo normatīvo aktu minētie maksājumi būtu jāapliek ar apgrozījuma nodokli.

Taču ekonomiskais stāvoklis un iedzīvotāju maksātspēja nav uzlabojusies, tāpēc Demokrātiskā centra deputātu grupa sagatavoja divus variantus. Vienu jūs redzat dokumentā Nr.544. Tas ir likumprojekts, lai noteiktu pastāvīgu atbrīvojumu šim maksājumu veidam. Un otrs variants bija – pagarināt uz gadu. Tas ir dokuments Nr.542, kas gan ir pārveidotā redakcijā. Par to uzstāsies Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas pārstāvis. Tāds atbrīvojums, mūsuprāt, ļautu arī realizēt vecum veco latviešu zemnieku gudrību, proti, gatavot ratus ziemā un ragavas vasarā.

Katrā gadījumā, manuprāt, nepareiza ir valdības politika un valdības solījumi – vasaras mēnešos neņemt maksu par apkuri. Tādā gadījumā par gāzi, par oglēm un citām lietām atkal tiks ņemti bankas kredīti ar augstu procentu, kuri galu galā būs jāsedz iedzīvotājiem. Daudz pareizāk būtu šo maksu sadalīt vienmērīgi visam gadam. Tātad nesamazināt to vasaras mēnešos un par iegūto naudu, kas, dabiski, uzkrātos vasarā, varētu realizēt šo iepirkumu. Tādā gadījumā, ja tiktu atjaunots apgrozījuma nodoklis, tas iedzīvotājiem būtu nopietns trieciens, jo 12 procenti šajā gadījumā sastāda lielas summas.

Likumprojekta 2.punkts nosaka būtībā likuma atpakaļejošu spēku, lai netiktu aplikti ar apgrozījuma nodokli maksājumi laika posmā no 1.maija līdz brīdim, kad stāsies spēkā šis likums. Tas nevar stāties spēkā praktiski ātrāk kā pēc trijām nedēļām, kā prakse rāda. Tādēļ būtu jānodrošina, lai tam būtu atpakaļejošs spēks, lai tas sāktu darboties, sākot ar 1.maiju. Es būtu gatavs atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, kādā secībā mums ir jāpieņem šie dokumenti?

I.Ēlerts: Būtībā tie ir patstāvīgi dokumenti, kas bija viena jautājuma risinājuma divi varianti, tā ka par tiem būtu bijis jālemj Ekonomikas komisijā. Bet plenārsēde šorīt nobalsoja, ka tas ir skatāms uzreiz plenārsēdē, neizskatot Ekonomikas komisijā. Tādēļ es esmu šeit tribīnē.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs skatām vispirms 544.dokumentu.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Man ir jautājums. Vai šāds labojums ir ņemts vērā, veidojot šāgada budžetu, ko mēs esam apstiprinājuši?

I.Ēlerts: Redziet, dokuments nav izskatīts komisijā, taču katrā gadījumā budžetā noteikti netika ņemti vērā šie maksājumi no 1.maija. Es jums nevaru atbildēt. Tas ir nododams Apvienotajai budžeta komisijai. Tā bija paredzēts Prezidija lēmuma projektā.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Jautājumi ir, bet atbilžu nav. Budovska kungs, lūdzu!

M.Budovskis: Man tad vēl ir jautājums. Ēlerta kungs, ja bija nodots Budžeta komisijai, vai tad ir vai nav atbilde no Budžeta komisijas?

I.Ēlerts: Cienījamais Budovska kungs, Prezidija lēmuma projektā bija paredzēts, ka tas tiek nodots Ekonomikas komisijai kā atbildīgajai komisijai, bez tam vēl Apvienotajai budžeta komisijai, Arhitektūras, celtniecības un tā tālāk komisijai un vēl daudzām citām komisijām, kam tas būtu jāizskata. Bet plenārsēde šorīt ar savu lēmumu noteica citādi, ka tā izskatīs šodien uzreiz plenārsēdē. Tā tas bija. Paši deputāti tā balsoja. Man ir jāpakļaujas šim balsojumam.

Priekšsēdētājs: Vai ir kāds, kas vēlas runāt par 544.dokumentu debatēs? Nav neviena.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es gribu pateikt tikai repliku. Kolēģi, te jau atkal ir tas pats, par ko te ir runa. Preinberga kungs mums to piedāvāja, mēs to ļoti fiksi iebalsojām, tagad mēs netiekam galā, jo izrādās, ka nekas nav gatavs. Es domāju, ka vajadzētu pārtraukt. Tas taču nav nopietni, ko mēs te darām.

Priekšsēdētājs: Plenārsēdes balsojums bija – iekļaut to darba kārtībā. Tātad jūs ierosināt atlikt skatīšanu uz otrdienu?

Balsosim par Freimaņa kunga priekšlikumu – atlikt šā jautājuma tālāko skatīšanu uz otrdienu. Rezultāts: par – 22, pret – 9, atturas – 10. Tātad jautājumu tālāk mēs skatām otrdien. To esam apturējuši, cik es saprotu, jautājumu vai debašu stadijā, jo neviena nebija, kas debatētu. Tātad jautājumu stadijā, jo netika atbildēts arī uz Budovska kunga jautājumu. Paldies.

Godātie kolēģi, vēl darba kārtībā ir divi punkti. Par vienu ziņotājs ir Plotnieka kungs, kura nav klāt, un par otru – Čepāņa kungs, kura arī nav klāt, bet Preinberga kungs vēl nāk pie mikrofona.

G.Preinbergs: Cienījamo sēdes vadītāj, bija iebalsoti abi divi – gan par likumu, gan arī par lēmumu. Mēs tagad atlikām tikai likumu. Bet lēmums faktiski ir vairāk vajadzīgs nekā šis likums. Likumu vēl varēs iestrādāt, bet lēmums ir vajadzīgs tāpēc, lai šis mehānisms nesāktu darboties un nesāktu jau rēķināt šiem cilvēkiem, lūk, šo apgrozījuma nodokli.

Priekšsēdētājs: Kas tad ziņo par lēmumu? Par lēmumu ziņo Škapara kungs. Lūdzu. Par dokumentu Nr.542, lēmuma projektu par likumprojektu “Par papildinājumu likumā “Par apgrozījuma nodokli””.

J.Škapars: Ņemot vērā, ka Ēlerta kunga ziņojums pēc būtības jau bija, es varētu tikai papildus teikt par to, kāpēc ir nepieciešams lēmums. Lēmums ir nepieciešams tāpēc, ka likuma apspriešana trijos lasījumos tomēr aizņems krietnu laiku, bet patiesībā jāsāk darboties mehānismam par šo nodokļu iekasēšanu, jo iepriekšējais lēmums bija spēkā tikai līdz 30.aprīlim. Būtībā no iedzīvotājiem pēc 30.aprīļa sāks iekasēt šo apgrozības nodokli. Tāpēc būtu nepieciešams pieņemt jums izdalīto lēmumu par to, ka tiek pagarināts šis apgrozījuma nodokļa neiekasēšanas laiks.

Es domāju, ka ar to arī varētu aprobežoties mans ļoti īsais ziņojums. Es domāju, ka tas radītu iedzīvotājos ļoti lielu apjukumu, it īpaši, es domāju, tas ir nepieciešams sakarā ar to, ka ar nākamo nedēļu plenārsēdē notiks šā likumprojekta apspriešana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus Škapara kungam! Jautājumu nav. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Preinberga kungs vēlas izteikt repliku.

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi, lūdzu, ņemiet vērā! Nupat Škapara kungs pateica, ka šis mehānisms sāks darboties un ka tas mums ir jāaptur. Te ir faktiski 1.punkta pēdējā rindkopa, kura pasaka visu šā lēmuma jēgu: pagarināt, lūk, šo atlikšanu.

Ir vēl cits jautājums, kas vēl varētu būt, bet tas varbūt būtu vairāk saistīts ar likumu, un par to nākotnē mēs varētu pa to nedēļu padomāt. Jautājumi par dzīvokļu komunālajiem pakalpojumiem, elektroenerģiju, izņemot telefonu. Iekļaut šajā apgrozījuma nodoklī tātad arī nodokļa atcelšanu elektroenerģijas apmaksai. Mēģināsim saprast tos cilvēkus! Ja mēs šā gada 4.maijā vairāk nekā laba nevaram izdarīt, tad vismaz tādu pakalpojumu mēs tautai izdarīsim. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi, mēs nupat nolēmām, ka atliekam uz nedēļu attiecīgos likuma grozījumus. Tagad mēs pieņemam lēmumu, kas paredz noteikt šādus atbrīvojumus līdz 1994.gada 30.aprīlim bez kaut kādas nopietnas jautājuma izanalizēšanas. Galu galā mums ir jārēķinās ar to, ka esam saistīti ar zināmiem budžeta jautājumiem. Mums būtu jādabū vismaz attiecīgās izziņas no visām institūcijām, kas ir tieši saistītas ar šo jautājumu. Mans priekšlikums tomēr ir izskatīt vienlaikus ar grozījumiem likumā par apgrozījuma nodokli, nevis tagad.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Man būtu tāds kompromisa lūgums. Varbūt mēs arī šo varētu atlikt un palūgt cilvēkus no Budžeta komisijas ieskatīties šajos abos dokumentos. Nevar taču strēbt karstu putru! Lai ieskatās, vai mēs vismaz paši sevi neapkaunojam sakarā ar budžetu. Tas ir īss dokuments, un mēs to varam paspēt. Lai tā Budžeta komisija strādā!

Priekšsēdētājs: Škapara kungs.

J.Škapars: Kas attiecas uz Budžeta komisiju un uz ekspertīzi, tad, patiesību sakot, šie līdzekļi budžetā nav ieplānoti un šeit no budžeta papildus tas neprasīs šobrīd itin neko. Es ļoti maz ticu, ka šeit ar tādu lielu perspektīvu jau budžetā ieplānoja šos līdzekļus. Tāpēc, ja mēs kompromisu tiešām gribam atrast, varbūt vienīgi varētu runāt par atlikšanas termiņiem. Tas varētu būt līdz tam laikam, kamēr pieņem attiecīgo likumu. Varētu runāt par šāda veida kompromisu, bet vienkārši atlikt… Šis mehānisms par apgrozījuma nodokļa ievākšanu sāks darboties un jau būtībā darbojas.

Priekšsēdētājs: Tātad pagaidām ir viens priekšlikums balsošanai, tas ir, atlikt un skatīt kopā ar likumu par izmaiņām apgrozījuma nodoklī. Tātad nākamajā nedēļā.

Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 19, pret – 13, atturas – 4. Tātad ir atlikts uz nedēļu.

Es pateicos tiem deputātiem, kuri nobalsoja par to, ka plenārsēdes ir jārīko vienu dienu nedēļā, jo citādi jau rīt nemaz nebūtu, ko darīt. Plenārsēdi paziņoju par slēgtu.

 

(Sēdes beigas)